Jaunākais izdevums

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

"Manuprāt, tieši šis jautājums arī rada spriedzi patlaban. Cilvēki redz, ka nauda ir, bet līdz konkrētiem adresātiem šī nauda īsti nenonāk. Tas ir ļoti būtisks jautājums, it īpaši, ja atceramies, ka jau šogad sāksies Saeimas priekšvēlēšanu maratons. Savukārt, ja parunā ar cilvēkiem rietumvalstīs, tad tur nauda kontos ir nonākusi daudz ātrāk un cilvēkiem ticība valstij ir daudz lielāka," teica Vilks.

Viņš atzina, ka pandēmijas sākuma posmā bija liela vēlme ēnu ekonomikas dēļ izšķirties, kuriem dot atbalstu un kuriem nē. Taču tādēļ, ka pandēmija bija ļoti liels šoks sabiedrībai, lēmumus vajadzēja pieņemt ātrāk.

"Tagad rudenī bija izmaiņas, bet sākotnēji atbalsta piešķiršanas kritēriju latiņas bija ļoti augstas un aizdomu plīvurs bija liels. Būtu jau ļoti labi, ja varētu pateikt: kurš nav maksājis nodokļus, neko nesaņems. Taču pandēmijas radītais šoks un apjukums ir pārāk liels un tas var radīt bumbas sprādzienu. Tātad to visu vajag risināt pārdomātāk. Igauņiem un lietuviešiem šis jautājums nav bijis tik ass, tādēļ arī sabiedrības reakcija uz dažādiem valdības lēmumiem, iespējams, ir sabalansētāka," atzina Latvijas Bankas padomes loceklis.

Tāpat Vilks uzsvēra, ka Latvijai jābūt daudz skaidrākam fokusam, kādiem mērķiem tiks izlietoti gaidāmie ES atbalsta līdzekļi.

"Ja runājam par nākamo posmu, tad tur ir citi jautājumi. Uz Eiropas ekonomikas atkopšanās plānu pašlaik tiek liktas lielas cerības, un visi grib redzēt, ka Eiropa "ielec" citā kvalitātē, izmantojot šo naudu. Tādēļ ir arī ļoti spēcīgs fokuss uz konkrētām lietām - vidi un digitalizāciju, kas ļauj veidot modernāku ekonomiku. Latvijā diskusijas par to ekspertu un ministriju līmenī notiek, bet stāsts par to, kā mēs turpmāk ejam tālāk, sabiedrībā īsti nav iznests. Te ir tāda pati pieeja kā ar iepriekšējo Nacionālo attīstības plānu. It kā ir iezīmēti virzieni, bet bažas rada fokuss jeb jautājums, ko tas mums dos," sacīja Vilks.

Viņš pauda, ka pašlaik rodas sajūta, ka mēs raugāmies uz visu, bet nauda nav iezīmēta konkrētām lietām. Tādēļ ir lielas bažas, ka pēc atbalsta izmantošanas Latvija izskatīsies daudz sliktāk nekā mūsu kaimiņi.

"Latvija galvenokārt "buksē" fokusa trūkuma dēļ un nespēj atrast pietiekamu "kritisko masu" sabiedrībā un uzņēmējos, lai to iedzīvinātu. Turklāt šoreiz problēma nav naudā, bet gan tās apguves tempos un efektivitātē. Uzskatu, ja Latvija nefokusēsies uz pāris lietām, kuras ir skaidras un saprotamas, tad tas viss izplēnēs un aizies tādās pašās sliedēs kā līdz šim. Uz to man ļoti bieži ir norādījuši arī ārzemēs, sakot: Latvijā ir gudri cilvēki ar labām idejām, bet kādēļ jūs nefokusējaties uz pāris lietām, kuras varat pārdot gan savai sabiedrībai, gan starptautiski? Tā vietā jūs cenšaties noklāt visu laukumu un rezultātā tas izplēn gan politiskā līmenī, gan neatspoguļojas ekonomikas rādītājos," sacīja Vilks.

Viņš piebilda, ka tādēļ vēlētos diskusiju par to, kā turēt fokusu uz lietām, kuras ļautu valstij strauji augt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai atkopšanās prasīs apmēram divus gadus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas jaunieceltais padomes loceklis Andris Vilks.

"Mums vajadzēja būt "V" veida attīstībai. Tas nozīmē samērā dziļš, ātrs kritiens un ļoti ātra atgūšanās. Tas tā arī būtu noticis, bet tagad mēs redzam, ka no citiem reģioniem gāžas otrais [Ciovid-19] vilnis ar krietni lielākiem apmēriem, nekā mēs gaidījām. Līdz ar to ārējo faktoru dēļ atkal varētu būt aizturēts patēriņš un investīcijas, kā arī varētu būt mazāki eksporta apmēri," sacīja Vilks.

Viņš norādīja, ka tādējādi Latvijas un arī visas Baltijas ekonomikas attīstībā varētu būt vērojams "U" veida attīstības scenārijs, ekonomikai atgūstoties apmēram divu gadu laikā. "Attīstības modelis nebūs "V" veida, kad mēs gada laikā atgūstamies, bet būs "U" veida visām Baltijas valstīm, kad mums vajadzēs apmēram divus gadus. Tas vienalga ir salīdzinoši labs scenārijs, jo būs reģioni, kuros ievilksies šī atkopšanās krietni ilgāku periodu," atzīmēja Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru