Nokavējuma naudas sistēmu pagaidām nemainīs 

Pašreizējā nokavējuma naudas sistēma netiks mainīta līdz 2021. gadam, kad spēkā stāsies vienotais nodokļu konts un vienlaikus arī notiks nodokļu sistēmas izvērtēšana

Māris Ķirsons, 30.4.2019

Foto: LETA

Šādu Finanšu ministrijas piedāvājumu, kas izteikts informatīvajā ziņojumā par nokavējuma naudas izvērtējumu, atbalstīja Ministru kabinets. Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka pašreizējā nokavējuma naudas sistēma ir izveidota ļoti pareizi, jo tā ļauj diskutēt un vienoties ar tiem uzņēmumiem, kuri godprātīgi vēlas maksāt nodokļus, bet nonākuši kādās grūtībās. Taču tā neattiecas uz krāpniekiem un tiem, kuri negrib maksāt nodokļus. Šādu valdības pozīciju pozitīvi vērtēja arī vairāki DB aptaujātie uzņēmēji un nodokļu konsultanti.

«Pašlaik konceptuāli nevajadzētu mainīt likumdošanas normas attiecībā uz nokavējuma naudas apmēru un griestiem, it īpaši, ja uzņēmēji ir pie tiem pieraduši un zina, kādi tie ir atkarībā no pašu rīcības, » uzsver Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Viņaprāt, nav nepieciešamības mainīt vispārējo nokavējuma naudas likmi dienā 0,05%, jo tāda vai ļoti līdzīga šim apmēram tā ir ļoti daudzās pasaules valstīs. DB aptaujātie uzņēmēji savus secinājumus publiski paust īsti nevēlējās, jo svarīgākais esot nevis likmes apmēri, bet gan kāpēc konkrētam uzņēmumam ir radies nodokļu parāds, jo neesot vērts žēlot tos, kuri apzināti nemaksā, vienlaikus graujot konkurenci. Tai pašā laikā esot vērts pažēlot tos, kuri ir cietuši tikai tādēļ, ka darījumu partneris nav samaksājis un tādējādi radījis būtisku kaitējumu konkrētajam uzņēmumam. Savukārt A. Dābols uzskata, ka mazāka nokavējuma nauda ir labs valsts pretimnākšanas instruments tiem, kuriem ir radušās kādas grūtības, tāpēc arī valdības lēmums šo sistēmu nemainīt ir pareizs.

«Pašreizējā sistēma ļauj šķirot nodokļu maksātājus, kuri vēlas samaksāt nodokļu parādus, no tiem, kuri nevēlas sadarboties ar nodokļu administrāciju un maksāt nodokļus. Tā sevi ir pierādījusi, un nav iemeslu, kāpēc tā pašlaik būtu jāmaina,» vērtē LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

Viņasprāt, motivējoša stimula esamība sadarboties ar VID ir pareizs signāls, kas arī pēc visiem datiem rāda atzīstamus rezultātus. «Svarīgi, ka esošā nokavējuma naudas sistēma uzņēmējam un nodokļu administrācijai ļauj vienam otru uzlūkot kā sadarbības partneri, nevis kā ko citu,» tā E. Rītiņa.

Visu rakstu lasiet 30. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Lai pastiprinātu cīņu ar naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un izspiešanu, iecerēts...

Mārupe, Ķekava, Liepāja, Ventspils un Olaine sešu gadu laikā spējušas piesaistīt 870,4...

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK...

Noslepkavotā advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ienākumi 2017. gadā pieauguši...

Pēdējās nedēļās sabiedrībā plašu rezonansi izsauca INDEXO analīze par situāciju uzkrājošās...

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Teju 10 gadus ilgusī kases aparātu reforma, kuru Finanšu ministrijas pārraudzībā realizē...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis jaunu nodrošinājumu atpūtas preču tirgotājam SIA «Gandrs»,...

Ar aizdomām par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) konsultantu fiktīvu nodarbināšanu Korupcijas...

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un...

Eiropai izdevies stabilizēt parādu vezumu; tas gan joprojām ir ļoti liels...

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis pārkāpumus labklājības ministres Ramonas Petravičas...

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas...

Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms būs 206,71 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada...