Jaunākais izdevums

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Politiķe Linda Liepiņa atgādināja šonedēļ Saeimas Pieprasījumu komisijā neizslēgta mikrofona dēļ izskanējušu partijas "Saskaņa" līdera Jāņa Urbanoviča privātu sarunu ar kādu partijas biedru par iespējamu balsojumu jautājumā par Vilku.

"Agešins nodos pa bundžām par "Liepājas metalurgu", Vaņa, visticamāk, (Ivans) Ribakovs kopā ar konserviem jeb Jauno konservatīvo partiju (JKP) būs pret. Interesanti, ka "Vienotības" balsis kaut kā sadalīsies," dzirdēto atstāstīja politiķe, paužot, ka balsojums parādīs, vai Urbanoviča pareģojums piepildīsies.

Liepiņa gan piebilda, ka atbalstīs Vilka kandidatūru, jo par viņu lūdza balsot Kazāks, kurš vada Latvijas Banku. "Viņam ir tiesības izvēlēties sev komandu, ar ko veiksmīgi vadīt banku," pauda deputāte.

JKP politiķis Gatis Eglītis skaidroja, ka šodien LB Padomē ir pieci locekļi, uzsverot, ka nevajadzētu radīt sesto vietu tajā, jo tas prasa arī naudas līdzekļu ieguldījumus, tā vietā varētu līdzekļus ieekonomēt.

"Man arī nav skaidra Kazāka pozīcija. LB nespēj kvalitatīvi pievērsties nopietnām ekonomikas nozares problēmai, piemēram, kreditēšanai, bankas kontiem," uzskata politiķis.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka Zaļo un zemnieku savienības frakcija Vilka kandidatūru neatbalstīs. Politiķe uzsvēra, ka patlaban, kad banka ir pārmaiņu priekšā, būtu jābūt diskusijai par Padomes locekļu ievēlēšanu. Deputāte arī pauda, ka bankā būtu jāstrādā politiski neitrāliem cilvēkiem, taču Vilks ir bijis ļoti aktīvs publiskajā telpā, atbalstot noteiktus politiskos spēkus.

Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) atgādināja, ka Saeima pērn pieņēma grozījumus likumā "Par Latvijas Banku", kas paredz, ka valdībai šoruden parlamentā jāiesniedz likumprojekts par LB apvienošanu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. "Ir oktobris, bet šādu dokumentu neesmu redzējis," teica politiķis.

Feldmanu satrauc tas, ka, ja FKTK pievienos LB, tad vajadzētu nodrošināt, ka arī FKTK vadība turpina pildīt vadošās funkcijas LB. "Līdz šim izskanēja versijas, ka, ja LB Padomē kāds beigtu pildīt savas pilnvaras, tad bez liekām problēmām būtu iespējams migrēt par finanšu sektoru uzraudzību atbildīgos LB. Man šķistu tikai loģiski šo amata vietu saglabāt tukšu," viņš teica.

Deputāte Jūlija Stepaņenko, atbildot Eglītim, pauda, ka līdzekļus varētu ietaupīt uz partiju finansēšana rēķina. Kontekstā ar Vilka kandidatūru Stepaņenko ieskatā ir sarežģīta dilemma, jo finanšu ministra pagātne atstājot sliktu viedokli.

"Saprotu, ka Vilku var vainot "Pandoras lādes" atvēršanā par nekustamā īpašuma nodokli. Tomēr vienlaikus sapratu, ka, jo tālāk no Vilka turēsies tādi politiķi kā Valdis Dombrovskis (JV), kas ir viens no vaininiekiem 2009.gada krīzei un jo tālāk turēsies no viņa "Vienotības" politiķi, tad būs labāk. Un varbūt Vilks sapratīs, ka sapīties ar "Vienotību" ir bijusi kļūda," pauda Stepaņenko, atzīstot, ka, uzticoties Kazāka autoritātei, atbalstīs Vilku.

Politiķis Andris Kazinovskis sacīja, ka process ap Vilku liek viņam atcerēties diskusijas par Kazāku. "Man toreiz bija bažas, ka Kazāks savulaik ir bijis svešas valsts bankas pārstāvis. Es būtu ļoti uzmanīgs izdarīt pozitīvus secinājumus un piekrītu Eglītim, ka LB nav jau izpildījusi dotos solījumus uz šo brīdi," teica deputāts, atzīstot, ka balsojumā atturēsies.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs atgādināja, ka komisijas vairākums atbalstīja Vilka kandidatūru.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka līdzšinējās LB Padomes locekles Vitas Pilsumas pēdējā darbadiena LB būs 30.septembris. Atbilstoši likumam par Latvijas Banku Latvijas Bankas padomē darbojas seši cilvēki - prezidents, prezidenta vietnieks un četri padomes locekļi.

Latvijas Bankas prezidents ir Kazāks, prezidenta vietnieks kopš 2020.gada 13.marta ir Māris Kālis, bet padomes locekļi ir Pilsuma, Arvils Sautiņš, Aivars Skopiņš un Zita Zariņa.

Vilks strādājis par "SEB bankas" galveno ekonomistu, ieņēmis finanšu ministra amatu otrajā un trešajā Valda Dombrovska valdībā. 2014.gada jūnijā Vilks paziņoja, ka pārtrauc politisko darbību. Kopš 2016.gada viņš strādā Eiropas Investīciju bankā, kur pildījis izpilddirektora un direktoru padomes locekļa pienākumus Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Londonā, bet pašlaik ir vecākā amatpersona institucionālajos jautājumos Eiropas Investīciju bankas Baltijas valstu reģionālajā pārstāvniecībā Viļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai atkopšanās prasīs apmēram divus gadus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas jaunieceltais padomes loceklis Andris Vilks.

"Mums vajadzēja būt "V" veida attīstībai. Tas nozīmē samērā dziļš, ātrs kritiens un ļoti ātra atgūšanās. Tas tā arī būtu noticis, bet tagad mēs redzam, ka no citiem reģioniem gāžas otrais [Ciovid-19] vilnis ar krietni lielākiem apmēriem, nekā mēs gaidījām. Līdz ar to ārējo faktoru dēļ atkal varētu būt aizturēts patēriņš un investīcijas, kā arī varētu būt mazāki eksporta apmēri," sacīja Vilks.

Viņš norādīja, ka tādējādi Latvijas un arī visas Baltijas ekonomikas attīstībā varētu būt vērojams "U" veida attīstības scenārijs, ekonomikai atgūstoties apmēram divu gadu laikā. "Attīstības modelis nebūs "V" veida, kad mēs gada laikā atgūstamies, bet būs "U" veida visām Baltijas valstīm, kad mums vajadzēs apmēram divus gadus. Tas vienalga ir salīdzinoši labs scenārijs, jo būs reģioni, kuros ievilksies šī atkopšanās krietni ilgāku periodu," atzīmēja Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanā plašākam bija jābūt jau pērn, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Lielākā problēma Latvijā tika pieļauta pagājušajā gadā - atbalstam vajadzēja būt ātrākam un plašām. Ielaistās problēmas mēs redzam tagad. Iespējams, Covid-19 rādītāji mums tagad ir augstāki, sabiedrība ir neapmierināta, apjukusi," teica Vilks.

Tāpat Latvijas Bankas padomes loceklis atzīmēja, ka valsts atbalstam ir jābūt pārdomātākam un mērķētākam. "Covid-19 seku novēršanai janvāra beigās bija iztērēti apmēram 1,3 miljardi eiro, bet no šīs summas līdz iedzīvotājiem vai uzņēmējiem grantos aizgāja apmēram 10%. Tās proporcijas nav samērojamas, tāpēc ir tā viļņošanās," pauda Vilks.

Pēc viņa teiktā, arī lēmums izmaksāt 500 eiro par katru bērnu zināmā mērā apliecina nespēju valsts atbalstu sniegt mērķēti. "Ja valdība nav spējīga ar naudas atbalstiem mērķtiecīgāk sasniegt šīs grupas, tad, acīmredzot, nav vairs kur atkāpties. Tas ir pateikts, helikopteri salikti rindās, tajos salikta nauda un, acīmredzot, tie lidos. Tā zināmā veidā ir tāda nespēja problēmai pieiet mērķtiecīgi," teica Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru