15. - 19.augustā, Satelīttehnoloģiju vasaras skolas ietvaros, Ventspili apmeklē kosmosa industrijas esošie un topošie speciālisti no ASV, Vācijas un Baltijas valstīm, informē nodibinājuma Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Dr. Rendijs Liefers, Amerikas Aviācijas un kosmosa institūta biedrs ar 30 gadu pieredzi kosmosa tehnoloģiju inženierijā, vasaras skolā pasniegs divu dienu kursu Understanding space. Trīs lektori būs no Vācijas otra lielākā satelītbūves uzņēmuma - OHB System AG, kas izstrādā arī Galileja satelītus. Inženieri Franks Engelhards, Villems Bode un Dr. Sc. Ing. Indulis Kalniņš iepazīstinās ar praktisko darbu industrijas iepirkumos, pētniecības un ražošanas procesos, kā arī vadīs praktisko semināru Tīrās telpas (Cleanroom) izmantošana satelītbūvē.

Igaunijas pirmā satelīta ESTcube un Latvijas pirmā satelīta Venta-1, un Lietuvas komandas dalīsies pieredzē par mazo satelītu izstrādi un piedalīsies satelīta Venta-1 modeļa testēšanā un simulācijās.

Parīzē aerokosmisko tehnoloģiju izstādē Le Bourge 2009 piedalījušies arī Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) satelītbūves projekta pārstāvji - VATP valdes locekle Dana Reizniece un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) direktors Juris Žagars.

Izstādes laikā ar projekta partneri - Vācijas uzņēmumu OHB System AG - apspriests satelīta Venta-1 statuss un nākamie uzdevumi, kā arī sagatavota programma jūlija sākumā Brēmenē paredzētajai Ventspils Augstskolas studentu satelītbūves mācību praksei.

Le Bourge 2009 šogad norisinājās pirmsjāņu nedēļā un bija veltīta visam, kas paceļas virs un nolaižas uz zemes civilajām un militārajām vajadzībām. Izstādes ievērības cienīgākie eksponāti bijuši Krievijas Sukhoi demonstrētais SuperJet, ar kuru Krievija cenšas atdzīvināt civilās aviācijas industriju, kā arī jaunais Eurofighter Typhoon iznīcinātājs, kas ir lielākās Eiropas militārās aviācijas programmas rezultāts.

Eiropas Savienība (ES) piekritusi samazināt tarifu banānu importam no Latīņamerikas. Tādējādi, iespējams, tiks izbeigts pasaulē ilgākais tirdzniecības strīds, ziņo BBC.

Tarifu samazināšanas rezultātā Latīņamerikas banānu audzētāju konkurētspēja Eiropas tirgū krietni uzlabosies, jo patlaban Āfrikas un Karību jūras piekrastes banānu ražotāji par savas produkcijas importu Eiropā nav jāmaksā.

Eksperti prognozē, ka šādas ES rīcības gadījumā banānu cenas varētu samazināties par aptuveni 12%.

Db.lv jau vēstīja, ka 2006. gada nogalē Ekvadora atsākusi uzbrukumu ES banānu importa režīmam Pasaules Tirdzniecības organizācijā, sakot, ka tas ir netaisns pret Latīņamerikas ražotājiem.

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Nīcas novada dome pieņēmusi lēmumu par zemes nomu SIA Minkland, kas plāno izveidot zvēraudzētavu Kalnišķu ciema apkaimē, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uzņēmums piecu gadu laikā sola izveidot līdz 17 darba vietām, kas apvidum ar aptuveni 200 iedzīvotājiem kopumā ir daudz.

SIA Minkland pārstāvis Nīcas novada deputātus informējis, ka būvniecība paredzēta 1–2 gadu laikā pēc projekta apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā. Dzīvnieku izmitināšana fermā varētu sākties, ātrākais, 2017. gada rudenī.

Iznomātais pašvaldības zemesgabals Kalnišķu pusē atrodas 1,5 kilometrus tālu no tuvākajām mājām.

Plašāk lasāms laikrakstā Kursas Laiks.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) 2011.gada 15.-19. augustā rīko Satelīttehnoloģiju vasaras skolu 2011 uzņēmējiem, zinātniekiem, inženieriem un citiem interesentiem.

Vasaras skolā būs iespēja iegūt informāciju saistībā ar uzņēmējdarbības un likumdošanas jautājumiem kosmosa nozarē; saprast būtiskās lietas Eiropas Kosmosa aģentūras iepirkumu izpildei, t.sk. par tīrās telpas nepieciešamību pasūtījumu izpildē;

dzirdēt kosmosa industrijas pārstāvjus, kas izgatavo satelītus un izmanto tīrās telpas ražošanā, pārzina Eiropas Kosmosa aģentūras prasības, vairāku gadu garumā veiksmīgi darbojas kosmosa jomā;uzzināt informāciju no industrijas pārstāvjiem par biznesa iespējām saistībā ar kosmosa nozari; iepazīt Igaunijas pirmā satelīta ESTcube un Latvijas pirmā satelīta Venta-1 darbības principus un tehniskās specifikācijas, kā arī piedalīties satelīta Venta-1 modeļa testēšanā un simulāciju veikšanā.

Jau vairākkārt esam stāstījuši par pieaugošo interesi pūļa finansējuma nozarē. Lai arī vēsturiski nozare attīstījusies dodot iespēju jebkuram interesentam finansēt dažādas unikālas un praktiskas biznesa idejas vairumā gadījumu investorus atalgojot ar jaunradīto produktu, arvien biežāk cilvēki kā pasaulē, tā arī Latvijā izvēlas veidot savus uzkrājumus un spert soli tuvāk finansiālajai brīvībai ieguldot nodrošinātos aizdevumos, tieši par tiem arī runāsim raksta turpinājumā.

Līdz ar pārmaiņām pasaules ekonomikā kā uzņēmēji tā arī mājsaimniecības pārskata sava budžeta iespējas un vēlme veidot vai palielināt pasīvo ienākumu plūsmu mijas ar nedrošību, ko rada ar ieguldījumiem saistītie riski. Kā izvēlēties, kur ieguldīt, kādi ir nosacījumi un izmaksas, ar ko es riskēju? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko katrs sev uzdodam, pirms veicam pirmo ieguldījumu. Drosmīgākie un iespējams pat asu izjūtu cienītāji noteikti jau ir izmēģinājuši spēkus akciju tirgus svārstīgajā vidē, taču pavisam pieejama ieguldījumu pasaule ir arī tiem, kas joprojām vēlas investēt droši, ērti un bez lieka satraukuma. Tas iespējams pateicoties nodrošinātiem aizdevumiem, ko piedāvā pūļa finansējuma platformas. Arī platformu biznesa modeļi atškiras, tāpēc jāatrod sev piemērotākā no tām, turpinājumā apskatīsim 4 galvenos iemeslus, kāpēc jau vairāk kā 80 000 investoru no visas pasaules ik dienu izvēlas veikt ieguldījumus ar EstateGuru.

Sagādājot pārsteigumu daudziem Latvijas iedzīvotājiem, interesantu soli ir spērusi joprojām par nacionālo sauktā aviokompānija airBaltic. Proti…

Tā savus lidmašīnu pilotus pārformējusi darbā uz citu uzņēmumu, kas pat vispār ir reģistrēts citā valstī, iespējams, Kiprā, no tās pērkot attiecīgos pakalpojumus, jo tā sanākot lētāk.

Var būt, ka šim faktam pat netiktu pievērsta īpaši liela uzmanība, ja vien runa nebūtu par kompāniju, kurā liela daļa kapitāla pieder tieši Latvijas valstij. Tādējādi sanāk absurds pēc pilnas programmas — brīdī, kad Latvija cīnās par katra santīma ieplūšanu budžetā, tai piederošs uzņēmums nodokļu samaksu novirza par labu citai valstij. Protams, pirmais jautājums rodas par to, vai šajā situācijā kaut ko var pārmest airBaltic un tās vadītājiem. Diez vai! Katra uzņēmuma menedžments, neatkarīgi no tā īpašnieku sastāva, pirmām kārtām domā par to, kā gūt pēc iespējas lielākus ienākumus, vienlaikus maksimāli samazinot izdevumus. Iemesls tam ir vienkāršs — arī valstij piederoši uzņēmumi konkurē ar firmām, kas pieder privātajiem investoriem, un tas nozīmē, ka arī tiem ir jādomā par savu izdevumu optimizāciju, kas īpaši aktuāli ir pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

Vācijas ekspertu kompānija OHB-System AG iesaka Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) turpināt darbu satelītu ražošanā un specifisku kosmosa produktu testēšanā.

9. jūnijā Ventspilī ieradīsies Vācijas eksperti (OHB-System AG), kas izstrādājuši rekomendācijas Ventspilī attīstāmiem satelītu ražošanas un testēšanas virzieniem. Pēc Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pasūtījuma eksperti izstrādājuši ziņojumu ar alternatīvo darbības virzienu analīzi, un šobrīd strādā ar arhitektiem, lai plānotu atbilstošas infrastruktūras izveidi Tehnoloģiju parkā. Eksperti iesaka turpināt darbu pie perspektīvo AIS (Automatic identification system) pakalpojumu attīstības, satelītsignālu apstrādes, kā arī specifisku kosmosa produktu testēšanas pakalpojuma sniegšanas, izveidojot Tehnoloģiju parkā un Ventspils Starptautiskajā Radioastronomijas centrā laboratorijas un darba telpas. Rekomendācijas izstrādātas, balstoties uz uzņēmuma līdzšinējo pieredzi satelītu būvē un pakalpojumu produktu izstrādē, kā arī ievērojot jau aizsākto sadarbību starp Ventspils un Brēmenes partneriem. Jāuzsver, ka gan AIS pakalpojumiem, gan satelītsignālu apstrādei un kosmosa produktu testēšanai ir augstas komercializācijas iespējas.

Ventspils Augstskolas (VeA) studentu komanda ir uzsākusi projektu IRBE-1 un piedalās starptautiskajās meteoroloģisko balonu sacensībās Global Space Balloon Challenge. Sancensību ietvaros vienlaicīgi no 44 valstīm stratosfērā tiks palaisti aptuveni 200 meteoroloģiskie gaisa baloni, kas būs aprīkoti ar kamerām un mēraparatūru, liecina medijiem sniegtā informācija. Studentu komanda plāno palaist zondi stratosfērā šogad, laika periodā no 10. līdz 27. aprīlim, no Ventspils lidostas.

VeA profesionālās maģistra studiju programmas Elektronika studenti - Endija Briede, Roberts Trops, Raivis Pabērzs, Mārcis Bleiders, Jānis Šate un Artūrs Orbidāns - ar Ventspils Augstskolas atbalstu ir izveidojuši komandu IRBE-1 dalībai sacensībās, kuru ietvaros stratosfērā tiks palaisti meteoroloģiskie gaisa baloni. Baloni uzņems fotoattēlus un video no aptuveni 30 km augstuma, kā arī veiks dažādus mērījumus. IRBE-1 pagaidām ir vienīgā komanda no Latvijas.

Zonde IRBE-1 stratosfērā ar speciāli sagatavotu fotokameru uzņems zemes virsmas fotoattēlus infrasarkanajā diapazonā. Šie attēli tiks izmantoti, lai plašā teritorijā noteiktu fotosintēzes procesa intensitāti augos. Ļoti līdzīgu metodi izmanto NASA satelīts Terra. Izmantojot radioamatieru raidītāju, GPS un GSM modemu, tiks noteikta balona atrašanās vieta. Uz zondes atradīsies arī studentu izveidotas elektronikas ierīces, kas veiks temperatūras, spiediena, magnētiskā lauka, paātrinājuma un citus mērījumus. Lidojuma laikā tiks arī uzņemts augstas izšķirtspējas video. Iegūtie rezultāti tiks apkopoti un kopā ar īsu videoatskatu nosūtīti sacensību rīkotājiem. Sacensību rezultāti tiks izvērtēti dažādās nominācijās (piemēram, augstākais lidojums, labākais eksperiments, labākais video un citi), un labākās komandas tiks apbalvotas. Ar šo projektu studenti vēlas pievērst sabiedrības uzmanību kosmosa tehnoloģiju pielietojumiem tautsaimniecībā.

Latvijas IKP aizvadītajā gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija piecas reizes mazāks par mūsu tuvāko kaimiņu - Skandināvijas valstu IKP, kaut dabas resursi viņiem apmēram ir tie paši. Kas ir atšķirīgs mūsu ekonomikās?

Somijā privātajā sektorā strādā 60% zinātnieku, publiskajā sektorā 40%, bet Latvijā šī proporcija ir 8% pret 92%. Savukārt OECD statistika par uzņēmējdarbību liecina, ka 70% inovatīvo produktu un pakalpojumu, kas nonāk tirgū, tiek radīti uzņēmumos, kuriem ir pašiem savas pētniecības laboratorijas un pētnieki, tiem sadarbojoties ar zinātniskajām institūcijām.Valsts attīstības stratēģiskajos dokumentos ir proklamēta Latvijas virzība uz zināšanu ekonomiku, augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un inovācijām. Taču valsts pārvaldē ar viena gada fiskālo fokusu ir nepietiekami izdarīts, lai veidotu pilnvērtīgu inovāciju sistēmu, vienlīdz attīstot visus piecus nepieciešamos elementus - likumdošanu, labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, izglītību, zinātni un finansējuma pieejamību.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) tikko izveidota Kurzemes reģionā pirmā ISO 7 klases «tīrā telpa» (Cleanroom). To plānots izmantot un piedāvāt augsto tehnoloģiju jomās, galvenokārt elektronikā un satelīttehnoloģijās strādājošiem uzņēmumiem.

«Tīrā telpa» nodrošina īpaši tīru vidi, ko visbiežāk izmanto ražošanas un zinātniskās izpētes procesā. Pateicoties īpašai gaisa pieplūdes-nosūces ventilācijas sistēmai, tajā ir ārkārtīgi zems dažādu vides piesārņotāju, piemēram, putekļu, mikrobu un dažādu ķīmisko vielu daļiņu līmenis. «Tīrā telpa» nodrošina pastāvīgu piesārņojuma kontroli, kā arī maksimāli precīzu, ārējās vides neietekmētu pētniecības un ražošanas vidi, uzturot stabilu temperatūru un mitruma un tīrības līmeni telpā.

«Tīro telpu» galvenokārt plānots izmantot elektronikas industrijas jomā, proti, elektronikas izstrādājumu un to komponenšu gala montāžā, kontaktmetināšanā, testēšanā un iepakošanā, kā arī satelīttehnloģijās – komponenšu komplektācijai un atsevišķu procesu veikšanai kontrolētas tīrības apstākļos. Šobrīd jau identificēti trīs uzņēmumi, kas izmantos VATP piedāvājumu: Ventspils Elektronikas fabrika tajā testēs specifisku elektronikas produkciju, LEO Pētījumu centrs izstrādās satelīttehnoloģiju produktus un to komponentes, savukārt VATP piedāvās dažādas apmācības. Piedāvājumu izmantot aicināti arī citi pašmāju un ārvalstu uzņēmumi.

Ideju konkursā European Satellite Navigation Competition šogad pirmo reizi var piedalīties arī ideju autori no Latvijas.

European Satellite Navigation Competition norisinās ik gadus kopš 2004.gada. Konkursa atklāšanā Londonā 10. maijā kā konkursa reģionālā dalībvalsts svinīgi tika uzņemta arī Latvija. Konkurss ir lieliska iespēja uzņēmumiem iegūt finansējumu idejas realizēšanai, piesaistīt investorus un saņemt biznesa inkubatoru atbalstu. Turklāt šis konkurss ir unikāls ar to, ka ideju autori var realizēt savas idejas ne tikai savā dzimtenē, bet arī citās valstīs, ideju īstenošanai izvēloties kādu no 23 reģioniem, skaidro Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvis Niels Elderings.

Biznesa ideju konkursa European Satellite Navigation Competition galvenais mērķis ir veicināt ideju rašanos, kas saistītas ar satelīttehnoloģijām un dažādu augsto tehnoloģiju izmantošanu inovatīvā veidā. Līdz š.g. 30.jūnijam ikviens interesents aicināts iesniegt savas inovatīvās idejas, reģistrējoties konkursa mājas lapā www.galileo-masters.eu.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) atklāts interaktīvais zinātnes centrs Kurzemes Democentrs.

VATP Kurzemes Democentrs šobrīd specializējas augsto tehnoloģiju un satelīttehnoloģiju jomā, kā arī apkopojis vienuviet Kurzemē ražojošo uzņēmumu produkciju.

Kurzemes Democentra kosmosa virziena stendu vidū ir vairākas interaktīvas spēles. Stendi Domu spēks kosmosā un Irbene apmeklētājiem ļaus izmēģināt savu domu spēku, palaižot kosmosā raķeti vai nosūtot un saņemto signālu no Latvijas satelīta Venta-1. Izgatavots arī īpašs fotostends, kur Democentra viesi varēs iejusties dažādos tēlos un nofotografēties kopā ar slavenībām. Īpašā vitrīnā apskatāmi arī oriģināla izmēra satelīti – Latvijas satelīts Venta-1 un Igaunijas satelīts EstCube.

Līgo dienas rītā veiksmīgi kosmosā tika nogādāts Ventspils Augstskolas zinātnieku izstrādātais Latvijas 1. satelīts Venta-1. Jau pāris stundu pēc satelīta starta Ventspils Augstskolas radiostacijā izdevās uztvert Venta-1 signālu, kas apstiprina to, ka satelīts savu darbību kosmosā uzsācis veiksmīgi. Ar Venta-1 palīdzību paveikts vēl viens nozīmīgs sasniegums – kosmosā nogādāts arī satelīts, kurš pretendē uz pasaulē mazākā satelīta titulu, informē Ventspils Augstskolas speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Ar Harvardas universitātes pētnieka Zaka Mančestera (Zac Manchester) iniciatīvu realizētā projekta KickSat rezultātā ir radīts satelīts sērkociņu kastītes lielumā. Tā izmēri ir 3,2x3,2 cm un tā svars ir 5 grami. KickSat kosmosā nokļuva piestiprināts Venta-1 satelītam. Tā enerģijas avots ir tikai saules baterija, un tā mērķis ir pierādīt, ka arī tāda izmēra satelīts var izdzīvot kosmosā un raidīt informāciju uz zemi.

23. jūnija rītā plkst. 6.59 tika dots starts nesējraķetei, ar kuras palīdzību satelīts Venta-1 tika nogādāts kosmosā. Jau pēc 22 minūtēm Venta-1 atdalījās no nesējraķetes un uzsāka patstāvīgu darbību kosmosā. Venta-1 riņķos Zemajā zemes orbītā (LEO) aptuveni 505 km augstumā. Satelīts zemi apriņķos 16 reizes diennaktī, bet ne vienmēr tā signālu varēs uztvert. Signālu no Latvijas labi varēs uztvert 2-3 reizes dienā aptuveni uz 10 minūtēm.

Latvijas pirmais satelīts Venta-1, kas izstrādāts sadarbojoties Ventspils Augstskolai un Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātei, orbītā ap zemi tiks ievadīts jau šomēnes, informē Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Šobrīd satelīts jau atrodas Indijā, pēc ceļojuma uz Indiju vēlreiz tehniski pārbaudīts un uzmontēts uz nesējraķetes. Venta-1 orbītā tiks nogādāts ar Indijas nesējraķeti PSLV-C38. Indijas kosmosa pētniecības organizācija ISRO ziņo, ka PSLV-C38 tiks palaista kosmosā līdz mēneša beigām. Tā kā raķetes starta brīdi ietekmē ļoti daudz faktoru, tad precīzu starta datumu ISRO parasti publiski iepriekš neziņo, atzīmē I. Ozola. Ar konkrēto startu saistītie speciālisti šobrīd ir informēti, ka starts ir plānots 23. jūnijā un sagaidāms, ka šis datums vairs netiks mainīts.

Satelīts Venta-1 tehniski bija gatavs startam pirms gada ar nesējraķeti PSLV-C34, taču, neveiksmīga novietojuma uz raķetes un lielā satelītu skaita dēļ, aprēķini rādīja, ka risks sadurties ar kādu citu satelītu bija pārāk liels, kādēļ Venta-1 satelīta starts ar PSLV-C34 nenotika.

Ventspils Augstskolas (VeA) rektors profesors Jānis Vucāns un Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās parakstījuši līgumu par projekta Satelīttehnoloģiju pētījumu starptautiskās konkurētspējas un kapacitātes palielināšana (SATTEH) īstenošanu.

Projekta ietvaros paredzēts stiprināt sadarbību ar ES vadošajiem pētniecības centriem, piesaistīt ārvalstu zinātniekus un nodrošināt pašmāju pētnieku stažēšanos ārvalstu izcilos pētniecības centros. Projekta rezultāti varētu paaugstināt zinātniskā darba produktivitāti un veicināt plašākas iespējas starptautisku projektu īstenošanai, lai maksimāli efektīvi izmantotu zinātnei pieejamos resursus un kāpinātu ekonomisko atdevi. SATTEH projekta kopējais ilgums ir 36 mēneši un ieguldījumu kopējā summa ir 217 tūkstoši latu, tai skaitā paredzēts 100% ERAF finansējums attiecināmajām izmaksām 206 tūkstošu latu apmērā.

Koka interjera un dekoratīvie izstrādājumi kļūst arvien pieprasītāki ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā; lai paplašinātu savu iespēju arsenālu, SIA Kreder factory uzstāda jaunu CNC frēzi

Tādējādi uzņēmumā līdzās lāzergriešanas iekārtai būs vēl viena, kas paver jaunas iespējas gan dažādu produktu izstrādē, gan esošo, potenciālo klientu vēlmju materializēšanai dzīvē. Uzņēmums pašlaik vairāk strādā tieši ar pircējiem Latvijā, tomēr vairāki radītie izstrādājumi ir nonākuši ārzemēs, un perspektīvā SIA Kreder factory īpašnieks Ēriks Miķelsons neizslēdz eksporta iespējas. «Produkcija ir nosūtīta uz Islandi, Franciju un Zviedriju, iespējams, ka ir vēl kādā citā valstī. Tiesa, tur tā ir nonākusi, pateicoties mūsu klientiem – produkcijas pircējiem, nevis mūsu pašu apzinātām aktivitātēm ārvalstu tirgus apguvē,» viņš skaidro.

Uzņēmums izgatavo dažādus koka izstrādājumus – vizītkartes, medaļas, ielūgumus, atslēgu piekariņus, rotaslietas, ķemmes, koka kastītes, glāžu paliktņus, apsveikumus, svečturus, reklāmas stendus, saliekamos plauktus un dažādas korporatīvās dāvanas.

AS Latvijas Finieris pēta iespējas bērza mizu izmantot betulīna ražošanai, ko pieprasa kosmētikas izgatavošanā un farmācijā, šim mērķim uzņēmums kopumā investējis vairāk nekā 0,2 milj. eiro

Pētījums tiek īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu Kompetences centru programmas ietvaros, kas notiek SIA Meža nozares kompetences centrs. Pašlaik ir izstrādāta eksperimentālā betulīna ieguves iekārta, par šīs idejas komercializāciju vēl gan ir pāragri runāt, jo tas ir atkarīgs ne tikai no šī produkta tirgus ietilpības, bet arī pieprasījuma un ražošanas izmaksām. Atbildes uz šiem jautājumiem pēc vairākiem gadiem sniegs tirgus, taču AS Latvijas Finieris pētījuma rezultātā būs gatavs attiecīgi rīkoties.

«Bērza saplākšņa ražošanas procesā rodas dažādi blakusprodukti – bērza miza, zāģskaidas, tehnoloģiskā šķelda, slīpputekļi – faktiski no trijiem m3 finierkluču top viens m3 saplākšņa, tāpēc jau teju pirms 10 gadiem sākām meklēt dažādas iespējas, kā šos minētos produktus izmantot,» stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs.

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.