Likumi

Gaidāms spriedums krimināllietā pret Majoru saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos Expo

LETA, 18.12.2020

Jaunākais izdevums

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22.decembrī pasludinās spriedumu lietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

Saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano2015" ir ierosināta vēl viena krimināllieta, kurā par bezdarbību apsūdzēta kāda bijusī EM amatpersona. Apsūdzība uzskata, ka valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka 2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota VP. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

EM iepriekš Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības "ExpoMilano2015" projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.

Pārbaudes rezultātā tika ierosināta disciplinārlieta pret sešām EM amatpersonām, trīs no tām - departamentu direktores - tika atstādinātas no amata. Dienesta pārbaudēs komisija konstatējusi, ka projektam par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē "ExpoMilano2015" nav nodrošināta atbilstoša un efektīva vadība un nav pietiekami vērtēti Latvijas dalības izstādē "ExpoMilano2015" iespējamie organizācijas modeļi un to riski, kā arī ir konstatēti būtiski trūkumi projektam piešķirtā finansējuma izlietojuma kontrolē.

Komisija konstatējusi arī citus pārkāpumus, tostarp termiņu neievērošanu projekta sākuma fāzē, neatbilstoši veiktus iepirkumus, noslēgtus nekvalitatīvus līgumus un neatbilstošu to izpildes uzraudzību.

Iepriekšminētās darbības nav ļāvušas projektu īstenot sākotnēji paredzēto budžeta izmaksu apjomā, termiņos un kvalitātē, secinājusi komisija.

2015.gada maijā toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paziņoja, ka Ekonomikas ministrija komandītsabiedrībai "Expo 2015" pieprasījusi atdot aptuveni 800 000 eiro, kas izmaksāti saistībā ar gatavošanos dalībai starptautiskajā izstādē "World Expo 2015" Milānā, kurā Latvija tā arī nepiedalās.

Reizniece-Ozola toreiz norādīja, ka ministrija veikusi rūpīgu finanšu plūsmas analīzi saistībā ar "Expo" projektu, konstatējot, ka par atsevišķiem darbiem ir maksāts vairākkārt, esot veikta samaksa par darbiem, kas nav notikuši, tāpat esot konstatētas "uzpūstas" cenas, piemēram, par mājaslapas izveidi samaksāti vairāki desmiti tūkstošu eiro, par dzīvesvietu izpēti izstādes norises vietā - aptuveni 30 000 eiro, tāpat krietni sadārdzinātas cenas esot bijušas par nepieciešamā aprīkojuma izpēti.

Komandītsabiedrības vadītājs Majors 2015.gadā aģentūrai LETA paziņoja, ka komandītsabiedība nesaskata pamatojumu Ekonomikas ministrijas (EM) pieprasījumam par līdzekļu atmaksu.

Komandītsabiedrība 2015.gada aprīlī izvirzīja pretenzijas, norādot, ka EM vairāk nekā piecus mēnešus nav norēķinājusies ar komandītsabiedrību "Expo 2015" par padarītajiem darbiem Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē "World Expo". Nesamaksātā summa tobrīd pārsniedz 185 000 eiro.

Valdība 2015.gada gada sākumā lēma, ka Latvija 2015.gadā nepiedalīsies starptautiskajā izstādē "World Expo 2015", kas notika Itālijas pilsētā Milānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dalība EXPO kā investīcija ekonomikas izaugsmei pēc pandēmijas

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izklaides pasākumu nozares darbība joprojām ir apturēta, tāpēc mēs plānojam lūgt valsts un valdības atbalstu, teica koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš akcentēja, ka situācija nozarē ir identiska tai, kāda tā bijusi kopš valstī izsludināja ārkārtas situāciju. Atkarībā no pasākumu organizatoru specifikas, darbība bijusi iespējama tikai minimālā apjomā, tomēr sarīkot rentablus komercpasākumus faktiski neesot iespējams.

Majors skaidroja, ka lielākā daļa pasākumu, kas pandēmijas laikā notikuši, ir saņēmuši līdzfinansējumu, jo šāda pasākumu rīkošanas forma ir teju vienīgā, kas iespējama Covid-19 laikā.

"Ierobežotās kapacitātes apstākļos gan pasākumu organizatoru, gan norišu vietu, gan tehnisko kompāniju darbība ir pilnībā apturēta. Mūsu uzņēmuma apgrozījuma kritums ir tuvu 100%," uzsvēra koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Festivālu "Positivus" ir iespējams sarīkot mēneša laikā, un tā norise būs atkarīga arī no tā, vai ārzemju mākslinieki varēs atsākt ceļot, aģentūrai LETA pavēstīja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs Ģirts Majors.

Jautāts, vai festivāls varētu notikt, ja tiks atcelti pulcēšanās ierobežojumi, Majors norādīja, ka tas nav atkarīgs tikai no tā, jo jāņem vērā, kāda būs situācija pasaulē.

"Tikpat svarīgi kā valdības lēmumi būs arī ceļošanas ierobežojumi - vai ārzemju mākslinieki varēs atsākt ceļot, un tas nav atkarīgs tikai no vietējās situācijas," akcentēja Majors.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada aprīlī apmeklētāju drošības dēļ tika nolemts uz 2021.gadu pārcelt festivālu "Positivus", kam bija jānotiek 2020.gada jūlija vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Parakstīts 1,4 miljonus eiro vērtais EXPO 2020 Dubai paviljona īres līgums

Db.lv, 16.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts Latvijas dalības "EXPO 2020 Dubai" paviljona īres līgums, kas paredz, ka dalība izstādē Latvijai izmaksās 1,4 miljonus eiro, informē Ekonomikas ministrija.

Iepriekš valdība lēma Latvijas dalībai "Expo 2020" no valsts budžeta atvēlēt 4,4 miljonus eiro. Tomēr vēlāk, lemjot lauzt līgumu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) par valsts dalības rīkošanu izstādē, tika rasts risinājums, kas paredz, ka Latvija paviljonu īrēs no AAE. Tādējādi Latvijas izmaksas dalībai "Expo 2020" saruka līdz 1,4 miljoniem eiro.

Līgumu no Apvienoto Arābu Emirātu puses parakstīja Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Hanāna Halfāna Ubaidu Alī Almadhanī (Hanan Khalfan Obaid Ali Al Madhani) un no Latvijas puses - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas Republikas oficiālais pilnvarotais pārstāvis izstādē "EXPO 2020 Dubai" Raimonds Aleksejenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalību starptautiskajā izstādē "Expo 2020 Dubai", kas rudenī sāksies Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētā Dubaijā, līdz šim apstiprinājuši 23 Latvijas uzņēmumi, bet vēlmi piedalīties izteikušas vēl 52 kompānijas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Līdz šim lielākā interese ir no informācijas tehnoloģiju (IT) nozares, bet ir atsaukušies arī citu nozaru pārstāvji, kā, piemēram, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, pārtikas, loģistikas un citām jomām," papildina LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Viņš pieļauj, ka Tuvo Austrumu reģiona tirgū īpaši pieprasīti varētu būt dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ekskluzīvi nišas produkti un pakalpojumi, piemēram, medicīnas tūrisms.

Šonedēļ no Rīgas ostas uz Dubaiju nosūtīts konteiners ar nepieciešamo aprīkojumu Latvijas paviljona izbūvei izstādē, bet tuvāko nedēļu laikā sāksies paviljona montāžas darbi.

Ar izstādes organizatoriem apstiprināts un saskaņots Latvijas paviljona tehniskais projekts, kura koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu. Db.lv jau vēstīja, ka tā centrālais elements būs kūdra, kas veido simbolisku saikni starp Latvijas vēsturi, mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona koncepcijas izstrādi un realizāciju izstādei EXPO 2020 Dubaijā, informē LIAA. Līguma kopējā summa ir 925 887,79 eiro bez PVN.

Izstādi plānots atklāt šā gada 1. oktobrī, un tā norisināsies līdz 2022. gada 31. martam. Par labāko piedāvājumu tika atzīts trīs uzņēmumu apvienības projekts ar nosaukumu SOIL. Koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu, kura centrālais elements būs kūdra kā unikāls materiāls, kurš spēj savienot Latvijas vēsturi ar mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

"Latvijas paviljonu EXPO 2020 vēlamies veidot kā stāstu par Latviju, no vēstures uz tagadni un nākotni. SOIL komandas piedāvājums mūs uzrunāja ar sava koncepta plašo pielietojumu. Kūdra ir ļoti simbolisks un Latviju raksturojošs materiāls. Tas radīs paviljonā īpašu auru un Tuvo Austrumu reģionam neierastu vidi. Ar šī piedāvājuma starpniecību mēs varēsim akcentēt valsts tēla vērtības un sekmīgi prezentēt mūsu uzņēmumu piedāvājumu. EXPO 2020 šogad Dubaijā pulcēs vairāk nekā 190 valstis. Kā prioritārās jomas EXPO kontekstā esam definējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, farmāciju un medicīnas aprīkojumu, inovatīvos būvniecības materiālus un tehnoloģijas, transportu un loģistiku, kā arī pārtikas segmentu, bet iespēja sevi apliecināt būs arī citu nozaru uzņēmējiem," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien attaisnoja par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēto uzņēmēju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru, kuram apsūdzība tika uzrādīta saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015".

Tāpat tiesa lēma atcelt noteikto arestu Majora nekustamajam īpašumam.

Procesa dalībnieki desmit dienu laikā var iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu, un to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā.

Pēc iepazīšanās ar pilno tiesas spriedumu, prokuratūra no savas puses noteikti iesniegs apelācijas protestu, teica prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pats Majors pēc sprieduma pasludināšanas savā "Facebook" kontā paudis atvieglojumu, ka beidzot pēc trīs gadus ilgas apsūdzības tiesa viņu ir pilnībā attaisnojusi.

Viņš izsaka nožēlu, ka ne policija, ne prokuratūra nevēlējās lietas apstākļus noskaidrot izmeklēšanas procesā. "Policija līdz apsūdzības uzrādīšanai neuzdeva nevienu jautājumu, savukārt vēlāk nomainījās prokurors, kad pirmajam tika iesniegti materiāli, kuri pierāda manu nevainīgumu, un bija gatavs lietu izbeigt," viņš paudis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2021. gada 1. septembra plāno uzsākt regulāros lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos.

Lidojumi starp abām pilsētām plānoti četras reizes nedēļā.

“Dubaija gadiem bijis viens no ievērojamākajiem galamērķiem, uz kuru no Rīgas netiek veikti lidojumi. Tagad, oktobrī sākoties Expo 2020, mēs piedāvāsim tiešos lidojumus no Rīgas, ko novērtēs liels skaits pasažieru Baltijas reģionā un Skandināvijā. Papildus jaunajam maršrutam mēs arī sniegsim lielisku savienojamību no Dubaijas starptautiskās lidostas uz galamērķiem Tuvajos Austrumos, Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī Āfrikā,” skaidro airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

“Expo 2020 Dubai būs pirmais globālais klātienes pasākums kopš pandēmijas sākuma, kas uzņems miljoniem apmeklētāju no visas pasaules. Tāpēc šo ērto un ātro lidojumu ieviešana starp Rīgu un Dubaiju pirms šī pasākuma ir lieliska iespēja, kas veicinās ne tikai ekonomisko attīstību, bet arī radīs papildu iespējas politiskajām, kultūras un cilvēku savstarpējām saitēm starp AAE un Latviju. Paši AAE iedzīvotāji un latvieši ir radījuši pieprasījumu pēc šiem lidojumiem, kas ir tiešs mūsu abu valstu ciešo attiecību rezultāts,“ uzsver Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Hanāna Halfāna Ubaida Alī Almadhanī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad Latvijas Institūtu (LI) pievienos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), aģentūrai LETA atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Rožkalns stāstīja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) nāca klajā ar priekšlikumu apvienot abas institūcijas, lai stiprinātu vienota valsts tēla ieviešanu.

Patlaban tiek gatavots konceptuāls ziņojumus Ministru kabinetam, kurā tiks piedāvāts lemt par abu institūciju apvienošanu. Plānots, ka LI varētu pievienot LIAA līdz nākamā gada jūnijam.

Apvienošanas rezultātā LIAA paspārnē tiks izveidots atsevišķs departaments, kas nodarbosies ar vienota valsts tēla jautājumiem. Departamentā kopumā būs 15 amata vietas, no kurām trīs aizpildīs esošie LI darbinieki, desmit - līdzšinējie LIAA darbinieki no dažādiem departamentiem, bet uz divām amata vietām plānots sludināt konkursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita piedalīšanos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 29.janvārī aizsāk dizaina domāšanas darbnīcu ciklu, kurā dažādu nozaru eksperti, sabiedrības pārstāvji un ārvalstīs dzīvojošie latvieši kopīgās diskusijās formulēs valsts tēla veidošanas procesu.

Nākamie soļi paredz attīstīt konceptu “Misija - Latvija”, kas ir ietver kompleksu problēmu risinājumus, kalpojot Latvijas, Eiropas Savienības un globālajiem izaicinājumiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību publiskās diplomātijas, kultūras, vēstures, sporta un ekonomikas jomā.

“Vēsturiski Latvijas zīmola veidošana bijusi izaicinājumiem pilna, galvenokārt tādēļ, ka tēls nevar pastāvēt bez satura un bez ilgtermiņa vīzijas – kur mēs kā valsts virzāmies? Vēlamies mācīties no kļūdām un mainīt šo pieeju. Esam pārliecināti, ka Latvijai ir nepieciešams izrāviens, tomēr pieredze liecina, ka pilnvērtīgi mēs to nevaram panākt ar līdzšinējo domāšanas veidu, kurš joprojām balstās nozaru redzējumā. Lai spētu risināt gan nacionālus gan starptautiskus izaicinājumus, mums jāmaina šis redzējums, attīstot un izmantojot mūsu esošās priekšrocības, proti, to, ka esam salīdzinoši neliela valsts un spējam ātri adaptēties dažādām situācijām,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM prioritātes: OIK samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas

LETA, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) nākamā gada budžeta prioritātes ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas, informēja ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu par valdībā panākto vienošanos par 2021.gada valsts budžetu.

"EM 2021.gada budžeta prioritātes ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšana, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, pēc daudzu gadu pārtraukuma rasts valsts līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem, tāpat piešķirts finansējums mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai, investīciju un eksporta veicināšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšanai, kā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2021.gada valsts budžetā plānots novirzīt 31 576 857 eiro. Pēc EM sniegtās informācijas, obligātā iepirkuma kopējā apjoma mazināšana ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau nākamgad vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru