Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība (ES) nodrošinās visu dalībvalstu lauksaimniekiem vienlīdzīgas iespējas un finansējumu, šodien Rīgā notikušajā diskusijā par ES finanšu nākotni atzina Eiropas Komisijas (EK) komisārs Ginters Etingers.

Viņš norādīja, ka šī ir trešā reize, kad apmeklē Rīgu, un, EK komisāra ieskatā, Latvijas galvaspilsēta ir kļuvusi pievilcīgāka. Tāpat Etingers piebilda, ka Latvijas attīstība kopš neatkarības atgūšanas ir vērtējams kā veiksmes stāsts.

EK komisārs skāra arī ES daudzgadu budžeta jautājumu, norādot, ka, Lielbritānijai pametot ES, saruks bloka budžets. Tajā pašā laikā ES dalībvalstīm nāksies arī domāt par finansējuma novirzīšanu tādu problēmu risināšanai kā drošība, migrācija, terorisms u.c.

Etingers atzina, ka, neskatoties uz gaidāmo ES budžeta samazinājumu, EK mērķis būs modernizēt lauksaimniecības politiku un vienkāršot šo nozari regulējošos noteikumus.

«Ir virkne jautājumu, par kuriem mums ir jāvienojas ar lauksaimnieku organizācijām, dalībvalstīm, nevalstiskajām organizācijām u.c. iesaistītajiem. Katrā ziņā strādāsim pie tā, lai maksājumi par hektāru Latvijas lauksaimniekiem nebūtu mazāki kā Francijā,» sacīja Etingers, piebilstot, ka ES lauksaimnieku iespējas būs vienlīdzīgas.

EK komisārs arī norādīja, ka vienai no nākamā ES fondu plānošanas perioda prioritātēm ir jābūt finansējuma pieaugumam zinātnē un pētniecībā, lai nodrošinātu bloka globālo konkurētspēju.

Jau ziņots, ka EK pārstāvniecība Latvijā un «Attīstības finanšu institūcijas »Altum«» («Altum») šodien rīko diskusiju par ES finanšu nākotni, kurā plānots runāt par ES finanšu jautājumiem. Tostarp plānots pārrunāt, kas Latviju un citas ES valstis sagaida nākamajā plānošanas periodā, vai līdz ar 2020.gadu noslēgsies Eiropas finanšu atbalsts dalībvalstīm un kādas ilgtermiņā būs ES atbalstāmās prioritātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kurš stiprāks – Satversme vai Veidenbaums?

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Lielās franču revolūcijas laika jēdziens vienlīdzība ir gluži kā sarkanais lakats Spānijas buļļu cīņās. Pavicināja, izaicināja un uzvarēja vai zaudēja. Skatītāji vēro arēnu un azartā aiztur elpu, lai uzgavilētu matadoram par izveicību vai noelstos par asiņaino spēles iznākumu. Vienkārša un dzīvnieciska cīņa, kas balstās uz veiksmi un pieredzi, nevis vienlīdzību. Gluži tāpat kā Latvijas vienlīdzības pretstati.

Mums ir Satversme, kurā teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Mums ir Veidenbaums, kurš dzejojis, ka dūrei tik spēks. Kur mēs esam nonākuši? Nekur tālāk neesam tikuši, kaut gan jēdziens vienlīdzība ir kļuvis par brīvbiļeti uz eiropiešu sirdīm. Cilvēki grib dzīvot ar apziņu par sociālo taisnīgumu, kuru var izteikt arī matemātiskā izteiksmē, piemēram, ar Džini koeficientu. Latvija nav visnevienlīdzīgākā Eiropas valsts, taču nav arī starp valstīm, kur iedzīvotājiem ir vienlīdzīgi dzīves apstākļi, ienākumi, iespējas.

Salīdzināšanai - 2015. gadā Latvijai Džini koeficients bija ap 35%, un šis rādītājs bija viens no sliktākajiem Eiropā. Tas parāda, cik vienlīdzīgi ir ienākumi starp dažādām sabiedrības grupām un cik liela ir plaisa starp bagātākajiem un trūcīgākajiem. Piemēram, Zviedrijai Džini koeficients bija 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Lai turpinātu Stradiņu būvniecību, valdībai līdz pavasarim jāpiešķir vismaz 16 miljoni eiro

LETA, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu turpināt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecību, līdz nākamā gada pavasarim nepieciešams valdības lēmums par vismaz 16 miljonu eiro paredzēšanu šim mērķim, otrdien žurnālistiem sacīja slimnīcas valdes loceklis, Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisars.

Viņš norādīja, ka finansējums nav nepieciešams uzreiz, bet tas jāiezīmē līdz pavasarim uz 2021.gadu. No kopumā 30,684 miljoniem eiro, kas nepieciešami papildus saistībā ar izmaksu sadārdzinājumu, galvenais, lai valdība pieņemtu lēmumu par šo 16 miljonu eiro piešķiršanu, pretējā gadījumā nebūs iespējams slēgt līgumu par būvniecību, piebilda Komisārs.

Pēc viņa paustā, sadārdzinājums saistīts ar daudziem faktoriem, tostarp par 30% sadārdzinājušās būvniecības izmaksas, tāpat daļa finansējuma paredzēta tehnoloģiskajam nodrošinājumam, kā arī autostāvvietas izbūvei.

Komisārs skaidroja, ka iepriekšējie aprēķini, kuros Stradiņa slimnīcas projekta izmaksas 91,069 miljonu eiro apmērā, tika veikti 2016.gadā, un kopš šī laika daudz kas mainījies, tostarp mainījušās slimnīcas funkcijas. Latvijā attīstījusies neatliekamās palīdzības sniegšana, tāpēc pieaugusi arī nepieciešamība pēc lielāka gultu apmēra un labāka tehniskā nodrošinājuma, piebilda slimnīcas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Daļai lauksaimnieku plūdu dēļ pavasarī var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem

LETA, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A korpusa būvniecības pirmā kārta noritot, kā plānots, tomēr otrā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem, šodien Saeimas komisiju kopsēdē atzina Slimnīcas Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisārs.

Viņš norādīja, ka projekta pirmajā kārtā netiek saskatīti riski, ka A korpusa funkcionalitāte varētu netikt sasniegta, tomēr vienlaikus divu sūdzību dēļ aizkavējusies A korpusa būvniecības otrā kārta.

Vienlaikus Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne norādīja, ka A korpusa pirmā kārtas projekta situācija ir ļoti apmierinoša, jo uzraudzība notiek korekti.

Turklāt ministrija ir gandarīta, ka Veselības ministrija (VM) un slimnīca ņēmušas vērā to, ka riski ir jāvērtē jau projekta sākuma stadijā.

Rancāne norādīja, ka, runājot par A korpusa 2.kārtu, patlaban projekta laika gaitā būtu noderīgi padomāt par rezerves termiņu, jo patlaban grafiks ir ļoti saspringts un neparedz ievērojamos riskus, kas varētu rasties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi

Armanda Vilcāne - DB žurnāliste, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pieņemtie politiskie lēmumi sekmējuši tīrās enerģijas izmantošanu Latvijā, nākotnē būtu nepieciešams domāt par vienotiem atbalsta mehānismiem visā Eiropā. To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par tīru enerģiju uzsvēra pieaicinātie nozares eksperti.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu efektīvāku enerģijas izmantošanu, Eiropas Parlaments (EP) nākamajai desmitgadei noteicis ambiciozus mērķus, kas ietekmē arī biznesa vidi, radot uzņēmējiem ne vien jaunas iespējas, bet arī pārbaudījumus un riskus. Būtiska vieta uzņēmēju diskusijām ar likuma veidotājiem atvēlēta arī šodien notiekošajā DB konferencē Tīra enerģija visiem eiropiešiem, kas visas dienas garumā norisinās Bellevue Park Hotel.

Mērķi ambiciozi

Eiropas Savienībā (ES) būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem enerģētikas tirgus dalībniekiem, domā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. «No vienas puses, Eiropā tika radīts vienots tirgus, taču tajā pašā laikā atbalsta mehānismi un subsīdiju līmenis jaunajiem ražotājiem katrā valstī bija atšķirīgs. Ja Eiropa raudzījās uz vienotu enerģētikas tirgu kā vienotu mehānismu, loģiski būtu bijis visiem ražotājiem radīt arī vienlīdzīgus noteikumus,» atzīmē R. Irklis, uzsverot, ka jaunajā Tīras enerģijas jeb tā dēvētajā Ziemas pakotnē iekļauti vienotāki mehānismi, kā atbalstīt tīrāku un zaļāku ražošanu, kā arī veicināt energoefektivitāti. DB jau ziņoja, ka EP atbalstījis trīs tā dēvētās Ziemas pakotnes likumprojektus – par energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu (AER) enerģijas izmantošanas veicināšanu un Eiropas Enerģētikas savienības pārvaldību. Likumprojekti paredz visā Eiropā līdz 2030. gadam par 35% paaugstināt energoefektivitāti un vismaz 35% visas patērētās enerģijas iegūt no AER.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FKTK piemēro 1500 eiro soda naudu SIA Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība

Žanete Hāka, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu uzlikt soda naudu 1500 eiro apmērā SIA Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, informē FKTK.

Sods piemērots, jo uzņēmums laicīgi neiesniedza FKTK obligātā AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija (Kurzemes CMAS) akciju atpirkšanas piedāvājuma iesniegumu un paziņojumu par veiktajiem darījumiem ar Kurzemes CMAS akcijām, tādā veidā pārkāpjot Finanšu instrumentu tirgus likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 596/2014.

Finanšu instrumentu tirgus likums nosaka, ka obligātās akciju atpirkšanas piedāvājums jāiesniedz 10 darba dienu laikā, ja akcionāra balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 30% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita. Papildus FITL pārejas noteikumi paredz, ja personai līdz 2016.gada 29.jūnijam jau bija iegūta līdzdalība 30% apmērā (nepārsniedzot 50 %) obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas pienākums iestājas ar dienu, kad attiecīgā persona palielina savu līdzdalības apjomu virs tā līdzdalības apjoma, kāds bija iegūts līdz šim datumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī trešdien atzinis, ka «fundamentālas kļūdas», kas pirms desmit gadiem tika pieļautas finanšu krīzes novēršanā, ir saasinājušas blokā pastāvošās politiskās pretrunas.

«Politiskā spriedze, ko piedzīvo Eiropa, manuprāt, ir tiešs rezultāts tam, kādā veidā Eiropas Savienība un dalībvalstis risināja ekonomisko krīzi,» Parīzē notiekošā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) foruma kuluāros norādīja Moskovisī.

Viņš atzina, ka pieļautas divas «fundamentālas kļūdas» - ekonomisko lēmumu pieņemšanas efektivitāte tika stādīta augstāk nekā lēmumu pieņemšana pārstāvnieciskās demokrātijas ceļā un netika gādāts par visneaizsargātāko pilsoņu aizsardzību.

Komisārs piebilda, ka, vēl būdams Francijas finanšu ministrs, viņš esot atzinis paša lomu «aktīvā Eiropas ekonomiskās pārvaldības stiprināšanā».

Moskovisī pauda nožēlu, ka tolaik pieņemtie lēmumi «radīja iespaidu, ka tos pieņēmuši eksperti, nevis politiķi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Nav pierādījumu, ka Viduseiropā un Austrumeiropā nonāktu zemākas kvalitātes pārtika

LETA/BNS, 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav datu, kas apliecinātu, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm tiktu piegādātas zemākas kvalitātes pārtikas preces nekā pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, piektdien paziņojis ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis.

Papildināta no 7. rindkopas

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pērn savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā par stāvokli ES uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Pēc viņa teiktā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs. «Vienlīdzības savienībā nevar būt otrās šķiras patērētāju,» septembrī sacīja Junkers.

«Nav objektīvu datu, ka tā būtu tikai Austrumeiropas un Viduseiropas valstu diskriminācija. Dalībvalstu iesniegtās analīzes liecina, ka problēmas ir visā ES,» Andrjukaitis piektdien sacījis, tiekoties ar Lietuvas Seima īpašo komisiju, kam uzdots izmeklēt šo jautājumu. «Vēlme [aizstāvēt savu valsti] ir pilnīgi saprotama, bet analīzes neļauj secināt, ka pastāv diskriminācija pret jaunajām dalībvalstīm.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aug neapmierinātība ar valsts vilcināšanos elektroenerģijas problēmjautājuma risināšanā

Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš lauksaimnieki saņēma neadekvāti augstos elektroenerģijas rēķinus, ir pagājuši gandrīz divi mēneši. Šajā laikā ir notikušas neskaitāmas tikšanās un diskusijas, tomēr joprojām nav pieņemts lēmums par problēmas risinājumu. Lauksaimnieki ir neizpratnē par lēmumpieņēmēju neizlēmību tautsaimniecībai tik būtiskā jautājumā.

Teju divu mēnešu laikā vairākkārtīgi esam diskutējuši gan ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, gan tikušies ar nozares speciālistiem, lai kopīgi meklētu atbilstošākos risinājumus. Tāpat esam nosūtījuši vēstules ar priekšlikumiem, kas būtu optimāli un pieņemami elektroenerģijas patērētajiem ar izteiktu sezonalitāti. Diemžēl pieņemams risinājums nav rasts un Ekonomikas ministrijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izstrādātais priekšlikums ir formāls un problēmu nerisinās.

Elektroenerģijas jaudu problēma ir jārisina pēc būtības, nevis jāveic «kosmētiskais remonts». Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ekonomikas ministrijas piedāvājums problēmu risinātu tikai nelielai daļai lauksaimnieku, kas mums noteikti nav pieņemami. Pēc aptuveni divām nedēļām lauksaimnieki saņems jau trešo nesamērīgi lielo rēķinu par elektroenerģiju un tā turpinās maksāt par ierēdņu nekvalitatīvi paveikto darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Eiropas Komisijai radušies jautājumi par Stradiņa slimnīcas projekta izmaksu pieaugumu

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no «ambiciozākiem» risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Astoņas ES valstis līdz 2030.gadam atteiksies no akmeņoglēm elektroenerģijas ražošanā

LETA--AFP, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņas Eiropas Savienības (ES) valstis apņēmušās līdz 2030.gadam pakāpeniski atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā, otrdien paziņojušas amatpersonas.

Valstu solījumi Eiropas Komisijai (EK) ir ieguldījums bloka centienos izpildīt ANO Parīzes klimata vienošanās mērķus.

«Arvien vairāk un vairāk dalībvalstu nāk klajā ar politiskajiem solījumiem pakāpeniski atteikties no akmeņoglēm nākamajā desmitgadē,» norādīja ES klimata pārmaiņu un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kaņete.

Francija plāno pakāpeniski atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā līdz 2022.gadam, bet Itālija un Īrija līdz 2025.gadam, atklāja Kaņete.

Dānija, Spānija, Nīderlande, Portugāle un Somija plāno šo uzdevumu paveikt līdz 2030.gadam, pavēstīja komisārs.

ES enerģētikas komisārs Marošs Šefčovičs nodēvēja šo valstu solījumus par «diezgan nozīmīgu signālu, kas nāk no diezgan nozīmīga dalībvalstu skaita".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban iepauzēts

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM pagaidām nav guvusi pārliecību par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa sadārdzināšanās pamatotību

LETA, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) pagaidām nav guvusi pārliecību, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksu provizoriskais pieaugums par trešdaļu jeb 30,684 miljoniem eiro ir pamatots.

Kā aģentūrai LETA skaidroja ministrijas pārstāve Ieva Raboviča, patlaban FM eksperti vērtē Veselības ministrijas (VM) 22.oktobrī iesniegto informatīvo ziņojumu par papildu nepieciešamo publisko finansējumu Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas infrastruktūras attīstībai, tomēr jau tagad esot redzams, ka ziņojumā iztrūkst detalizēta informācija un izvērtējums par sadārdzinājuma rašanos. Ziņojumā nav arī apskatīti un piedāvāti iespējamie alternatīvie risinājumi lemšanai valdībā, piebilda Raboviča.

Tāpat viņa norādīja, ka, sagatavojot atzinumu par iesniegto projektu, FM aicinās to papildināt ar minētajām lietām. Atzinums VM tiks sūtīts 5.novembrī vai 6.novembrī, vienlaikus minētie aspekti ar VM un Slimnīcas pārstāvjiem jau ir pārrunāti 25.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Partiju solījumi nodokļu jomā izsauc šermuļus

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja,nodokļu eksperte, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas lauksaimnieku pārstāvji kopīgi ar citiem no Baltijas, Čehijas, Polijas un Slovēnijas protestē pret negodīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem Austrumeiropā.

Par piketu Dienas Biznesu informēja viens no piketa dalībniekiem, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Tieši šodien Eiropadomē, Briselē, pulcējas Eiropas Savienības (ES) valstu premjeri, lai kopīgi ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru un augstāko pārstāvi ārlietās Frederiku Mogerīnī apspriestu ES budžeta jautājumus. Jau vairākus ES budžeta plānošanas periodus pēc kārtas Austrumeiropas valstu lauksaimnieki saņem mazākus platību un lauku attīstības maksājumus un Baltijas valstis ieņem zemākās pozīcijas saņemto maksājumu sarakstā.

«Katrā jaunā ES budžeta plānošanas periodā diskriminācija pret Baltijas un citu Austrumeiropas valstu lauksaimniekiem turpinās. Šobrīd, rēķinot kopā platību tiešmaksājumus un maksājumus lauku attīstībai, Latvijas lauksaimnieki saņem aptuveni 68% no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Plānošanas perioda sākumā mums gan bija 75% no vidējā rādītāja, bet tā kā platību apjoms pieauga, tad noslēgumā esam noslīdējuši līdz 68%. Sola pielikt divus procentus – tas nozīmē, ka nākamajā budžeta plānošanas periodā Latvijas zemnieki saņemtu 77% no vidējā ES rādītāja, kas tik un tā būs viens no mazākajiem Eiropas Savienībā. Baltijas valstis šajā sarakstā ieņem «godpilnās» pēdējās trīs vietas,» sacīja G. Vilnītis. Piemēram, vienotais platību maksājums pašreizējā plānošanas perioda sākumā bija 196 eiro par hektāru, bet patlaban ir vien 182 eiro par hektāru. Jaunajā ES budžeta plānošanas periodā vienotais platību maksājums pēc pašreizējiem solījumiem būtu 202 eiro par hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

EK līdz 2030.gadam vēlas automašīnu oglekļa dioksīda izmešus samazināt par 30%

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosināja līdz 2030.gadam samazināt vieglo automašīnu un mikroautobusu oglekļa dioksīda izmešu apjomu par 30% salīdzinājumā ar 2021.gada līmeni.

EK norāda, ka starpposma mērķis līdz 2025.gadam ir šo izmešu apjomu samazināt par 15%.

Komisija vēsta, ka tā izteikusi šādu ierosinājumu, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība (ES) ievēro bloka kaitīgo izmešu samazināšanas mērķus saskaņā ar Parīzes klimata vienošanos un Eiropas automašīnu ražošanas nozare spēj saglabāt konkurētspēju pūliņos ražot videi draudzīgākus automobiļus.

ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete skaidro, ka šo ierosinājumu mērķis ir mainīt pašreizējās tendences Eiropas automobiļu nozarē, tostarp pārdoto zemo elektrisko automobiļu skaitu un faktu, ka darbavietas elektrisko automašīnu sektorā aizplūst uz citām pasaules valstīm, tai skaitā ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ar faktiem un argumentiem par Latvijas lauksaimniecību

Anita Kantāne, 03.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Edgars Treibergs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Latvijas pienesums Eiropas tautsaimniecībai ir nozīmīgāks nekā Eiropas Savienības tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi ilgtspējīgai attīstībai, taču politiskā līmenī ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas Savienības dalībvalstīm, sarunā ar žurnālu "Dienas Bizness" atzīst Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas – kā dzīvosim nākamajos septiņos gados? 

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības...

"Daļai sabiedrības šķiet, ka lauksaimniecība nav cietusi ierobežojumu dēļ, taču triecieni ir lieli, it sevišķi nozarēm, kas ir eksportējošas. Daudziem piena pārstrādes uzņēmumiem ir uzkrājušies produkti, ko nebija iespējams realizēt. Ir uzņēmumi, kuriem izveidojušies uzkrājumi pat 90% apjomā no saražotā. Šāda situācija rada ķēdes reakciju – cenas krīt, pārstrādātāji piena ražotājiem maksā mazāk, piena ražotājiem grūtāk ir ievest spēkbarību, kas kļūst dārgāka. Rezultātā ražošanas izmaksas pieaug. Neiztur kritiku apgalvojums, ka ir samazinājušās benzīna cenas un tas atsver sadārdzinājumu. Ir jāsaprot, ka lauksaimnieki degvielu parasti iepērk un uzglabā savā saimniecībā un daudzi to ir iepirkuši pērnā gada nogalē vai šā gada sākumā par daudz augstāku cenu, nekā to var nopirkt šobrīd." skaidro E. Treibergs.

"Kad politiķi runā, ka esam donorvalsts, kas tikai saņem naudu, man rodas jautājums, vai svaru kausos ir ielikti visi argumenti, kas runā par labu Latvijai. Esam pazaudējuši tik daudz cilvēku! Eiropa saņēma gatavu darbaspēku, bet cik tas ir izmaksājis Latvijai?" jautā E. Treibergs.

Visu interviju lasiet 2. jūnija žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien ierosināja ar nodokli aplikt plastmasas iepakojumu, šādi vēršoties pret piesārņošanu, kā arī cenšoties aizlāpīt aptuveni 13 miljardus eiro lielo robu, kas Breksita dēļ pēc 2020.gada radīsies ES budžetā.

Debatēs tiks izskatīts jautājums par to, vai ar nodokli aplikt ražotājus vai patērētājus, vai noteikt izņēmumus, piemēram, gadījumiem, kad ar šādu iepakojumu tiek garantēta drošība tādiem produktiem kā piens, sacīja ES budžeta komisārs Ginters Etingers.

«Mēs ierosināsim iespēju ieviest nodokli plastmasai, lai stimulētu plastmasas iepakojuma izmantošanas samazināšanu,» skaidroja komisārs.

Etingers vēl pirmdien sacīja, ka Breksita rezultātā ES budžetā radīsies 12-13 miljardus eiro liels robs, kā arī pauda atbalstu Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera aicinājumam par lielākas Eiropas iekšzemes kopprodukta (IKP) daļas novirzīšanu ES.

Ja 2014.-2020.gada budžetā šie maksājumi ir 1% no IKP, nākamajā budžetā tie varētu būt 1,1% no IKP, viņš ierosināja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Armanda Vilcāne, DB žurnāliste, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Iespējams, šoreiz būtu tā reize, kad elektroenerģijas patērētājiem kautrība būtu jāliek pie malas un jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un faktiem, publiski daloties ne tikai ar savu viedokli, bet arī ar elektrības rēķiniem.

Nerimstošās diskusijas par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciāciju janvāra rēķinus daudziem lika gaidīt ar bailēm. Lai gan Ekonomikas ministrija pērn vairākkārt norādīja, ka OIK finansēšanas modeļa maiņa ļaus maksājumus samazināt, pēc reālo rēķinu saņemšanas lauksaimnieki un uzņēmēji raidīja nepārprotamus signālus, ka bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu bijušas pamatotas. Lauksaimnieki draudēja pieprasīt ekonomikas ministra demisiju un norādīja uz nepilnībām Elektroenerģijas tirgus likumā, bet uzņēmēji augsto OIK maksājumu sauca par konkurenci degradējošu faktoru.

Saceltā brēka saistībā ar elektrības rēķinu pieaugumu pēc OIK diferenciācijas bija liela – sabiedrība kāri ķēra skaļo viedokļu druskas, komentējot un daloties sašutumā par nepieņemamo situāciju, tomēr šokējošos uzņēmēju un lauksaimnieku elektrības rēķinus publiski gan nekur nemanīja. Visi rēķini esot konfidenciāli un sabiedrība ar tiem tiks iepazīstināta tikai apkopotā veidā. Ar konkrētiem skaitļiem klajā nākusi vien biedrība Zemnieku saeima, pārējās organizācijas pie «informācijas apkopošanas un analīzes» vēl strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošais sausums šopavasar un vasaras sākumā ietekmējis praktiski visu lauksaimniecību un pārstrādes ražošanu, radot papildu izdevumus un zaudējumus dažādās jomās.

Nopļauts uz pusi mazāk zaļmasas, par piektdaļu mazāka solās būt graudaugu raža, paredzama samazināta augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārdošana, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) prognozes. Lauksaimnieki paredz, ka augļu un ogu nozarē šā gada sausuma sekas jutīs vēl nākošajā gadā.

Sausuma dēļ saimniecību pirmie pļāvumi šogad vidēji valstī bija par 54% trūcīgāki nekā iepriekšējos trīs gados. Papildu izmaksas zemniekiem radās, jo samazinātās zaļmasas ražības dēļ bija jāveic atkārtoti zāles pļāvumi visas vasaras garumā daudz lielākās platībās nekā sākotnēji tika plānots. Papildu izmaksas bijušas arī papildmēslojumam zālājiem, lai veicinātu to augšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru