Nākotnē skaidra nauda būs relikvija 

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā, 22.1.2020

Foto: Edijs Pālens/LETA

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Pasaules pieredze – skaidras naudas maksājumu īpatsvars strauji krīt

Straujiem tempiem pretī bezskaidras naudas darījumu dzīvesveidam dodas daudzas pasaules valstis, bet visaktīvāk šajā virzienā soļo mūsu ziemeļu kaimiņi zviedri – viņi 2023. gadā iecerējuši no skaidras naudas attiekties pilnībā. Šobrīd Zviedrijas centrālā banka Riksbank strādā pie pilotprojekta ar mērķi izstrādāt elektronisko valūtu jeb e-kronu, ko varēs augšupielādēt mobilajā aplikācijā vai īpašā maksājumu kartē. 2018. gadā vairs tikai 13% Zviedrijas patērētāju kā galveno norēķinu līdzekli izmantojuši skaidru naudu, liecina Riksbank veikts pētījums. Ja jau mūsu skandināvu kaimiņi izvēlas teju tikai bezskaidras naudas darījumus, iespējams tuvā nākotnē šī tendence sasniegs arī Latviju.

Lielākā daļa darījumu pasaulē gan vēl joprojām notiek skaidrā naudā, tomēr to īpatsvars strauji krīt – ja 2013. gadā tie bija 89% no visām transakcijām, tad šobrīd to ir jau aptuveni 77%, vēsta laikraksts The Economist. Tieši tehnoloģiski attīstītākās valstis dodas bezskaidras naudas darījumu virzienā, piemēram, Norvēģijā un Dānijā, kur 97% no iedzīvotājiem izmanto internetu, jau 2016. gadā četri no pieciem maksājumiem bija digitāli.

Paaudžu maiņa veicina bezskaidras naudas norēķinus

Skaidra nauda, visticamāk, tik drīz nepazudīs, bet tās īpatsvars turpinās samazināties un ikdienas maksājumi gan sastāvēs teju tikai no bezskaidras naudas. Šīs pārmaiņas arī ietekmē nodokļu maksātājus, jo arvien mazāk viņu nodokļos nomaksātā nauda tiek izmantota, lai valsts ražotu banknotes un monētas.

Visvieglāk ar maksājumu paradumu pārmaiņām sadzīvo jaunā paaudze. Pētījumi liecina, ka gados jauni cilvēki vairāk izmanto maksājumu kartes un viedtelefonu lietotnes, kamēr vecāki cilvēki ir vairāk pieraduši pie skaidras naudas un, izmantojot viedierīces, saskaras ar grūtībām, informē The Guardian. Mainoties paaudzēm, bezskaidras naudas darījumu skaits tikai palielināsies.

Tevi varētu interesēt

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai nodevusi kriminālprocesu...

No 1.jūlija cigaretes ar augstāku akcīzes nodokli, lielākas tiesības nodokļu administrācijai,...

Dodoties tūrisma braucienos uz Ķīnu, ir jābūt precīziem, pārskaitot naudu, citādi var...

Likumu grozījumi krimināltiesībās, kas iecerēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu apgrozības apkarošanai,...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi...

Iepriekšējos divos gados apdrošināšanas nozarē bija vērojama ļoti strauja, ar divciparu skaitļiem...

Katru gadu, līdz ar savvaļas putnu migrāciju, pasauli pāršalc putnu gripas epidēmija....

Nodokļu reformas rezultātā pērn tūkstošiem iedzīvotāju izveidojās nodokļu parāds par 2018....

Situācija AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā ir dramatiska un ir nekavējoties jārisina, organizējot...

Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%)...

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā,...

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN)...

Aizejošais gads Latvijas banku nozares vēsturē paliks ar izteikto piesardzību, kas sekoja...

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls...