Transports un loģistika

Ekonomikas ministrs: Taksometru pārvadājumos ir jābūt stingram regulējumam

LETA, 03.07.2018

Jaunākais izdevums

Taksometru pārvadājumos ir jābūt stingram regulējumam, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Esmu pārliecināts, ka ir jābūt striktam regulējumam,» teica ministrs, piebilstot, ka tostarp ir jābūt noteiktiem taksometru pakalpojumu cenu griestiem, kā arī ikvienā taksometrā būtu nepieciešams uzstādīt ierīci, kas pirms brauciena informē par provizorisko maksu, kuru klients var akceptēt vai nē.

Tāpat Ašeradens norādīja - nav pieļaujams, ka taksometru pārvadātāju klienti tiek atstāti bezpalīdzīgi. «Visi šeit ir sapinušies meistarībā. No vienas puse mēs sakām, ka ir jābūt brīvam tirgum, arī Administratīvā tiesa attiecībā uz lidostu »Rīga« ir lēmusi, ka tirgum ir jābūt pilnīgi brīvam, bet vienā brīdī mēs atstājam klientu pilnīgi bezpalīdzīgi,» teica ministrs.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja, lai risinātu taksometru problēmu lidostas «Rīga» teritorijā, otrdien minētais jautājums tiks pārrunāts koalīcijas padomē. Sēdē paredzēts vienoties par darba grupas izveidi, kuras uzdevums būs izstrādāt regulējumu vai noteikumus, kas kontrolētu taksometru darbību lidostā «Rīga».

Premjers arī pauda uzskatu, ka ir nepieciešams noteikt kritērijus par to, kādi taksometru pakalpojumu sniedzēji var iebraukt lidostas teritorijā un kādiem tiem ir jāizskatās, jo nedrīkst aizmirst, ka minētā vieta ir valsts vizītkarte, ārvalstu tūristiem iebraucot Latvijā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Satiksmes ministrija strādā pie izmaiņām normatīvajos aktos, lai lidostā «Rīga» varētu risināt radušos problemātisko situāciju ar taksometriem.

Tāpat ziņots, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nosūtījis vēstuli vairākām atbildīgajām valsts institūcijām, aicinot risināt taksometru jautājumu Rīgas lidostā. Vēstule adresēta satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS), Ašeradenam, lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktorei Baibai Vītoliņai, Konkurences padomes vadītājai Skaidrītei Ābramai un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājai Zlatai Elksniņai-Zaščirinskai.

Savukārt lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte iepriekš norādīja, ka lidostas iespējas rīkoties ierobežo Administratīvās tiesas lēmums, kas nosaka, ka lidosta nekādā veidā nedrīkst iejaukties taksometru pakalpojumu sniegšanas organizēšanā lidostas publiskajā teritorijā, tādējādi problēmas ar taksometru pakalpojumiem lidostā atrisināsies, kad tiks sakārtota situācija taksometru nozarē kopumā.

Atbilstoši tiesas lēmumam ikvienam licencētam taksometru pakalpojumu sniedzējam ir tiesības sniegt savus pakalpojumus lidostas teritorijā un pieprasīt par to samaksu atbilstoši Rīgas plānošanas reģionā apstiprinātajam tarifam.

Pildot Administratīvās tiesas lēmumu, no 2017.gada 6.septembra taksometru līnija starptautiskajā lidostā «Rīga» iekļauta īstermiņa autostāvvietā P1.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbaspēka nodokļu samazināšana prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā

LETA, 06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām piemērotais UIN režīms nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā

LETA, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No aizvadītā Eiropas Savienības (ES) fondu perioda novembra vidū finansējuma atlikums bija 581 miljons eiro, un riskanta situācija ir ar aptuveni 200 miljoniem eiro, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"Šobrīd notiek aktīvs sarunu process ar Eiropas Komisiju (EK), kā mēs varam manevrēt, lai šo apjomu maksimāli samazinātu," teica Ašeradens.

Ministrs skaidroja, ka attiecībā uz dzelzceļa projektiem ES fondu finanšu aploksne tiek pārgrupēta un kopumā paliek, bet Finanšu ministrijai (FM) pašlaik par šo jomu ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Ašeradens skaidroja, ka dzelzceļa tīkls iepriekš tika uzturēts no kravu pārvadājumu ieņēmumiem, kas tagad ir strauji sarukuši. Ministra ieskatā "Latvijas dzelzceļš" kā uzņēmums pārkārtojas ļoti lēni, lai neteiktu, ka nepārkārtojas vispār, un plāno tikai izdevumu pieaugumu, tostarp no valsts budžeta, kas FM nav pieņemami. Kāda ir "Pasažieru vilciena" loma, arī līdz galam FM nav skaidrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai Ašeradens nozaga tautai 78,9 miljonus?

Sandris Točs, speciāli DB, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrs tagad triju gadu laikā sola izdarīt to, ko jau pirms diviem gadiem solīja izdarīt «nākamgad». OIK vajadzēja būt atceltam jau vakar. Jau vismaz divus gadus ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens staigā apkārt un stāsta, kā gatavojas risināt OIK jautājumu. Tagad ir pietuvojušās ekonomikas ministra pilnvaru termiņa beigas, jo tuvojas šīs Saeimas pilnvaru beigas un rit Kučinska valdības pēdējie mēneši, bet Ašeradens sola, ka OIK varbūt tiks atcelts līdz 2022. gadam.

Tas nozīmē, ka Ašeradens kā ekonomikas ministrs OIK neatcels un to neizdarīs arī Māra Kučinska valdība. Faktiski visa šīs solīšana «kaut ko darīt ar OIK» ir izrādījusies nekas cits kā sabiedrības mierināšana, ņemot vērā, ka cilvēki ir augstākā mērā sašutuši. Mierināšana melojot, maldinot un imitējot aktīvu politiķa darbību, kurš tiekas un sasauc darba grupas, protams, par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, kuri jau tāpat pārmaksā par elektrību. «Tautas nodoklis OIK mafijai» ir sadārdzinājis elektrību par 30% dārgāk nekā Igaunijā un 42% dārgāk nekā Lietuvā

Cilvēki ir šokā, saņemot elektrības rēķinus, kuros, rūpējoties par caurspīdīgumu un atklātību, ir ailīte, kuras precīzāks nosaukums tiešām būtu «tautas nodoklis OIK mafijai». Par ko? Cilvēki ir nesaprašanā, prese ir sašutusi, nedaudz piemirstot, kā vēl nesen jūsmoja par atjaunojamo energoresursu ieviešanu, «zaļo enerģiju», «enerģētisko neatkarību», «nokāpšanu no Krievijas gāzes adatas» un citām klišejām, ar kurām tika pavadīta absolūti nepamatotā sadārdzināto elektrības ražotņu ieviešana Latvijā apjomos, kādos to nedara neviena Eiropas valsts. Lielākā daļa ES valstu AER īpatsvars nesasniedz pat 20%, kamēr Latvijā tā ir 37% energoresursu bilancē. Par šo neprātu nākas dārgi maksāt. Tiešā veidā – rēķinos. Netiešā veidā, kas īstenībā ir tikpat tiešs, kad OIK pieliek punktu tādai rūpnīcai kā Liepājas metalurgs, kura vairs nespēj konkurēt tirgū pārmērīgās elektrības dārdzības dēļ. Latvijas ekonomika attīstītos labāk, ja nebūtu OIK. Tas nozīmē, ka daudzi arī nebūtu aizbraukuši no Latvijas, ja nebūtu OIK. Grūti atrast otru tik acīmredzami kaitīgu un pret Latvijas interesēm vērstu instrumentu kā OIK. Un tātad atceramies vēlreiz saukļus, ar kuriem tas tika ieviests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskā un privātā partnerība (PPP) varētu būt visreālākais dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" finansēšanas avots, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"PPP modelis nesamazinās projekta izmaksas, taču tas ļautu maksājumus "izstiept" uz ilgāku laika periodu," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs sacīja, ka finansējumam varētu apsvērt Eiropas Savienības (ES) fondu pārdali, valsts obligāciju izlaišanu.

Igaunijā rosina Rail Baltica finansējuma deficīta segšanai piesaistīt privātu uzņēmumu līdzekļus 

Daļu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecībai nepieciešamā...

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka patlaban valdība par finansējumu vēl nedomā, jo sākotnēji nepieciešams izveidot projekta vadības komandu, tad saprast, cik lielā mērā projekts tiek realizēts, un pēc tam sāksies darbs pie finansējuma piesaistes.

Finanšu ministrs sacīja, ka līdz šim valdība visu laiku "Rail Baltica" projektu uztvērusi kā ES finansētu projektu ar valsts budžeta līdzdalību 15% apmērā, taču patlaban izrādījies, ka tas ir nacionālā finansējuma projekts ar milzīgu mērogu.

Patlaban projekts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) saņēmis 900 miljonus eiro, ir cerības saņemt vēl 900 miljonus eiro no CEF, informēja Ašeradens. Savukārt pārējais finansējums varētu būt jāmeklē valstij.

Ašeradens uzsvēra, ka līdz šim "Rail Baltica" bija "Satiksmes ministrijas rūpīgi glabāts noslēpums", un tikai tagad valdība sākusi saprast, kas ar to notiek.

"Kaut kādi cilvēki, kaut kur ir ļoti nopietni sadārdzinājuši šo projektu," teica Ašeradens.

Patlaban ir nepieciešams pārvērtēt projektu, saprast, kāpēc abu Rīgas staciju kopējās izmaksas sasniegušas 1,5 miljardus eiro, teica Ašeradens un norādīja, ka valdība šādu projektu nav apstiprinājusi. Tāpēc esot nepieciešams izanalizēt, ko un kā darīt.

"Projekta komandai būs jāstrādā pie izmaksu samazināšanas," teica Ašeradens.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka par pašreizējo situāciju lielā mērā atbildība gulstas uz Satiksmes ministriju, tostarp uz bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP), kurš nemitīgi papildināja projektu.

"Ja ministrs visu laiku saka, ka viss ir labi, ka tā ir ES nauda, tad nebija pamata neticēt. Jānis Vitenbergs (NA) bija pirmais satiksmes ministrs, kurš pērn pateica, ka nav labi," sacīja Ašeradens.

Ministrs pauda, ka primāri ir jākoncentrējas uz pamattrasi, jānodrošina savienojums starp Baltijas valstīm, bet pēc tam jāskatās, kā risināt Rīgas situāciju. Šobrīd Satiksmes ministrijai ir jāsagatavo budžeta pieteikums, pēc tam valdība vērtēs, ko var atļauties.

LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Saeima šodien plāno lemt pat opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu lēmumprojektu izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

"Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piektdien, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, pieņēmis lēmumu izteikt aizrādījumu no amata atstādinātajai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei par novēlotu finanšu ministra doto uzdevumu izpildi, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Līdz ar to Jaunzeme varēs turpināt veikt darba pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, tomēr kā nosacījumi darba turpināšanai tiks uzdoti vairāki uzdevumi, kas būs jāizpilda noteiktā termiņā un par kuru izpildes gaitu būs regulāri jāziņo ministram. Šo uzdevumu izpildes kontrole būs jāveic FM.

Jaunzemes pilnvaru termiņš beidzas 2024.gada februārī. FM pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka pusgadu pirms termiņa beigām Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums, vai pagarināt esošās VID ģenerāldirektores pilnvaras, vai arī tiks sludināts konkurss un meklēts jauns iestādes vadītājs.

Ašeradens skaidro, ka galvenais VID ģenerāldirektores uzdevums būs atjaunot VID reputāciju, un tas jādara visos līmeņos un visās pārvaldēs, īstenojot nulles tolerances pieeju korupcijas un interešu konflikta jomā. Jaunzemei, jāpanāk, lai kukuļņemšana muitā nekļūst par sabiedrības akceptētu normu, kā arī jāizdara viss, lai pasūtījuma auditi vai safabricēti kriminālprocesi iestādē nav iespējami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2024.gada maija beigām jāizstrādā nodokļu politikas pamatnostādnes, liecina Finanšu ministrijai (FM) izvirzītais mērķis valdības rīcības plāna projektā.

Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem FM jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, ar kurām nodrošināta izsvērta nodokļu politika vidējā termiņā, ņemot vērā valdības deklarācijas prioritātes - reģionālā konkurētspēja, nevienlīdzības mazināšana, un nodokļu ieņēmumi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP).

Nodokļu politikas pamatnostādņu uzdevums ir nodrošināt ekonomisko izaugsmi atbalstošu nodokļu politika, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un veicina akumulētā kapitāla uzkrāšanos.

Jau ziņots, ka decembra sākumā sarunā ar žurnālistiem finanšu ministrs Arvils Ašeradens sacīja, ka būtiskākas nodokļu izmaiņas gaidāmas no 2026.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Drīzumā plānots jauns iekšējā tirgus krājobligāciju laidiens

LETA, 17.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājobligāciju programmu ir plānots saglabāt un turpināt - drīzumā plānots jauns iekšējā tirgus krājobligāciju laidiens, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka ir uzrunājis Valsts kases vadītāju par daudz agresīvāku rīcību šajā jomā. Ašeradens atzīst, ka bankas piedāvā ļoti zemus depozīta procentus, kas krājobligācijām ir labāki.

"Kāpēc valdībai būtu jāaizņemas nauda ārējos tirgos, ja to varētu darīt arī iekšējā tirgū ar šāda veida obligācijām. Domāju, ka drīzumā mēs varēsim pieteikt lielāku krājobligāciju laidienu iekšējā tirgū," teica Ašeradens.

Viņš arī piekrita, ka krājobligāciju programma ir jāpopularizē, kas līdz šim nav darīts.

Finanšu ministrijai pieejamie dati liecina, ka iedzīvotāju noguldījumi bankās, lai arī pēdējā laikā nedaudz samazinās, ir ļoti lieli - vairāk nekā 10 miljardi eiro stāv kontos. Ašeradens skaidroja, ka ir jāņem vērā arī citi vairāki aspekti - Latvijas iedzīvotāji ir ļoti neaktīvi ar ieguldīšanu vērtspapīros, kaut vai salīdzinot ar kaimiņiem igauņiem. Nesenā "Enefit Green" akciju laidienā piedalījās vairāk nekā 50 000 privāto igauņu investoru. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi ieguldīt un skatīties, kā attīstās kapitāla tirgus, kas ir ļoti labs signāls. Latvijā tā īsti nav, teica Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) kopā ar Ekonomikas ministriju (EM) meklēs risinājumus, lai būvniecības nozari izvestu no lejupslīdes, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs uzsvēra, ka būvniecības nozare patlaban ir viens no "tumšiem mākoņiem pie debesīm", kas apdraud Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda (AF) investīciju īstenošanu.

Ašeradens skaidroja, ka atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur būvniecībā vērojama attīstība, Latvijā nozare atrodas ilgstošā lejupslīdē. Sarunās ar nozari konstatēts, ka tā ir vāji konsolidēta, pretrunīga un vāji redz risinājumu izejai no krīzes, teica Ašeradens.

Tādēļ FM vienojusies ar EM kopā ar būvniecības nozari meklēt risinājumu, kāpēc nozare netiek galā ar problēmām.

"Jāvērtē, vai ir nepieciešami kādi uzlabojumi valdības būvniecības politikas pusē, vai ir kādi risinājumi, kas palīdzētu nozarei saņemties. Piemēram, jātiek skaidrībā, vai indeksāciju mehānisms ir pietiekami efektīvs, jo tas ļoti labi strādā Skandināvijas valstīs, Igaunī, bet Latvijā nē," teica Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) finanšu ministra amata kandidāts ir Jānis Reirs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atzina politiķis Arvils Ašeradens.

Iepriekš arī Ašeradens bija izskanējis kā iespējamais JV finanšu ministra amata kandidāts. Viņš gan apliecināja, ka šim amatam tiks virzīts Reirs. Tāda esot JV premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa izvēle.

Tāpat Ašeradens apstiprināja, ka ārlietu ministra postenim JV virzīs līdzšinējo ministru Edgaru Rinkēviču.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka galējais scenārijs būs redzams valdības apstiprināšanas laikā, bet līdz tam vēl iespējamas izmaiņas. Viņš gan cerot, ka nekas nemainīsies.

Politiķis uzskata, ka jaunajai valdībai sākumā varētu būt grūtāk strādāt, jo tajā būs daudz cilvēku, kuriem nav pieredze valdības un politiskajā darbā. Tomēr tas ir pārejoši, viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: Valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par OIK likvidēšanu

LETA, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kā vēstures paliekas likvidēšanu, šodien debatēs Saeimā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

To viņš sacīja debatēs par Latvijas Reģionu apvienības iesniegto pieprasījumu par neuzticības izteikšanu Ašeradenam. Saeimas vairākums šo pieprasījumu noraidīja.

Ministrs norādīja, ka EM drīz sasniegs savas OIK sistēmas ierobežošanas iespējas griestus. «Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība nav to gatava tālāk akceptēt. Arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudziem un atšķirīgiem atbalsta mehānismiem un tirgus kropļojošām subsīdijām,» pauda Ašeradens.

Viņš skaidroja, ka zaļā enerģija ir arī planētas nākotne un tās ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi - iespējams, uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no iedzīvotāju maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku Saeimas kongresā piektdien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvāja vairākus risinājumus OIK sloga samazināšanai lauksaimniekiem.

Ražojošie zemnieki gan pauda lielu neapmierinātību ar piedāvājumu.

A. Ašeradens informēja lauksaimniekus, ka šobrīd tiek meklēti risinājumi kopējā OIK sloga samazināšanai. Viens no variantiem ir OIK diferenciācija, kā arī Latvenergo virspeļņas 79 miljonu eiro apmērā novirzīšana OIK samazināšanai.

Daļu no šīs naudas plānots novirzīt arī uzņēmējiem, lai samazinātu OIK slogu. A. Ašeradens pauda uzskatu, ka jāatbalsta rūpniecība, jo tās pieaugumam ir strauja attīstības dinamika. Turklāt rūpniecība stabilizē iedzīvotāju skaitu, pieaug nodarbinātība un tāpēc tiek meklēta iespēja rūpniecības atbalstam. Diferencējot OIK pēc pieslēguma veida, lielākie ieguvēji varētu būt kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ašeradens: KPV LV pārstāvjiem nav vienota viedokļa par valdības veidošanu

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju plānošanas sistēma ir konservatīva un ilga, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidroja, ka 2021. un 2022.gadā, kad tika plānoti jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projekti, bija cita dienaskārtība nekā tagad 2024.gadā.

Līdz ar to valdībai nācies būt elastīgai un pārplānot ES fondu investīcijas uz patlaban aktuālākiem projektiem.

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka Latvija nezaudē ES fondu līdzekļus. "Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā nezaudējām ne centa un arī tagad nezaudēsim," teica Ašeradens.

Tomēr finanšu ministrs atzina arī to, ka ministrijās pietrūkst ierēdņu kapacitātes, lai savlaicīgi uzrakstītu Ministru kabineta noteikumus ES fondu investīciju programmām.

Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kavēšanos ar ES fondu investīcijām saistīja ar Covid-19 pandēmijas laiku un kara sākšanos Ukrainā, vienlaikus atzīstot, ka tam nav attaisnojuma, ka Ekonomikas ministrijai 2024.gadā ir 112 miljoni eiro, kurus varētu novirzīt uzņēmēju projektiem, bet tas nav izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamā gada budžeta izdevumi varētu būt 16,1 miljards eiro

LETA, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžeta izdevumi varētu būt 16,1 miljards eiro, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Tāpat ministrs norādīja, ka valdība patlaban apsteidz budžeta izstrādes grafiku, noslēdzot budžeta veidošanas otro posmu. Otrdien apstiprināto finansējumu 783,5 miljonu eiro apmērā jaunajām valdības programmām un prioritātēm bija paredzēts izskatīt 29.septembrī, bet tas izdarīts trīs dienas agrāk.

Ašeradens uzsvēra, ka atbalstītie prioritārie pasākumi atbilst valdības deklarācijā minētajiem - drošība, veselības aprūpe, izglītība.

Finanšu ministrs atgādināja, ka ministrijas bija iesniegušas prioritāro pasākumu pieteikumus aptuveni divu miljardu eiro apmērā, bet rasta iespēja atbalstīt prioritāros pasākumus par 783,5 miljoniem eiro.

Kā būtiskākās nozares, kurās būtu jāmeklē vēl kāds papildu finansējums, Ašeradens nosauca Satiksmes ministrijas budžetu un finansējumu "Latvijas dzelzceļam", kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) parlamenta ēkā saņēma 2023.gada valsts budžeta projektu.

Budžeta projekts uz Saeimu tika atnests tradicionālajā budžeta portfelī. Ašeradens nolēmis atjaunot ilggadējo tradīciju budžeta dokumentus uz Saeimu nest vēsturiskajā ādas portfelī, nevis koka izstrādājumā, kuru pirms pusotra gada mēģināja ieviest toreizējais finanšu ministrs, tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju 

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu...

Valdība 7.februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.

Ašeradens valdības sēdē uzsvēra, ka 2023.gada valsts budžeta izdevumu daļa ir lielākā Latvijas vēsturē. Kopumā Latvijas valsts budžetos līdz šim izdevumi ir bijuši 162 miljardu eiro apmērā.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Ašeradens sacīja, ka budžets sagatavots pēc makroekonomiskajām prognozēm, kuras tapušas lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr šī gada janvāra un februāra sākuma situācija "rada labu pamatu domāt, ka šis budžets izpildīsies", teica Ašeradens.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,197 miljardu eiro un 4,083 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2022.gadu ir 697,9 miljoni eiro jeb 20,6%.

Ašeradens iepriekš pieļāvis, ka valsts budžets Saeimā varētu tikt pieņemts marta sākumā.

Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka šoreiz budžetā nebūs paredzētas "deputātu kvotas" jeb iespējas deputātiem paredzēt salīdzinoši nelielas summas dažādu lokāla mēroga projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Papildināts - EM valsts sekretāra amatā plāno iecelt bijušo Microsoft Latvia vadītāju Eglīti

LETA, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amatā plāno iecelt bijušo «Microsoft Latvia» vadītāju Ēriku Eglīti, aģentūrai LETA apliecināja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Patlaban Eglītis strādā Būvniecības valsts kontroles birojā, kur pilda būvniecības informācijas sistēmas (BIS) projekta vadītāja pienākumus.

Ašeradens norādīja, ka, meklējot līdzšinējā EM valsts sekretāra Jura Stinkas aizvietotāju, ministrs meklējis kandidātus EM resorā, kā arī konsultējies ar ekspertiem, kuri ieteikuši, kādas prasmes būtu jāpārvalda nākamajam EM valsts sekretāram. Kā viena no svarīgākajām prasmēm tika minēta korporatīvās zināšanas un prasmes.

«Es vērtēju pieejamos kandidātus, vērtēju EM vadības cilvēkus, bet manu uzmanību pievērsa cilvēks, kurš kritiskā brīdī iesaistījās BIS projektā un panāca lielu progresu,» stāstīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - KVV Liepājas metalurga potenciālajam investoram dotas divas nedēļas

LETA, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi, ceturdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.

«Valdība visus līdzekļus neatgūs, bet konkrētu summu varēšu nosaukt tad, kad būs panāktas visas vienošanās,» pauda Ašeradens.

Pēc viņa teiktā, valdība potenciālā investora lēmumu par «KVV Liepājas metalurga» iegādi gaidīs vēl divas nedēļas. Šajā laikā potenciālajam investoram ir jāiesniedz valdībai garantijas un jāieskaita finansējums «KVV Liepājas metalurga» kreditoru kontos. Ja divu nedēļu laikā tas netiks izdarīts, valdība ir gatava lemt par metalurģijas uzņēmuma pārdošanu pa daļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ašeradens: Būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot nodokļu struktūru drošai nākotnei

LETA, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot nodokļu struktūru drošai nākotnei, šodien parlamentā notiekošajās debatēs par ekonomiskās attīstības jautājumiem pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV)

Ašeradens atzīmēja, ka parlaments šodien notur otrās debates par Latvijas Stabilitātes programmu.

Pēc ministra vārdiem, vadot nodokļu grupas darbu, ātri kļuva skaidrs, ka fiskālā politika ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko politiku, tādēļ šodien ar ziņojumu piedalās gan finanšu ministrs, gan ekonomikas ministrs.

''Esmu pārliecināts, ka tieši šobrīd, kad dinamiski mainās ģeopolitiskā situācija pasaulē un strauji fragmentējas ekonomiskā sistēma tāda, kā mēs to pazīstam, Latvijai, ņemot vērā daudzos faktorus, ir jāizvēlas savs ilgtspējīgs labklājības izaugsmes modelis,'' pauda finanšu ministrs.

Ašeradens norādīja, ka šogad Stabilitātes programmas izstrādē vairāk nekā iepriekš bija jādomā par norisēm ārpus Latvijas. ''Maza, atvērta ekonomika ir vienmēr atkarīga no ārējās vides faktoriem, tomēr karš Ukrainā, izmaiņas globālās tirdzniecības kārtībā un Ķīnas ekonomiskā ietekmes pieaugums, kā arī nenoteiktība Eiropas un ASV attiecībās pēc prezidenta vēlēšanām liek skaidri apzināties mūsu nacionālās intereses,'' teica ministrs, paužot, ka galvenais jautājums ir par Eiropas konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski saīsināt būvniecības procesa saskaņošanas laiku, mazāku administratīvo slogu īpašumu reģistrācijā, 0% birokrātijas nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē mazajiem uzņēmumiem.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekts. Gan uzņēmēji, gan politiķi atzīst, ka uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās un līdz ar to faktiski visu laiku ir nepieciešams veikt visāda veida uzlabojumus, tādējādi ne tikai nodrošinot Latvijas valsts konkurētspējas uzlabošanu, bet vairākās pozīcijās arī pielīdzinoties konkurentvalstu labākajiem sasniegumiem. Pašlaik gan nav skaidrs, kad Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna projektu varētu skatīt Ministru kabinetā, un līdz ar to varētu būt jautājums par vairāku šajā plāna projektā ietverto pasākumu izpildes termiņiem, jo ir skaidrs, ka vairāku pasākumu izpildes termiņš 2019. gada 1. janvāris vairs īsti reāls nešķiet. Vienlaikus gan tiek norādīts, ka pasākuma izpildes termiņa precizēšana (nobīde) kādu pasākumu īstenošanai ir loģiska, ņemot vērā, ka pasākumu plāna projekts tapis vairāku mēnešu laikā un tā veidotāji bijuši ļoti optimistiski par tā virzības gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības sarunas iezīmējot «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās

LETA, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Attīstībai/Par!» (AP) un «Jaunās Vienotības» (JV) otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi.

AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc tikšanās ar JV pārstāvjiem pauda, ka sarunās vērojams progress, un politiķi apspriež pēc būtības to, kas topošajai koalīcijas jādara. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Pavļuts.

«Varam teikt diezgan droši, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi topošās koalīcijas veidošanas sarunās,» norādīja Pavļuts. Viņa paustajām piekrita arī JV līderis Arvils Ašeradens, kurš sarunas arī vērtēja kā konstruktīvas, jo politiķi sāk strādāt pie reāli veicamo darbu saraksta. Ašeradens arī pauda, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi nākamās koalīcijas veidošanā.

Ašeradens tieši nevērtēja, kuras partijas vadītās sarunas ir bijušas veiksmīgākas - AP, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vai «KPV LV». Viņš gan piebilda, ka sarunās ar AP panākts vislielākais progress attiecībā uz veicamajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lētās naudas laiks ir beidzies, un turpmākajos gados gan valsts parāda apkalpošanas izmaksas, gan valsts aizņemšanās cena pieaugs, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstu vidū.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās būs 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamajos gados parāda līmenis stabilizēsies ap 41% no IKP. Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais parāda nosacījums (60% no IKP) vidējā termiņā tiks ievērots.

Nākamajos trijos gados Latvijai ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības 5,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi, informēja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12% PVN likmei nepieciešamos 16 miljonus var iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas

LETA, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu no nākamā gada ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būs 21%. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.

Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt, lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru