Eksperte par banku sektoru: Ārvalstu klienti bija laba niša Latvijai 

Nerezidentu sektors pēdējo gadu laikā ir krietni «papurināts» taču vairākas amatpersonas pēdējo dienu laikā izteikušās, ka ne pietiekami, un izmaiņas šo banku stratēģijā ir jāveic straujāk, tādējādi Latvija turpina mazināt savu lomu kā tilts starp NVS un Rietumiem. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga gan pauž nožēlu, ka šis bizness tiek piespiests pie zemes, jo ne visi uzņēmēji no NVS valstīm ir riskanti.

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 26.2.2018

Foto: Evija Trifanova/LETA

ABLV Bank gadījumā nav tik vienkārši pārorientēties no nerezidentiem uz rezidentiem, jo tā bija liela banka, uzsver eksperte. Pēc ABLV Bank arī citām bankām, kas strādā ar nerezidentiem, būs signāls, ka tās var būt nākamās. Viņa gan pieļauj, ka bankām, kuras nav tik lielas kā ABLV Bank, no ASV netiks pievērsta tik liela uzmanība, taču neomulīgi kļūst arī citiem tirgus spēlētājiem, kas orientējas uz nerezidentiem. «Ja nerezidentu loks samazinās, tad pastāv jautājums, vai visas bankas varēs izdzīvot šajā tirgū. Iespējams, tirgū būs apvienošanās starp bankām vai daļa no tām aizies uz citām valstīm. Ja klientu skaits samazināsies nerezidentu klientu skaita dēļ, Latvijā nav vairs vajadzīgs tik liels banku skaits, lai apkalpotu vietējos klientus,» viņa skaidro.

Šo perspektīvu R. Rupeika-Apoga vērtē negatīvi, jo, pēc viņas domām, ārvalstu klienti bija laba niša Latvijai. «Šveice, Londona, Honkonga – visi cīnās, lai apkalpotu ārvalstniekus, bet mēs nedrīkstam. Kaut arī esmu dzirdējusi, ka šie ārvalstu klienti mums nekādu labumu nedod, tā gluži nevar teikt, jo mūsu cilvēki ir strādājuši šajās bankās, saņēmuši algas, ko tērēt mūsu valstī, bankas ir maksājušas ne tos mazākos nodokļus, un pienesums valsts budžetā bija diezgan liels. Ja šie dalībnieki aiziet, vieta ne ar ko neaizpildīsies, darbiniekiem būs jāmeklē jaunas darbavietas un nodokļos neienāks šī nauda,» viņa iezīmē perspektīvas, uzsverot, ka bankām, kas strādā ar nerezidentiem, gaidāma grūta situācija.

«Mums nerezidentu apkalpošana bija laba niša, jo pēc Padomju Savienības sabrukuma kontakti ar klientiem no šīm valstīm bija palikuši, tāpat ar mūsu valsti viņiem bija lētāk strādāt nekā pa tiešo ar Šveici un citām valstīm, turklāt mūsu valstī speciālisti varēja runāt krievu valodā un mēs guvām ienākumus. Protams, klientu vidū bija tādi, kuri nebija ar tīru vēsturi, bet ir daļa arī labo klientu, jo arī labajiem uzņēmējiem ir jābūt kontiem valstī, kas ir droša, un šajā gadījumā viņi atradīs citu valsti, kur vērt kontus,» piebilst LU profesore, uzsverot, ka Latvijā paliek aizvien mazāk vietējā kapitāla banku. Protams, tas, ka šeit darbojas skandināvu bankas, nav slikti, jo tās nodrošina cilvēkiem darbavietas un maksā nodokļus, taču būtu labi, ja būtu arī bankas ar vietējo kapitālu.

Visu rakstu Ekonomika zaudēs lasiet 26. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

ECB spērusi juridisku soli, lai aizliegtu ABLV Bank pieņemt jaunus depozītus vai palielināt jau esošo depozītu apmēru.

Nākamā likvidatora rokās nonāks lielākā nauda, kāda līdz šim bijusi personai, kas likvidē banku.

Lēmums par bankas «ABLV Bank» likvidāciju patlaban nav dienaskārtībā, un tas ir...

Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju.

Eiropas Centrālās bankas paziņojums par ABLV Bank nav paslīdējis garām nevienam starptautiskajam...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Esmu bijis neērts daudzām bankām un banku lobijiem Latvijā, mēģinādams rietumnieciskot šo sistēmu.

ECB spērusi juridisku soli, lai aizliegtu ABLV Bank pieņemt jaunus depozītus vai palielināt jau esošo depozītu apmēru.

Nākamā likvidatora rokās nonāks lielākā nauda, kāda līdz šim bijusi personai, kas likvidē banku.

Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Lēmums par bankas «ABLV Bank» likvidāciju patlaban nav dienaskārtībā, un tas ir...

No Rimšēviča privātmājas Langstiņos nozagtas «daudzas svarīgas lietas».

Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju.

Finanšu ministrija rosinās grozījumus likumā, lai samazinātu bankas maksātnespējas administratora...

Pēc otrdien izteiktajiem Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apvainojumiem saistībā...