Jaunākais izdevums

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi metu konkursu kopīgā Baltijas (Latvijas un Lietuvas) paviljona izbūvei dalībai starptautiskajā izstādē “Expo 2025 Osaka”, kura notiks no 2025. gada 13. aprīļa līdz 2025. gada 13. oktobrim Osakā, Kansai reģionā Japānā.

“Izstādē piedalīsies 160 valstis, 9 starptautiskās organizācijas un to apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni viesu. Tā ir lieliska iespēja prezentēt Latviju un Baltijas reģionu kopumā kā tirdzniecībai, investīcijām un sadarbībai tūrisma jomā pievilcīgu vietu. Sākotnējā iecere paredzēja, ka izstādē piedalīsies visas trīs Baltijas valstis. Tieši šādu piedāvājumu izteica izstādes organizatori, tomēr Igaunija kā vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pieņēmusi lēmumu izstādē nepiedalīties, tādēļ Baltijas reģionu pārstāvēs Latvija un Lietuva. Ar Baltijas paviljonu vēlamies demonstrēt reģiona unikalitāti un tehnoloģisko attīstību, tādēļ gaidīsim radošas idejas, kā pārsteigt pasauli,” tā LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Baltijas paviljona ekspozīcijai tiks piešķirtas telpas jau uzbūvētā ēkā, kuras platība ir 291,24 m2. Baltijas paviljons atradīsies ēkas kreisajā pusē, kur tiek plānots arī Eiropas Savienības paviljons, savukārt labajā pusē atradīsies Alžīrijas, Kambodžas, Tunisijas un Čīles paviljoni.

Baltijas paviljona virsmērķis ir iepazīstināt un pozitīvi pārsteigt Japānas un starptautiskos apmeklētājus ar Latviju un Lietuvu kā vienotu Baltijas reģionu, demonstrējot reģiona spēju rast inovatīvus risinājumus globāliem izaicinājumiem un veicināt labklājību. Izstāde “Expo 2025 Osaka” sniedz Latvijai un Lietuvai unikālu iespēju mācīties un demonstrēt koprades piemērus, piedāvājot “EXPO 2025” dalībniekiem ieskatu par to, kā sadarboties kopīgo mērķu vārdā. Līdzīgu pieeju izvēlējušās arī Ziemeļvalstis. Zviedrija, Norvēģija, Somija, Dānija un Islande “EXPO 2025” veidos kopīgu Ziemeļvalstu (Nordic) paviljonu.

Baltijas paviljona telpās vieta primāri paredzēta pastāvīgas ekspozīcijas attēlošanai, kas tiks izveidota atbilstoši metu konkursa uzvarētāja piedāvātajai koncepcijai un dizaina risinājumam.

Latvijas starptautiskās komunikācijas pamatā ir stāsts par Latviju kā radošuma lielvalsti, kuras mērķis ir savienot dažādu jomu talantus, lai radītu ilgtspējīgus risinājumus dažāda mēroga izaicinājumiem, kas balstītas trīs nodefinētajās vērtībās:

  • Vide: Dažādu pasauļu savienotāji (Connecting Worlds Apart);

  • Domāšanas veids: Gatavi jauniem izaicinājumiem (Ready for Any Challenges);

  • Virzība: Izmēģinājumu platforma (Natural Playground).

Savukārt Lietuvas starptautiskās komunikācijas pamatā ir stāsts par Lietuvu kā atvērtu valsti, kas gatava kopradei ar pasauli, risinot globālos izaicinājumus un piedāvājot risinājumus aktuālām problēmām. Pozicionējot Lietuvu kā globālu spēlētāju, ir būtiski izcelt valsts stiprās puses, tostarp inovācijas, spēcīgas talantu spējas un stabilas biznesa ekosistēmas (dzīvības zinātnes, fintech, jaunuzņēmumi, lāzeri). Vērtības, kas atbalsta Lietuvas stiprās puses, ir dziņa (drive), pastāvīga izaugsmes un brīvība radīt.

“Expo 2025 Osaka” izstādei izvēlētā tēma ir “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” (Designing Future Society for Our Lives). Izstādē uzmanība tiks pievērsta starptautiskai sadarbībai ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā, kā arī katras individuālās dzīves vērtībai un sabiedrības bagātināšanai, kalpojot par nozīmīgu pagrieziena punktu un platformu ceļā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, īstenojot to galveno uzstādījumu: realizēt daudzveidīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu sabiedrību, kas rada un koprada inovācijas, kas ne tikai uzlabo indivīda dzīvi, bet arī ietekmē sabiedrības labbūtību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugs tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Pieņemto grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā noteikts, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgas 2. slimnīcas jauno piebūvi un esošās ēkas pārbūvi projektēs OZOLA & BULA, arhitektu birojs

Db.lv, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies Rīgas 2.slimnīcas piebūves un esošās ēkas pārbūves Ģimnastikas ielā 1 metu konkursa devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksme, kurā par uzvarētāju atzīta SIA "OZOLA&BULA, arhitektu birojs", kas saņēma godalgu 14 000 eiro apjomā.

Kopējais konkursa godalgu fonds bija 30 000 eiro, kas tika sadalīts atbilstoši žūrijas komisijas lēmumam par godalgu fonda sadalījumu. Ņemot vērā būtiskas atšķirības metu piedāvājuma funkcionālā risinājuma kvalitātē, žūrijas komisija nolēma trešo vietu nepiešķirt un godalgu fondu pārdalīt, attiecīgi piešķirot pirmo, otro vietu un trīs veicināšanas prēmijas.

• Pirmo vietu un godalgu 14 000 eiro apmērā žūrijas komisija piešķīra SIA "OZOLA & BULA, arhitektu birojs".

• Otro vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā žūrijas komisija piešķīra piegādātāju apvienībai SIA "DR ARHITEKTI" un AS "Palast Architekts".

• Žūrijas komisija piešķīra trīs veicināšanas godalgas, katru 2000 eiro apmērā SIA "DUAL arhitekti", SIA "Lauder Architects" un SIA "AB3D".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Kā izskatīsies gājēju un velosipēdistu tilts pāri Zunda kanālam

Db.lv, 09.04.2024

Vizualizācijas: Metu konkursa "Gājēju un velosipēdistu tilts pāri Zundam un tā integrācija pilsētvidē" 1. vietas ieguvējs - mets ar devīzi "ABI DIVI". Meta autori: piegādātāju apvienība “SIA „MARK ARHITEKTI” un SIA „Inženieru birojs „Kurbada tilti””

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metu konkursā “Gājēju un velosipēdistu tilts pāri Zundam un tā integrācija pilsētvidē” pirmo vietu ieguvis mets ar devīzi ABI DIVI, un tā autori – piegādātāju apvienība “SIA „MARK ARHITEKTI” un SIA „Inženieru birojs „Kurbada tilti””.

Otrā vieta piešķirta metam ar devīzi ZZUUNNDDSS, kura autori ir SIA „MADE arhitekti”, sadarbībā ar SIA „PROJEKTS 3” un Evu Abduļinu. Trešā vieta piešķirta metam ar devīzi ZUT 001, kuru izstrādāja SIA „LEVINS ARHITEKTI”. Savukārt veicināšanas godalgai nominēts mets ar devīzi PROTOTILTS, kura autori ir SIA “Alsins Architecture Latvija”, Sergejs Kopili un Andrejs Kopili.

Gājēju un velosipēdistu tilta izbūve plānota līdz 2026. gada pavasarim, tādēļ nākamais solis ir būvprojekta izstrāde atbilstoši augstāko vietu ieguvušajam metam. Tāpat pašvaldība turpina darbu, lai tuvāko gadu laikā atjaunotu un labiekārtotu arī pārējo Zunda kanāla piegulošo teritoriju un infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvā aizsardzības finansējumu varētu palielināt, ceļot peļņas un akcīzes nodokļus

LETA--BNS, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas aizsardzības budžeta palielinājumu varētu nodrošināt, par vienu procenta punktu paaugstinot peļņas nodokli, palielinot akcīzes nodokli degvielai un ieviešot nodokli daļai apdrošināšanas līgumu, paredz otrdien prezentētais Lietuvas Finanšu ministrijas piedāvājums.

Piedāvājums arī paredz emitēt aizsardzības obligācijas, kas būtu balstītas valdības krājobligācijās, un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kas nonāk pie pašvaldībām, katru gadu civilajai aizsardzībai novirzīt 25 miljonus eiro.

Pelņas nodokļa likmes celšana par vienu procenta punktu ietekmēs budžetu tikai 2026.gadā, pašlaik šī likme ir 15%. Lai 2025.gadā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai, ministrija ierosina pagarināt pagaidu banku solidaritātes iemaksas termiņu.

"Paredzam, ka ārkārtējie apstākļi finanšu sektorā turpināsies vismaz 2025.gadā. Līdz ar to likumā [Par pagaidu solidaritātes nodevu] tiek veikti grozījumi, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus," otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina palielināt atsevišķas dabas resursu nodokļa un akcīzes nodokļa likmes

LETA, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāapsver atsevišķu dabas resursu nodokļa (DRN) un akcīzes nodokļa (AN) likmju palielināšanas iespējas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā dabas resursu un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Darba grupa iesaka izvērtēt nepieciešamību atjaunot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem, indeksēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes visiem transportlīdzekļiem, jo pēdējā TEN pārskatīšana tika veikta 2021.gadā, ieviešot TEN aprēķināšanu, ņemot vērā CO2 izmešus pēc WLTP metodes.

Tiek ieteikts izvērtēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atvieglojumus komersantu īpašumā esošajiem elektrotransportlīdzekļiem, tādējādi veicinot to izmantošanu komercpārvadājumos.

Nodokļu darba grupa rosina dīzeļdegvielai un petrolejai, kuru izmanto kā kurināmo, paaugstināt AN pakāpeniski - sākot no 2025.gada un atkārtoti no 2027.gada, jo AN likme kurināmajam nav pārskatīta kopš 2021.gada 1.jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna, videi draudzīga pasažieru un ro-ro kravu termināļa īstenošanai Rīgā noslēdzies Riga Ropax Terminal metu konkurss, kurā kopumā tika saņemti 10 pieteikumi, ko izskatīs žūrijas komisija, lai jau maijā paziņotu uzvarētāju un varētu uzsākt darbu pie termināļa un piegulošās teritorijas projektēšanas.

Paredzēts, ka pie veiksmīgas projekta virzības jaunais terminālis pasažieriem durvis vērs 2028. gadā. Tajā pat laikā noslēgtais sadarbības memorands ar Stokholmas ostu jau ir ļāvis Riga Ropax Terminal iesniegt pieteikumus vairākos Eiropas Savienības fondu projektos.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Interese par metu konkursu bija milzīga – kopumā konkursa dokumentāciju izņēma teju 60 pretendenti. Metu konkursā piedalījās trīs uzaicinātie dalībnieki no Ziemeļeiropas un ASV, bet kopumā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Ņemot vērā darba uzveduma komplicētību, žūrijas komisija, kuras sastāvā ietilpst Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji, pieteikumus izvērtēs līdz šī gada aprīļa beigām, savukārt uzvarētāju paziņošana plānota līdz maija vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LM rosina bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar vidējiem ienākumiem

LETA, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) rosina no 2025.gada bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārskatīšanu, kas nozīmētu, ka nākamgad šis pabalsts par bērnu līdz pusotram gada vecumam palielinātos no 171 līdz 377 eiro, informēja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa.

Liepa skaidroja, ka bērna kopšanas pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu naudas izmaksu veidā personām, kas kopj bērnus vecumā līdz diviem gadiem, situācijā, kad ir radušies papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Pabalsts tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta un līdz bērna pusotra gada vecumam tas ir 171 eiro, bet par bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem - 42,69 eiro.

Vecākiem, kuri ir iesaistījušies darba tirgū un ir sociāli apdrošinātas personas, sociālās apdrošināšanas sistēma bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, papildus bērna kopšanas pabalstam, nodrošina arī tiesības uz vecāku pabalstu. Tas izveidots kā viens no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem ar mērķi - novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu, kas rodas, jo persona bērna kopšanas dēļ nevar strādāt un tādēļ saņemt līdzšinējo darba samaksu. Vecāki var izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai - 19 mēnešus vai 13 mēnešus, ieskaitot pēcdzemdību maternitātes pabalsta saņemšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

LETA, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā plānots noteikt, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai Baltijas akciju tirgus šobrīd ir peļņas gūšanas iespēja vērtību investoriem?

Edžus Ozoliņš, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 7.maijā notiks SIA "Riga Ropax Terminal" jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa metu konkursa uzvarētāju apbalvošanas ceremonija, informē "Riga RoPax Terminal" pārstāvji.

"Riga Ropax Terminal" jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa metu konkursa devīžu atvēršanas sēdē par potenciālo uzvarētāju atzina pasaulslavenās arhitektes Zahas Hadidas savulaik dibināto Lielbritānijas arhitektu biroju "Zaha Hadid Architects".

"Zaha Hadid Architects" metu konkursā ieguva visaugstāko žūrijas vērtējumu - 463 no maksimālajiem 500 punktiem, tādējādi iegūstot pirmo vietu. Otro vietu konkursā ieguva Igaunijas uzņēmums "R-Konsult", saņemot 384 punktus. Savukārt trešajā vietā ar 356 punktiem ierindojās ASV arhitektu birojs "Berenblum Busch Architects".

Plānots, ka, veiksmīgi virzot projektu, jaunais terminālis pasažieriem būs pieejams 2028.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) atklātajā iepirkumā procedūrā par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS – Battery Energy Storage System) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē saņēma trīs piedāvājumus un par saimnieciski visizdevīgāko tika atzīts Vācijas uzņēmuma Rolls-Royce Solutions GmbH piedāvājums.

"Bateriju sistēmas ir nozīmīgs infrastruktūras projekts Latvijas energoapgādes drošumam un stabilitātei, ļaujot nodrošināt nepieciešamās tīkla balansēšanas rezerves, kuru apjoms pēc sinhronizēšanās būtiski palielināsies. Esmu gandarīts, ka profesionālā AST iepirkumu komisijas darba rezultātā tika nodrošināta konkurence piegādātāju starpā, kas ļāva izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko risinājumu, un nepieciešamās iekārtas nodrošinās viens no pasaules atpazīstamākajiem enerģiju uzkrājošu sistēmu ražotājiem. Būtiski, ka šim projektam esam spējuši piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā 85% apmērā," pauž AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Galvenā refinansēšanas operāciju likme tiks samazināta līdz 4,25%, aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 4,5% un noguldījumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,75%, nolemts ECB padomes sēdē Frankfurtē.

Jaunās likmes stāsies spēkā 12.jūnijā.

"Pamatojoties uz aktualizētu novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks samazināt monetārās politikas ierobežojumu līmeni pēc tam, kad procentlikmes netika mainītas deviņus mēnešus," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

"Kopš padomes 2023.gada septembra sanāksmes inflācija samazinājusies par vairāk nekā 2,5 procentpunktiem un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās. Monetārās politikas ietekmē finansēšanas nosacījumi bijuši ierobežojoši. Pieprasījuma vājināšana un stabilu inflācijas gaidu saglabāšana devusi būtisku artavu, lai atkal samazinātu inflāciju," konstatē padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Darbs pie atslēgšanās no Krievijas kontrolētā BRELL loka notiek atbilstoši grafikam

LETA, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs pie Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka notiek atbilstoši grafikam, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

"Viss rit pēc grafika un nav nekādu pazīmju, ka varētu būt kādas problēmas vai aizķeršanās," sacīja ministrs.

Savukārt, jautās, vai Latvija rēķinās arī ar iespējamām Krievijas provokācijām, tai, piemēram, agrāk, nekā plānotajā 2025.gadā, atslēdzot valstis no BRELL tīkla, Melnis atbildēja, ka šāda iespēja tiek pieļauta. "Tā ir realitāte. Mēs apzināmies, ka tā varētu būt," sacīja ministrs. Viņš arī atzīmēja, ka Baltijas valstis ir gatavas šādam scenārijam. "Esam gatavi, bet ceram, ka tas nepiepildīsies," teica Melnis, vienlaikus atzīmējot, ja arī Krievija šādi rīkotos, būtu lielākas vai mazākas neērtības, taču elektrība būtu pieejama.

Jau vēstīts, ka arī AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis iepriekš intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka Baltijas energosistēma faktiski ir gatava jebkurā brīdī pāriet izolētā darbībā no Krievijas kontrolētā BRELL loka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paziņoti gada M&A darījumi Baltijā

Db.lv, 17.04.2024

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā ekspluatācijā nodots Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona jumts, kura rekonstrukcija ilga kopš pagājušā gada rudens.

Remontdarbu laikā saskaņā ar jumiķa amata meistaru sastādīto darbu plānu un metodiskajiem norādījumiem un ievērojot Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes prasības, tika mainīts viss jumta segums, īpašu uzmanību pievēršot vēsturiski atbilstošam skārda lokšņu izmēram un lokšņu dalījumam. Līdz ar to ne tikai Rīgas Centrāltirgus, bet viss Rīgas vēsturiskais centrs, kas ir UNSECO pasaules mantojuma vieta, ir ieguvis tik pat krāšņi atjaunotu vēsturisko jumtu kā Rundāles pilī. Skārda seguma nomaiņas darbus veica a/s “Būvuzņēmums restaurators”, kurš tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā kā ekonomiski labākais piedāvājums ar kopējo remontdarbu summu 709 987,67 eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Riga Ropax Terminal arhitektoniskajā konkursā uzvar Zaha Hadid Architects

Db.lv, 07.05.2024

Pirmo vietu ieguva pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka saglabājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam 1,8% apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 3,6% līdz 3,3%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir saglabāta 3,8% apmērā.

"Šis gads aizsācies ar samērā spēcīgu tautsaimniecības izaugsmi. Taču tik straujš kāpums nebūs noturīgs un turpmākajos ceturkšņos pieauguma temps palēnināsies, kopējam 2024.gada sniegumam prognozēs nemainoties, tomēr piešķirot mazāku izaugsmes inerci 2025.gadam," pauž Latvijas Bankā, piebilstot, ka ģeopolitiskie riski saglabājas augsti, joprojām augstas ir arī kredītu procentu likmes, tāpēc iedzīvotāji un investori izdevumos ir piesardzīgi.

Tāpat Latvijas Bankā skaidro, ka, lēšot zemāku privātā patēriņa un privāto investīciju līmeni, 2025.gada prognoze samazināta salīdzinājumā ar 2024.gada martā prognozēto. Iekšzemes pieprasījums īstermiņā saglabāsies kā galvenais virzītājspēks, tomēr tas būs mazāk jaudīgs, nekā prognozēts iepriekš. Nozīmīgu artavu iekšzemes pieprasījuma pieaugumā nodrošinās valdības investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsme, kas 2024.gada sākumā bija labāka, nekā gaidīts, un notiekošā inflācijas samazināšanās radīja apstākļus pakāpeniskam aktivitātes pieaugumam prognozes periodā pēc plašas ekonomikas stagnācijas 2023.gadā.

Eiropas Komisijas pavasara prognoze paredz, ka IKP pieaugums 2024.gadā ES būs 1,0% un eirozonā - 0,8%. Tiek prognozēts, ka 2025.gadā IKP pieaugs līdz 1,6% ES un 1,4% eirozonā. ES gaidāms SPCI inflācijas pieaugums no 6,4% 2023.gadā līdz 2,7% 2024.gadā un 2,2% 2025.gadā. Tiek paredzēts, ka eirozonā tā samazināsies no 5,4% 2023.gadā līdz 2,5% 2024.gadā un 2,1% 2025.gadā.

Attiecībā uz Latviju, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis saka: "Atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozei, Eiropas Savienības (ES) ekonomikā šogad turpināsies samērā lēna izaugsme, lai gan redzama neliela pozitīva dinamika - šogad izaugsmes temps prognozēts 1% apmērā, bet nākošgad - 1,6%. Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 1,7%, pārsniedzot ES vidējo izaugsmes tempu. Salīdzinājumam, Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 2,0%, bet Igaunija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā šogad tiek prognozēta recesija - 0,5% apmērā. Ekonomikas izaugsmi Latvijā veicinās iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums - strauji samazinoties inflācijai un turpinoties algu pieaugumam, palielināsies mājsaimniecību pirktspēja un privātais patēriņš. Papildus stimulu ekonomikai dos ES fondu un ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna ietvaros īstenotās investīcijas. Enerģijas cenu samazināšanās veicinās lejupslīdi arī citās patēriņa cenu kategorijās, šogad samazinot inflāciju Latvijā līdz 1,6%, kas būs zem ES vidējā prognozētā inflācijas līmeņa - 2,7%."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad ECB sāks samazināt procentu likmes?

Anete Kravinska, Latvijas Bankas ekonomiste, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konceptuāli atbalsta likumprojektu Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai

LETA, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.

Likumprojektam noteikta steidzamība un priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15 minūtes. Ja komisija un parlaments pagūs izskatīt priekšlikumus, Saeima šodien varētu lemt arī par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Grozījumus iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu komisija, virzot Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušo piedāvājumu.

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu  

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt...

ZM likumprojekts sagatavots kā juridiski atbilstošāki jeb kā alternatīvi grozījumi iepriekš Nacionālās apvienības (NA) virzītajām izmaiņām, kas līdzīgi paredzēja aizliegt lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.

Saeimai šodien noraidīja NA sagatavotos grozījumus, lai atbilstoši ierastajai kārtībai varētu strādāt ar ministriju sagatavoto tā dēvēto alternatīvo likumprojektu.

Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam plānots noteikt, ka līdz 2025.gada 1.jūlijam būs aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, vai kuras ieved Latvijā no citām trešajām valstīm, bet kuru izcelsme ir Krievijas vai Baltkrievija.

Anotācijā nav plaši skaidrota termiņa noteikšana aizliegumam. Aizlieguma ierobežojums laikā varētu būt piedāvāts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam. Visdrīzāk, nebūtu izslēgta iespēja pie nepieciešamības nākotnē lemt par aizlieguma pagarināšanu ilgāk par 2025.gada 1.jūliju.

Pēc likuma pieņemšanas Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.martam izvērtētu un iesniegtu Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un pie nepieciešamības iesniegtu Saeimai kādus grozījumus.

Ministru kabinets 14 dienu laikā no šo aizlieguma spēkā stāšanās dienas izdotu noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā būs aizliegts.

Likumā tiktu definēts, ka šajos gadījumos ar ievešanu (importēšanu) Latvijā saprot produktu laišanu brīvā apgrozībā (izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt tos saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa), kā arī ievešanu pārstrādei (izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi tos iznīcināt) vai galapatēriņam.

Likuma izmaiņas plānots pieņemt, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tajā skaitā tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu).

Virzīto izmaiņu pamatojumā norādīts, ka lauksaimniecības un lopbarības produkti šā likumprojekta izpratnē ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šādiem produktiem.

Likumprojekts ZM sagatavojusi sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Ārlietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Paredzēts, ka VID un PVD kontrolēs likuma izpildi. Importa ierobežojumi tiks noteikti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kopīgiem importa noteikumiem nosacījumiem.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvija kā Krievijas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību. Latvijas iniciatīva ir kā papildus elements kopējai ES sankciju politikai.

"Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju," akcentēts likumprojekta pamatojumā.

ZM sadarbībā ar vairākām citām ministrijām sagatavotās izmaiņas virzītas, lai nepieļautu, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, kas veicina kara turpināšanas iespējas Ukrainā.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.

Kā ziņots, Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā.

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sistēmā Rīgas centrālā stacija sākotnēji būs savienota caur Rīgas lidostu, 25.martā pēc koalīcijas sanāksmes pavēstīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Piedāvātais risinājums paredz caurbraucamu pamatlīnijas maršrutu caur Rīgu, un līdz 2030.gadam iespējams realizēt dienvidu pievadu līdz lidostai un tālāk līdz Rīgas centrālajai stacijai, skaidroja Briškens, atbildot uz jautājumu par "Rail Baltica" tālāko gaitu.

"Ļoti svarīgi ir noņemt spekulācijas, ka Rīga varētu nebūt pilnvērtīgi savienota," uzsvēra satiksmes ministrs. Savienojumu no Rīgas stacijas līdz Upeslejām un ziemeļu pamatlīnijai varēs realizēt dažus gadus pēc 2030.gada, skaidroja Briškens.

Sarunas par Eiropas Savienības (ES) finansējuma daļu, kas "Rail Baltica" tiktu piešķirts pēc 2028.gada, ES līmenī sāksies tikai 2025.gadā, atzīmēja "Progresīvo" politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Komentāri

Pievienot komentāru