Ventspils Augsto tehnoloģiju parks noslēdzis projektu „Smart Regions - ekspertu atbalsts satelīttehnoloģiju centra izveidei Ventspilī” un gatavojas sākt nākamo projektu kosmosa tehnoloģiju nozarē sadarbībā ar Igaunijas zinātniekiem.

Jau realizētā projekta ietvaros kopā ar ekspertiem no Vācijas - uzņēmuma OHB System AG un Brēmenes Tehniskās Universitātes - identificēti Ventspilī potenciāli attīstāmie satelīttehnoloģiju pētniecības un ražošanas virzieni, izstrādāta tehniskā specifikācija Latvijā unikālai infrastruktūrai – satelīttehnoloģiju ražotnei un testēšanas laboratorijām, kā arī, piesaistot arhitektus no Latvijas, šī specifikācija ir jau iestrādāta VATP Inovāciju centra tehniskajā projektā.

Turpinājums darbam pie satelīttehnoloģiju nozares attīstības Ventspils pilsētā ir šomēnes uzsāktais projekts „Ventspils un Tartu sadarbība kosmosa tehnoloģiju nozares pētniecībā un apmācībā”, kura ietvaros plānota tehniskajā projektā iestrādātās ”tīrās telpas (clean room)” infrastruktūras aprīkojuma iegāde.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks izsludinājis iepirkumu pētījuma izstrādei „Kosmosa tehnoloģiju nozare Latvijā – vēsturiskie sasniegumi un esošās situācijas izvērtējums”.

Iepirkums paredzēts EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta, „Kosmosa tehnoloģijas – iespējas izglītībai un ekonomikas attīstībai” ietvaros.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš noteikts 2009.gada 24.marts.

Db jau rakstījis, ka kopā ar OHB System AG un Brēmenes Tehnisko universitāti tiek izstrādāta arī specifikācija Ventspils Tehnoloģiju parka infrastruktūras attīstībai un identificēti kopīgi satelīttehnoloģiju pētniecības un ražošanas virzieni.

Tehnoloģiju parka infrastruktūras attīstība ir turpinājums jau iesāktajiem pasākumiem Latvijas satelīttehnoloģiju centra izveidē un mazā AIS satelīta Venta-1 būvniecībā.

15. - 19.augustā, Satelīttehnoloģiju vasaras skolas ietvaros, Ventspili apmeklē kosmosa industrijas esošie un topošie speciālisti no ASV, Vācijas un Baltijas valstīm, informē nodibinājuma Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Dr. Rendijs Liefers, Amerikas Aviācijas un kosmosa institūta biedrs ar 30 gadu pieredzi kosmosa tehnoloģiju inženierijā, vasaras skolā pasniegs divu dienu kursu Understanding space. Trīs lektori būs no Vācijas otra lielākā satelītbūves uzņēmuma - OHB System AG, kas izstrādā arī Galileja satelītus. Inženieri Franks Engelhards, Villems Bode un Dr. Sc. Ing. Indulis Kalniņš iepazīstinās ar praktisko darbu industrijas iepirkumos, pētniecības un ražošanas procesos, kā arī vadīs praktisko semināru Tīrās telpas (Cleanroom) izmantošana satelītbūvē.

Igaunijas pirmā satelīta ESTcube un Latvijas pirmā satelīta Venta-1, un Lietuvas komandas dalīsies pieredzē par mazo satelītu izstrādi un piedalīsies satelīta Venta-1 modeļa testēšanā un simulācijās.

Parīzē aerokosmisko tehnoloģiju izstādē Le Bourge 2009 piedalījušies arī Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) satelītbūves projekta pārstāvji - VATP valdes locekle Dana Reizniece un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) direktors Juris Žagars.

Izstādes laikā ar projekta partneri - Vācijas uzņēmumu OHB System AG - apspriests satelīta Venta-1 statuss un nākamie uzdevumi, kā arī sagatavota programma jūlija sākumā Brēmenē paredzētajai Ventspils Augstskolas studentu satelītbūves mācību praksei.

Le Bourge 2009 šogad norisinājās pirmsjāņu nedēļā un bija veltīta visam, kas paceļas virs un nolaižas uz zemes civilajām un militārajām vajadzībām. Izstādes ievērības cienīgākie eksponāti bijuši Krievijas Sukhoi demonstrētais SuperJet, ar kuru Krievija cenšas atdzīvināt civilās aviācijas industriju, kā arī jaunais Eurofighter Typhoon iznīcinātājs, kas ir lielākās Eiropas militārās aviācijas programmas rezultāts.

Latvijas valdībai darbā pie 2011.gada valsts budžeta izdevumu mazināšanas būs jāizšķiras, vai īstenot Pasaules Bankas (PB) sagatavotos ieteikumus sociālajā, veselības un izglītības jomā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie, iespējams, PB gala ziņojuma dokumenti, kas iesniegti valdībai.

Apjomīgajā dokumentā PB norāda, ka iespējas gūt plānotos ietaupījumus saistītas ar izdevumu samazināšanu pensijām, nodrošinot valsts administrācijas reformas.

PB norāda, ka tūlītējus ietaupījumus varētu gūt, veicot plānotus pasākumus, lai atgūtu vismaz daļu no izmaksātajām lielajām pensijām, aizsargājot vismazākās pensijas.

Viens no variantiem paredz no 165 latiem uz 80 latiem samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām, kas dotu 85 miljonu latu ietaupījumu budžetā. Otrs variants paredz samazinājumu līdz 140 latiem, kas dotu 24 miljonu latu ietaupījumu.

Tādējādi šie ierosinātie pasākumi būtu pretēji pērn valdības pieņemtajam lēmumam samazināt pensijas neatkarīgi no to apjoma un iedzīvotāju vecuma, netīši sodot pensionārus, kuri izvēlējās strādāt, norāda PB.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju, lai veicamās darbības saskaņotu ar plāniem, nodrošinātu koncentrēšanos uz gala mērķi, atbalstītu jaunu uzņēmējdarbības virzienu izstrādes iespējas, kā arī palīdzētu Latvijas ekonomikai.

Tas pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par transporta un infrastruktūras jautājumiem.

Lai īstenotu stratēģiju, jānosaka skaidri mērķi un prioritātes, kā arī nepieciešams definēt izmērāmas darbības un regulārus starpmērķus, iesaka FICIL. Iznākumam, ieguldījumiem un ieguvumiem jānosaka galvenie darbības rādītāji (KPI), lai nodrošinātu visaptverošu plānošanu. Ieteicams KPI noteikt katram gadam, lai biežāk varētu novērtēt progresu attiecībā uz svarīgākajiem mērķiem.

FICIL ieskatā reformām jābūt rūpīgi pārdomātām un izsvērtām, lai tās iekļautos plašākos valsts plānos un atbalstītu ilgtermiņa valsts stratēģiju, nevis otrādi. Ieinteresētās puses jāiesaista jau no paša reformu izstrādes sākuma.

Swedbank pēc gadījuma, kad internetā tika publicēts saraksts ar vairākiem tūkstošiem bankas klientu vārdu, papildinājusi internetbankas paroļu politiku.

Kā novēroja Dienas Bizness, šobrīd Swedbank savā internetbankā neļauj lietotājiem izvēlēties vienkāršu paroli, piemēram, 123456. Ievadot attiecīgo skaitļu virkni, parādās uzraksts «Ievadītā parole nevar tikt izmantota, jo satur Jūsu personas datus, vai ir pārāk vienkārša. Lūdzu, izvēlēties citu paroli!» Pēc incidenta, kad internetā tika publicēts saraksts ar vairākiem tūkstošiem Swedbank lietotāju vārdu un uzvārdu, banka ir pārskatījusi un papildinājusi izvēlēto paroļu politiku, DB apstiprināja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Vienlaikus viņa atzina, ka pie drošības jautājumiem tiek strādāts nepārtraukti un bankai ir svarīgi nodrošināt balansu starp drošību un sniegto servisu, proti, lai paroļu politika nebūtu pārmērīgi sarežģīta un lietotājam nebūtu jāpieraksta parole kaut kur uz lapiņas. Naudu internetbankā aizsargā trīspakāpju sistēma, kas iekļauj klienta numuru, klienta izvēlēto paroli un bankas kodu kartes vai kalkulatora kodu, atgādina K. Jakubovska.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas IKP aizvadītajā gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija piecas reizes mazāks par mūsu tuvāko kaimiņu - Skandināvijas valstu IKP, kaut dabas resursi viņiem apmēram ir tie paši. Kas ir atšķirīgs mūsu ekonomikās?

Somijā privātajā sektorā strādā 60% zinātnieku, publiskajā sektorā 40%, bet Latvijā šī proporcija ir 8% pret 92%. Savukārt OECD statistika par uzņēmējdarbību liecina, ka 70% inovatīvo produktu un pakalpojumu, kas nonāk tirgū, tiek radīti uzņēmumos, kuriem ir pašiem savas pētniecības laboratorijas un pētnieki, tiem sadarbojoties ar zinātniskajām institūcijām.Valsts attīstības stratēģiskajos dokumentos ir proklamēta Latvijas virzība uz zināšanu ekonomiku, augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un inovācijām. Taču valsts pārvaldē ar viena gada fiskālo fokusu ir nepietiekami izdarīts, lai veidotu pilnvērtīgu inovāciju sistēmu, vienlīdz attīstot visus piecus nepieciešamos elementus - likumdošanu, labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, izglītību, zinātni un finansējuma pieejamību.

Ideju konkursā European Satellite Navigation Competition šogad pirmo reizi var piedalīties arī ideju autori no Latvijas.

European Satellite Navigation Competition norisinās ik gadus kopš 2004.gada. Konkursa atklāšanā Londonā 10. maijā kā konkursa reģionālā dalībvalsts svinīgi tika uzņemta arī Latvija. Konkurss ir lieliska iespēja uzņēmumiem iegūt finansējumu idejas realizēšanai, piesaistīt investorus un saņemt biznesa inkubatoru atbalstu. Turklāt šis konkurss ir unikāls ar to, ka ideju autori var realizēt savas idejas ne tikai savā dzimtenē, bet arī citās valstīs, ideju īstenošanai izvēloties kādu no 23 reģioniem, skaidro Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvis Niels Elderings.

Biznesa ideju konkursa European Satellite Navigation Competition galvenais mērķis ir veicināt ideju rašanos, kas saistītas ar satelīttehnoloģijām un dažādu augsto tehnoloģiju izmantošanu inovatīvā veidā. Līdz š.g. 30.jūnijam ikviens interesents aicināts iesniegt savas inovatīvās idejas, reģistrējoties konkursa mājas lapā www.galileo-masters.eu.

Līgo dienas rītā veiksmīgi kosmosā tika nogādāts Ventspils Augstskolas zinātnieku izstrādātais Latvijas 1. satelīts Venta-1. Jau pāris stundu pēc satelīta starta Ventspils Augstskolas radiostacijā izdevās uztvert Venta-1 signālu, kas apstiprina to, ka satelīts savu darbību kosmosā uzsācis veiksmīgi. Ar Venta-1 palīdzību paveikts vēl viens nozīmīgs sasniegums – kosmosā nogādāts arī satelīts, kurš pretendē uz pasaulē mazākā satelīta titulu, informē Ventspils Augstskolas speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Ar Harvardas universitātes pētnieka Zaka Mančestera (Zac Manchester) iniciatīvu realizētā projekta KickSat rezultātā ir radīts satelīts sērkociņu kastītes lielumā. Tā izmēri ir 3,2x3,2 cm un tā svars ir 5 grami. KickSat kosmosā nokļuva piestiprināts Venta-1 satelītam. Tā enerģijas avots ir tikai saules baterija, un tā mērķis ir pierādīt, ka arī tāda izmēra satelīts var izdzīvot kosmosā un raidīt informāciju uz zemi.

23. jūnija rītā plkst. 6.59 tika dots starts nesējraķetei, ar kuras palīdzību satelīts Venta-1 tika nogādāts kosmosā. Jau pēc 22 minūtēm Venta-1 atdalījās no nesējraķetes un uzsāka patstāvīgu darbību kosmosā. Venta-1 riņķos Zemajā zemes orbītā (LEO) aptuveni 505 km augstumā. Satelīts zemi apriņķos 16 reizes diennaktī, bet ne vienmēr tā signālu varēs uztvert. Signālu no Latvijas labi varēs uztvert 2-3 reizes dienā aptuveni uz 10 minūtēm.

Ventspils Augstskolas (VeA) rektors profesors Jānis Vucāns un Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās parakstījuši līgumu par projekta Satelīttehnoloģiju pētījumu starptautiskās konkurētspējas un kapacitātes palielināšana (SATTEH) īstenošanu.

Projekta ietvaros paredzēts stiprināt sadarbību ar ES vadošajiem pētniecības centriem, piesaistīt ārvalstu zinātniekus un nodrošināt pašmāju pētnieku stažēšanos ārvalstu izcilos pētniecības centros. Projekta rezultāti varētu paaugstināt zinātniskā darba produktivitāti un veicināt plašākas iespējas starptautisku projektu īstenošanai, lai maksimāli efektīvi izmantotu zinātnei pieejamos resursus un kāpinātu ekonomisko atdevi. SATTEH projekta kopējais ilgums ir 36 mēneši un ieguldījumu kopējā summa ir 217 tūkstoši latu, tai skaitā paredzēts 100% ERAF finansējums attiecināmajām izmaksām 206 tūkstošu latu apmērā.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) tikko izveidota Kurzemes reģionā pirmā ISO 7 klases «tīrā telpa» (Cleanroom). To plānots izmantot un piedāvāt augsto tehnoloģiju jomās, galvenokārt elektronikā un satelīttehnoloģijās strādājošiem uzņēmumiem.

«Tīrā telpa» nodrošina īpaši tīru vidi, ko visbiežāk izmanto ražošanas un zinātniskās izpētes procesā. Pateicoties īpašai gaisa pieplūdes-nosūces ventilācijas sistēmai, tajā ir ārkārtīgi zems dažādu vides piesārņotāju, piemēram, putekļu, mikrobu un dažādu ķīmisko vielu daļiņu līmenis. «Tīrā telpa» nodrošina pastāvīgu piesārņojuma kontroli, kā arī maksimāli precīzu, ārējās vides neietekmētu pētniecības un ražošanas vidi, uzturot stabilu temperatūru un mitruma un tīrības līmeni telpā.

«Tīro telpu» galvenokārt plānots izmantot elektronikas industrijas jomā, proti, elektronikas izstrādājumu un to komponenšu gala montāžā, kontaktmetināšanā, testēšanā un iepakošanā, kā arī satelīttehnloģijās – komponenšu komplektācijai un atsevišķu procesu veikšanai kontrolētas tīrības apstākļos. Šobrīd jau identificēti trīs uzņēmumi, kas izmantos VATP piedāvājumu: Ventspils Elektronikas fabrika tajā testēs specifisku elektronikas produkciju, LEO Pētījumu centrs izstrādās satelīttehnoloģiju produktus un to komponentes, savukārt VATP piedāvās dažādas apmācības. Piedāvājumu izmantot aicināti arī citi pašmāju un ārvalstu uzņēmumi.

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) 2011.gada 15.-19. augustā rīko Satelīttehnoloģiju vasaras skolu 2011 uzņēmējiem, zinātniekiem, inženieriem un citiem interesentiem.

Vasaras skolā būs iespēja iegūt informāciju saistībā ar uzņēmējdarbības un likumdošanas jautājumiem kosmosa nozarē; saprast būtiskās lietas Eiropas Kosmosa aģentūras iepirkumu izpildei, t.sk. par tīrās telpas nepieciešamību pasūtījumu izpildē;

dzirdēt kosmosa industrijas pārstāvjus, kas izgatavo satelītus un izmanto tīrās telpas ražošanā, pārzina Eiropas Kosmosa aģentūras prasības, vairāku gadu garumā veiksmīgi darbojas kosmosa jomā;uzzināt informāciju no industrijas pārstāvjiem par biznesa iespējām saistībā ar kosmosa nozari; iepazīt Igaunijas pirmā satelīta ESTcube un Latvijas pirmā satelīta Venta-1 darbības principus un tehniskās specifikācijas, kā arī piedalīties satelīta Venta-1 modeļa testēšanā un simulāciju veikšanā.

Ventspils Augstskolas (VeA) studentu komanda ir uzsākusi projektu IRBE-1 un piedalās starptautiskajās meteoroloģisko balonu sacensībās Global Space Balloon Challenge. Sancensību ietvaros vienlaicīgi no 44 valstīm stratosfērā tiks palaisti aptuveni 200 meteoroloģiskie gaisa baloni, kas būs aprīkoti ar kamerām un mēraparatūru, liecina medijiem sniegtā informācija. Studentu komanda plāno palaist zondi stratosfērā šogad, laika periodā no 10. līdz 27. aprīlim, no Ventspils lidostas.

VeA profesionālās maģistra studiju programmas Elektronika studenti - Endija Briede, Roberts Trops, Raivis Pabērzs, Mārcis Bleiders, Jānis Šate un Artūrs Orbidāns - ar Ventspils Augstskolas atbalstu ir izveidojuši komandu IRBE-1 dalībai sacensībās, kuru ietvaros stratosfērā tiks palaisti meteoroloģiskie gaisa baloni. Baloni uzņems fotoattēlus un video no aptuveni 30 km augstuma, kā arī veiks dažādus mērījumus. IRBE-1 pagaidām ir vienīgā komanda no Latvijas.

Zonde IRBE-1 stratosfērā ar speciāli sagatavotu fotokameru uzņems zemes virsmas fotoattēlus infrasarkanajā diapazonā. Šie attēli tiks izmantoti, lai plašā teritorijā noteiktu fotosintēzes procesa intensitāti augos. Ļoti līdzīgu metodi izmanto NASA satelīts Terra. Izmantojot radioamatieru raidītāju, GPS un GSM modemu, tiks noteikta balona atrašanās vieta. Uz zondes atradīsies arī studentu izveidotas elektronikas ierīces, kas veiks temperatūras, spiediena, magnētiskā lauka, paātrinājuma un citus mērījumus. Lidojuma laikā tiks arī uzņemts augstas izšķirtspējas video. Iegūtie rezultāti tiks apkopoti un kopā ar īsu videoatskatu nosūtīti sacensību rīkotājiem. Sacensību rezultāti tiks izvērtēti dažādās nominācijās (piemēram, augstākais lidojums, labākais eksperiments, labākais video un citi), un labākās komandas tiks apbalvotas. Ar šo projektu studenti vēlas pievērst sabiedrības uzmanību kosmosa tehnoloģiju pielietojumiem tautsaimniecībā.

Latvijas pirmais satelīts Venta-1, kas izstrādāts sadarbojoties Ventspils Augstskolai un Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātei, orbītā ap zemi tiks ievadīts jau šomēnes, informē Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Šobrīd satelīts jau atrodas Indijā, pēc ceļojuma uz Indiju vēlreiz tehniski pārbaudīts un uzmontēts uz nesējraķetes. Venta-1 orbītā tiks nogādāts ar Indijas nesējraķeti PSLV-C38. Indijas kosmosa pētniecības organizācija ISRO ziņo, ka PSLV-C38 tiks palaista kosmosā līdz mēneša beigām. Tā kā raķetes starta brīdi ietekmē ļoti daudz faktoru, tad precīzu starta datumu ISRO parasti publiski iepriekš neziņo, atzīmē I. Ozola. Ar konkrēto startu saistītie speciālisti šobrīd ir informēti, ka starts ir plānots 23. jūnijā un sagaidāms, ka šis datums vairs netiks mainīts.

Satelīts Venta-1 tehniski bija gatavs startam pirms gada ar nesējraķeti PSLV-C34, taču, neveiksmīga novietojuma uz raķetes un lielā satelītu skaita dēļ, aprēķini rādīja, ka risks sadurties ar kādu citu satelītu bija pārāk liels, kādēļ Venta-1 satelīta starts ar PSLV-C34 nenotika.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) atklāts interaktīvais zinātnes centrs Kurzemes Democentrs.

VATP Kurzemes Democentrs šobrīd specializējas augsto tehnoloģiju un satelīttehnoloģiju jomā, kā arī apkopojis vienuviet Kurzemē ražojošo uzņēmumu produkciju.

Kurzemes Democentra kosmosa virziena stendu vidū ir vairākas interaktīvas spēles. Stendi Domu spēks kosmosā un Irbene apmeklētājiem ļaus izmēģināt savu domu spēku, palaižot kosmosā raķeti vai nosūtot un saņemto signālu no Latvijas satelīta Venta-1. Izgatavots arī īpašs fotostends, kur Democentra viesi varēs iejusties dažādos tēlos un nofotografēties kopā ar slavenībām. Īpašā vitrīnā apskatāmi arī oriģināla izmēra satelīti – Latvijas satelīts Venta-1 un Igaunijas satelīts EstCube.

Lai atgūtu pēc iespējas lielāku līdzekļu apjomu, AS Reverta turpinās pakāpenisku un pārdomātu aktīvu pārdošanu un izstrādi. Uzņēmuma aktīvi kopumā šobrīd pārdoti netiks, liecina Ministru kabineta (MK) izskatītais VAS Privatizācijas aģentūra (PA) sagatavotais ziņojums par AS Reverta turpmāko darbības stratēģiju.

Valdība atbalstīja konsultanta SIA KPMG Baltics rekomendāciju, kas paredz turpināt iepriekš MK apstiprinātās stratēģijas ieviešanu.

Konsultanta KPMG rekomendācija balstīta uz veikto pētījumu par problemātisko aktīvu tirgus situāciju Eiropā, tai skaitā novērtējot veiktos pārdošanas darījumus slikto kredītu un parādu tirgū Eiropā un potenciālo investoru interesi. Ziņojumā konsultants norāda, ka makroekonomiskā vide ir stabilizējusies un ekonomiskais noskaņojums Eiropā pakāpeniski uzlabojas.

Lai arī atveseļošanā ir trausla, arī turpmāk saglabāsies pozitīvas tendences. Vienlaikus KPMG uzsver, ka ir zema aktivitāte problemātisko aktīvu pārdošanā, maz šādu darījumu ir Centrālajā un Austrumeiropā, kā arī Baltijas valstīs, tāpat vērojams Rietumeiropas valstu investoru intereses trūkums, lai gan ir pazīmes par intereses pieaugumu pēdējo sešu mēnešu laikā. Kā uzsver konsultants, tas ir skaidrojams ar lielajām cenu atšķirībām, finansēšanas kapacitātes trūkumu vietējos tirgos, kā arī alternatīvām citur pasaulē.

Lai zagļi neizmantotu internetā pieejamu informāciju, eksperti iesaka neizvietot sociālajā tīklā un blogos informāciju par gaidāmo ceļojumu, kā arī nepublicēt mājokļa fotoattēlus.

If Apdrošināšanas atlīdzību centra vadītāja Iluta Šķipsna iesaka būt piesardzīgiem un padomāt, ar ko jūs dalieties informācijā par jūsu ikdienas aktivitāšu niansēm un plāniem Internetā. «Īpaši iesaku izņemt no profila foto albuma visas fotogrāfijas, kas ataino jūsu mājokli, tā iedzīvi un aprīkojumu. Ir liela atšķirība, vai ar šādu informāciju dalāties ar desmit bērnības draugiem vai simtiem paziņu, ko jūs īsti personiski nepazīstat,» uzsver I.Šķipsna.

Mājokļu zādzību skaits 2009.gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, ir pieaudzis par 30%, liecina If Apdrošināšanas statistika. Visbiežāk mājokļa zādzībās īpašniekam tiek nodarīti iedzīves zaudējumi 1000 - 2000 latu vērtībā.

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Ziņojumā OECD secina, ka ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara seku dēļ Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas. Eksperti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis augstākas enerģijas cenas un traucējumus tirdzniecībā un piegādes ķēdēs, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi. Pat pirms pandēmijas un kara ekonomiskā konverģence bija palēninājusies.

Organizācijā norāda, ka Latvijas fiskālā pozīcija šogad atslābs un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā vidēja termiņa mērķrādītājs, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, lai samazinātu fiskālo deficītu un samazinātu inflācijas spiedienu, ieteikts ziņojumā.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomika ir stabila, bet to negatīvi var ietekmēt demogrāfijas problēmas, ārējie riski, kas kļūst arvien spēcīgāki, un finanšu sistēmas reputācijas riski.

SVF eksperti atzinuši, ka Latvijas ekonomika visā visumā ir stabila, valsts parāds ir zems un turpina samazināties, fiskālā un kārtējo maksājumu konta deficīti ir samērīgi, inflācija ir mērena un jaunā valdība ir apņēmusies veicināt labklājības izaugsmi.

Pēc SVF aplēsēm, šogad ekonomikas izaugsme Latvijā gaidāma nedaudz virs 3%, jo ārējā vide ekonomikai vairs nav tik labvēlīga. Lai gan pērn iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,8%, vidējā termiņā ekonomikas izaugsmes temps saglabāsies 3% līmenī, kas ir spēcīgs rādītājs, lasāms ziņojumā.

SVF norāda, ka Latvijas ekonomikas elastība kopš globālās finanšu krīzes ir būtiski uzlabojusies.

Par ilgtermiņa prognožu lielāko risku SVF Latvijas ekonomikai norāda demogrāfijas problēmas, jo sarūk un noveco darbaspēks, kas ilgtermiņā samazinās produktivitātes pieaugumu un negatīvi ietekmēs ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni.

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Nacionālā Radio un televīzijas padome (NRTP) iesaka atlikt televīzijas kanālu pāreju uz ciparu apraidi līdz nākamā gada 1. aprīlim Rīgā un tās apkaimē, bet līdz 1. jūnijam pārējā Latvijas teritorijā, ziņo Latvijas Radio.

Par to pēc tikšanās ar Satiksmes ministrijas, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Lattelecom pārstāvjiem informējusi NRTP pārstāve Dace Buceniece.

Tā kā abi Latvijas Televīzijas (LTV) kanāli ierobežoto finanšu dēļ vēlējās pāriet uz ciparu apraidi no marta, tiks meklēti līdzekļi, lai LTV vēl pagaidām turpinātu raidīt analogajā tīklā.

Latvijas Radio ziņo, ka LVRTC no nākamā gada analogo televīzijas apraidi varētu pārtraukt kā pakalpojumu, vai arī prasīt TV3 maksāt vairāk nekā 2 miljonus latu gadā, lai tas kā vienīgais klients segtu šī tīkla izmaksas. Tā norādījis LVRTC vadītājs Jānis Bokta.