Ekonomika

Jānis Endziņš: Latvijas paviljons Dubaijā būs!

Jānis Goldbergs, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Pastāstiet par kameras pieredzi EXPO organizēšanā?

Kamera organizēja Latvijas dalību EXPO 90. gadu sākumā, uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas. Tas bija 1992. gadā Seviļas pilsētā Spānijā. 1993. gadā organizējām EXPO Tedžonā, Dienvidkorejā. Pēc tam bija 1998. gads Lisabonā, Portugālē. Vēlāk izveidoja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kas pārņēma EXPO organizēšanu. Kopš tā laika kamera nepiedalījās EXPO organizēšanā, līdz atkal 2017. gadā veidojām Latvijas paviljonu Kazahstānas pilsētā Astanā.

Pēc neveiksmes Milānas EXPO 2015. gadā runāja, ka Latvijai vispār nevajag piedalīties EXPO izstādēs. Izstādes sevi izsmēlušas un tamlīdzīgi. Kā iznāca, ka kamera to organizēja, jo valsts finansējuma taču nebija?

Atgriezāmies, ja tā var teikt, ar mazo EXPO Kazahstānā, Astanā, kas notika 2017. gadā. Valdība jau bija pieņēmusi lēmumu nepiedalīties. Pie mums vērsās kameras biedrs – uzņēmums Latvijas dzelzceļš – un uzsvēra, ka gadījumā, ja Latvija nepiedalās EXPO Kazahstānā, tad tieši Latvijas dzelzceļš saredz virkni problēmu. Kazahstāna savu EXPO uztvēra kā ļoti nozīmīgu pasākumu. Tas tika plānots kā valsts gada notikums. Bija personīga attieksme no šīs valsts vadītājiem, un nepiedalīšanās varēja nozīmēt arī necieņas izrādīšanu. Nepiedalīšanās varēja iedragāt divu valstu attiecības, protams, arī uzņēmēju attiecības. Skatoties no tranzīta un uzņēmuma Latvijas dzelzceļš pozīcijām, šis tiešām bija ļoti nozīmīgs pasākums. Piedaloties Astanas izstādē, mērķis bija ne tikai noturēt izveidotās attiecības, bet arī tās padziļināt. Bija arī citi uzņēmumi, kuri norādīja, ka Astanas izstādē būtu jāpiedalās. Kameras uzdevums ir biedriem palīdzēt. Tad arī uzņēmāmies iniciatīvu. Mēs paši izteicām piedāvājumu un prasījām, lai mums uzticas un dod iespēju. Šai izstādei nebija nekāda publiskā finansējuma – es domāju Latvijas budžeta naudu. Latvijas dzelzceļš solīja daļu izmaksu segt no saviem līdzekļiem, jo tas bija svarīgi no viņu biznesa viedokļa. Parakstījām līgumu par to, ka organizējam EXPO pilnīgi bez valsts tieša atbalsta.

Neteica, ka esat mazliet traki?

Ne viens vien! Tā arī bija traka uzņemšanās. Iedomājieties situāciju – līdztekus meklēt budžetu un organizēt visu pasākumu.

Tajā pašā laikā, strādājot bez valsts finansējuma, jums nebija vairāku risku, kas šādos gadījumos ir? Milānas EXPO izgāšanās pēc būtības sakņojas birokrātiskos apgrūtinājumos un nespējā iekļauties termiņos.

Tādā ziņā mums bija brīvākas rokas darīt. Procesu sākām samērā vēlu. Tas palīdzēja, ka nebija valstisko birokrātisko šķēršļu, ka noteiktos laikos ir kaut kas jāizsludina, ka kādam ir tiesības mūsu lēmumus apstrīdēt. Mēs tiešām strādājām lielā steigā. Ātra lēmumu pieņemšana deva augstu rīcības efektivitāti. Daudzi sākumā teica, ka, ja būsim Astanā, tad mums pašiem būs kauns, ka esam turp devušies. Pašreiz varam teikt, ka ar vēsturiski vismazāko budžetu, kāds jebkad ir bijis EXPO – aptuveni 800 tūkstošu eiro –, mūsu paviljons ieguva bronzas godalgu par paviljona dizainu. Pasākums bija izdevies, un nebija nekādu skandālu.

Astanas EXPO tiek saukts par mazo, jo norit trīs mēnešus. Kādi bija jūsu mērķi un uzstādījumi, turp dodoties? Sasniedzāt iecerēto?

Mazais EXPO tas tiešām bija tikai laika nozīmē. Ar Kazahstānas investīcijām šis EXPO nosacīti bija mazais. Vizuāli bija panākts, ka tas izskatās kā lielais EXPO.

Mēs gribējām, lai, cilvēkiem ieejot Latvijas paviljonā, rastos labas sajūtas, lai būtu patīkami. Viena no mērķa grupām bija augstskolas. Ģimenes ar bērniem, kuras atnāk uz paviljonu, nav tas biznesa partneris, kas uzreiz slēgs līgumu ar, piemēram, dzelzceļu. Tomēr, ja bērnam radām labu priekšstatu par Latviju, tad, pienākot laikam studēt, jaunietis var izšķirties tieši par šo valsti. Domājām par parasto apmeklētāju, un tas bija izdevies. Bērnus no paviljona nevarēja dabūt ārā, jo viņiem bija interesanti. Otra sadaļa, protams, bija biznesa klients. Mēs rīkojām tematiskās nedēļas – organizējām biznesa konferences, tikšanās un visu, kas pie tā piederas.

Pastāstiet sīkāk, kā LTRK kļuva par EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljona organizatoriem?

Pērnā gada otrajā pusē Ekonomikas ministrija, ievērojot mūsu pieredzi, jautāja, vai esam gatavi rīkot EXPO paviljonu Apvienotajos Arābu Emirātos, Dubaijā. Mēs piekritām šo iespēju izskatīt, bet ar vienu noteikumu – valsts finansējums būs vajadzīgs. Papētījām situāciju – pirmkārt, tie ir Arābu Emirāti, tur ir savas izmaksas, lielākas nekā daudzviet pasaulē, noteikti lielākas nekā Kazahstānā. Otrkārt, Dubaijā ir tikai zeme, tur nav nekādu būvju vai konstrukciju. Precīzi izsakoties, nevis zeme, bet tikai smiltis tur ir. Tas nozīmē, ka būvniecībai vajadzēs vairāk naudas. Treškārt, tas nav mazais EXPO, bet lielais – pasākums ilgst pusgadu, nevis trīs mēnešus. Jau uzreiz valstij solījām, ka piesaistīsim papildu finansējumu, bet bez valsts investīciju naudas pasākumu nevar realizēt. Mums bija skaidrs, ka gluži kā Astanā neiznāks. Tur viss tika paveikts par dalībnieku iemaksām. Astanā kamera mazliet piemaksāja no sava budžeta līdzekļiem – vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Pirms parakstīties un pateikt, ka mēs darām, bija vajadzīgs pamats. Tad notika vairākas valdības sēdes, kurās izlēma par finansējumu konceptuāli. Nolēma, ka mums var deleģēt pasākumu organizēt.

Šobrīd, kad process jau ir sācies, ir arī skaidrs, ka izmaksas būs lielākas nekā valsts dotācija.

Cik tad naudas ir piešķirts? Kāds ir kopējais budžets?

Par kopējo projekta budžetu skaidri varēšu atbildēt 2021. gada maijā, kad viss būs noslēdzies. Par valsts naudu gan ir skaidrība. Valdība nupat – 2018. gada novembrī – pieņēma gala lēmumu par līdzekļiem. Tika dots uzdevums Ekonomikas ministrijai noslēgt deleģējuma līgumu, ka mēs pasākumu organizējam. Vienlaikus tika nolemts arī par publiskā finansējuma daļu šajā projektā visos četros gados līdz 2021. gadam. Kopā tie ir aptuveni 4,2 miljoni eiro. Šogad ir paredzēta vismazākā summa – ap 80 tūkstošiem eiro. Lielākā summa no valsts ir nākamajā gadā, kad notiek būvniecības fāze. 2020. gadā valsts nauda pamatā ir paredzēta teritorijas iekopšanai, satura veidošanai, kā arī paviljona darbībai izstādes laikā no 2020. gada 20. oktobra. Atlikusī nauda paredzēta izstādes nodrošināšanai vēl trīs mēnešus 2021. gadā.

Tā ir mums zināmā summa, kas būs konkrētos termiņos. Piesaistot papildu finansējumu, mēs pasākumu centīsimies izveidot jaudīgāku, interesantāku un pievilcīgāku.

Dienas Biznesā nesen bija divi EXPO stāsti, kuros bija visādi kavēkļi. Milānu atcēla vispār. Vēl aizvien turpinās kriminālprocesi. Vai nesaskatāt riskus, ka kritiskos brīžos nauda pēkšņi var kavēties?

Dzīvē nav tādu projektu, kuros risku nav. Vēl jo vairāk, zinot iepriekšējo lielo EXPO pieredzi. Riski, protams, ir! Šajā projektā ir viena būtiska atšķirība no iepriekšējiem. Kamera ir uzņēmēju biedrība, un mums nav mērķa nopelnīt! Esam uzņēmušies šo paveikt vairāku iemeslu dēļ. Viens no galvenajiem mērķiem ir palīdzēt audzēt Latvijas eksportu. EXPO ir lieliska platforma, lai to realizētu ne tikai uz konkrēto reģionu. Tur būs 190 valstis! Tā ir milzīga auditorija. Mēs varam stāvēt vienā līmenī ar ASV, Vāciju un citām lielvalstīm. Viņiem būs lielāki paviljoni, bet tomēr mēs varam būt līdzvērtīgi. Mēs esam ar savu paviljonu – vesela valsts! Ir arī līdzība ar Astanu. Emirāti ir ar savu specifiku, un mums jau ir liels eksporta apjoms uz šo reģionu. Ja Latvija izlemtu nepiedalīties, jautājums ir – kā viņi uz mums skatītos? Kas notiktu ar mūsu valsts jau esošo eksportu? Te vairs nav runas par riskiem, par iespēju nepiedalīties. Tas ir jādara, un ir jāpiedalās!

Otrkārt, šobrīd, kad mums ir deleģēts uzdevums organizēt EXPO, mēs gribam pierādīt, ka publiskā un privātā partnerība var būt veiksmīga. Ka šāds publiskās–privātās partnerības modelis Latvijā būtu attīstāms.

Visu interviju Jānis Endziņš: Latvijas paviljons Dubaijā būs! lasiet 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

LASI ARĪ:

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LIAA: Kriminālprocesa dēļ saistībā ar LTRK tirdzniecības misijām nav izmaksāti 151 088 eiro

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ekonomikas ministrija iegāž LTRK un izgāž konkursu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu nevedas Latvijas valstī nedz ar publiskajiem iepirkumiem, nedz ar EXPO rīkošanu. Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir nākusi klajā ar aicinājumu arhitektiem nepiedalīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izsludinātajā metu konkursā Latvijas dalībai EXPO 2020 Dubaijā.

Galvenais iemesls - nedz konkursa darba sagatavošanai paredzētais laiks, nedz arī projekta izstrādei noteiktais termiņš nav atbilstošs konkursa priekšmetam un ir nepietiekams izstrādei profesionālā līmenī. LTRK konkursu izsludināja 23. novembrī, bet piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 10. decembris, kas gan vēlāk pagarināts līdz 17. decembrim. Konkursa piedāvājumu izvērtēšana paredzēta līdz 28. decembrim.

Savā paziņojumā LAS norāda, ka «konkrēto metu konkursu uzskata par spilgtu neizpratnes un necieņas izpausmi, vēlmi uz radošo profesiju pārstāvju rēķina labot citu personu nekompetences un neizdarības rezultātu». Jānorāda, ka tieši pārāk īsie termiņi piedāvājuma iesniegšanai ir viena no lielākajām arhitektu un projektētāju sāpēm. LAS Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožukalna jau sausu muti izrunājusi visās publiskajiem iepirkumiem veltītajās konferencēs un semināros, uzsverot, ka pasūtītāju noteiktie pārāk īsie termiņi ir nozares kvalitātei graujoši un diskreditē arhitektu un projektētāju darbu. Kāpēc šoreiz, kad iepirkumu organizē nevis publiskais sektors, bet uzņēmējus (!) pārstāvoša nevalstiska organizācija, ir noteikti tik īsi termiņi un atkal gatavošanās EXPO saistīta ar ķildām? Jāatzīst, ka kājas aug no publiskā sektora – šoreiz Ekonomikas ministrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paviljona būvniecība jāuzsāk 2020. gada janvārī, tāpēc jaunas iepirkuma procedūras izstrādei un pabeigšanai atlikuši pāris mēnešu

Valdības sēdē otrdien atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums vienoties par līguma izbeigšanu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) par Latvijas dalības starptautiskajā izstādē EXPO 2020 Dubai organizēšanu, jo LTRK pašreizējā deleģēšanas līguma ietvaros nevar nodrošināt izstādes organizēšanu.

«LTRK jau kopš šā gada sākuma konsultējās ar EM par iespējām nodrošināt Latvijas dalību EXPO 2020 Dubai. Līdz šim esam veikuši visas nepieciešamās darbības, tomēr būvniecības fāzē ir nepieciešama straujāka reaģēšanas spēja, ko pašreizējais līgums nepieļauj. Šobrīd vēl ir laiks, vismaz divi mēneši, noslēgt jaunu iepirkuma procedūru būvniecībai,» Dienas Biznesam sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LTRK: Mērķis ir Latvijā izveidot reģionāli konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu

Db.lv, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) vadība tikusies ar koalīciju veidojošajām partijām, lai pārrunātu plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā. Tikšanās laikā panākta vienošanās par nepieciešamajiem darbiem, lai palielinātu konkurētspēju gan nodokļu sistēmā, gan saistītajās darbaspēka izmaksās.

LTRK norāda, ka mērķis ir Latvijā izveidot reģionāli konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu, vienlaicīgi nodrošinot pakāpenisku iekasēto nodokļu apjoma pieaugumu un nodrošinot papildus ekonomisko aktivitāti un investīciju piesaisti. Tāpat ir nepieciešams straujāks darbaspēku nodokļu sloga samazinājums, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas un visā Ziemeļvalstu reģionā.

LTRK ieskatā valdībai būtu tūlītēji jāuzsāk darbs pie plāna izstrādes, kurā definēti precīzi soļi kā trīs gados sasniegt mērķi - konkurētspējīgākās darbaspēka nodokļu likmes un darbaspēka izmaksas Baltijas reģionā, darbaspēka iesaiste un nodokļu nomaksas veicināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Problēmas sagādā gan zema, gan augsta līmeņa kvalifikācijas darbaspēka atrašana

Lelde Petrāne, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

57% Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru norādījuši, ka darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā sliktu un ļoti sliktu. Vien 4% no respondentiem darbaspēka pieejamību vērtē kā labu.

Kā ātrāk ieviešamos un efektīvākos risinājumus darbaspēka trūkuma novēršanai uzņēmēji galvenokārt min:

· darbaspēka no trešajām valstīm piesaistīšana;

· trūkstošo darbinieku aizstāšana ar tehnoloģijām vai iekārtām;

· reemigrācijas pasākumi;

· bezdarbnieku apmācība un iekļaušana darba tirgū;

· paaugstinot strādājošo vecāku piešķirtā pabalsta apmēru.

66,9% respondentu LTRK veiktajā aptaujā norādījuši, ka šobrīd vietējā darbaspēka piesaisti veicina ar kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem. 32,7 % norādījuši, ka darbaspēka piesaisti veicina, nodrošinot transportu uz/no darba vietas, savukārt trešais biežāk sastopamais instruments darbaspēka piesaistei ir dzīvesvietas nodrošināšana, ko praktizē 14,8% aptaujāto LTRK biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstiprināta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jaunā valde

Lelde Petrāne, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome uz turpmākajiem trim gadiem organizācijas valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprinājusi Jāni Endziņu, bet valdes locekļa amatā ievēlējusi līdzšinējo LTRK Politikas daļas direktora vietnieku Jāni Lielpēteri.

Līdzšinējais valdes loceklis Andris Vanags turpmāk būs LTRK valdes priekšsēdētāja padomnieks. Valdē darbu turpinās arī iepriekš apstiprinātā LTRK Politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa.

"Lai gan LTRK ir jau vairāk nekā 85 gadi, un arī pats šajā amatā neesmu pirmo dienu, šodienas darba dinamika ir liela un ir sajūta, ka LTRK kā lidmašīna vēl tikai ieskrienas - uzņem jaudu, ātrumu un augstumu, jo aizvien lielāks pulks uzņēmēju saprot kopīgā darba spēku un biedru rindas strauji aug. Savukārt ierēdniecība un politiķi aizvien vairāk un vairāk apzinās, ka ieklausīšanās spēcīgākajās uzņēmēju organizācijās ir gudra izvēle Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai," pauž J.Endziņš

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Endziņš: Latvijai ir jādomā par nodokļu sistēmas konkurētspēju

LETA, 11.09.2019

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš

Foto: IEVA MAKARE/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jādomā par nodokļu sistēmas konkurētspēju, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka svarīgākais jautājums nodokļu sistēmas kontekstā ir nodrošināt tās konkurētspēju. «Mums ir jādomā par nodokļu konkurētspēju visās dimensijās,» teica Endziņš.

LTRK valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka, piemēram, kad Latvijā akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem ilgstoši bija zemāka nekā Igaunijā, daudzi kaimiņvalsts iedzīvotāji brauca iepirkties uz Latviju labākas cenas dēļ. Līdzīgi ir arī ar uzņēmumiem, kas izvērtē kopējo nodokļu slogu valstī. «Ja mēs esam labāki nekā kaimiņi, daudzi nāks pie mums, jo uzņēmējiem, īpaši starptautiskajiem investoriem, pamatā ir vienalga, vai viņi nāk uz Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju vai kādu citu valsti. Te ir ļoti svarīgi, lai mums būtu konkurētspējīga sistēma. Taču te vēl ir liels darbiņš darāms,» sacīja Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pagarināts metu piedāvājumu iesniegšanas termiņš Expo 2020 Dubaijā idejas izstrādei

Db.lv, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), ieklausoties radošo industriju ekspertos un profesionāļos, nolēmusi pagarināt metu piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 17.decembrim, informē LTRK.

LTRK pagarina konkursu ar mērķi piesaistīt vairāk ideju jeb projektus, lai no tiem atlasītu labākos trīs, kas pēc tam līdz 28.decembrim strādātu pie detalizācijas. Tādējādi netiks noslogoti nevajadzīgi tie profesionāļi, kuri neiekļūs TOP 3. Pašreiz nolikumu reģistrējoties saņēmuši vairāk nekā 80 dažādu organizāciju, uzņēmumu, radošo apvienību u.c. pārstāvji, tostarp arī vairākas ārvalstu kompānijas, kas liek secināt, ka interese ir liela.

«Laika ir maz, taču mums būtiski, saņemt interesantus un kvalitatīvus piedāvājumus. Tādēļ nolēmām pagarināt metu konkursa pirmo kārtu līdz 17.decembrim, tādējādi dodot papildu laiku radošajām komandām izstrādāt savas idejas,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, «jāsaprot, ka pašreiz Expo 2020 vietā ir tuksnesis, bet termiņi ir strikti jāievēro un priekšdarbi jāveic laikus, lai jau 2019.gada 20.oktobrī pamata konstrukcijas būtu uzbūvētas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ekonomikas ministrija parakstījusi līgumu par Latvijas pārstāvības organizēšanu Expo 2020 Dubaijā, informē LTRK.

14.novembrī LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis parakstīja līgumu par Expo 2020 organizēšanu. «Uzticēt LTRK organizēt Expo 2020 Dubaijā, mūsuprāt, ir gudrs valdības lēmums, jo, izmantojot šādu sadarbības modeli, projekta realizācijā tiks izmantots ne tikai valsts piešķirtais finansējums, bet piesaistīti arī papildu līdzekļi. Ņemot vērā to, ka esam bezpeļņas nevalstiskā organizācija, tad mums nav intereses gūt papildu labumus no Expo 2020 Dubaijā organizēšanas, kā vien tas, lai katrs ieguldītais eiro ar uzviju atnāk atpakaļ gan Latvijas uzņēmējiem, gan valsts ekonomikai,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs J.Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Visiem uzņēmumiem jānodrošina vienāds valsts atbalsta apjoms

Lelde Petrāne, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ieskatā nav atbalstāma konkrētu nozaru noteikšana valsts atbalsta saņemšanai uzņēmumiem, lai risinātu koronavīrusa "Covid-19" izraisītās sekas ekonomikai.

"Aptaujājot biedrus, redzam, ka problēmas ir visu nozaru uzņēmumiem un paredzam, ka būs grūti nošķirt, kurām nozarēm palīdzība nepieciešama vairāk, kurām mazāk. Vīruss skar visu tautsaimniecību un jābūt gatavībai atbalstīt visus uzņēmumus, izmantojot visus pieejamos atbalsta rīkus.

No biedriem saņemam ierosinājumus, piemēram, nodokļu atlaidēm, kas kopumā saskan ar valdības paredzēto risinājumu segt 75% no darba algas maksājumiem krīzes skartajiem uzņēmumiem dīkstāves periodā," saka Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Meklēs iespējas, lai jaunie vecāki varētu strādāt, nezaudējot valsts pabalstus

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienojusies ar labklājības ministru Jāni Reiru, ka tiks veidota ekspertu grupa, lai jau septembra sākumā nonāktu pie risinājuma par iespēju jauno vecāku nodarbināšanu, pilnā apmērā saglabājot valsts pabalstu bērnu kopšanas atvaļinājumā, līdzšinējo 30% vietā, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

Pašreiz panāktā vienošanās paredz kā pirmo soli izstrādāt regulējumu par ceturtdaļas slodzes pieļaušanu, saglabājot pabalstus pilnā apmērā, tādējādi risinot arī samilzušo darbaspēka problēmu Latvijā, paralēli tam analizējot potenciālās iespējas arī garākam nodarbinātības periodam pabalsta saņemšanas laikā. Ekspertu uzdevums būs saprast, kādā laika periodā šāda slodze ir pieļaujama vai nu par pamatu ņemot gada griezumu, vai arī īsāku termiņu, lai palīdzētu uzņēmējiem laikā, kad ir atvaļinājumu sezona vai arī paaugstināts darba apjoms, projektu vai pasūtījumu dēļ.

Diskusiju rosināja LTRK, jo tieši šobrīd ir izteikti jūtams darba spēka trūkums, kas īpaši bieži jūtams reģionos. Sarunā ar J.Reiru visi klātesošie vienojās, ka jaunie vecāki, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā ir potenciālais darbaspēks, ko iespējams izmantot, kā arī neradīs negatīvu fiskālu ietekmi uz budžetu, atļaujot legāli strādāt nepilnu laika slodzi, tieši pretēji – samazinās ēnu ekonomiku, un radīs papildus VSAOI iemaksas sociālajā budžetā.«Ir jāizveido tāda sistēma, kas visām pusēm būtu pieņemama. Sākotnēji eksperti strādās pie ceturtdaļslodzes risinājuma, saņemot pilnu valsts pabalstu, kā arī vērtēs riskus un iespējas to ieviest pusslodzes gadījumā,» sacīja labklājības ministrs J.Reirs, «pirms daudziem gadiem bija spēkā regulējums par pusslodzēm, bet tas tika grozīts, jo veidojās dažādas shēmas. Lai saprastu, kā tās nepieļaut un arī mazinātu darbaspēka trūkumu, nepieciešams atgriezties pie diskusijām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) tuvākajā laikā valdībai iesniegs ekonomikas atjaunošanas plānu vīrusa COVID - 19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, norāda LTRK.

"Vīrusa izplatības mazināšanā esam viena no veiksmīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, jo respektējam un ieklausāmies ekspertu - epidemiologu rekomendācijās. Ja izdosies radīt un ieviest mērķtiecīgu un skaidru rīcības plānu tautsaimniecībai un uzņēmumu darbības saglabāšanai COVID-19 vīrusa laikā un pilnasinīgai un laicīgai atjaunošanai pēckrīzes periodā, varam kļūt par līderiem COVID -19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanā" saka J.Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs.

"Katra ierobežojumu diena daļai cilvēku rada zaudējumus, tāpēc šobrīd vienlīdz svarīgi ir radīt modeli, kādā Latvijas uzņēmumi var turpināt strādāt vīrusa apstākļos, vienlaicīgi nodrošinot cilvēkiem darbu un ieņēmumus, kā arī izveidot atbalsta mehānisma rīkus uzņēmumiem jau nākamajiem posmiem krīzei mazinoties. Šobrīd LTRK strādā pie šāda rīcības plāna un plāno to iesniegt izskatīšanai valdībā," piebilst J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LTRK: patēriņa kredītu reklāmas aizliegums būtiski ietekmēs reklāmas nozari

Db.lv, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Latvijas Republikas Saeimai par likumprojektu «Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā», aicinot atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisiju nevirzīt grozījumus par reklāmas aizliegumu patēriņa kreditēšanas pakalpojumiem balsojumam Saeimā trešajā - galīgajā lasījumā.

LTRK uzskata, ka tie nav pilnvērtīgi un aptveroši diskutēti un radīs būtisku ietekmi reklāmas nozarei un mediju videi Latvijā. «LTRK nav pieņemams, ka būtiski un konceptuāli ierosinājumi likumos tiek iesniegti diskusijā tikai pirms trešā un noslēdzošā balsojuma parlamentā,» uzsver biedrībā.

LTRK aicina atgriezt grozījumus izskatīšanai atbildīgajā komisijā. Biedrības ieskatā, lai sasniegtu vēlamos mērķus nozares problemātikas sakārtošanā, tiesiskā regulējuma izmaiņām ir jābūt sistemātiskām un balstītām visaptverošā analīzē, kas ļautu izdarīt objektīvus secinājumus par kopējo ietekmi. LTRK uzskata, ka priekšlikums par patēriņa kredītu reklamēšanas aizliegumu, pirmkārt, nesekmēs likumprojekta izstrādes sākotnējo mērķi, otrkārt, nav pietiekami analizēts un tam nav veikts sākotnējās ietekmes izvērtējums uz tautsaimniecības attīstību, nodrošinot pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperti: Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi būtiski saglabāt ilgtermiņā

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi ir būtiski saglabāt ilgtermiņā, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes biznesa forumā secinājuši eksperti.

Pēc ekspertu paustā, ir būtiski saglabāt reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi, jo gada laikā šis instruments bijis noteicošais izaugsmes faktors uzņēmējiem, nodrošinot apgrozāmos līdzekļus un ieguldījumus attīstībā. Tāpat eksperti secinājuši, ka būtiski domāt par darbaspēka nodokļiem un to konkurētspēju augsti kvalificēta darbaspēka piesaistē, mobilitāti veicinošiem nodokļu instrumentiem, vienkāršotu un ilgtspējīgu mazā biznesa nodokļu režīmu, kā arī par pašvaldību motivāciju uzņēmējdarbībā.

«Aicinu ikvienu uzņēmēju jau tagad aktīvi iesaistīties un kopā ar LTRK sagatavot priekšlikumus plānotajai nodokļu sistēmas pārskatīšanai, lai nākamā gada sākumā varam sākt diskusijas ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām iestādēm,» sacīja LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LTRK izveidota Pārtikas komiteja

Zane Atlāce - Bistere, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpmāk strādātu pie pārtikas nozares regulējumu izstrādes gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Padome atbalstījusi Pārtikas komitejas izveidošanu, informē LTRK.

Biedrība aicina pārtikas ražotājus aktīvi iesaistīties un kļūt par komitejas locekļiem, lai kopā veidotu LTRK nostāju un viedokļus dažādos jautājumos. Pārtikas komiteja darbosies LTRK Eksporta padomes ietvaros, apvienojot lielākos pārtikas ražotājus Latvijā. «Pašreiz izveidojusies situācija, ka daudzi Eiropā pieņemti lēmumi tiek realizēti Latvijā, nediskutējot par to ietekmi uz ražotājiem, tādēļ plānojam sadarboties ar organizāciju FoodDrink Europa, lai kopā aizstāvētu mūsu valsts intereses,» saka LTRK Eksporta padomes vadītājs Enno Ence.

LTRK uzdevums ir apkopot biedru sniegto informāciju un vajadzības, iesaistoties politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādē. Tāpat biedrība organizē biedru tikšanās ar politiķiem un ierēdņiem, realizējot nozaru aizstāvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Jaunie Darba likuma grozījumi par virsstundu apmaksu tiks apstrīdēti Satversmes tiesā

Db.lv, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir pārliecināta, ka šodien, 1.novembrī, Saeimā 3.lasījumā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas nosaka virsstundu apmaksas kārtību, tiks apstrīdēti Satversmes tiesā kā Satversmei neatbilstoši.

«Esam ļoti nepatīkami pārsteigti, ka aizejošā Saeima pēdējā sēdē veica šādas izmaiņas Darba likumā, neņemot vērā, ka grozījumi neatbilst Satversmei, uz ko skaidri norādīja gan Tiesībsarga birojs, gan Ārvalstu Investoru padome (FICIL), gan arī Saeimas Juridiskais birojs. Lemsim arī par aicinājumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim neizsludināt pieņemto likumu,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, «mēs bijām sagatavojuši kompromisa variantu, kas atbilstu Satversmei un paredzēja konkurētspējīgu un darba devēju un nodarbināto intereses aizsargājošu regulējumu par virsstundu piemaksu 50% jeb samaksu 150% apmērā par pirmajām divām virsstundām dienā visās tautsaimniecības nozarēs, ne tikai atsevišķās. Šādu priekšlikumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bija iesniegusi LTRK un trešajā lasījumā līdzvērtīgu rosinājumu virzīja arī Saeimas deputāts Edgars Putra.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēju noskaņojums tuvojas 2009. gada krīzes līmenim

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ekonomikas indeksa vērtība ir nokritusi krietni zem 50 punktu robežas - tā ir 38.50 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu.

Zemāka indeksa vērtība pēdējo reizi novērota 2009. gada ceturtajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 12.98 punktiem.

"Šis ir uzņēmēju noskaņojuma mērījums, kas pēc savas būtības ir apsteidzošs un korelē ar ekonomisko situāciju valstī nākotnē. Ja nevēlamies šos rādītājus redzēt valsts budžetā IKP kritumā, jāturpina pilnveidot atbalsta instrumentu kopums. Jārīkojas ir apsteidzoši, lai pētījuma datu scenāriju mēs nepiedzīvotu realitātē," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LTRK Ekonomikas indeksa vērtības dažādās ekonomikas nozarēs liecina, ka 2020. gada 1. ceturksnī pesimistisks noskaņojums vērojams visās tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši nedaudz mazāk pesimistiski noskaņoti ir ražošanas jomas uzņēmumu vadītāji (41.62); jau pesimistiskāk noskaņoti būvniecības jomas (39.15) un tirdzniecības jomas (38.28) uzņēmumu vadītāji, bet salīdzinoši vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji (37.66).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi ir pielāgojušies darbam Covid-19 apstākļos, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Pirmais vilnis ir trenējis, mācījis, tāpēc daudzi uzņēmumi ir sagatavojušies un pielāgojušies," sacīja Rostovskis, atzīmējot, ka ir gan arī atsevišķas nozares, piemēram, viesnīcu un tūrismu nozare, kurās situācija ir kritiska.

Tajā pašā laikā viņš arī pauda viedokli, ka krīze nav piemērotākais brīdis nodokļu reformai. "Šobrīd uzņēmējiem ir jārisina citas problēmas," uzsvēra LTRK prezidents.

Vienlaikus Rostovskis minēja, ka ar plānotajām izmaiņām nodokļu sistēmā tiks sperts pirmais solis konkurētspējas virzienā, jo par vienu procentpunktu tiks samazināti darbaspēka nodokļi. "Tas tiešām ir pozitīvi," viņš teica, aicinot likumdevēju spert nākamos soļus, vēl vairāk samazinot nodokļu slogu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pasniegusi Eksporta apbalvojumus, informē LTRK.

Krišjāņa Valdemāra balvu «Latvji, brauciet jūriņā!» saņēma aviācijas treniņu kompānija SIA «Air Baltic Training», bet «Sprīdīša balvu» saņēma audio efektu uzņēmums «Gamechanger audio».

Goda rakstus Krišjāņa Valdemāra balvas «Latvji, brauciet jūriņā!» ietvaros saņēma sporta aprīkojuma ražotājs SIA «Sport Revolution», kā arī laivu un karogu mastu ražotājs SIA «Zīmes». Savukārt «Sprīdīšu balvas» laureātu vidū, kas saņēma goda rakstus, bija finieru lokšņu un koka paneļu ražotājs SIA «Stiga RM», kā arī zivju pārstrādātājs SIA «Karavela».

«Esam lepni, ka jau desmito reizi pasniedzam šos LTRK nozīmīgos Eksporta apbalvojumus, kas uzņēmumiem noder ne tikai tāpēc, lai priecātos par paveikto, bet arī kļuvuši jau par sava veida kvalitātes un atzinības zīmi,» saka LTRK Eksporta padomes vadītājs un padomes loceklis Enno Ence.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nepieciešams izstrādāt efektīvu, ilgtspējīgu un viegli administrējamu mazā biznesa nodokļu regulējumu, saglabājot iespēju legāli strādāt arī mazajiem komersantiem.

Tā uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome. "Mēs uzskatām, ka ir jābūt dažādām uzņēmējdarbības formām, atļaujot arī maziem uzņēmējiem strādāt un realizēties, tāpēc pašreiz gatavojam savu piedāvājumu mikrouzņēmumu transformācijai jeb tālākai evolūcijai," teic prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK padome vienojusies par pamatprincipiem nodokļu sistēmas evolūcijai, par virsmērķi nosakot, ka nodokļu ieņēmumi palielināmi uz tautsaimniecības attīstības veicināšanas, konkurētspējas, nodokļu maksātāju skaita pieauguma un ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

Uzņēmēju biedrības pārstāvji vienojās, ka nav nepieciešams veikt nodokļu politikas reformu, bet jākoncentrējas uz sistēmas evolūciju, kur tiek saglabāts labākais un labots kļūdainais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) uzskata, ka nav tiesīgs iejaukties Valsts policijas izmeklētajā restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietā, tāpēc viņš ar restorāna īpašniekiem un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem šajā jautājumā netiksies.

Pie LTRK vērsās tās biedrs - SIA «Vairāk saules», lūdzot LTRK atbalstu situācijas risināšanā, kas izveidojusies saistībā ar Valsts policijas veiktajām izmeklēšanas darbībām, proti, uzņēmuma nespēju atgūt kratīšanas laikā izņemtos saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju. LTRK ministram pauda uzskatu, ka nepieciešams meklēt risinājumus, lai izmeklēšanas darbības neradītu saimnieciskās darbības nepārtrauktības riskus, apzinot problēmas esamību, kā arī apsverot domu par nepieciešamību grozīt kādus normatīvos aktus.

Iekšlietu ministrijā aģentūra LETA noskaidroja, ka ministrs augsti vērtē LTRK sniegto atbalstu Latvijas uzņēmējiem, pārstāvot to intereses uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, taču izmeklēšanu regulē likums un iekšlietu ministrs nav pilnvarots uzraudzīt kriminālprocesa veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Nav pieļaujams darbaspēka nodokļu izmaksu pieaugums

Db.lv, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot Baltijas valstu darbaspēka nodokļu likmes un kopējās izmaksas uz vienu darbiniekam izmaksāto eiro, redzams, ka šobrīd Latvijā tās ir augstākās un izrietoši kavē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju gan ārējos tirgos, gan talantu piesaistē, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

LTRK ieskatā nav pieļaujams darbaspēka nodokļu izmaksu pieaugums. Tādēļ šodien notikušajā diskusijā "Nodokļu politikas evolūcija - tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi" tika aicināts fokusēties uz esošo darbaspēka nodokļu un ar to saistīto izmaksu samazināšanu uzņēmēju konkurētspējas celšanai, ēnu ekonomikas mazināšanu, nodokļu nomaksā iesaistot tos, kas šobrīd no tās izvairās, maksājot aplokšņu algas.

"Šis ir brīdis, kad politiķiem un arī nodokļu administrācijai ir iespēja mainīt pieeju nodokļu sistēmai un attieksmei pret uzņēmumiem. Nav pieļaujami politisku interešu dēļ katram raut nodokļu sistēmas "deķi" uz savu pusi un likt papildus nodokļu, administratīvo un kontroles slogu uz tiem uzņēmumiem, kas tos godprātīgi maksā jau šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mainīs administratīvi juridisko modeli Expo 2020 Dubaijā organizēšanai

Žanete Hāka, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu potenciālos riskus veiksmīgai dalībai Expo 2020 Dubaijā, valdība piekritusi mainīt administratīvi – juridisko modeli projekta turpmākai realizācijai, informē Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Valdība uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) vienoties ar LTRK par esošā līguma izbeigšanu, savukārt biedrība apņēmusies nodot ministrijai visus ar projektu saistītos materiālus, projektu un informāciju.

Tāpat Ministru kabinets uzdevis EM atrast piemērotāko iepirkumu procedūru, lai nodrošinātu nākamā posma realizēšanu Latvijas dalībai Expo 2020 Dubaijā. LTRK jau šā gada sākumā konstatēja, ka projekta realizācija esošajā administratīvi – juridiskajā modelī ir ļoti apgrūtināta, jo katra darbība jāveic kā EM struktūrvienībai, paredzot daudz dažādu procedūru.

Par to vairākkārt tika informēta gan EM, gan arī ministri, meklējot risinājumu. Pašreiz veikti priekšdarbi, lai uzsāktu Expo 2020 Dubaijā finansiāli ietilpīgāko daļu jeb paviljona būvniecību, tādēļ bija nepieciešams pēc iespējas ātrāk meklēt risinājumu, kas nodrošinās iekļaušanos noteiktajos termiņos, kvalitātē un finansējumā, skaidro LTRK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz Expo 2020 Dubai iecerēts aizvest vismaz simts Latvijas uzņēmumu

Kristīne Stepiņa, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd top piedāvājums izstādes Expo 2020 Dubai dalībniekiem, nākamgad uz šo vērienīgo pasākumu Dubaijā iecerēts aizvest vismaz simts Latvijas uzņēmumu

Pasākums sāksies nākamā gada 20. oktobrī un ilgs pusgadu. Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas nodrošināja Latvijas uzņēmēju dalību mazajā Expo Astanā (Kazahstānā) 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas. Dubaijas izstādei, ņemot vērā tās apjomus un vairāk nekā trīs reizes lielāku dalībnieku skaitu, valsts ir piešķīrusi 4,2 miljonus eiro. Latvija izstādē apsaimniekos 1,5 tūkst. m2 lielu zemes gabalu, uz kura tiks uzbūvēts paviljons 400 m2 platībā. Šobrīd dalību starptautiskajā izstādē ir apstiprinājušas 192 valstis. Pēc organizatoru aplēsēm, to apmeklēs 17,5 miljoni cilvēku. «Ņemot vērā Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) vērienu, tā būs visu laiku jaudīgākā Expo izstāde,» lēš Expo 2020 komisārs, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru