Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Kūdras nozare aicina skatīties uz problēmu pēc būtības - emisijas rodas no visām organiskajām jeb kūdras augsnēm, neatkarīgi vai tur tiek iegūta kūdra, ierīkots zālājs vai aramzeme. Diemžēl pēdējo divu zemes izmantošanas veidu radītās emisijas krietni pārsniedz kūdras nozares emisijas, tāpēc būtu nepieciešams sociāli ekonomiskais izvērtējums pirms lemt par emisiju samazināšanu nozarēs, tostarp kūdras nozarē, kur sezonas laikā tiek nodarbināti ap 3500 cilvēku.

Papildus minētajam, nepieciešama SEG emisiju uzskaites metodoloģijas maiņa – esošā uzskaite par “tūlītēju oksidāciju” un ir ne tikai novecojusi, bet arī piemērota tikai enerģētiskās kūdras uzskaitei, kuru Latvijā izmanto vien nepilnos 2%, bet kūdras ieguvi enerģētikā paredzēts izbeigt pilnībā līdz 2030. gadam.

Savukārt EK Vides un klimata programmas projekta LIFE REstore dati parādīja, ka emisijas no apsaimniekotiem purviem Latvijā ir divreiz mazākas nekā Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) noteiktās, tāpēc nozare aicina iesaistītās ministrijas iesaistīties uzskaites metodoloģijas pilnveidošanā, lai pierādītu Latvijas atšķirīgo situāciju un objektīviem datiem atbilstoši reālajai situācijai.

Dabiskās oglekļa krātuves jau ir efektīvas Latvijā

Ambiciozo klimata mērķu sasniegšanai Eiropa līdzās emisiju mazināšanas centieniem izvirza mērķi palielināt dabiskās oglekļa krātuves - Bioloģiskās daudzveidības un Mežu stratēģijas, kā arī virknē topošo regulējumu plānots palielināt aizsargājamās dabas teritorijas, tostarp aizsargāt un atjaunot purvus.

Nozare vērš uzmanību uz to, ka Latvijā tikai 4 % no purviem tiek iegūta kūdra, turklāt 20% no visiem purviem Latvijā jau atrodas stingrā aizsardzībā Natura 2000 tīklā. Latvija, pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem ir purvu lielvalsts Eiropā. Būtu jāievēro proporcionalitātes princips - visām valstīm jānodrošina līdzvērtīga piesaiste dabiskajās oglekļa krātuvēs, ko Latvija jau izpilda ar saviem lielajiem purvu un mežu resursiem.

Kūdras nozare būtiska Latvijai un tās konkurētspējai

Latvijā šī nozare ir tradicionāla un ir pastāvējusi arī tad, kad oficiāli nav pastāvējusi Latvijas valsts. Sektorā strādājošie uzņēmēji ir ne tikai ieinteresēti ilgtspējīgā darbībā, bet arī to pierāda ar videi draudzīgāku saimniekošanu pēdējās dekādes laikā – atsakoties no enerģētiskās kūdras ieguves un pārprofilējoties tieši uz lauksaimniecības kūdras ieguvi un produktu ražošanu. Šobrīd kūdras produkti ieņem būtisku lomu pārtikas produktu ražošanas ķēdēs, īpaši mežsaimniecības un gan konvencionālās, gan bioloģiskās lauksaimniecības gadījumā, kuras ekonomiskā dzīvotspēja Latvijā varētu tikt ietekmēta. Papildus šim tiek pētīti jauni virzieni augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai no kūdras, kur uzņēmēji jau investē līdzekļus, piemēram, būvniecības nozarē.

Tāpat nozarē strādājošie uzņēmēji domā arī par izstrādāto kūdras lauku rekultivāciju, gan tās apmežojot, gan apstādot ar lauksaimiecības kultūrām, kā arī renaturalizējot. Piemēram, Jelgavas novadā saimniekojošais kūdras ieguves uzņēmums ir gājis vēl soli tālāk, plānojot izveidot izstrādātā kūdras purva teritorijā vēja elektrostaciju parku, kurš nodrošinātu arī to, ka Latvijas kopējās emisijas enerģētikas sektorā saruktu un veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību. Tādējādi dodot būtisku pienesumu zaļo mērķu izpildē un tas ir tikai viens no projektiem, kurš nodrošinātu to, ka no dabas ne tikai tiek ņemts, bet dots tai atpakaļ.

Tomēr tāpat kā visa nozare, arī šādi uzņēmēji šobrīd pakrīt zem Eiropas ierēdņu aprēķiniem, kā dabai nedraudzīgi, sakarā ar iepriekšminēto emisiju metodoloģijas uzskaiti, kas nav atbilstoša reālajai situācijai.

Saimnieciskās darbības pastāvēšana nākotnē atkarīga no politiskās gribas

Šobrīd īpaši svarīga ir politiskā griba un vēlme par kūdras ieguves un pārstrādes nozari cīnīties Eiropas mērogā, skaidrojot vispārīgās atšķirības no citām valstīm, kur kūdras ieguve ir pamatā enerģētikā. Būtisks būtu arī valsts atbalsts jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanai praksē, jaunu produktu attīstībai, kuru dzīves cikls ir garāks un samazinātu tūlītējo CO2 emisiju efektu. Latvija šobrīd nedrīkst zaudēt tautsaimniecībā būtisku un eksportspējīgu nozari, kura nodarbina iedzīvotājus reģionos un nereti ir vietējās ekonomikas ekosistēmas centrā.

Jebkurai valsts intervencei uzņēmējdarbībā ir jābūt līdzsvarotai, ne tikai nostādot ekoloģiskos mērķus, bet arī atbalstot uzņēmējus veicinot labāko un ilgtspējīgāko risinājumu ieviešanu uzņēmumos.

Nepārdomātu rīcību sekas draudošas

Ne katrs šajā brīdī var aizdomāties par tām sekām, kas tiks radītas valsts ekonomikai, ja šādu kļūdainu pieņēmumu pēc, Latvijas tradicionālā nozare tiks slēgta, līdzīgi kā tas jau nesenā vēsturē bijis ar cukurfabrikām un zvejas kuģiem.

Pirmkārt, tas nozīmēs bezdarbu reģionos. Šobrīd bieži vien ir tā, ka pagastā vienīgā darba vieta bez pašpārvaldes ir tieši pateicoties kūdras ieguvei. Tāpat cietīs saistītās nozares, kas ir loģistika, ostu pakalpojumi, izejvielu ražotāji, koka palešu un iepakojuma ražotāji, apdrošināšanas pakalpojumi, degvielas tirgotāji u.c.

Vistiešāk tiks skarti lauksaimniecībā un dārzkopībā strādājošie un ražojošie uzņēmumi, kuriem būs jāmeklē veidi kā importēt kūdru no trešajām pasaules valstīm (Baltkrievija, Krievijas Federācija), kas noteikti būs dārgāk (ievedmuita, iespējams CO2 nodoklis) un viennozīmīgi ne kvalitatīvāk. Ne velti pieprasījums pēc Latvijas kūdras pasaulē vienmēr ir bijis stabils, bet pēdējo gadu laikā mūsu valsts kļuvusi par augstas pievienotās vērtības kūdras produktu ražotāju un ieņem top pozīcijas pasaulē šajā tirgū.

Protams, var runāt par kūdras alternatīvām, ko jau šobrīd izmanto audzētāji un kas jau šobrīd ir tirgū pieejami, bet tās viennozīmīgi ir dārgākas, turklāt to radītā klimata pēda pret kūdras produkciju, no kuras nerodas atkritumi ne ražošanas, ne pēcapstrādes procesā, ir krietni apšaubāma.

Viennozīmīgi cietīs mežsaimniecība un meža stādu audzēšana, ņemot vērā to, ka Latvija saražo līdz 70 miljoniem meža stādu ik gadu, no kuriem 55 miljoni tiek izmantoti Latvijas valsts un privāto mežu atjaunošanai, kas palīdz radīt jaunus, kvalitatīvus mežus ar aktīvu fotosintēzi Latvijā.

“Vidēji 15 miljoni stādu ik gadu tiek eksportēti uz Skandināvijas valstīm, paaugstinot ekonomisko atdevi meža stādu audzēšanas nozarē un papildinot mežu atjaunošanas vērtību arī ārpus Latvijas. Lai izaudzētu nākotnes perspektīvus kokus, Latvijā attīstīts meža selekcijas virziens, iegūstot ātraudzīgākus, kvalitatīvākus kokus pārstrādei, ar iespēju iegūt par 20–30% lielāku un ātrāku koksnes ieguvi – atcerēsimies, ka tas arī palielina fotosintēzes procesu mežā. Stādu audzēšanā attīstītas divu veidu tehnoloģijas – ietvarstādu un kailsakņu stādu audzēšana. Kūdras substrāts ir vienīgā ietvarstādu audzēšanas pamatizejviela un tā kopā ar stādiem atgriežas mežā. Savukārt arī frēzkūdra tiek izmantota atgriezeniski zemei – to iestrādājot kokaudzētavu zemju papuvēs kailsakņu stādu audzēšanai. Meža stādu audzēšanas nozare Latvijā ir vadošā Baltijas valstīs un ieņem ievērojamu vietu arī šai nozarei līdzvērtīgajās Skandināvijas zemēs. Esam par nepārtrauktu, saprātīgu un saimnieciski izdevīgu kūdras ieguvi Latvijā, nebūt nenoplicinot, bet palielinot skābekļa rezerves,” piebilst Laima Zvejniece, AS “LVM Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas regulas projekts draud kūdrai ar diskvalifikāciju Topošais Taksonomikas regulas projekts paredz, ka kūdra un kūdras produkti neietilps klimatam draudzīgas saimniekošanas ietvarā; kūdras nozare un stādaudzētāji prasa šādas normas svītrošanu.

Tādas bažas skanēja seminārā – diskusijā Kūdras nozares izaicinājumi Eiropas Savienības Zaļajā kursā jeb cik ilgi vēl audzētājiem Latvijā un Eiropā būs pieejama kūdra, kurā lielākā uzmanība tika veltīta pieņemtajiem un topošajiem normatīviem, kas nākotnē būtiski var ietekmēt ne tikai kūdras ieguvi, tās produktu ražošanu, bet arī stādu audzētājus, lauksaimniekus un mežsaimniekus.

Lai arī ārējais pieprasījums pēc kūdras produktiem (substrātiem) aug, tomēr šajā nozarē strādājošajiem un to produktu patērētājiem stādaudzētājiem, kā arī lauksaimniekiem būtiskākais jautājums saistās ar ES Zaļā kursa uzstādījumiem un to piemērošanu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, jo to rezultātā kūdra varot kļūt par deficītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona koncepcijas izstrādi un realizāciju izstādei EXPO 2020 Dubaijā, informē LIAA. Līguma kopējā summa ir 925 887,79 eiro bez PVN.

Izstādi plānots atklāt šā gada 1. oktobrī, un tā norisināsies līdz 2022. gada 31. martam. Par labāko piedāvājumu tika atzīts trīs uzņēmumu apvienības projekts ar nosaukumu SOIL. Koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu, kura centrālais elements būs kūdra kā unikāls materiāls, kurš spēj savienot Latvijas vēsturi ar mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

"Latvijas paviljonu EXPO 2020 vēlamies veidot kā stāstu par Latviju, no vēstures uz tagadni un nākotni. SOIL komandas piedāvājums mūs uzrunāja ar sava koncepta plašo pielietojumu. Kūdra ir ļoti simbolisks un Latviju raksturojošs materiāls. Tas radīs paviljonā īpašu auru un Tuvo Austrumu reģionam neierastu vidi. Ar šī piedāvājuma starpniecību mēs varēsim akcentēt valsts tēla vērtības un sekmīgi prezentēt mūsu uzņēmumu piedāvājumu. EXPO 2020 šogad Dubaijā pulcēs vairāk nekā 190 valstis. Kā prioritārās jomas EXPO kontekstā esam definējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, farmāciju un medicīnas aprīkojumu, inovatīvos būvniecības materiālus un tehnoloģijas, transportu un loģistiku, kā arī pārtikas segmentu, bet iespēja sevi apliecināt būs arī citu nozaru uzņēmējiem," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalību starptautiskajā izstādē "Expo 2020 Dubai", kas rudenī sāksies Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētā Dubaijā, līdz šim apstiprinājuši 23 Latvijas uzņēmumi, bet vēlmi piedalīties izteikušas vēl 52 kompānijas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Līdz šim lielākā interese ir no informācijas tehnoloģiju (IT) nozares, bet ir atsaukušies arī citu nozaru pārstāvji, kā, piemēram, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, pārtikas, loģistikas un citām jomām," papildina LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Viņš pieļauj, ka Tuvo Austrumu reģiona tirgū īpaši pieprasīti varētu būt dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ekskluzīvi nišas produkti un pakalpojumi, piemēram, medicīnas tūrisms.

Šonedēļ no Rīgas ostas uz Dubaiju nosūtīts konteiners ar nepieciešamo aprīkojumu Latvijas paviljona izbūvei izstādē, bet tuvāko nedēļu laikā sāksies paviljona montāžas darbi.

Ar izstādes organizatoriem apstiprināts un saskaņots Latvijas paviljona tehniskais projekts, kura koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu. Db.lv jau vēstīja, ka tā centrālais elements būs kūdra, kas veido simbolisku saikni starp Latvijas vēsturi, mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies Latvijas paviljona izbūve dalībai Pasaules izstādē EXPO 2020 Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE).

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) būs vajadzīgi 8 darbinieki, kuri uzņems viesus un apmeklētājus Latvijas paviljonā visu EXPO laiku no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. martam.

Jau vēstīts, ka Latvijas paviljons EXPO 2020 tiek veidots kā četri multimediāli stāsti par Latviju četrās dažādās telpās ar četriem dažādiem arhitektoniskajiem elementiem, kas fiziski veidoti no Latvijas dabas materiāla - kūdras.

Paviljona būvniecībā izmantota kūdra kā unikāls materiāls, kas spēj savienot dažādus laikus: tas, kas reiz bija augi, šobrīd ir nogulumiezis, ko izmanto nākotnes tehnoloģijās. Vienlaikus kūdra radīs īpašu auru un Tuvo Austrumu reģionam neierastu, mazliet maģisku vidi, kurā spilgti izskanēt stāstam par Latvijas sasniegumiem un uzņēmēju inovatīvo piedāvājumu pasaules tirgum. Apmēram 12 minūšu garā multimediālā piedzīvojumā ikviens apmeklētājs varēs pārslēgties no dinamiskās, spilgtās EXPO vides uz klusinātu, mierīgu noskaņu un iepazīt Latvijas galvenās biznesa nozares, inovatīvākos produktus un tehnoloģijas, kā arī simboliski caur fotogrāfiju kļūt par daļu no šīs ekosistēmas. Biznesa stāvā interesenti varēs turpināt savu “ceļojumu”, aplūkot Latvijā radītos produktus, uzzināt par investīciju tūrisma un studiju iespējām Latvijā, kā arī tikties ar Latvijas uzņēmumu pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izstrādātu kopīgu pozīciju un aizstāvētu savas intereses visos politiskajos līmeņos saistībā ar Eiropas Savienības zaļā kursa ieviešanas iespējamajām negatīvajām sekām, zemes izmantotāji — lauksaimnieki, mežsaimnieki, kūdras ieguvēji — veidos kopīgu padomi un visus problēmjautājumus turpmāk skatīs Ministru prezidenta vadītā starpinstitūciju darba grupā.

Tās darbā plānots iesaistīt arī Latvijas zinātniekus, lai kopīgi rastu vislabākos un Latvijas tautsaimniecībai vismazāk sāpīgos veidus, kā samazināt CO2 izmešus un kā palielināt CO2 piesaisti.

Šāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes un SIA “Laflora” kopīgi rīkotajā seminārā-diskusijā “Latvijas tautsaimniecības nozares Eiropas zaļā kursa krustugunīs. Vai Latvijā vēl būs lauksaimniecība, mežsaimniecība un kūdras ražošana?” tapušais risinājums turpmākajai darbībai.

Tā kā ES zaļais kurss neietekmēs tikai un vienīgi Latvijas zemes izmantotājus, noteikti nepieciešams intensificēt sadarbību ar citu ES dalībvalstu zemes apsaimniekotājiem, jo īpaši ar attiecīgo nozaru Eiropas līmeņa asociācijām. Svarīgi, lai nozaru pārstāvji ne tikai tiktu uzklausīti, bet sarunas un sadarbība rezultētos konkrētā rīcībā Eiropas Savienības struktūrās. Latvijā platforma visu ieinteresēto pušu sarunai varētu būt Ministru prezidenta vadītā Nacionālā enerģētikas un klimata padome vai speciāli “Fit for 55” radīta padome, kurā bez zemes lietotājiem un viņu produkciju izmantojošajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tiktu iekļauts arī finanšu sektors un Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju augstākā politiskā un praktiskā vadība un, protams, zinātnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas ostā šogad septiņos mēnešos pārkrāva 265 468 tonnas kravu, kas ir par 49% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp visvairāk 2021.gada septiņos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta papīrmalka - 77 648 tonnas, kas ir par 59,6% vairāk nekā 2020.gada septiņos mēnešos, veidojot 29,2% no ostā pārkrautajām kravām (2020.gada attiecīgajā periodā - 27,3%).

Kūdra šogad septiņos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta 54 718 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 74,1% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, šķelda pārkrauta 49 430 tonnu apmērā, kas ir par 12,3% vairāk, bet malka pārkrauta 26 772 tonnu apmērā, kas ir par 55,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Vienlaikus keramzīts 2021.gada septiņos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauts 25 064 tonnu apmērā, kas ir par 49,7% vairāk nekā pērn septiņos mēnešos, bet pārkrautā asfalts apmērs audzis par 46,9% - līdz 22 866 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), 1.oktobrī tiks atklāta pasaules izstāde EXPO 2020, kuras ietvaros līdz 2022. gada 31. martam trīs tematiskos kvartālos – Ilgtspējība, Mobilitāte un Iespējas – 192 valstis dalīsies jaunākajās biznesa un investīciju iespējās.

Izstādē plānots uzņemt 25 miljonus apmeklētāju. Latvija savā nacionālajā paviljonā, kas atradīsies EXPO Iespēju kvartālā, īstenos 13 tirdzniecības misijas un virkni citu pasākumu.

Simboliska atklāšana notikusi arī Latvijas paviljonā, bet 30. septembrī ar visu dalībvalstu vēstnieku un EXPO 2020 ģenerālkomisāru līdzdalību notiks īpašs atklāšanas koncerts.

Latvijas EXPO paviljona centrālais elements būs kūdra 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona...

“EXPO noskaņas Dubaijā ir jūtamas ik uz soļa – pirms dažām dienām radio pirmatskaņojumu piedzīvoja EXPO 2020 himna, katru dienu informācija par aktualitātēm tiek plaši atspoguļota ziņās, Dubaijas emīrs šeihs Muhameds Bin Rašids Al Maktums ar velosipēdu ir apbraukājis izstādes teritoriju, ko arī atspoguļoja mediji. Apmeklējumiem oktobra mēnesī ir arī samazināta mēneša biļetes cena – tā ir pielīdzināta vienas dienas apmeklējuma maksai. Arī Latvijas paviljonā valda rosība un patīkams satraukums, un Dubaijā ir ieradusies Latvijas paviljona komanda 10 darbinieku sastāvā, kuri sešus mēnešus būs mūsu valsts pārstāvji, vēstnieki un gidi,” stāsta Inga Ulmane, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja AAE un Latvijas paviljona EXPO 2020 direktore.

AAE ļoti lepojas ar plašo vakcinācijas aptveri, kas ierindo šo valsti starp TOP 5 valstīm pasaulē ar vislielāko vakcinēto iedzīvotāju daudzumu, un zemo Covid-19 gadījumu skaitu. Tomēr spēkā ir stingri drošības pasākumi, tāpēc dalībvalstu paviljoni būs atvērti no 1. oktobra, bet atklāšanas pasākumi notiks pakāpeniski ilgākā laika posmā. Katru dienu paredzēta kādas valsts nacionālā diena, bet vispiesātinātākās būs novembra beigas un decembra sākums, kad AAE svin valsts 50 gadu jubileju. Šajā laikā – 27. novembrī – plānota arī Latvijas nacionālā diena EXPO 2020 ietvaros.

Latviju EXPO 2020 dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti.

Sešu mēnešu laikā tiks īstenotas 13 tirdzniecības misijas un plānoti astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs.

“Tirdzniecības misijas ļaus mūsu uzņēmējiem nostiprināt nodibinātos kontaktus un iegūt jaunus. AAE nav lielākā valsts pasaulē, taču tā ir ietekmīga platforma, kas savieno Eiropu, Āziju un Āfriku un saved mūsu uzņēmējus kopā ar potenciālajiem partneriem pat no ASV un Austrālijas. Nozīmīgi notikumi būs arī Latvijas kultūras dienas, kas norisināsies 2022. gada pavasarī. Tāpat sadarbojamies arī ar citiem paviljoniem un esam aktīvi Tehnoloģiju ceturtdienu biedri – šajā grupā vairākas valstis palīdz tīkloties saviem IT uzņēmumiem. Jau pirmajā no 11 EXPO tematiskajām nedēļām, kura būs veltīta kosmosa nozarei, ekspertu paneļos piedalīsies Latvijas uzņēmēji un zinātnieki. Konkurence būs piesātināta, tāpēc uzmanību varēsim noturēt, tikai apliecinot profesionalitāti un zināšanas,” uzsver Inga Ulmane.

Savukārt tiem interesentiem, kuri uz AAE doties neplāno, tiek piedāvātas digitālās līdzdalības iespējas. Tīmekļa vietne VirtualExpo.world piedāvās izstādes norises vietas 360 grādu apskati, vienuviet apkopos izglītojošus materiālus un intervijas, nodrošinās tiešraides un pasākumu ierakstus, kā arī virtuālas tūres gida pavadībā, interaktivitātes iespējas utt. Virtuālajā tūrē visus paviljonus, arī Latvijas paviljonu, būs iespējams izstaigāt, sākot ar oktobra otro pusi.

Pasaules izstāde EXPO 2020 notiks no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. martam.

Komentāri

Pievienot komentāru