Jaunākais izdevums

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Grib stabilitāti

«Izmaiņas nodokļu normatīvos notiek ik gadu, taču ekonomiskā recesija esot pagātne. Kāpēc gan nevarētu būt tā, ka izmaiņas nodokļu normatīvos, kas biznesam sarežģī dzīvi, varētu tikt izdarītas vienu reizi trijos gados?» jautā mēbeļu ražošanas SIA Pinus GB valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss. Viņaprāt, no šāda soļa ieguvēji būtu visi – biznesam būtu prognozējama nodokļu normatīvā bāze trijiem gadiem, savukārt valstij – pievilcība potenciālo investoru acīs. Pēc uzņēmēja domām, ir vairākas nianses, kas nodokļu jomā būtu jāsakārto. «Kāpēc Igaunijā un Vācijā šo valstu eksportētājiem PVN pārmaksas atmaksa (ieskaite citu nodokļu segšanai) notiek dažu dienu laikā, bet Latvijā velkas teju vai mēnesi, citreiz pat vēl ilgāk? Manuprāt, ja uzņēmums jau daudzus gadus eksportē savu produkciju uz citām ES valstīm, tad nevajadzētu būt situācijai, kad tā rezultātā radusies PVN pārmaksa tiek novirzīta dažu dienu laikā,» ierosina A. Einauss. Viņaprāt, šī PVN pārmaksas atmaksas aizkavēšana būtu iespējama tikai tādos gadījumos, ja ir kādas pamatotas aizdomas – īpašās situācijās, nevis ikdienā. «Varbūt šo PVN pārmaksu atmaksas ātrums var būt lēnāks, ja piegādes notikušas ārpus ES,» tā uz jautājumu, vai ātrāku atmaksu varētu piemērot visam eksportam vai tikai darījumiem uz ES, atbild A. Einauss.

Revīziju vajag

Bijušais VID ģenerāldirektors un nodokļu eksperts Kārlis Ketners uzskata, ka nodokļu normatīvajos aktos būs nepieciešamas gan kosmētiskas, gan būtiskas izmaiņas. «Prioritāri būtu jāuzraksta jauns likums «Par nodokļiem un nodevām», to procesuāli sakārtojot un padarot ērtu lietotājam – atsakoties no prim pantiem,» darāmo darbu sarakstu atklāj K. Ketners. Viņš norāda, ka jauns likums būtu nepieciešams arī iedzīvotāju ienākuma nodoklim, vienlaikus sakārtojot tādus terminus kā «algots darbs» un «saimnieciskā darbība», kā arī pārskatot attaisnoto izdevumu limitus. «150 Ls griesti vienai personai kā attaisnotie izdevumi izglītībai un medicīnas pakalpojumiem ir neatbilstoši pašreizējai situācijai, jo tie tika noteikti deviņdesmito gadu vidū, kad bija cita ekonomiskā situācija,» skaidro K. Ketners. Viņš rosinātu arī uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma revīziju, jo īpaši attiecībā uz šī nodokļa atlaidēm. «Peļņas nodokļa atlaides jāsaglabā tikai industrializācijas politikas kontekstā ražošanas attīstīšanai Latvijā. Neredzu jēgu, ja šādas UIN atlaides tiktu piemērotas, piemēram, banku sektoram,» savu pozīciju pamato K. Ketners. Viņš arī uzskata, ka agrāk vai vēlāk būs jautājums par PVN. «Vērtējot fiskālo telpu, būs vien jāizvērtē PVN tālākais attīstības scenārijs, arī šī nodokļa likmes paaugstināšana,» – tā K. Ketners. Jāatgādina, ka burbuļošana par PVN pamatlikmes iespējamo palielināšanu nerimstas teju vai no 2012. gada 1. jūlija, kad tā tika samazināta, lai Latviju uzņemtu eirozonā – tās inflācijas līmenis būtu viens no zemākajiem visā eirozonā.

VIEDOKĻI

Jāizskauž nodokļu nemaksāšana

LMT prezidents Juris Binde:

Nav tālredzīgi vienkārši mainīt nodokļu likmes mainīšanas pēc. Tas jāplāno ciešā saistībā ar ekonomisko izaugsmi valstī. Daudz ko varētu uzlabot nevis tikai likmes mainīšana, bet nodokļu administrēšanas, tostarp iekasēšanas sakārtošana. Pētījumi par ēnu ekonomikas apjomiem Latvijā liecina, ka pie mums ir pietiekami plašas iespējas veikt komercdarbību un nemaksāt nodokļus. Lai situāciju sakārtotu, nepietiek tikai ar nodokļu administrācijas auditiem un uzrēķiniem. Ir jāveic gan preventīvās darbības, gan jānodrošina valsts institūciju informatīvās bāzes vienota sistēma, kas nepieļauj iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas vai soda par nemaksāšanu. Arī labvēlīgas ekonomiskās un samērīgas birokrātiskās vides radīšana jaunajiem un mazajiem uzņēmējiem būtu labs veids, kā mainīt sabiedrības domāšanu un attieksmi pret nodokļu maksāšanu un sistēmu kā tādu.

Jāmaina uzsvars

Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs:

Mūsu valstī nodokļu slogs kopumā nav lielāks kā citās ES valstīs, drīzāk otrādi. Tāpat arī nodokļu politikas virzieni, ko iezīmējusi Finanšu ministrija – piemēram, konkurētspēja, sociālais taisnīgums un paredzamība, ir visnotaļ atbalstāmi. Taču nodokļu struktūra būtu pakāpeniski jāmaina, samazinot darbaspēka nodokļus un kompensējot tos ar pelēkā sektora samazināšanu, ideālā gadījumā - arī ar valsts iestāžu efektivitātes uzlabošanu un tēriņu samazināšanu. Tādēļ pirmajā plānā šobrīd izvirzās sekošana tam, lai arī realitātē nodokļu izmaiņas darbotos saskaņā ar iecerēm, kā arī jautājums, kas bijis aktuāls visus Latvijas otrās neatkarības gadus un joprojām tāds ir, - nodokļi jāmaksā visiem.

Biežas izmaiņas neveicina pievilcību

A/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš:

Iespējams, ka minimālas izmaiņas ir nepieciešamas, lai samazinātu darbaspēka nodokļu nastu. Jo īpaši mazāk kvalificētam un līdz ar to zemāk atalgotam darbaspēkam. Tomēr daudz būtiskāk par izmaiņu ieviešanu nepieciešams beidzot vienoties, piemēram, par desmitgades nodokļu politiku un pie tās pieturēties. Biežas izmaiņas nodokļu politikā un diskusijas par tām neceļ Latvijas kā biznesa veikšanas vietas pievilcību investoru acīs.

1 eiro nodokļos izmaksā 81,7 centus

SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis:

Uzskatu, ka veiksmīgas nodokļu politikas veidošanai ir četri svarīgi nosacījumi - tā ir jāveido savlaicīgi, plānojot to, ir nepieciešams dialogs ar uzņēmējiem, kā arī nodokļu politikai ir jābūt stabilai un prognozējamai. Savukārt, lai veicinātu nodokļu nomaksu, ir strikti jāvēršas pret nodokļu nemaksātājiem, kā arī jādomā par motivējošiem instrumentiem godīgiem nodokļu maksātājiem - piemēram, tādiem darba devējiem, kuri papildus darba algai no savām izmaksām nodrošina darbiniekiem apmācības kvalifikācijas celšanai vai citus papildu labumus, būtu jāpiemēro nodokļu atlaides. Latvijā nepieciešams pazemināt darba spēka nodokļus, jo tā bija vadības apņemšanās, tāpēc būtiski to pildīt, kā arī ar šādu nodokļu politiku Latvija nav konkurētspējīga. Darba spēka nodokļu slogs jārēķina ne tikai ņemot vērā darba ņēmēja intereses, bet arī darba devēja - par katru 1 eiro, ko saņem darbinieks, darba devējam jāsamaksā 81.7 centi nodokļos. Lietuvā un Igaunijā šis apmērs ir būtiski mazāks. Par prioritāti ir jāizvirza Latvijas nodokļu politikas starptautiskās konkurētspējas veicināšana, kā arī jāpārnes esošais nodokļu slogs, kas šobrīd gulstas uz darba spēka pleciem, uz patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas paradokss esot tas, ka valstī reģistrēti 130 tūkstoši uzņēmumu, bet nodokļus pilnībā nomaksā un valsts budžetu pilda vien 20 tūkstoši.

Tā TV24 raidījumā “Dienas personība” atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pārējie uzņēmumi nodokļu optimizējot caur ēnu ekonomu vai nodokļus maksā daļēji, kas rezultējoties ar atšķirīgām likmēm starp nodokļu maksātājiem, kā arī negodīgiem konkurences apstākļiem.

“Ja mēs samazinām nodokļus, tajā brīdī tas, protams, būtu ļoti labi priekš tiem, kuri maksā visus nodokļus, bet savukārt tie, kuri [nemaksā nodokļus], viņiem būs vēl lielākas iespējas optimizēties,” norāda I. Jaunzeme.

VID varot piedāvāt savu analīzi un datus par nodokļu maksātājiem – cik katrs uzņēmums maksā nodokļus, kādās nozarēs tos iekasē vairāk, kādās mazāk. “Tajos uzņēmumos, kuros ir normāla nodokļu nomaksa, vidējā alga ir apmēram 1 500 eiro, kur nav – tur ir 670 eiro. Redziet, šo starpību! Ja maksā nodokļus no 1 500 tā ir viena summa, ja maksā nodokļus no 670 – pavisam cita,” norāda VID ģenerāldirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai nodokļu nemaksātāji arī turpmāk varēs iegūt valsts pasūtījumus?

Kaspars Garkanis, SIA Arčers valdes loceklis, 17.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktais pētījums plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā izraisīja sašutuma vilni, kad 14. maijā tika paziņoti tā rezultāti - ēnu ekonomikas apjoms 2013. gadā bijis 23,8%, un strauji audzis tā īpatsvars tieši būvniecības nozarē. Personīgi mani pārsteidz kas cits – kāpēc, ņemot vērā visiem skaidros šāda iemesla rezultātus, tas turpina izraisīt pārsteigumu, nevis mudina uz stingru rīcību ar reālām izmaiņām?

Pētījuma dati tikai vēlreiz uzsver to, par ko uzņēmēji jau sen runā publiski, aicinot attiecīgās valsts institūcijas un lēmuma pieņēmējus rast risinājumus iemesliem, kas veicina šādu situāciju. Uzņēmēju neapmierinātība ar neparedzamo likumdošanu un nodokļu politiku, atbildīgo iestāžu nespēja uzklausīt un izmantot pamatotus ieteikumus un cīņa ar sekām, nevis iemesliem veicina ēnu ekonomikas pieaugumu, kas jau bija sācis samazināties.

Gribētu komentēt būtiskākos pētījuma rezultātus, kas liecina – 60,7% uzņēmēju ir neapmierināti ar likumdošanas kvalitāti, liela daļa arī ar nodokļu politiku, jaunie uzņēmēji darbību sāk ar domu nemaksāt nodokļus. Šiem rezultātiem vajadzētu būt kā modinātāja zvanam visiem lēmuma pieņēmējiem! Mana personīgā pieredze liecina, ka uzņēmēji grib maksāt nodokļus, bet tam ir nepieciešama labvēlīga vide – stabila nodokļu politika, kas ļauj uzņēmējdarbību plānot ilgtermiņā, nevis ik pusgadu pārskatīt izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ne visi joprojām izmanto nodokļu atgriešanas priekšrocības pēc strādāšanas ārvalstīs

Sadarbības materiāls, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ostapenko oficiāli piesaka kā Aļonu; Latvijā vārdu maina arvien vairāk cilvēku

Dienas Bizness, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.

Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».

Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.

Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investori: ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju

Dienas Bizness, 26.05.2016

Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētijuma prezentācija par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā

Foto: Austra Helēna Žaggere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu uzņēmēji uzskata, ka ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē. Kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus, uzņēmēji nosauc vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.

Šādas atziņas iekļautas Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pētījumā par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā, tās cēloņiem, izplatītākajām izpausmes formām un ieteikumiem sekmīgai apkarošanai, kas tika prezentēts ceturtdien, 26.maijā, informē padomes projektu direktore Marta Jaksona .

To apstiprina uzņēmēju teiktais (citāti no ziņojuma):

«Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne. Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests: vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas tēma: Latvijas potenciāls un priekšrocība ir cilvēki

Māris Ķirsons, 19.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts var tērēt tik daudz naudas, cik iekasē, nevis tik, cik kāda grupa vēlas, jo agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas pie krīzes laikā aizsāktās valsts funkciju pārskatīšanas, kā arī nodokļu iekasēšanas

Par to intervijā DB stāsta LDDK viceprezidents, ilggadējais a/s Latvijas finieris un Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Juris Biķis. Viņaprāt, nosacījumi un mērķi, kas fiksēti Nacionālajā attīstības plānā (NAP), ir pareizi, bet tagad ir vajadzīgi instrumenti to sasniegšanai, arī pareiza ES struktūrfondu atbalsta sadale starp tiem, kas jau sekmīgi strādā, un jaunajiem, kuri savu artavu valstij varētu dot ilgtermiņā.

Kā vērtējat tā dēvētos pēckrīzes gadus Latvijā? Vai valsts rīkojās pareizi, īstenojot «cirpšanu»?

Lai vērtētu, kas un kā tika darīts ekonomiskās recesijas apstākļos gan uzņēmumos, gan valstī kopumā, vispirms jāpalūkojas, kas notika pirms krīzes tā dēvēto trekno gadu izskaņā. Proti, tā brīža valdībai (Ministru prezidents Aigars Kalvītis), veidojot 2008. g. valsts budžetu, tika prognozēta Latvijas IKP dzinēja slāpšana, taču, neraugoties uz to, bija milzīgs spiediens no arodbiedrībām palielināt algas valsts sektorā. Arodbiedrību pienākums ir uzbrukt gan valsts, gan privātajiem darba devējiem, un tā brīža valdību veidojošie politiskie spēki šim spiedienam daļēji pakļāvās. Tobrīd bija interesanta situācija, kad ne vienas nozares uzņēmēji vien sāka izjust ekonomikas bremzēšanos un ne tikai apsvērt, bet pat spert soļus, kas apturēja darba algu izmaksu pieaugumu, kas bija neatbilstošs darba ražīguma augumam, vai arī iesaldēja darba samaksu. Sabiedrība pat nevēlējās dzirdēt par ekonomikas pieauguma kritumu. Ja lēmumu pieņēmēji tobrīd būtu spējuši nostāties pretī šim algu palielinājuma spiedienam, situācija varēja būt citāda, kaut gan kopumā bez izmaksu (diemžēl arī algu) samazināšanas iztikt nevarētu, taču «grieziens» noteikti būtu mazāks, nekā to nācās īstenot krīzes laika valdībām. Izmaksu izvērtēšana, valsts funkciju pārskatīšana, reformas bija nedaudz novēlotas, taču cita risinājuma nebija. Tas, ka netika veikta lata devalvācija, bija pareizs risinājums. Uzņēmumi krīzes situācijā pārvērtēja un sabalansēja darba samaksas iespējas ar darba ražīgumu. Mācība – lielāka risku analīze. Krīze būtībā ir ekonomikas līdzsvara spogulis. Kopumā visi minētie soļi vēlāk ļāva straujāk rāpties ārā no krīzes. Diemžēl ne visas reformas, kas būtu jāveic valsts sektorā (izglītība, veselība), ir īstenotas ar lielu pretestību, un tagad, straujākā atgūšanās laikā no krīzes, ne tikai to īstenošana, bet arī apspriešana ir nolikta uz bremzēm. Pašlaik parādās tāda pati tendence, kāda bija pirms 6–7 gadiem – tiek izvirzītas prasības, cik kuram valsts sektoram valdībai jāpiešķir nauda, pilnībā ignorējot realitāti, cik naudas valsts makā ir (būs). Prasības bieži vien tiek pamatotas ar to, ka konkrētai jomai vajag resursus vairāku procentu apmērā no IKP (tā esot citviet Eiropā), kas, salīdzinot ar plānajiem ieņēmumiem valsts makā, tos pārvērš par simtiem milj. un pat miljardiem eiro un pašreizējam budžetam ir nepārvarams apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja Latvijā palielināt nodokļus ir saprātīga, jo jau tagad vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, šādu viedokli pauda Eiropas Savienības (ES) ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta darbinieks, kurš savulaik piedalījies Eiropas Komisijas aizdevuma uzraudzības misijā Latvijā, taču nevēlējās publiskot savu vārdu.

«Nodokļu celšana ir būtiska politiska izšķiršanās, jo Latvijā ir vairāki sektori, kuriem trūkst finansējuma. Ja skatās Baltijas un arī plašākā kontekstā, nodokļus vajadzēs celt,» sacīja ES ierēdnis, par piemēru minot nepietiekamo finansējumu veselības, augstākās izglītības, un aizsardzības jomām. «Ja paskatās, cik tiek tērēts Latvijā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un cik tiek tērēts Igaunijā, Lietuvā vai citās ES dalībvalstīs, tas cipars ir ļoti, ļoti zems. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, jo valsts vairs nespēj segt nepieciešamās izmaksas no nodokļu naudas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Budžeta plānošanā ir redzama virkne trūkumu

Žanete Hāka, 20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas Bankas eksperti, gan politiķi asi kritizē nākamā gada valsts budžetu. Monetārās sistēmas un uzņēmējdarbības pārzinātāji norāda, ka budžeta veidošanā nav ņemti vērā visi svarīgie aspekti, turklāt pauž uzskatu, ka nodokļu paaugstināšana vietējiem iedzīvotājiem nav ilgtspējīga budžeta risinājums.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzskata, ka 2016. gada budžets nav perfekts, tomēr, ja tas tāds tiks apstiprināts Saeimā, ar to var dzīvot. «Būtiski, ka valdībai kopumā ir izdevies ievērot fiskālās disciplīnas un saprātīgas saimniekošanas principus,» piebilst eksperts.

Tomēr viņš uzsver, ka budžeta plānošanā ir redzama virkne trūkumu, piemēram, fiskālo risku rezerves veidošanas atlikšanā, dzīvošanā ar budžeta deficītu arī ekonomikas izaugsmes laikā, nodokļu likmju mainīšanā, kas negatīvi ietekmē vietējo uzņēmējdarbības vidi. «Tāpēc pozitīvi vērtējama finanšu ministra Jāņa Reira apņemšanās strādāt divos virzienos. Pirmkārt, īpaši svarīgi ir izveidot darba grupu, kura pārskatītu ministriju bāzes izdevumus, tā beidzot īstenojot tā saucamo nulles budžeta principu. Otrkārt, apsveicama ir apņemšanās kopā ar uzņēmēju organizācijām un ekspertiem veikt nodokļu sistēmas auditu. Kā jau esam to uzsvēruši, nozīmīgi, lai nodokļu politika ir stabila vairāku gadu perspektīvā, līdz ar to būtu atbalstāms nodokļu sistēmas audits, tās sakārtošana un pēc tam stabila uzņēmējdarbības vide vairāku gadu garumā,» uzskata LB pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lauciņš: Viens no lielākajiem apdraudējumiem ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja tos iekasēt

LETA, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem apdraudējumiem valstij, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai, sacīja revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja EY partneris Andris Lauciņš.

«Manuprāt, mēs visi nedaudz vairāk publiski varētu propagandēt to ideju, ka spēcīgs VID ir viens no šīs valsts esības stūrakmeņiem. Ja domājam par to, kādi valstij ir apdraudējumi, tad uzskatu, ka viens no lielākajiem apdraudējumiem, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga VID ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai,» sacīja Lauciņš.

Viņš uzskata, ka valstī pietrūkst kopīga sabiedrības pasūtījuma tam, ka kopīgiem mērķiem ir jāsavāc noteikts budžeta apjoms. Vajadzības, kuras kopīgi jārealizē ar budžeta palīdzību, ir pietiekami lielas un svarīgas - aizsardzības nozare, izglītības reforma, veselības aprūpes reforma un citas, tāpēc sabiedrībā jāveido sapratne, ka līdzekļi šiem mērķiem var rasties tikai no budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena pilsoņa pienākums, apzinās arī sabiedrībā pazīstami un panākumiem bagāti cilvēki ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā, kurā ir liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis cilvēkiem ar augstiem ienākumiem (45% no summas, kas pārsniedz 150 tūkstošus mārciņu gadā), ir arī daudz labi pelnošu sabiedrībā zināmu cilvēku, kas godprātīgi maksā visus nodokļus, norāda Finanšu ministrija.

Šī gada sākumā Lielbritānijas publiskajā telpā iezīmējās asas diskusijas par to, vai bagāti cilvēki nemēģina izvairīties no augstajiem nodokļiem. Taču daudzas slavenības nāca klajā ar paziņojumiem par to, ka godprātīga nodokļu maksāšana ir katra pilsoņa pamatpienākums. Piemēram, britu komiķis un pēdējo gadu Zelta Globusa balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs Rikijs Džerveiss norādīja, ka «izvairīšanās no godprātīgas nodokļu nomaksas ir pretīga». Savukārt Harija Potera grāmatu autore Dž.K.Roulinga, kas ir arī viena no bagātākajām privātpersonām Apvienotajā Karalistē, sacīja, ka «pārcelšanās uz citu valsti, tikai, lai maksātu mazāk nodokļus, būtu nicināma rīcība».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā nokavējuma naudas sistēma netiks mainīta līdz 2021. gadam, kad spēkā stāsies vienotais nodokļu konts un vienlaikus arī notiks nodokļu sistēmas izvērtēšana

Šādu Finanšu ministrijas piedāvājumu, kas izteikts informatīvajā ziņojumā par nokavējuma naudas izvērtējumu, atbalstīja Ministru kabinets. Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka pašreizējā nokavējuma naudas sistēma ir izveidota ļoti pareizi, jo tā ļauj diskutēt un vienoties ar tiem uzņēmumiem, kuri godprātīgi vēlas maksāt nodokļus, bet nonākuši kādās grūtībās. Taču tā neattiecas uz krāpniekiem un tiem, kuri negrib maksāt nodokļus. Šādu valdības pozīciju pozitīvi vērtēja arī vairāki DB aptaujātie uzņēmēji un nodokļu konsultanti.

«Pašlaik konceptuāli nevajadzētu mainīt likumdošanas normas attiecībā uz nokavējuma naudas apmēru un griestiem, it īpaši, ja uzņēmēji ir pie tiem pieraduši un zina, kādi tie ir atkarībā no pašu rīcības, » uzsver Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nodokļu maksātāji ir par minimālās algas celšanu

Kaspars Garkanis, Arčers valdes loceklis, 07.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

EK: «Airbnb» cenu atspoguļošanas prakse neatbilst patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem

LETA, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pirmdien aicinājušas naktsmītņu rezervēšanas uzņēmumu «Airbnb» saskaņot savu pakalpojumu sniegšanas noteikumus ar ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem un nodrošināt pārredzamību savu cenu atspoguļošanā, teikts EK paziņojumā.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: «Arvien vairāk patērētāju naktsmītni savām brīvdienām rezervē internetā, un šī nozare atpūtniekiem ir pavērusi daudzas jaunas iespējas. Tomēr popularitāte nevar būt attaisnojums ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu neievērošanai. Patērētājiem ir nepieciešama viegli saprotama informācija par to, cik viņi maksās par konkrētiem pakalpojumiem, un taisnīgi noteikumi, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad naktsmītnes īpašnieks atceļ rezervāciju. Sagaidu, ka »Airbnb« drīzumā ierosinās pareizos risinājumus.»

«Airbnb» pašreizējā cenu atspoguļošanas prakse un vairāki noteikumi neatbilst Negodīgas komercprakses direktīvai, Negodīgu līguma noteikumu direktīvai un regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tādēļ Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes un EK ir pieprasījušas, lai «Airbnb» veiktu vairākas izmaiņas. Līdz augusta beigām tam ir jāiesniedz savi priekšlikumi. Tiklīdz «Airbnb» ierosinās risinājumus šo nepilnību novēršanai, Komisija un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādes izskatīs ierosinātās izmaiņas. Ja tās nebūs apmierinošas, attiecībā pret «Airbnb» varētu tikt veikti izpildes nodrošināšanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī viedoklis par to, ka PVN likme kopumā būtu jāpalielina, ir nepopulārs, tomēr citu iespēju valstij «salasīt» vajadzīgo naudas daudzumu nodokļos var arī nebūt

Krievijas embargo ES un Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem komplektā ar rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām ar jaunu sparu uzjunda jautājumu par iespējamām PVN likmju izmaiņām. Lai arī viedoklis par to, ka PVN likme kopumā būtu jāpalielina, ir nepopulārs, tomēr daļa aptaujāto skaudri apzinās, ka citu iespēju valstij «salasīt» vajadzīgo naudas daudzumu nodokļos varot arī nebūt. Proti, Latvijas kopējā sociālekonomiskā situācija signalizējot par neatrisinātām problēmām, kas velkot atvarā.

Biedē situācija

«Valsts ir parādā vienu gada budžetu, darbspējīgo iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm turpinās, papildu naudu vajag izglītībai, veselībai, infrastruktūrai utt., bet nodokļu maksātāju skaits neaug, patērētāju daudzums pat sarūk, kam vēl papildu pipariņus piedos Krievijas embargo, tāpēc vieglākais ceļš patiešām būtu vienkārši palielināt nodokļus, piemēram, PVN likmi, tomēr šāds solis nebūt neveicinās patēriņu un vienlaikus prasīs papildu apgrozāmos līdzekļus biznesam,» situāciju raksturo konsultāciju SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņš atzīst, ka darbspējīgo cilvēku emigrācija tikai pasliktina kopējo situāciju, jo tie ir potenciālie nodokļu maksātāji, darbaspēks investoriem, kurus valsts zaudē un līdz ar to zaudē investīciju piesaistes iespējas, kā arī nodokļu maksātājus, galu galā arī patērētājus. «Paraugoties uz valstī nodarbināto skaitu, kuri maksā nodokļus, piemēram, 2007. gadā un šogad, ir skaidrs, ka šis apjoms ir sarucis, savukārt nodokļu ieņēmumu apmērs ir pretējs. Tas nozīmē, ka mazāks strādājošo skaits ir samaksājis vairāk – tātad lielākus nodokļus. Tēlaini izsakoties, ja agrāk 100 eiro nodokļus, samaksāja 10 nodokļu maksātāji, tad tagad to pašu vai pat vēl vairāk jāspēj izdarīt astoņiem nodokļu maksātājiem. Ja šo apburto loku neizdosies pārraut, tad varam nonākt situācijā, kad nodokļu maksātāju skaits vienkārši nevarēs samaksāt tik daudz nodokļos, cik valstij būs vajadzīgs,» brīdina Dz. Putnis. Viņu arī uztraucot trūcīgās iedzīvotāju kategorijas pieaugums. «Lai šie cilvēki vismaz būtu paēduši, PVN pārtikai – maizei, pienam, dāzeņiem – tāpat kā daudzās vecajās ES dalībvalstīs – būtu jābūt ievērojami mazākam par pašreizējo pamatlikmi,» – atzīmēja Dz. Putnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pakāpeniski ieviesīs minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas

Dienas Bizness, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību

Žanete Hāka, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji uzskata, ka Krievijas tirgus būs stratēģiski nozīmīgākais arī 2015. gadā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru