Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Kāda konkrēti ir jūsu iesaiste komandītsabiedrībā EXPO 2015? Kā sākās šī lieta?

Mēs kā komandītsabiedrība uzvarējām publisku iepirkumu, kas bija izsludināts par 2015. gada Milānas EXPO izstādes paviljonu. Jau 2013. gadā tika paziņoti uzvarētāji un zinājām, ka slēdzam līgumu un darbu sākam 2014. gadā. Bija atlicis aptuveni pusotrs gads līdz izstādes EXPO 2015 atklāšanai. Iepirkuma procedūra bija gara, notika daudzus mēnešus un divās kārtās. Pašā sākumā bija 10 pretendenti. Bija atsevišķs metu konkurss arhitektūrai un atsevišķs konkurss producēšanai. Pēc būtības otrā sadaļa ir par to, kas Latvijas paviljonā būs iekšā, kas tur notiks un kāds būs saturs tā pusgada laikā, kamēr notiek izstāde. Tie bija divi līgumi, kas uzticēti pildīt vienai komandītsabiedrībai. Uzņēmumam bija jārada gan paviljona arhitektūra, gan jānodrošina piepildījums ar saturu. Atsevišķi palika būvniecības konkursa izsludināšana. Komandītsabiedrība bija jāizveido, vadoties no iepirkuma prasībām, jo uzņēmumam vajadzēja ļoti daudzas kompetences. Tika prasītas vairākas pieredzes, kādas ir jāapvieno, un, protams, viss vajadzīgais nebija vienam uzņēmumam. Pieredzi vajadzēja ne tikai producēšanā, bija jābūt zināšanām un pieredzei arhitektūras jomā, par starptautisku reklāmu izvietošanu. Komerclikums pieļauj iespēju dibināt uzņēmumu atsevišķam projektam. Tā ir komandītsabiedrība. Darbības principi ir tie paši kā SIA. Uzņēmums Positivus Event sabiedrībā bija komandīts – galvenais projekta virzītājs.

2014. gadā sākāt strādāt pie projekta. Kā ritēja darbi, bija kāda kavēšanās?

Jā, veidojām gan mājas tehnisko projektu, gan tās piepildījumu ar notikumiem. 2014. gadā bijā jāizsludina iepirkums. To dara Ekonomikas ministrija. Šajā posmā bija kavēšanās. Iepirkumu izsludināja novēloti. Pieteikšanās termiņi bija īsi. Ja pareizi atceros, bija tikai divi piedāvājumi, no kuriem viens bija neloģisks, bet otrs - neadekvāti dārgs. Daudz dārgāks, nekā bija paredzēta nauda. Iepirkums beidzās bez rezultāta.

Šajā brīdī jau bijāt sprukās?

Tas bija ap jauno gadu. Situācija bija saspringta, jo paviljonam bija jābūt gatavam maijā. Ministrijai nācās iet uz valdību ar lēmumprojektu par to, ka ir jāizvēlas būvnieks bez konkursa. Ir zināmi iespējamie būvnieki, ārzemju kompānijas, kas ir gatavas uzbūvēt par esošo naudu. Tās jau būvēja citu valstu paviljonus un bija spējīgas piedāvāt operatīvus risinājumus. Firmas jau bija iedevušas piedāvājumus, kas atbilst mūsu budžetam.

Kādēļ tās nepiedalījās iepirkumā?

Tur bija ļoti īss pieteikšanās termiņš, visa dokumentācija latviešu valodā, un visi šie man zināmie uzņēmumi tā arī nepaspēja sagatavot pieteikumus būvniecībai. Komandītsabiedrības uzdevums nebija ne izsludināt būvniecības konkursu, ne aicināt potenciālos būvniekus piedalīties konkursā. Pieslēdzāmies tikai tajā fāzē, kad bija skaidrs, ka izsludinātais ministrijas konkurss nenodrošinās rezultātu. Tas bija jau 2015. gada janvāris. Bija lēmuma projekts par to, lai slēgtu būvniecības līgumu bez iepirkuma. Pluss – ministrijai apropriācijas kārtībā vajadzēja pārcelt daļu līdzekļu no cita projekta uz šo. Tas tādēļ, lai nebūtu jāprasa papildu nauda no valsts budžeta. Ekonomikas ministrijai bija kaut kādi līdzekļi no cita projekta, ko bija paredzēts tērēt būvniecībai.Valdība šādu rīcību atbalstīja. Ilgi runāja un diskutēja, jo bija samērā absurda situācija. Ministrijas ierēdniecība bija par projekta realizāciju, sagatavojusi konkrētus dokumentus, lai viss notiktu maksimāli ātri un projekts izdotos, bet ministre – politiskā vadība – teica, ka projekts ir jāpārtrauc, jo to nav iespējams veiksmīgi realizēt. Šādas valdības sēdes bija vairākas, un pirmajā pieņēma lēmumu projektu turpināt un slēgt līgumu ar būvnieku. Tad atlika Ekonomikas ministrijai veikt šo naudas apropriāciju no viena projekta uz otru. Visā projekta laikā mums bija vairāki ministri Ekonomikas ministrijā. Kad bija iepirkums, tad vēl bija Pavļuts, pēc tam bija Dombrovskis, tad nāca Reizniece-Ozola. Šajā valdības sēdē mēs uzzinājām, ka ministre ir pret šo projektu un vēlas to apturēt.

Kur āķis? Kāpēc naudu nedabūjāt? Paviljona beigās nebija?

Viss ar to vārdu apropriācija saistīts. To nevar veikt, kamēr nav Saeimas budžeta komisijas lēmuma. Nākamajā dienā Saeimas budžeta komisija naudu no viena projekta uz otru neatļāva pārlikt.

Kas tālāk? Vēl bija teju četri mēneši laika?

Atkal valdībai ir jālemj – ko darīt. Tad pēc kāda laika, šķiet, ka 2015. gada februārī, valdība nolēma, ka projekts ir jāpārtrauc. Tur vēl bija tādi absurdi piedāvājumi. Premjere bija Laimdota Straujuma. Pēc tās valdības sēdes tika folklorizēta ideja par to, ka varētu piedalīties izstādē arī tad, ja projektu pārtrauc. Saprata jau, ka cietīs reputācija. Kaut kas ir jādara, un tad radās doma, ka mājas vietā cels Wi-fi soliņus. Doma būtībā bija – vienalga ko darām, lai neizskatītos slikti.

Tad vēl īsti nenolēma atteikties no izstādes Milānā?

Nu tāds puslēmums tas bija. Māju necelsim, bet kaut ko darīt vajag.

Darījāt vēl kaut ko?

Jā, vienojāmies ar Šveices būvnieku, ka viņi var uzbūvēt māju par to naudu, kas ir. Nekādas apropriācijas nevajag. Tad bija trešā valdības sēde par šo lietu. Lēma būtībā – ko darīt. Viens no scenārijiem bija, ka māju var uzbūvēt – mazāku, bet funkciju tā pildītu. No satura arī varēja izņemt ārā to, ko telpas nepieļauj, un viss būtu bijis labi. Bijām gatavi atdot līdzekļus no kamandītsabiedrības budžeta, lai viss izdotos. Piekrituši bija Šveices būvnieki, kuri cēla Vācijas, Austrijas un citu valstu paviljonus. Viņi bija rakstiski apliecinājuši, ka uzbūvēs laikā un par to naudu, kas tiek solīta. Iestrādnes pirms sēdes acīmredzot bija tādas, ka valdība šo piedāvājumu noraidīja pilnībā. Šajā sēdē arī tika nolemts nepiedalīties izstādē.

Šīs beigas arī nozīmē strīdu sākumu?

Protams. Vispirms fonā tika uztaisīti skandāli, kuri apšaubīja projekta reputāciju un godīgumu. Parādījās publikācijas par uzpūstajām izmaksām. Par to, ka daļai mākslinieku nemaksā, citi saņemot par daudz. No tāmēm tika paņemti virsraksti, piemēram, instagram konts – 10 tūkstoši. Neviens jau neiedziļinājās, ka zem šī virsraksta slēpjas vesels projekts ar instalāciju paviljonā. Radīja iespaidu, ka izmaksas ir uzpūstas. Mēs gaidījām ministrijas reakciju, un daļā gadījumu par vainīgiem tika pasludināti ministrijas darbinieki, kuri esot slikti projektu uzraudzījuši.

Kur ir strīda būtība ar ministriju?

Visos šajos lielajos līgumos ir nepieciešams bankas galvojums vai drošības nauda, kas rada papildu drošību pasūtītājam, ka projekts tiks realizēts. Tie ir 10% no līguma summas. Tās bija tādas beznosacījumu garantijas. Brīdī, kad ministrija bija panākusi līguma laušanu, tad arī sacījām, ka jāatbrīvo šī garantijas nauda. Tomēr ministrija neko tādu nedarīja – aizgāja un savāca šos 300 tūkstošus eiro, uzskatot, ka komandītsabiedrība nav pildījusi līguma noteikumus.

Strīds ir par šo garantijas naudu?

Viss sākās ar to. Par to beigās ir stāsts arī kriminālprocesā, kas tika ierosināts pret mani. Viss stāsts ir tik vienkāršs, cik vienkāršs vien var būt. Mums ir jauns uzņēmums. Neviens nedod 300 tūkstošus bankas garantiju bez nodrošinājuma. Mēs no saviem uzņēmumiem aizņemamies naudu un ieliekam bankas depozīta kontā, un banka dod garantiju. Civilprocesa pamatsummu veido šī garantija, par ko arī viss strīds. Ekonomikas ministrija savukārt iesniedza pretprasību un prasīja tiesu atzīt par spēkā neesošiem visus aktus un atdot visu samaksāto naudu valstij, kamēr līgums bija spēkā. Viss, ko viņi ir izmaksājuši mums par darbu, ir jāatdod. Runa bija par prasību – aptuveni 900 tūkstoši eiro mīnus garantija, ko viņi nepamatoti pieprasīja no bankas. Principā ministrijas uzstādījums bija pierādīt, ka mēs visu 2014. gadu neesam neko darījuši un maldinājuši pasūtītāju un ka nauda, kas samaksāta, ir jāatmaksā. Visa summa. Pretprasības pamatbūtība bija, ka esam piešmaukuši ministriju un valsti.

Kas notika, kad prāvu uzvarējāt pirmajā instancē?

Jau pirmajā instancē tika noraidīta ministrijas pretprasība un tika pateikts, ka garantijas nauda mums jāatdod. Tiesa atzina, ka nav nekādu maldināšanas pazīmju. Pēc uzvaras pirmajā instancē tiesā civilprocesā sākās policijas darbības. Man izvirzīja kriminālapsūdzību uzreiz pēc tam, kad bija uzvarēta pirmā instance civilprocesā.

Ko jums inkriminē, par ko ir krimināllieta?

Pamata stāsts ir par to pašu garantiju. Mēs aizņemamies naudu, iemaksājam bankā, saņemam garantiju, noslēdzam līgumu ar ministriju, un sākas darbs. Ministrija mums kontā ieskaita avansu. Daļu no šī avansa mēs izmaksājam par aizņēmumiem, kas nodrošināja garantiju. To mēs darījām, lai nebūtu jāmaksā procenti, kas gadā veidotu diezgan ievērojamu summu. No 300 tūkstošiem procentos būtu kādi 20 tūkstoši eiro. Mēs organizējām naudas plūsmu, kā tas uzņēmumā pieklājas. Ja nevajag visu naudu uzreiz, tad daļu var izmantot šādi. Darbi, protams, tika veikti, un nauda depozīta kontā ir. Grāmatvediski un faktiski komandītsabiedrības bilancē ir tikpat naudas, cik pirms šo aizdevumu atmaksas. To neviens negrib saprast, kriminālprocesā man pārmet, ka no ministrijas avansa, atdodot aizņemto naudu mūsu firmām, jo tās bija aizdevēji, esam naudu piesavinājušies. Ministrijas nauda nekur nav pazudusi, tā ir bankā. Var jau iet un publiski stāstīt, ka esmu piesavinājies valsts naudu, bet civillieta un faktiskie apstākļi pierāda, ka tur nav nozieguma.

Kad sākas kriminālvajāšana - uz cik ilgu laiku valsts radītās problēmas jūsu privātajā dzīvē tiek paildzinātas?

Es gribu uzsvērt, ka jau pēc būtības tas ir civiltiesisks strīds. Noslēdzot jebkuru sadarbības līgumu ar valsti, iestājas civiltiesiskas attiecības tajā brīdī. Te drīzāk ir stāsts par tiem līdzekļiem, kādus valsts var izmantot, ja parādās konkrētu cilvēku intereses radīt problēmas uzņēmējam. Cilvēks jau tā tiek ievilkts bezgala garā tiesvedībā. Vairāki gadi pagāja, līdz Augstākā tiesa pateica, ka mums ir taisnība, ka esam strādājuši un darījuši un nevienā brīdī līgumu neesam pārkāpuši. Mēs pierādījām savu taisnību, bet tas ir laiks, resursi un reputācija, kuru atgūt ir neiespējami. Krimināllieta var vilkties tikpat ilgi. Vēl gadu vai divus. Tas viss ir tik nejēdzīgi un absurdi.

Mazliet par šiem papildu ieguldījumiem tiesvedībā pēc civillietas beigām – reputācija, laiks, finanšu līdzekļi saistībā ar krimināllietu?

Aptuveni pirms mēneša Ekonomikas ministrija vēlējās uzlikt arestu tai naudai, kuru komandītsabiedrība grasās piedzīt civilprocesa kārtībā. Pirms dažām nedēļām tiesa šo jautājumu izskatīja, noraidīja. Arī tur parādījās visa šī stāsta absurds. Te parādījās visa šī vēlme par katru cenu radīt problēmas konkrētam uzņēmumam. Kas mani visvairāk satrauc – tas ir, ka šādas lietas vispār nonāk līdz izskatīšanai. Ir šobrīd jau Augstākās tiesas spriedums, kas pasaka, ka nauda ir mūsu un nav pamata šādam arestam, bet vēl pirms vairākām nedēļām mēs bijām gatavi, ka šo arestu naudai varētu uzlikt. Ja šāds naudas arests tiktu pieļauts, tad mēs vēl vairākus gadus netiktu pie civilprocesā atgūtajiem līdzekļiem.

Vai krimināllietas izskatīšanas laikā nemēģinājāt runāt ar lietu uzraugošo prokuroru?

Visu ko mēģināju. Vispirms jau pati lieta radās kā pēc burvja mājiena. 2017. gada novembrī man izvirzīja apsūdzību krimināllietā. Tad arī sāku runāt ar prokuroru. Ar pirmo prokuroru jau lielā mērā biju nonācis pie sapratnes, kādus pierādījumus viņš vēlas redzēt, lai lietu izbeigtu. Sagatavojām un iesniedzām milzīgu pierādījumu apjomu par visiem darbiem, kas ir paveikti par saņemto avansu. Tad, kad liecība bija līdz galam iesniegta, tad izrādījās, ka uzraugošais prokurors ir pārcelts citā vietā. Nesapratu īsti, kas par vainu. Nodaļas bija samainītas vai kas cits noticis, bet manai lietai jau bija cita prokurore. Uztaisīja mums grāmatvedības ekspertīzi un paziņoja ļoti daudz labu lietu, ko esam darījuši, bet vienlaikus pasludināja, ka brīdī, kad saņēmām avansu, tas nav lietots producēšanas vajadzībām. Prokurore uz šī pamata lietu virzīja uz tiesu. Šeit nav un nekad nav bijis pamata satraukumam, ka valsts nauda būtu pametusi komandītsabiedrību. Vienkāršoti runājot, tā ir naudas pārlikšana no viena plauktiņa citā, bet atrodas tajā pašā skapītī. Tas, ko, tēlaini runājot, mums visu laiku inkriminē, ir, ka šī avansa naudas pārlikšana citā plauktiņā nedrīkstēja notikt. Uzņēmuma bilancē naudas ir tikpat daudz, nekas nav mainījies, izņemot to, ka naudas kustību izmanto par iemeslu ierosināt tiesvedības. Un tā es prokuratūrā stāstīju un stāstīju par to, ka darbus esmu darījis, nauda nav iztērēta, pat to, ka, aizdevumu neatdodot, projekts būtu dārgāks par 20 tūkstošiem gadā, bet mani tā arī nesaprata vai arī negribēja saprast. Tā arī pateica, ka laidīs uz tiesu, lai tiesa izlemj. Tā kā pret sienu.

Pēc tā visa esmu pat aizdomājies, ka cilvēki jau tam nespēj noticēt, ka tāds absurds var līdz tiesai nonākt, un domā, ka gan jau tur kaut kas ir. Vissmagāk ir ar iedragāto reputāciju man un projektā iesaistītajiem cilvēkiem.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

LASI VĒL:

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jānis Endziņš: Latvijas paviljons Dubaijā būs!

Jānis Goldbergs, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa skatīs krimināllietu pret uzņēmēju Majoru saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē

LETA, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.10 plāno skatīt krimināllietu, kurā par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla «Positivus» rīkotājs Ģirts Majoram saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē «ExpoMilano2015».

Prokurore Lada Bogojavļenska iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka Ekonomikas ministrija (EM) kā cietušais iesniegusi tiesai lūgumu par aresta uzlikšanu komandītsabiedrības «Expo 2015» naudas līdzekļiem, kas atrodas speciālā norēķinu kontā. Kopumā tie ir aptuveni 400 000 eiro. «Tas nozīmē, ka EM nodarītais zaudējums tiks atlīdzināts gadījumā, ja tiesa atzīs apsūdzēto par vainīgu,» uzsvēra prokurore.

28.septembrī bija plānots skatīt tikai EM pieteikto lūgumu, taču tiesas sēde izpalika, jo nebija ieradies apsūdzētais un viņa aizstāvis Aleksandrs Berezins, kurš patlaban uzturas ārvalstīs. Šo lūgumu plānots skatīt šodien, savukārt krimināllietu pēc būtības plānots sākt skatīt tikai nākamgad martā, skaidroja prokurore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gaidāms spriedums krimināllietā pret Majoru saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos Expo

LETA, 18.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22.decembrī pasludinās spriedumu lietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

Saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano2015" ir ierosināta vēl viena krimināllieta, kurā par bezdarbību apsūdzēta kāda bijusī EM amatpersona. Apsūdzība uzskata, ka valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka 2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota VP. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

EM iepriekš Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības "ExpoMilano2015" projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien attaisnoja par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēto uzņēmēju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru, kuram apsūdzība tika uzrādīta saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015".

Tāpat tiesa lēma atcelt noteikto arestu Majora nekustamajam īpašumam.

Procesa dalībnieki desmit dienu laikā var iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu, un to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā.

Pēc iepazīšanās ar pilno tiesas spriedumu, prokuratūra no savas puses noteikti iesniegs apelācijas protestu, teica prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pats Majors pēc sprieduma pasludināšanas savā "Facebook" kontā paudis atvieglojumu, ka beidzot pēc trīs gadus ilgas apsūdzības tiesa viņu ir pilnībā attaisnojusi.

Viņš izsaka nožēlu, ka ne policija, ne prokuratūra nevēlējās lietas apstākļus noskaidrot izmeklēšanas procesā. "Policija līdz apsūdzības uzrādīšanai neuzdeva nevienu jautājumu, savukārt vēlāk nomainījās prokurors, kad pirmajam tika iesniegti materiāli, kuri pierāda manu nevainīgumu, un bija gatavs lietu izbeigt," viņš paudis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Majoru sāks tiesāt saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos ExpoMilano2015

LETA, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.14 plāno skatīt krimināllietu, kurā par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla «Positivus» rīkotājs Ģirts Majoram saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē «ExpoMilano2015».

Tiesu informatīvās sistēmas dati rāda, ka Majors apsūdzēts pēc Krimināllikuma panta par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Neskatoties uz apsūdzētā vārda publisku pieejamību, prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka personas datus aģentūrai LETA neatklāja, taču apstiprināja, ka pret kādu uzņēmēju lieta nodota tiesai pēc iepriekšminētā Krimināllikuma panta.

Citu informāciju prokuratūra nesniedz, līdz ar to nav zināms, kādu summu un kādā veidā uzņēmējs apsūdzības ieskatā piesavinājies. Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts policija. Šīs iestādes Sabiedrisko attiecību nodaļā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka prokuratūrai tika ierosināts sākt kriminālvajāšanu par 314 035 eiro piesavināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa trešdien atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu krimināllietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "ExpoMilano2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 22.decembrī Majoru attaisnoja, bet Rīgas tiesas apgabala prokuratūra un Ekonomikas ministrija (EM) apstrīdēja attaisnojošo spriedumu.

Majors iepriekš pauda viedokli, ka lēmums pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu ir valsts naudas izšķērdēšana. Viņš jau toreiz pauda pārliecību, ka arī apelācijas instances tiesa viņu attaisnos, jo apsūdzība neesot loģiska.

Tagad prokuratūrai būs vēl iespēja apelācijas instances spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota Valsts policijai. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā ir stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors pilnībā attaisnots krimināllietā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos "Expo 2015" Milānā.

Par apgabaltiesas spriedumu netika saņemta kasācijas protests, līdz ar ko spriedums ir stājies spēkā.

Likums dod tiesības Majoram vērsties ar iesniegumu pret valsti par kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar attaisnošanu krimināllietā.

Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā teikts, ka lēmējiestāde par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu ir Tieslietu ministrija, ja spriedumu vai lēmumu, kas ir par pamatu tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, ir pieņēmusi tiesa.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa jau pērn 22.decembrī Majoru attaisnoja, bet Rīgas tiesas apgabala prokuratūra un Ekonomikas ministrija (EM) apstrīdēja attaisnojošo spriedumu. Tomēr arī Rīgas apgabaltiesas spriedums bija attaisnojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Situācija autobūves nozarē norāda uz sarežģījumiem ilgtermiņā

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes lejupslīde, taču autobūvē ir veicies īpaši slikti.

Lai gan pie vainas ir daudzi īslaicīgi faktori, situācija nozarē norāda arī uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem. Autobūves vājums atspoguļo automobiļu pārdošanas kritumu daudzviet pasaulē. Īpaši strauji pārdošanas apjomi kritušies Ķīnā (pasaules lielākais tirgus) un Indijā. Taču noiets ir rucis arī citos lielos tirgos, piemēram, ASV un eirozonā. Pieejamās aplēses liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz piegādes ķēdēm, notiekošais ir samazinājis pasaules IKP par 0.2%.

Sarežģījumi daļēji skaidrojami ar pagaidu faktoriem. Piemēram, Ķīnā patērētāji aizturēja jaunu auto iegādi, jo parādījās ziņas, ka varētu tikt atjaunoti nodokļu atvieglojumi. Indijas gadījumā pie vainas ir pērn ieviestie apdrošināšanas noteikumi. Tikmēr eirozonā traucējumus auto ražošanā izraisīja stingrāku emisiju noteikumu ieviešana. Šiem faktoriem izzūdot, automašīnu pārdošana un autobūve nākamgad varētu stabilizēties. Tomēr, ņemot vērā plašo rūpniecības sarežģījuma mērogu, automobiļu ražošanas atgūšanās var būt nepietiekama, lai atjaunotu globālās rūpniecības izaugsmi. Atgūšanās būs lēna, jo stingrāki kredītnosacījumi un patērētāju pārliecības mazināšanās iegrožos automobiļu pārdošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieki 50+ kā darba tirgus (ne)slēptais potenciāls

Mečislavs Maculēvičs, "Rimi Baltic" personālvadības direktors, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika, Latvijas darba tirgū 40% no kopējā bezdarbnieku daudzuma veido darba ņēmēji, kuri pārstāv vecuma grupu 50+*. Šobrīd, kad darba tirgū ir akūts dažāda profila speciālistu trūkums, tas ir resurss, kas pelnījis lielu uzmanību un novērtējumu. Tas ir neizmantots potenciāls, kura apgūšanā ir būtiska gan darba devēju, gan arī pašu darba ņēmēju aktīvāka iesaiste.

Mūsdienu darba tirgū būtiskas prasības joprojām ir amatam atbilstoša izglītība un kompetences, tomēr aizvien vairāk fokusā izvirzās arī cilvēka individuālās īpašības – emocionālais briedums, strādīgums, motivācija augt, attīstīties un apgūt jaunas iemaņas. Mazumtirdzniecībā, kur profesiju klāsts ir plašs, tikpat plašas ir arī darbinieku iespējas sniegt savu ieguldījumu neatkarīgi no iegūtās izglītības, dzīves un darba pieredzes, vecuma, dzimuma vai fiziskiem ierobežojumiem.

Šobrīd "Rimi Latvia" nodarbina 1958 cilvēku vecuma grupā 50+, turklāt no tiem vairāk nekā puse ir mūsu veikalu "sejas" – pārdevēji un pārdevēji-kasieri. Dažādu profesiju darbinieki šajā vecuma grupā ieņem arī citus amatus gan "Rimi" veikalos, gan birojā. Vai mēs esam gatavi piedāvāt aktuālās 250 vakances 50+ vecuma grupas kandidātiem? Vai esam gatavi, ka esošie darbinieki attīsta savu karjeru uzņēmuma ietvaros jebkurā vecumā? Jā, nešaubīgi, ja ir interese un motivācija apgūt konkrētajai vakancei nepieciešamās prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā birojā fokusā ir darbinieku labsajūta – tajā ir gan biodinamiskais apgaismojums, gan trenažieru zāle, gan fizioterapijas kabinets.

Veidojot jaunu galveno mītni, tiešsaistes platformas "Printify" prioritāte bija radīt vidi, kas veicina inovācijas un ļauj tās iemītniekiem strādāt pēc iespējas ērti, patīkami un efektīvi.

Pirmajā stāvā ir nodrošinātas visas ērtības atpūtas mirkļiem, lai dotu iespēju ērti aprunāties, satikties, ēst pusdienas, kā arī noorganizēt kādu ātru tikšanos ar viesi.

Otrajā un ceturtajā stāvā ir darba zonas, kuru mērķis ir veicināt pēc iespējas vieglāku koncentrēšanos. Trīs ēkas stāvi ir aprīkoti ar automatizētu biodinamisko apgaismojumu. Tā izvietojums ir pielāgots telpai, lietotāja vajadzībām un funkcijai, kas katrā stāvā atšķiras.

"Biodinamiskais apgaismojums ataino saules hronoloģiskos ciklus, kas pastarpināti ir sasaistē ar cilvēka iekšējo bioloģisko ritmu. Tādejādi apgaismojums pozitīvā veidā veicina darba spējas, ar apgaismojumu darbinieks ļaujas darbam, neiemieg un tajā pašā laikā vakarā tiek sagatavots nākamajai dienai. Gaismekļiem ir ieprogrammēts gaismas krāsas temperatūras un pielāgota spilgtuma maiņa visā dienas garumā," stāsta Jānis Berdigans, "Printify" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Turbulence, vietējais ražotājs un greizā investīciju vide

Andrejs Ždans, vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma "Forevers" valdes loceklis, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ekonomika piedzīvo turbulenci pandēmijas atnesto izaicinājumu dēļ, valsts līmenī izgaismojas ne tikai akūtās problēmas, kas tūlītēji jārisina, bieži vien pieņemot nepopulārus lēmumus.

Krīzes ir neērtas un nepateicīgas arī citu iemeslu dēļ - kā uz delnas redzami lēmumpieņēmēju atliktie stratēģiskie lēmumi, kuri "iegūluši" atvilktnēs, paliekot bez konkrētas rīcības. Viens no tiem - kāda ir valsts politika, lai stiprinātu vietējo ražošanu?

Šā brīža ekonomiskā situācija nav vienkārša. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020.gada augustā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 4,1% mazāki nekā pirms gada. Arī pārtikas produktu ražošanas apjomi saruka par 2,7%. Šobrīd ikviens izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku, un ikviens uzņēmējs apzinās, ka nākotnes perspektīvas ir neskaidras, jo varam saskarties ar pieprasījuma ierobežojumiem gan vietējā tirgū, gan arī ārējos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.

2021. gada lielākie investīciju projekti būs jaunas konfekšu glazēšanas iekārtas uzstādīšana “Laimas” ražotnē, vafeļu griešanas iekārta “Staburadzes” ražotnē, šerbeta ražošanas automatizēšana “Laimas” jaunajā ražotnē u.c. Papildus tam liela daļa investīciju būtiski uzlabos energoefektivitāti vairākās “Orkla Latvija” ražotnēs, tostarp “Ādažu Čipsu” un “Spilvas”, palīdzot uzņēmumam kopumā radīt par 305 tonnām mazāk CO2 izmešu.

“Covid-19 izraisītā krīze mainīja mūsu plānus, bet mēs jau pērn proaktīvi reaģējām un pielāgojāmies situācijai, lai rastu risinājumus biznesa nepārtrauktībai, tai pat laikā rūpējoties par darbinieku drošību un veselību. Arī 2021. gadā mēs neapstājamies un turpinām pilnveidoties, gādājot par iecienīto produktu ražošanu, atbilstoši mūsu augstajiem kvalitātes standartiem, kā arī radām vēl nebijušas inovācijas Latvijas tirgū. Šogad mēs uzstādīsim jaunas, ilgtspējīgas ražošanas iekārtas mūsu ražotnēs, pilnveidosim darba vidi un infrastruktūru, kā arī mūsu zīmolu produktu sortimentu papildināsim ar vairākiem desmitiem jaunu produktu, kurus izstrādājusi “Orkla Latvija” inovāciju komanda,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

30 gadu laikā Latvijā izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti

Māris Ķirsons, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvija varēja būt ar ievērojami lielāku iekšzemes kopproduktu, attiecīgi arī lielākiem nodokļu ieņēmumiem un pavisam citu dzīves līmeni, ja vien valdošie politiķi nevis domātu par iespējamo nākamo pakāpienu savā karjerā, bet gan būtu valstsvīri, kuriem rūp Latvijā pašlaik dzīvojošo un nākamo paaudžu liktenis.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vairāku finanšu iestāžu – AS Saules Banka, AS Invest One – bijušais prezidents, auto montāžas AS AMO Plant bijušais komunikācijas direktors, TSI bijušais rektors, RISEBA bijušais attīstības prorektors, Rīgas domes Ārējo sakaru un attīstības departamentu vadībā (2002–2008) strādājušais Igors Graurs.

Viņš norāda, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti – tranzīta, finanšu pakalpojumu, kā arī starptautisko konferenču centra, kā sekas ir depopulācija un arvien pieaugošā atpalicība no Igaunijas un arī Lietuvas, bez tam minētie procesi nebūt nav apstājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma vadītājam ir jāspēj uzticēties saviem darbiniekiem un paļauties uz tiem, jo viens cilvēks nekad nevar izdarīt visu, domā SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Tas ir labi, ja vadītājs izprot biznesu, taču tas nenozīmē, ka viņam viss jādara pašam, uzskata I. Valeika, kura uzņēmuma galvu salīdzina ar orķestra diriģentu. Ja viņš mēģinās vienlaikus spēlēt gan vijoli, gan bungas un kādā brīdī vēl metīsies pie arfas, nekas labs tur nesanāks. Tāpat ir arī uzņēmumā – katram jādara savs darbs, bet vadītājam jāpārredz spēles laukums un vienmēr fokusā jāpatur mērķis, spriež I. Valeika.

No zvanu centra līdz vadītājai

“Bērnībā es ļoti daudz sportoju, tāpēc arī mans pirmais darbs bija saistīts ar basketbolu,” stāsta I. Valeika. “Pusaudžu gados naudu pelnīju, tiesājot un pildot dažādus basketbola spēlēšanas protokolus, taču mana pirmā korporatīvā darba pieredze bija saistīta tieši ar Intrum. Šajā uzņēmumā nokļuvu pirms 17 gadiem un paralēli studijām Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūtā strādāju Intrum zvanu centrā. Toreiz gan uzņēmumam vēl bija cits nosaukums – Contant, vēlāk tas kļuva par Lindorff un tikai pēc tam par Intrum. Es pati esmu no Gulbenes, tāpēc, pārceļoties uz Rīgu, bija skaidrs, ka man nepieciešams meklēt kādu pusslodzes darbu. Tā kā es labi pārzināju vairākas valodas, nonācu zvanu centrā. Tolaik tas vēl bija ļoti mazs uzņēmums, ja nemaldos, tajā nebija pat desmit darbinieku, tāpēc varētu teikt, ka es pati esmu attīstījusies un augusi tam līdzi. Šo gadu laikā uzņēmums vairākas reizes ir mainījis nosaukumu, bet lielākās pārmaiņas notika 2017. gadā, kad Lindorff apvienojās ar Intrum Justitia visā Eiropā. Man tika uzticēts vadīt apvienošanās procesu un kļūt par apvienotā uzņēmuma ģenerāldirektori Baltijā,” stāsta I. Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sākam biznesu: Sniedz juridiskos pakalpojumus attālināti

Žanete Hāka, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Telitex izveidojusi platformu Legally, kurā organizācijām piedāvā saņemt juridiskos pakalpojumus attālināti. Tās dibinātāja Elvīra Krēķe centīsies rādīt piemēru nozares digitalizācijā.

Uzņēmums SIA Telitex sākotnēji citam mērķim dibināts pērnā gada martā, jo E. Krēķe bija beigusi Personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas kursus un attiecīgi tobrīd bijusi ideja veidot pašai savu uzņēmumu - vēlējusies klientus konsultēt personīgi. Klienti nākuši uz konsultācijām, taču rudenī viņa sapratusi, ka attīstība nenotiek tik strauji, kā viņa vēlējusies, un kaut kas būtu jāmaina. «Mēs ar partneri un uzņēmuma līdzdibinātāju strādājām divatā – es biju atbildīga par personas datu aizsardzības jomu, bet viņa – par citām juridisko pakalpojumu jomām. Sapratām, ka neiet tik raiti, klientu nav daudz, un bija stagnācija, līdz ar to uzdevums bija savienot tehnoloģijas ar uzņēmējdarbību un jurisprudenci, un tapa šāds inovatīvs risinājums,» stāsta E. Krēķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Pārtikas mazumtirdzniecībā vides aizsardzības prasības būs arvien aktuālākas

LETA, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu perspektīvā pārtikas mazumtirdzniecības nozares dienaskārtībā aktuāla būs vides aizsardzības prasību īstenošana, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka vides aizsardzības jēdziens ietver ne tikai patlaban visvairāk apspriesto jautājumu par dzērienu iepakojumu un depozīta sistēmu, bet arī tādas tēmas kā pārtikas atkritumi, videi draudzīgs iepakojums, energoefektivitāte un efektivitāte kopumā, kas ir sasniedzama, samazinot resursu patēriņu visos produkta dzīves cikla posmos.

Tāpat Krūzītis sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā jāsāk darbs, lai 2022.gadā sekmīgi ieviestu depozīta sistēmu.

"Gan ražošanas, gan tirdzniecības jomas pārstāvji meklē risinājumus, kā plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīru, kartonu, citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Tas ir tehnoloģiski sarežģīts process un nav paveicams vienā dienā, jo jāņem vērā gan pircēju ērtības, gan pārtikas drošības prasības," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzus uzņēmējus pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācija ir pārsteigusi, liekot atbildēt uz jautājumu – kādu pievienoto vērtību rada mans uzņēmums?

Var gadīties, ka atbilde ir nepatīkama un kompānijas radītais produkts vai pakalpojums ir atbalstījis patēriņa kultūras radītu iluzoru vajadzību. Šie pakalpojumi ir pirmie, no kā krīzes laikā sabiedrība atsakās. Lai atgrieztos biznesa vilnī, "EM Normandie" biznesa skolas profesors un "transforms.me" dibinātājs Agnis Stibe rosina domāt par to, lai uzņēmums apmierinātu cilvēku patiesās vajadzības.

"Ir tādi pakalpojumi, kas saskaņā ar mūsu pamatvajadzībām nav nepieciešami, bet cilvēki ir pieraduši pie tiem, jo redz tos gan televīzijā, gan tiešsaistē, gan draugu, radu un kaimiņu dzīvē. Tie ir pirmie pakalpojumi, kas tagad mirst," viņš saka.

Šobrīd viņa fokusā ir transformācijas gēns, un šajos apstākļos tā pētīšanai paveras ļoti plaši horizonti. Vairāk par pārmaiņām, to izraisīto stresu un cilvēku dabisko spēju pielāgoties A. Stibe stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” attīsta zīmola “Naturli” augu valsts sortimentu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma piedāvājumā jau ir sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafeli un augu tauku krēms. Turpmāk sortimentu papildinās dažādas picas, burgeri, raudzēti mandeļu produkti, auzu krēmi ēdiena pagatavošanai, zirņu bāzes nageti, kā arī auzu deserti un saldējumi.

“Ikgadējā “Orkla” Ilgtspējīgas dzīves barometrā, pērnā gada oktobrī 25 % aptaujas dalībnieku atzīst, ka vietējos veikalos pieejamais vegānisko un veģetāro produktu klāsts ir nepietiekams. Turklāt teju 30 % no kopējā respondentu skaita uzskata, ka vegāniskās un veģetārās maltītes ir grūti pagatavojamas un pagatavošanas process aizņem pārāk daudz laika. Augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, līdz ar to mūsu eksperti ik dienu strādā pie jaunām receptūrām nākotnei,” norāda Lineta Mikša, “Orkla Latvija” komunikācijas direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara

Anda Asere, 13.10.2018

«Ar laiku uzņēmēji iemācās izvairīties no grābekļiem, vadoties pēc intuīcijas,» uzskata Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. oktobris tiek dēvēts par «Day for Failure» jeb kļūdu atzīšanas vai pat svinēšanas dienu; par neveiksmēm biznesā arvien atvērtāk runā arī pie mums, pagaidām visaktīvākie šajā jomā ir jaunuzņēmumi

«Jebkurš uzņēmējs nemitīgi pieļauj kļūdas, tāpēc man ir ļoti grūti izcelt vienu īpašu neveiksmi. Prātā nāk gan neveiksmīgi izvērtēti un izvēlēti biznesa modeļi, nespēja izvēlēties virzienu vai klientu tipu, fokusa trūkums, nerūpēšanās par uzņēmuma reputāciju, ilgstoša uzņēmuma produkta neattīstīšana, nepareizs «taimings» u.c. Tāpat kā programmēšanā – lielās kļūdas parasti ir vairāku mazu kļūdu un neveiksmju kopums,» saka Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs. Arī fotoizglītības platformas «iPhone Photography School» līdzīpašnieks Uģis Balmaks norāda, ka kļūdas ir normāla darba sastāvdaļa un būtu naivi sagaidīt, ka kaut kas ievērības cienīgs var tikt sasniegts, procesā nepieļaujot kļūdas. «Visas lielākās kļūdas mūsu biznesā ir reducējamas uz sliktiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā. Sekas bijušas dažādas, bet vienmēr ļoti nepatīkamas: no darbinieka, kas no mums zaga naudu, līdz tam, ka visa komanda gadu no vietas strādā pie nepareizā projekta,» viņš dalās pieredzē. No tā uzņēmums ir mācījies un darbinieku atlases process kļuvis daudz stingrāks. Pirms atrast īsto darbinieku, šobrīd katrai vakancei «iPhone Photography School» izskata aptuveni 500 pieteikumus. Lai to varētu atļauties, tiek pieņemti darba pieteikumi no visas pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru