Citas ziņas

Eirozonas darba tirgū uzlabojumi būs gausi; reģionam tuvojas deflācija

Jānis Šķupelis, 31.10.2013

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Eirozonā septembrī bezdarba līmenis saglabājies rekordaugsts - pie 12,2% atzīmes, liecina Eurostat dati. Grieķijā un Spānija bezdarba līmenis bijis visaugtākais – attiecīgi 27,6% un 26,6%. Līdz rekordam, pie 12,5% atzīmes, tas pieaudzis Itālijā. Bezdarba līmenis septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi par 0,1 procentpunktu līdz 5,2% sarucis Vācijā.

«Reģionā vērojamas lielas atšķirības, lai gan kopumā gan ir vērojami pozitīvi uzplaiksnījumi. Dažās smagāk krīzē cietušajās valstīs bezdarba līmenis pēdējos mēnešos ir nedaudz pakrities, piemēram, Spānijā, Portugālē. Tas var būt saistīts ar neparasti spēcīgo sezonālo izaugsmi tūrisma sektorā. Savukārt Itālijā un Francijā bezdarba līmenis ir audzis. Nākotnes perspektīvas ir visai pieticīgas, kas attiecīgi nozīmē arī gausus uzlabojumus darba tirgū. Bezdarba līmenis 2014. gadā paliks šā gada līmenī, respektīvi 12,1%, un tad samazināsies līdz 11,5% 2015. gadā. Visticamāk, ka tā ietekmē palielināsies iedzīvotāju migrācija ES ietvaros, kas atsevišķas valstis novedīs pie kvalificētu darbinieku trūkuma, kas apcirps to izaugsmes iespējas nākotnē,» Eiropas darba tirgus indikatorus vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Šo ceturtdien tika publicēts arī oktobra eirozonas inflācijas ātrais novērtējums. Dati liecina, ka oktobrī gada inflācija reģionā sarukusi līdz 0,7%. Mēnesi iepriekš - septembrī – gada patēriņa cenu pieaugums tika novērtēts 1,1% apmērā. Katrā ziņā inflācija eirozonā uzskatāma par ļoti zemu un atrodas būtiski zem Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķa līmeņa - pie 2% atzīmes. Nav izslēgts, ka zemā inflācija un potenciālais deflācijas tuvums nozīmēs, ka vēl zemākos līmeņos var nonākt ECB noteiktās eiro procentlikmes. Varbūt arī ECB sadūšosies kādiem papildu ekonomikas izaugsmi balstošiem pasākumiem.

«Daudzas strauji augošās ekonomikas ir samazinājušas izaugsmes apgriezienus, kas atstāj papildus negatīvu ietekmi uz izejvielu cenām. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir energoresursu cenu kritums, ko ietekmē gāzes un naftas ieguves kāpums Ziemeļamerikā. Risku, kas tika vērtēts jau iepriekš, ka tieši eirozonā inflācija var nokristies līdz ļoti zemam līmenim un radīt papildus sarežģījumus, apstiprina septembra dati. Nav daudz pazīmju par algu kāpumu Vācijā, kas varētu palīdzēt reģiona līdzsvara atgūšanai, un arī turpmāk Vācijas inflācija daudz nenovirzīsies no eirozonas vidējā rādītāja. Reģiona ekonomika atkopsies lēni, līdz ar to inflācija tuvākajā laikā saglabāsies zema – 1% robežās. Tai pašā laikā izaugsmes atgūšanās varētu novērst iespējamo deflācijas iestāšanos. Ekonomikas politikas veidotājiem priekšā ir lieli izaicinājumi un grūtības. ECB, lai paplašinātu savus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, varētu samazināt eiro bāzes likmi jau decembrī,» piebilst D. Gašpuitis.