Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Kāda konkrēti ir jūsu iesaiste komandītsabiedrībā EXPO 2015? Kā sākās šī lieta?

Mēs kā komandītsabiedrība uzvarējām publisku iepirkumu, kas bija izsludināts par 2015. gada Milānas EXPO izstādes paviljonu. Jau 2013. gadā tika paziņoti uzvarētāji un zinājām, ka slēdzam līgumu un darbu sākam 2014. gadā. Bija atlicis aptuveni pusotrs gads līdz izstādes EXPO 2015 atklāšanai. Iepirkuma procedūra bija gara, notika daudzus mēnešus un divās kārtās. Pašā sākumā bija 10 pretendenti. Bija atsevišķs metu konkurss arhitektūrai un atsevišķs konkurss producēšanai. Pēc būtības otrā sadaļa ir par to, kas Latvijas paviljonā būs iekšā, kas tur notiks un kāds būs saturs tā pusgada laikā, kamēr notiek izstāde. Tie bija divi līgumi, kas uzticēti pildīt vienai komandītsabiedrībai. Uzņēmumam bija jārada gan paviljona arhitektūra, gan jānodrošina piepildījums ar saturu. Atsevišķi palika būvniecības konkursa izsludināšana. Komandītsabiedrība bija jāizveido, vadoties no iepirkuma prasībām, jo uzņēmumam vajadzēja ļoti daudzas kompetences. Tika prasītas vairākas pieredzes, kādas ir jāapvieno, un, protams, viss vajadzīgais nebija vienam uzņēmumam. Pieredzi vajadzēja ne tikai producēšanā, bija jābūt zināšanām un pieredzei arhitektūras jomā, par starptautisku reklāmu izvietošanu. Komerclikums pieļauj iespēju dibināt uzņēmumu atsevišķam projektam. Tā ir komandītsabiedrība. Darbības principi ir tie paši kā SIA. Uzņēmums Positivus Event sabiedrībā bija komandīts – galvenais projekta virzītājs.

2014. gadā sākāt strādāt pie projekta. Kā ritēja darbi, bija kāda kavēšanās?

Jā, veidojām gan mājas tehnisko projektu, gan tās piepildījumu ar notikumiem. 2014. gadā bijā jāizsludina iepirkums. To dara Ekonomikas ministrija. Šajā posmā bija kavēšanās. Iepirkumu izsludināja novēloti. Pieteikšanās termiņi bija īsi. Ja pareizi atceros, bija tikai divi piedāvājumi, no kuriem viens bija neloģisks, bet otrs - neadekvāti dārgs. Daudz dārgāks, nekā bija paredzēta nauda. Iepirkums beidzās bez rezultāta.

Šajā brīdī jau bijāt sprukās?

Tas bija ap jauno gadu. Situācija bija saspringta, jo paviljonam bija jābūt gatavam maijā. Ministrijai nācās iet uz valdību ar lēmumprojektu par to, ka ir jāizvēlas būvnieks bez konkursa. Ir zināmi iespējamie būvnieki, ārzemju kompānijas, kas ir gatavas uzbūvēt par esošo naudu. Tās jau būvēja citu valstu paviljonus un bija spējīgas piedāvāt operatīvus risinājumus. Firmas jau bija iedevušas piedāvājumus, kas atbilst mūsu budžetam.

Kādēļ tās nepiedalījās iepirkumā?

Tur bija ļoti īss pieteikšanās termiņš, visa dokumentācija latviešu valodā, un visi šie man zināmie uzņēmumi tā arī nepaspēja sagatavot pieteikumus būvniecībai. Komandītsabiedrības uzdevums nebija ne izsludināt būvniecības konkursu, ne aicināt potenciālos būvniekus piedalīties konkursā. Pieslēdzāmies tikai tajā fāzē, kad bija skaidrs, ka izsludinātais ministrijas konkurss nenodrošinās rezultātu. Tas bija jau 2015. gada janvāris. Bija lēmuma projekts par to, lai slēgtu būvniecības līgumu bez iepirkuma. Pluss – ministrijai apropriācijas kārtībā vajadzēja pārcelt daļu līdzekļu no cita projekta uz šo. Tas tādēļ, lai nebūtu jāprasa papildu nauda no valsts budžeta. Ekonomikas ministrijai bija kaut kādi līdzekļi no cita projekta, ko bija paredzēts tērēt būvniecībai.Valdība šādu rīcību atbalstīja. Ilgi runāja un diskutēja, jo bija samērā absurda situācija. Ministrijas ierēdniecība bija par projekta realizāciju, sagatavojusi konkrētus dokumentus, lai viss notiktu maksimāli ātri un projekts izdotos, bet ministre – politiskā vadība – teica, ka projekts ir jāpārtrauc, jo to nav iespējams veiksmīgi realizēt. Šādas valdības sēdes bija vairākas, un pirmajā pieņēma lēmumu projektu turpināt un slēgt līgumu ar būvnieku. Tad atlika Ekonomikas ministrijai veikt šo naudas apropriāciju no viena projekta uz otru. Visā projekta laikā mums bija vairāki ministri Ekonomikas ministrijā. Kad bija iepirkums, tad vēl bija Pavļuts, pēc tam bija Dombrovskis, tad nāca Reizniece-Ozola. Šajā valdības sēdē mēs uzzinājām, ka ministre ir pret šo projektu un vēlas to apturēt.

Kur āķis? Kāpēc naudu nedabūjāt? Paviljona beigās nebija?

Viss ar to vārdu apropriācija saistīts. To nevar veikt, kamēr nav Saeimas budžeta komisijas lēmuma. Nākamajā dienā Saeimas budžeta komisija naudu no viena projekta uz otru neatļāva pārlikt.

Kas tālāk? Vēl bija teju četri mēneši laika?

Atkal valdībai ir jālemj – ko darīt. Tad pēc kāda laika, šķiet, ka 2015. gada februārī, valdība nolēma, ka projekts ir jāpārtrauc. Tur vēl bija tādi absurdi piedāvājumi. Premjere bija Laimdota Straujuma. Pēc tās valdības sēdes tika folklorizēta ideja par to, ka varētu piedalīties izstādē arī tad, ja projektu pārtrauc. Saprata jau, ka cietīs reputācija. Kaut kas ir jādara, un tad radās doma, ka mājas vietā cels Wi-fi soliņus. Doma būtībā bija – vienalga ko darām, lai neizskatītos slikti.

Tad vēl īsti nenolēma atteikties no izstādes Milānā?

Nu tāds puslēmums tas bija. Māju necelsim, bet kaut ko darīt vajag.

Darījāt vēl kaut ko?

Jā, vienojāmies ar Šveices būvnieku, ka viņi var uzbūvēt māju par to naudu, kas ir. Nekādas apropriācijas nevajag. Tad bija trešā valdības sēde par šo lietu. Lēma būtībā – ko darīt. Viens no scenārijiem bija, ka māju var uzbūvēt – mazāku, bet funkciju tā pildītu. No satura arī varēja izņemt ārā to, ko telpas nepieļauj, un viss būtu bijis labi. Bijām gatavi atdot līdzekļus no kamandītsabiedrības budžeta, lai viss izdotos. Piekrituši bija Šveices būvnieki, kuri cēla Vācijas, Austrijas un citu valstu paviljonus. Viņi bija rakstiski apliecinājuši, ka uzbūvēs laikā un par to naudu, kas tiek solīta. Iestrādnes pirms sēdes acīmredzot bija tādas, ka valdība šo piedāvājumu noraidīja pilnībā. Šajā sēdē arī tika nolemts nepiedalīties izstādē.

Šīs beigas arī nozīmē strīdu sākumu?

Protams. Vispirms fonā tika uztaisīti skandāli, kuri apšaubīja projekta reputāciju un godīgumu. Parādījās publikācijas par uzpūstajām izmaksām. Par to, ka daļai mākslinieku nemaksā, citi saņemot par daudz. No tāmēm tika paņemti virsraksti, piemēram, instagram konts – 10 tūkstoši. Neviens jau neiedziļinājās, ka zem šī virsraksta slēpjas vesels projekts ar instalāciju paviljonā. Radīja iespaidu, ka izmaksas ir uzpūstas. Mēs gaidījām ministrijas reakciju, un daļā gadījumu par vainīgiem tika pasludināti ministrijas darbinieki, kuri esot slikti projektu uzraudzījuši.

Kur ir strīda būtība ar ministriju?

Visos šajos lielajos līgumos ir nepieciešams bankas galvojums vai drošības nauda, kas rada papildu drošību pasūtītājam, ka projekts tiks realizēts. Tie ir 10% no līguma summas. Tās bija tādas beznosacījumu garantijas. Brīdī, kad ministrija bija panākusi līguma laušanu, tad arī sacījām, ka jāatbrīvo šī garantijas nauda. Tomēr ministrija neko tādu nedarīja – aizgāja un savāca šos 300 tūkstošus eiro, uzskatot, ka komandītsabiedrība nav pildījusi līguma noteikumus.

Strīds ir par šo garantijas naudu?

Viss sākās ar to. Par to beigās ir stāsts arī kriminālprocesā, kas tika ierosināts pret mani. Viss stāsts ir tik vienkāršs, cik vienkāršs vien var būt. Mums ir jauns uzņēmums. Neviens nedod 300 tūkstošus bankas garantiju bez nodrošinājuma. Mēs no saviem uzņēmumiem aizņemamies naudu un ieliekam bankas depozīta kontā, un banka dod garantiju. Civilprocesa pamatsummu veido šī garantija, par ko arī viss strīds. Ekonomikas ministrija savukārt iesniedza pretprasību un prasīja tiesu atzīt par spēkā neesošiem visus aktus un atdot visu samaksāto naudu valstij, kamēr līgums bija spēkā. Viss, ko viņi ir izmaksājuši mums par darbu, ir jāatdod. Runa bija par prasību – aptuveni 900 tūkstoši eiro mīnus garantija, ko viņi nepamatoti pieprasīja no bankas. Principā ministrijas uzstādījums bija pierādīt, ka mēs visu 2014. gadu neesam neko darījuši un maldinājuši pasūtītāju un ka nauda, kas samaksāta, ir jāatmaksā. Visa summa. Pretprasības pamatbūtība bija, ka esam piešmaukuši ministriju un valsti.

Kas notika, kad prāvu uzvarējāt pirmajā instancē?

Jau pirmajā instancē tika noraidīta ministrijas pretprasība un tika pateikts, ka garantijas nauda mums jāatdod. Tiesa atzina, ka nav nekādu maldināšanas pazīmju. Pēc uzvaras pirmajā instancē tiesā civilprocesā sākās policijas darbības. Man izvirzīja kriminālapsūdzību uzreiz pēc tam, kad bija uzvarēta pirmā instance civilprocesā.

Ko jums inkriminē, par ko ir krimināllieta?

Pamata stāsts ir par to pašu garantiju. Mēs aizņemamies naudu, iemaksājam bankā, saņemam garantiju, noslēdzam līgumu ar ministriju, un sākas darbs. Ministrija mums kontā ieskaita avansu. Daļu no šī avansa mēs izmaksājam par aizņēmumiem, kas nodrošināja garantiju. To mēs darījām, lai nebūtu jāmaksā procenti, kas gadā veidotu diezgan ievērojamu summu. No 300 tūkstošiem procentos būtu kādi 20 tūkstoši eiro. Mēs organizējām naudas plūsmu, kā tas uzņēmumā pieklājas. Ja nevajag visu naudu uzreiz, tad daļu var izmantot šādi. Darbi, protams, tika veikti, un nauda depozīta kontā ir. Grāmatvediski un faktiski komandītsabiedrības bilancē ir tikpat naudas, cik pirms šo aizdevumu atmaksas. To neviens negrib saprast, kriminālprocesā man pārmet, ka no ministrijas avansa, atdodot aizņemto naudu mūsu firmām, jo tās bija aizdevēji, esam naudu piesavinājušies. Ministrijas nauda nekur nav pazudusi, tā ir bankā. Var jau iet un publiski stāstīt, ka esmu piesavinājies valsts naudu, bet civillieta un faktiskie apstākļi pierāda, ka tur nav nozieguma.

Kad sākas kriminālvajāšana - uz cik ilgu laiku valsts radītās problēmas jūsu privātajā dzīvē tiek paildzinātas?

Es gribu uzsvērt, ka jau pēc būtības tas ir civiltiesisks strīds. Noslēdzot jebkuru sadarbības līgumu ar valsti, iestājas civiltiesiskas attiecības tajā brīdī. Te drīzāk ir stāsts par tiem līdzekļiem, kādus valsts var izmantot, ja parādās konkrētu cilvēku intereses radīt problēmas uzņēmējam. Cilvēks jau tā tiek ievilkts bezgala garā tiesvedībā. Vairāki gadi pagāja, līdz Augstākā tiesa pateica, ka mums ir taisnība, ka esam strādājuši un darījuši un nevienā brīdī līgumu neesam pārkāpuši. Mēs pierādījām savu taisnību, bet tas ir laiks, resursi un reputācija, kuru atgūt ir neiespējami. Krimināllieta var vilkties tikpat ilgi. Vēl gadu vai divus. Tas viss ir tik nejēdzīgi un absurdi.

Mazliet par šiem papildu ieguldījumiem tiesvedībā pēc civillietas beigām – reputācija, laiks, finanšu līdzekļi saistībā ar krimināllietu?

Aptuveni pirms mēneša Ekonomikas ministrija vēlējās uzlikt arestu tai naudai, kuru komandītsabiedrība grasās piedzīt civilprocesa kārtībā. Pirms dažām nedēļām tiesa šo jautājumu izskatīja, noraidīja. Arī tur parādījās visa šī stāsta absurds. Te parādījās visa šī vēlme par katru cenu radīt problēmas konkrētam uzņēmumam. Kas mani visvairāk satrauc – tas ir, ka šādas lietas vispār nonāk līdz izskatīšanai. Ir šobrīd jau Augstākās tiesas spriedums, kas pasaka, ka nauda ir mūsu un nav pamata šādam arestam, bet vēl pirms vairākām nedēļām mēs bijām gatavi, ka šo arestu naudai varētu uzlikt. Ja šāds naudas arests tiktu pieļauts, tad mēs vēl vairākus gadus netiktu pie civilprocesā atgūtajiem līdzekļiem.

Vai krimināllietas izskatīšanas laikā nemēģinājāt runāt ar lietu uzraugošo prokuroru?

Visu ko mēģināju. Vispirms jau pati lieta radās kā pēc burvja mājiena. 2017. gada novembrī man izvirzīja apsūdzību krimināllietā. Tad arī sāku runāt ar prokuroru. Ar pirmo prokuroru jau lielā mērā biju nonācis pie sapratnes, kādus pierādījumus viņš vēlas redzēt, lai lietu izbeigtu. Sagatavojām un iesniedzām milzīgu pierādījumu apjomu par visiem darbiem, kas ir paveikti par saņemto avansu. Tad, kad liecība bija līdz galam iesniegta, tad izrādījās, ka uzraugošais prokurors ir pārcelts citā vietā. Nesapratu īsti, kas par vainu. Nodaļas bija samainītas vai kas cits noticis, bet manai lietai jau bija cita prokurore. Uztaisīja mums grāmatvedības ekspertīzi un paziņoja ļoti daudz labu lietu, ko esam darījuši, bet vienlaikus pasludināja, ka brīdī, kad saņēmām avansu, tas nav lietots producēšanas vajadzībām. Prokurore uz šī pamata lietu virzīja uz tiesu. Šeit nav un nekad nav bijis pamata satraukumam, ka valsts nauda būtu pametusi komandītsabiedrību. Vienkāršoti runājot, tā ir naudas pārlikšana no viena plauktiņa citā, bet atrodas tajā pašā skapītī. Tas, ko, tēlaini runājot, mums visu laiku inkriminē, ir, ka šī avansa naudas pārlikšana citā plauktiņā nedrīkstēja notikt. Uzņēmuma bilancē naudas ir tikpat daudz, nekas nav mainījies, izņemot to, ka naudas kustību izmanto par iemeslu ierosināt tiesvedības. Un tā es prokuratūrā stāstīju un stāstīju par to, ka darbus esmu darījis, nauda nav iztērēta, pat to, ka, aizdevumu neatdodot, projekts būtu dārgāks par 20 tūkstošiem gadā, bet mani tā arī nesaprata vai arī negribēja saprast. Tā arī pateica, ka laidīs uz tiesu, lai tiesa izlemj. Tā kā pret sienu.

Pēc tā visa esmu pat aizdomājies, ka cilvēki jau tam nespēj noticēt, ka tāds absurds var līdz tiesai nonākt, un domā, ka gan jau tur kaut kas ir. Vissmagāk ir ar iedragāto reputāciju man un projektā iesaistītajiem cilvēkiem.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

LASI VĒL:

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jānis Endziņš: Latvijas paviljons Dubaijā būs!

Jānis Goldbergs, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa skatīs krimināllietu pret uzņēmēju Majoru saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē

LETA, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.10 plāno skatīt krimināllietu, kurā par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla «Positivus» rīkotājs Ģirts Majoram saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē «ExpoMilano2015».

Prokurore Lada Bogojavļenska iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka Ekonomikas ministrija (EM) kā cietušais iesniegusi tiesai lūgumu par aresta uzlikšanu komandītsabiedrības «Expo 2015» naudas līdzekļiem, kas atrodas speciālā norēķinu kontā. Kopumā tie ir aptuveni 400 000 eiro. «Tas nozīmē, ka EM nodarītais zaudējums tiks atlīdzināts gadījumā, ja tiesa atzīs apsūdzēto par vainīgu,» uzsvēra prokurore.

28.septembrī bija plānots skatīt tikai EM pieteikto lūgumu, taču tiesas sēde izpalika, jo nebija ieradies apsūdzētais un viņa aizstāvis Aleksandrs Berezins, kurš patlaban uzturas ārvalstīs. Šo lūgumu plānots skatīt šodien, savukārt krimināllietu pēc būtības plānots sākt skatīt tikai nākamgad martā, skaidroja prokurore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gaidāms spriedums krimināllietā pret Majoru saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos Expo

LETA, 18.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22.decembrī pasludinās spriedumu lietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

Saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano2015" ir ierosināta vēl viena krimināllieta, kurā par bezdarbību apsūdzēta kāda bijusī EM amatpersona. Apsūdzība uzskata, ka valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka 2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota VP. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

EM iepriekš Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības "ExpoMilano2015" projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien attaisnoja par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēto uzņēmēju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru, kuram apsūdzība tika uzrādīta saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015".

Tāpat tiesa lēma atcelt noteikto arestu Majora nekustamajam īpašumam.

Procesa dalībnieki desmit dienu laikā var iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu, un to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā.

Pēc iepazīšanās ar pilno tiesas spriedumu, prokuratūra no savas puses noteikti iesniegs apelācijas protestu, teica prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pats Majors pēc sprieduma pasludināšanas savā "Facebook" kontā paudis atvieglojumu, ka beidzot pēc trīs gadus ilgas apsūdzības tiesa viņu ir pilnībā attaisnojusi.

Viņš izsaka nožēlu, ka ne policija, ne prokuratūra nevēlējās lietas apstākļus noskaidrot izmeklēšanas procesā. "Policija līdz apsūdzības uzrādīšanai neuzdeva nevienu jautājumu, savukārt vēlāk nomainījās prokurors, kad pirmajam tika iesniegti materiāli, kuri pierāda manu nevainīgumu, un bija gatavs lietu izbeigt," viņš paudis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Majoru sāks tiesāt saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos ExpoMilano2015

LETA, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.14 plāno skatīt krimināllietu, kurā par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla «Positivus» rīkotājs Ģirts Majoram saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē «ExpoMilano2015».

Tiesu informatīvās sistēmas dati rāda, ka Majors apsūdzēts pēc Krimināllikuma panta par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Neskatoties uz apsūdzētā vārda publisku pieejamību, prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka personas datus aģentūrai LETA neatklāja, taču apstiprināja, ka pret kādu uzņēmēju lieta nodota tiesai pēc iepriekšminētā Krimināllikuma panta.

Citu informāciju prokuratūra nesniedz, līdz ar to nav zināms, kādu summu un kādā veidā uzņēmējs apsūdzības ieskatā piesavinājies. Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts policija. Šīs iestādes Sabiedrisko attiecību nodaļā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka prokuratūrai tika ierosināts sākt kriminālvajāšanu par 314 035 eiro piesavināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Huawei P30 Pro fotokamera ar 50x tālummaiņu raisa asociācijas ar specdienestu instrumentu, kas ļauj ielūkoties svešos birojos un mājokļos

Kopš 2016. gadā Huawei izsludināja sadarbību ar ikonisko fotoaparātu ražotāju Leica, lai «no jauna izgudrotu » fotografēšanu ar viedtelefoniem, bija puslīdz skaidrs, ka kamera saņems pamatīgu uzmanības devu Ķīnas uzņēmuma izpētes laboratorijās un mārketinga materiālos. Marta nogalē, Parīzē prezentējot jauno P30 Pro, Huawei jau diezgan atklāti demonstrēja, ka kamera ir kļuvusi par viņu centrālo intereses objektu. Četru lēcu sistēmai prezentācijā tika veltīts visvairāk laika, turpat zālē uzņemot fotoattēlus ar galveno konkurentu Apple iPhone XS Max un Samsung Galaxy S10+ kamerām un izceļot Huawei pārākumu visās izraudzītajās jomās. Tomēr P30 Pro nav tikai kamera, pat ja vairākums citu P sērijas jaunumu ir aizgūti no rudenī prezentētā Mate 20 Pro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomiskais šoks – kurā fāzē atrodas Latvijas uzņēmumi?

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 03.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi uzņēmumi, apstājoties teju visai ekonomikai, nesen kā piedzīvoja ekonomisko šoku. Tajā uzņēmums parasti iziet cauri trīs fāzēm - izbīlis, stabilizācija un restarts. Šajā laikā kāds rod jaunas izaugsmes iespējas, bet vairums cenšas noturēties virs ūdens, tam nereti tērējot uzņēmuma uzkrāto kapitālu. Taču turpmākai ilgtermiņa stabilitātei tas neizbēgami būs jāatjauno. Jautājums – ar aizdevuma vai investīciju palīdzību?

Bailes bija pirmais, ko uzņēmumi piedzīvoja līdz ar COVID-19 radīto šoku pasaulē. Šajā fāzē valda milzīga neskaidrība un liels pesimisms. Uzņēmumi ieslēdz taupīšanas un izdzīvošanas režīmu. Tiek taupīta uzņēmuma kontā esošā nauda, atliekot rēķinu apmaksu vai uzreiz prasot piemērot atlaides. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu šādu periodu piedzīvoja vairākās nedēļās, sākot no marta vidus, dažiem tas turpinās joprojām. Kad uzņēmums ir spējis sabalansēt ienākumus ar izdevumiem jaunajā realitātē, seko nākošais posms.

Stabilitātes stadijā neskaidrība par nākotni saglabājas, bet tā vairs nav uzmanības fokusā. Uzņēmumi sāk samierināties ar jauno realitāti un pārkārtojas, lai šajos apstākļos strādāt. Veikali atver interneta vietnes, ražotāji pielāgo vai atrod jaunus produktus, restorāni pievēršas ēdienu piegādei. Tiek izsvērtas idejas jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī meklēti jauni pārdošanas ceļi un iespējas darbības efektivizācijas virzienā. Šī ir stadija, kurā vairums Latvijas uzņēmumu atrodas tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Padara sapulces vieglāk vadāmas

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju kompānija "dots." izstrādājusi sapulču pārvaldības risinājumu "Meetinch", ar ko cer uzlabot sanāksmju kultūru organizācijās.

"Vēlamies radīt pasaules mērogā atpazīstamu produktu. Jau šobrīd aptuveni puse "Meetinch" lietotāju ir no ārzemēm, liela daļa no ASV. Tuvākie mērķi ir palielināt uzticamību un klientu bāzi, nevienā brīdī neapstājoties inovatīvajā attīstībā, tādējādi radot lietotājiem arvien pievilcīgāku produktu. Mūsu piedāvājumā jau tagad ir pasaules mērogā unikāla funkcionalitāte, kas saistīta ar atkārtojošo sapulču pārvaldību, līdz kurai mēs nenonāktu, ja prototipēšanas posmā nebūtu uzsākuši aktīvas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai labāk izprastu viņu problēmas un vajadzības. Katrā ziņā uzņemto kursu plānojam noturēt," teic Kristaps Vergins, "dots." (SIA "WeAreDots") Produktu grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB, 01.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Visas Covid-19 radītās sekas uz Latvijas uzņēmumu šā gada finanšu rādītājiem vēl nav iespējams apkopot, taču daudzi rādītāji liek secināt, ka nākamā gada vasarā, vērtējot iesniegtajos gada pārskatus, būs redzama ekonomikas lejupslīde.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda – pandēmijas sākumā uzņēmumu nodokļu parādu kopējais apjoms bija 571,35 miljoni eiro, bet oktobra sākumā tas pārsniedza 578,1 miljonu eiro. Valstī ir samazinājies nodokļu maksātāju skaits un arī PVN maksātāju skaits.

Lasi žurnāla #DienasBizness 1. decembra numurā:

  • ▶️viedokļi - Kad būs iespējams novērtēt pandēmijas laika sekas ekonomikā?
  • ▶️tēma - Covid-19 ietekmi parādīs 2020. gada pārskati
  • ▶️kreditēšana - kreditēšana saruka jau pirms pandēmijas
  • ▶️nozares fokusā ADUGS Production -
  • Bez tiesas vainīgs
  • Linča tiesa ir pats sliktākais
  • ▶️ieguldījumi - naudai izvirza sociālās atbildības nosacījumu
  • ▶️tehnoloģijas – AS “Elektroniskie sakari” Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš ar 5G zemajā startā, lai glābtu dzīvības un Rīga kļūtu par tehnoloģiju metropoli
  • ▶️brīvdienu ceļvedis - Enno Ence, Milzu! vadītājs
  • ▶️sadarbības materiāls - kopā ar diplomu saņem darba piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs Latvijā Enefit šogad plāno trīskāršot gada laikā uzstādīto saules enerģijas risinājumu jaudu, informē uzņēmumā.

Kopumā pērn Enefit Latvijas tirgū pērn realizēja elektroenerģiju 1 TWh un dabasgāzi 637 GWh apmērā, sasniedzot 57,66 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2019. gada rādītājiem saglabājies praktiski nemainīgs. Būtisku daļu klientu portfeļa veido ilgtermiņā fiksētas cenas līgumi, kurus lielā mērā iespaidoja cenu kritums enerģijas tirgos un Covid-19 radītais enerģijas pieprasījuma kritums. Tā rezultātā daļu no klientiem iegādātā enerģijas apjoma nācās realizēt otrreizējā tirgū zem pašizmaksas. Tādējādi gada griezumā uzņēmums strādājis ar 1,17 miljonu eiro zaudējumiem, nodrošinot ilgtermiņa saistības ar klientiem.

Eesti Energia plāno atkrastes vēja parku Rīgas jūras līcī 

Igaunijas energokompānija "Eesti Energia", kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu "Enefit", parakstījusi...

Vienlaikus Enefit ir mērķtiecīgi attīstījis gan savu klientu portfeli, gan arī pakalpojumu klāstu. “Pērn ieguvām tiesības nodrošināt dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu biznesa klientiem, kā arī sekmīga iepirkuma stratēģija ļāva divkārt palielināt dabasgāzes pārdošanas apjomu. Tāpat arī tehnisko un energoefektivitātes pakalpojumu attīstība palīdzēja gada laikā kopējo klientu portfeli audzēt par 231% un gadu noslēgt ar 2 912 juridiskajiem un 16 008 mājsaimniecību klientiem. Visstraujākā izaugsme ir tieši mājsaimniecību segmentā, kur pērn esam trīskāršojuši klientu skaitu,” stāsta Enefit vadītājs Krists Mertens.

Pērn Latvijā kopumā uzstādīti saules enerģijas risinājumi ar 0,7 megavatu jaudu, un šo apjomu šogad paredzēts palielināt trīskārtīgi – līdz vismaz 2,1 megavatam. 2020. gadā uzsākta arī vairāku jaunu produktu virzība tirgū. Sadarbībā ar māsas uzņēmumu SIA Enefit Green un tā granulu ražotni Brocēnos uzsākta granulu tirdzniecība mājsaimniecībām. Savukārt Kolkā, zivju pārstrādes uzņēmumā Līcis-93, uzstādīta Enefit pirmā sašķidrinātās dabasgāzes stacija.

Arī šogad uzņēmuma attīstības fokusā ir atjaunīgā enerģija un energoefektivitātes risinājumi. “Joprojām milzīgs attīstības potenciāls ir saules enerģijas jomā, kur pašlaik aktīvākās ir mājsaimniecības. Tomēr arī uzņēmumiem enerģijas ražošana pašu patēriņam iezīmējas kā nākamais loģiskais solis pēc energoefektivitātes uzlabošanas. Šogad paredzam arī apgūt jaunu tirgus segmentu, piedāvājot elektroauto uzlādes iekārtu uzstādīšanu, lai veicinātu elektrotransporta infrastruktūras attīstību Latvijā. Savukārt uzņēmumiem piedāvāsim pieprasījuma agregācijas risinājumu, kas paredz iespēju regulēt klienta patēriņu, brīžos, kad tirgū ir augsts pieprasījums vai cena,” saka K.Mertens.

Jauno produktu ieviešanā uzņēmums fokusējas uz abpusējos ieguvumos balstītu zaļās enerģijas ražotāju un patērētāju sadarbību. Šogad Baltijas tirgū tiek ieviests ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līguma risinājums (PPA), kas ļauj uzņēmumiem iegādāties atjaunīgo enerģiju no konkrēta vēja parka. Tādējādi uzņēmums var iegūt izdevīgāku elektroenerģijas cenu ilgākam laika periodam, bet vēja enerģijas ražotājiem ir iespēja stabili plānot savu attīstību.

"Enefit" Latvijas elektroenerģijas tirgū darbojas kopš 2006.gada, kad sāka pārdot elektrību biznesa klientiem. Savukārt enerģijas ražošanas jomā Latvijā "Enefit" darbojas kopš 2011.gada, kad ieguva vairākuma daļu siltuma uzņēmumā "Enefit Power & Heat Valka". 2012.gadā uzņēmums uzcēla koģenerācijas staciju, kas darbojas ar biodegvielu un piegādā siltumu Valkas pilsētai.

"Enefit" ir Igaunijas valsts enerģētikas kompānijas "Eesti Energia" meitas kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Musulmaņu sadarbības partneriem nepatika viena nianse iepakojuma dizainā

Lelde Petrāne, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mušļu un putru ražotāja SIA Felici (zīmols Graci) arī šogad piedāvā Ziemassvētku musli. Tāds tiek ražots jau vairākus gadus, tomēr šogad ir pilnveidots sastāvs un - līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu – produktam ir arī jauns iepakojums un dizains. Iepakojuma dizains gan sniedzis jaunu mācību uzņēmumam, biznesa portālam db.lv pastāstīja Graci idejas autore un vadītāja Alise Balgalve.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētku muslis ir ikgadējs produkts, ko klienti gaida. Par to sāk interesēties jau rudenī. Katru gadu svētku produkta pārdošanas apjoms pieaug. Plānots, ka šogad veikalu plauktos muslis varētu būt līdz janvārim.

«Ziemeļeiropas cilvēkam Ziemassvētki saistās ar upenēm, āboliem, dzērvenēm – vietējām dabas veltēm. Tie ir svētki, kas smaržo pēc kanēļa, kardamona un muskatrieksta. Vēlējāmies radīt produktu, kas gan sastāva, gan dizaina ziņā atbilst ziemeļnieku izjūtai par Ziemassvētkiem,» skaidro A. Balgalve. «Dizainu uzticam latviešu dizaineriem, tā autori ir SIA Diena Pirms Jāņu Nakts (DPJN) dizainere Aija Matuzele un dizaina aģentūras vadītājs Kārlis Krieķis,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Investē datos un maina fokusu

Kristīne Stepiņa, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja klientiem piedāvāt gan radošas idejas, gan sasniegt stratēģijā balstītus biznesa rezultātus ir ļāvusi reklāmas aģentūrai AS RCL, kas Latvijā strādā ar nosaukumu TBWA/Latvija, strauji augt.

Laikā no 2015. līdz 2017. gadam stratēģiskās zīmolu aģentūras AS RCL neto apgrozījums palielinājās par 692%, bet rentabilitāte – par vairāk nekā 12%, tas ļāva uzņēmumam iekļūt DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Izaugsmi sabiedrības valdes loceklis Oskars Lakšēvics skaidro ar investīcijām datos un mērķauditorijas fokusa maiņu. «Daudziem reklāmas aģentūras darbs asociējas ar amerikāņu seriālu Mad Men. Šobrīd aģentūras darbinieki vairāk ir tādi Math Men (matemātiķi), kuri strādā ar datiem. Priekšstats, ka cilvēki sapulcējas pie kafijas krūzes, kūpina cigaretes un domā radošas idejas, ir maldīgs,» viņš teic.

Labā roka

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Overkill Ventures atbalstītie uzņēmumi veiksmīgi attīsta darbību

Db.lv, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki akcelerācijas fonda "Overkill Ventures" jaunuzņēmumi ir veiksmīgi izvērsuši darbību, piesaistot papildu finansējumu, tajā skaitā arī Silīcija ielejā.

Kopš starta 2018. gadā fonds ir atbalstījis 19 uzņēmumus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Bulgārijas, Polijas, Dānijas un Baltkrievijas. Divu gadu laikā ir aizvadītas trīs mentoringa programmas, un tikko noslēgusies pieteikumu pieņemšana ceturtajai, kur interesi par programmu izrādījuši vairāk nekā 500 jaunuzņēmumi no visas pasaules.

"Overkill Ventures" ceturtā mentoringa programma sāksies 27. jūlijā, un tajā piedalīsies līdz 11 jaunuzņēmumiem.

"Pēc diviem gadiem fonda aktīvās darbības redzam, ka vairāki uzņēmumi, kas izgāja mentoringa programmas, ir izveidojuši daudzsološus biznesus gan piesaistot papildu finansējumu, gan saņemot starptautisku atzinību. Arī "Tet" izskata dažādas sadarbības iespējas ar programmu dalībniekiem, piemēram, vairākus risinājumus esam testējuši, bet ar vienu no jaunuzņēmumiem plānojam uzsākt ilgstošu sadarbību. Izvērtējot potenciālo sadarbību, mēs ņemam vērā ne tikai "Tet" biznesa procesus un virzienus, ko jaunuzņēmums varētu uzlabot vai veicināt, bet arī pienesumu sabiedrībai un Latvijas uzņēmējdarbības videi kopumā," stāsta "Tet", kas ir "Overkill Ventures" atbalstītājs, valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Divos gados 31 zinātņietilpīgs jaunuzņēmums

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāžu tradicionālais uzdevums – parādīt savu produktu un pakalpojumu – iet rokrokā ar tīklošanu un jaunu kontaktu veidošanu.

«Izstāde ir lielisks formāts tīklošanai, jo gan apmeklētāji, gan dalībnieki ir ieradušies, lai veidotu jaunus kontaktus, un ir labvēlīgi noskaņoti un ieinteresēti aprunāties, sniegt informāciju un atbildēt uz jautājumiem. Turklāt izstādē parasti ir tīklošanai piemērota vide – neviens nesēž, visi nepārtraukti pārvietojas, ir daudz uzskates materiālu, par kuriem ir iespēja uzdot jautājumus vai tos izmēģināt, notiek dažādi pasākumi un konkursi,» raksturo Aiga Veckalne, SIA Personīgās zīmolvedības akadēmija līdzīpašniece. Viņa uzsver, ka tīklošana ir ilgtermiņa stratēģija, tā nav pārdošana, bet pēc iespējas lielāka cilvēku daudzuma uzrunāšana pasākumā, lai iedotu savu vizītkarti un reklamētu uzņēmumu, produktu vai pakalpojumu. Tā ir attiecību veidošana, tādēļ uzmanīgi jāklausās un jāuzdod jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrika Ķekava investēs 2,3 miljonus eiro gaļas ražošanā bez antibiotikām

Ilze Žaime, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» līdz 2020.gada beigām investēs 2,3 miljonus eiro paaugstinātas kvalitātes gaļas ražošanā bez antibiotikām.

«Putnu fabrika Ķekava» trīs galvenās darbības prioritātes būs putnu labturības un veselības veicināšana, augstākās kvalitātes produkcijas «Audzēts bez antibiotikām» ražošanas attīstīšana un sortimenta paplašināšana, kā arī pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp nozarēm cīņā pret augošo antibiotiku rezistenci.

«Putnu fabrika Ķekava» konsolidētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā ir pieaudzis par 12% un sasniedz 74 miljonus eiro. Uzņēmuma eksporta apjoms ir pieaudzis par 17%. Galvenais uzņēmuma produkcijas eksporta tirgus ir Zviedrija, uz kuru «Ķekava» eksportē 49% no eksporta produkcijas.

«Šogad «Ķekava» kļuva par ekspertu EIP-AGRI fokusa grupā, kas saistīta ar antibiotiku samazināšanu Eiropas Savienībā. Šajā grupā «Ķekava» ir viens no retajiem ražotājiem universitāšu, Eiropas Komisijas pārstāvju un citu ekspertu vidū. Uzņēmuma pieredzes apmaiņa mērķtiecīgi tiks turpināta un attīstīta arī 2020.gadā, sadarbojoties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pētniekiem,» stāsta AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru