Sagādājot pārsteigumu daudziem Latvijas iedzīvotājiem, interesantu soli ir spērusi joprojām par nacionālo sauktā aviokompānija airBaltic. Proti…
Tā savus lidmašīnu pilotus pārformējusi darbā uz citu uzņēmumu, kas pat vispār ir reģistrēts citā valstī, iespējams, Kiprā, no tās pērkot attiecīgos pakalpojumus, jo tā sanākot lētāk.
Var būt, ka šim faktam pat netiktu pievērsta īpaši liela uzmanība, ja vien runa nebūtu par kompāniju, kurā liela daļa kapitāla pieder tieši Latvijas valstij. Tādējādi sanāk absurds pēc pilnas programmas — brīdī, kad Latvija cīnās par katra santīma ieplūšanu budžetā, tai piederošs uzņēmums nodokļu samaksu novirza par labu citai valstij. Protams, pirmais jautājums rodas par to, vai šajā situācijā kaut ko var pārmest airBaltic un tās vadītājiem. Diez vai! Katra uzņēmuma menedžments, neatkarīgi no tā īpašnieku sastāva, pirmām kārtām domā par to, kā gūt pēc iespējas lielākus ienākumus, vienlaikus maksimāli samazinot izdevumus. Iemesls tam ir vienkāršs — arī valstij piederoši uzņēmumi konkurē ar firmām, kas pieder privātajiem investoriem, un tas nozīmē, ka arī tiem ir jādomā par savu izdevumu optimizāciju, kas īpaši aktuāli ir pašreizējā ekonomiskajā situācijā.
Tajā pašā laikā, redzot, kādu soli ir spēris Bertolta Flika vadītais airBaltic, rodas būtisks jautājums — kāda Latvijas valstī ir nodokļu politika, ja jau pat kompānija ar valsts kapitālu to nespēj izturēt?! Jo interesantāku šo situāciju padara fakts, ka Satiksmes ministrija šo soli pilnībā atbalsta. Protams, jau iepriekš bija dzirdēts, ka attapīgākie uzņēmēji savas firmas pēdējā laikā dibina nevis Latvijā, bet, piemēram, kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, vai arī šeit atstāj tikai filiāles, jo tā sanāk izdevīgāk. Taču, ja līdzīgu soli sper valsts kompānija, tas ir vērtējams kā skaidrs signāls pārējiem šeit strādājošiem uzņēmumiem — nodokļus Latvijā maksā tikai totāli lūzeri vai lokālpatrioti! Jau zināmu laika posmu eksperti ir norādījuši, ka gan iepriekšējās — Ivara Godmaņa (LPP/LC), gan arī pašreizējās — Valda Dombrovska valdības realizētā politika ir vērsta nevis uz ekonomikas atveseļošanos, bet gan pēc iespējas lielākas naudas summas izkāšanu no tautsaimniecības, tādējādi dzenot strupceļā nodokļu maksātājus — uzņēmumus. Turklāt, ne tikai privātajam sektoram, bet arī pašai valstij piederošus.
Rezultātā nav jābrīnās, ka viena daļa uzņēmumu palēnām pāriet uz pelēko zonu, otra — dod priekšroku nodokļu nomaksai citās valstīs, trešā — paceļ rociņas un izbeidz darbību vispār. Tiesa, ir vēl tādi, kas varonīgi turpina maksāt visus meslus Latvijas valstij, taču ar viņu pienesumu jau šobrīd ir krietni vien par maz. Turpinot šādu politiku nebūs nekāds brīnums, ja drīzumā līdzīgā veidā, kā to izdarīja airBaltic, savus nodokļus optimizēs arī citi valstij piederoši lieluzņēmumi, par privātkompānijām nemaz nerunājot. Interesanti būs redzēt, par kādu naudas summu mūsu valsts vadītājs un finanšu ministrs tad mēģinās samazināt valsts budžeta izdevumu daļu.