Finanses

Ja uz Latvijas robežas radīsies aizdomas par skaidras naudas izcelsmi, to varēs konfiscēt

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Plānots, ka 2019.gada 1.jūlijā stāsies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un likuma «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas» grozījumi, kuru mērķis ir novērst nedeklarētas un noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas Republikas, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Grozījumi ietver noteikt nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu, šķērsojot valsts iekšējo robežu.

Likuma grozījumos tiks precizēta personas administratīvā atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu uz valsts robežas un kompetence sodu piemērošanā, kā arī ir precizētas kompetentās iestādes - Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts robežsardzes – tiesības pieprasīt personai, aizpildīt skaidras naudas deklarācijas veidlapu, šķērsojot valsts robežu, ja skaidra nauda ir saistīta vai ir pamatotas aizdomas, ka skaidra nauda saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un proliferāciju.

Vienlaikus ir noteikts jauns subjektu loks – fiziskā persona, kura šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās skaidru naudu līdz 10 tūkstošiem eiro apmērā vai vairāk. Pirms skaidras naudas izvešanas no Latvijas vai pēc tās ievešanas, pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma, personai rakstveidā būs jāaizpilda skaidras naudas deklarācijas veidlapu, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecina ar parakstu un iesniedz deklarāciju attiecīgajai kompetentās iestādes amatpersonai.

Deklarācijā būs jāiekļauj, skaidras naudas deklarētāja vārds, uzvārds, dzimšanas datums, vieta un valstspiederība; skaidras naudas īpašnieks; paredzētais skaidras naudas saņēmējs; skaidras naudas summa un veids; skaidras naudas izcelsme un izmantošanas nolūks; informācija par transportu (transporta veids un maršruts). Ja skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādītā informācija ir nepatiesa vai nepilnīga, uzskatāms, ka skaidras naudas deklarēšanas pienākums nav izpildīts un skaidrā nauda, ko persona ieved Latvijas Republikā vai izved no Latvijas Republikas, nav deklarēta.

Tāpat noteikts, ka personai, kura deklarēs naudu, ir jāpierāda naudas izcelsme, tādējādi, ja to nevarēs noskaidrot skaidras naudas kontroles laikā, tad ir paredzēts izdodot rīkojumu, aizturēt šo naudu. Ja skaidra nauda ir saistīta vai ir pamatotas aizdomas, ka skaidra nauda saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un proliferāciju, vai ir pamatotas aizdomas, ka skaidra nauda ir tieši vai netieši iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīta ar terorisma finansēšanu un proliferāciju vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājumu, tad neatkarīgi no tās summas, to varēs aizturēt un pēc tam, ja apstiprināsies aizdomas, konfiscēt.

No 2019.gada 1.jūlija manīsies tas, ka skaidras naudas kontroles notiks ne tikai uz ES ārējām robežām, bet arī uz iekšējām robežām un tiks noteiktas tiesības pieprasīt personai, aizpildīt skaidras naudas deklarācijas veidlapu, neatkarīgi no naudas summas, skaidro VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.maija stājas spēkā grozījumi nodokļu un nodevu likumā, kas nosaka aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā.

Aizliegums skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma, piemēram, iegādi, noteikts, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām, nekā patiesā darījuma apmērs. Iepriekš skaidrā naudā par darījumu varēja norēķināties līdz 7200 eiro.

Likums grozīts, ņemot vērā, ka liela apjoma darījumi skaidrā naudā var radīt risku fiktīvu un krāpniecisku darbību veikšanai, kā arī iespējai legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus, teikts grozījumu anotācijā.

Grozījumu autori Finanšu ministrijā norādījuši, ka skaidras naudas lietošana darījumos apgrūtina nodokļu administrācijas iespēju kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, jo nav efektīvu instrumentu darījuma pierādīšanai, tai skaitā, vai darījums skaidrā naudā faktiski ir noticis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnē skaidra nauda būs relikvija

Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par, iespējams, noziedzīgi iegūtas skaidras naudas 402 475 eiro apmērā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai.

2024.gada februārī, veicot muitas kontroles pasākumus kādam automobilim, kas bija ceļā no Lietuvas uz Latviju, ar Vācijas Federatīvās Republikas valsts numura zīmēm Latvijas - Lietuvas robežšķērsošanas vietā "Grenctāle", tajā tika atklāta nedeklarēta skaidra nauda 402 475 eiro apmērā.

Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: "Skaidra nauda tiek bieži izmantota kā ēnu ekonomikas līdzeklis. Līdz ar to skaidras naudas plūsmas monitorings, t.sk. savstarpēji sadarbojoties vairākām kompetentām valsts iestādēm, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam ir atzīts par prioritāro pasākumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pie privātās lidmašīnas pasažieriem atklāj, iespējams, nelegāli iegūtus 400 tūkstošus eiro un 500 tūkstošus dolāru

Žanete Hāka, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada maijā lidostā «Rīga» pie privātas lidmašīnas pasažieriem atklāta, iespējams, noziedzīgi iegūta skaidra nauda 400 000 EUR un 500 000 ASV dolāru apmērā.

Pamatojoties uz riska informāciju par iespējamu skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Kopienas muitas teritorijā nepatiesu deklarēšanu, kas izdarīts ar iespējamu noziedzīgi iegūtu skaidru naudu un par iespējamu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu lielā apmērā, tika veikta ielidojošā privātās lidmašīnas reisa Odesa-Rīga četru pasažieru muitas kontrole.

Pārbaužu laikā konstatēts, ka 1954.gadā dzimušā Ukrainas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 200 000 ASV dolāri, 1987. gadā dzimušā Ukrainas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 300 000 ASV dolāri, 1977.gadā dzimušas Ukrainas pilsones rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 100 000 EUR un 1950.gadā dzimušā Ukrainas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 300 000 EUR. Ir pamats uzskatīt, ka viena no personām ir saistīta ar Ukrainas organizēto noziedzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis informāciju par 300 tūkstošiem fizisku personu bankas kontiem, kuros apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro gadā, svētdien vēstīja LNT TOP10.

Pērn septembrī VID pirmo reizi no bankām saņēma ziņas par kontu atlikumiem, bet līdz 1. februārim pirmo reizi saņēma arī ziņas par kontu apgrozījumu. Interesanti, ka vairāk nekā 430 personām katrai konta apgrozījums bijis no 1 līdz 10 miljoniem eiro, bet 14 fiziskām personām katrai konta apgrozījums bijis virs 10 miljoniem eiro.

Starp šiem datiem esot arī lielas aizdomīgas summas – tā LNT TOP10 atklāja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa -Ādmine. «Konta atlikums ir nulle un, piemēram, 2 miljoni iekšā, 2 miljoni - ārā, oficiāli ienākumu nav, par kuriem mūsu rīcībā varētu būt informācija, lai varētu saprast, kas tā ir par naudu. Tiklīdz fiziskās personas būs izpildījušas pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, tad visus datus, kas mūsu rīcībā, izlaidīsim caur automatizēto riska analīzi un faktiski vasaras beigās sāksim mērķtiecīgāku darbu ar riskantajām fiziskām personām, kur vētīsim, kas tad tā ir par naudu,» tā skaidroja VID pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas valstis tiek izmantotas noziedzīgi iegūtas skaidras naudas tranzītam

LETA, 11.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) veiktajā novērtējumā secināts, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda Baltijas valstis šķērso galvenokārt tranzītā, aģentūru LETA informēja Latvijas FID.

Lai labāk izprastu ar skaidru naudu saistītos riskus Baltijas valstīs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu izlūkošanas dienesti pirmo reizi veikuši kopīgu skaidras naudas plūsmu stratēģisko novērtējumu.

Novērtējumā secināts, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda Baltijas valstis šķērso galvenokārt tranzītā. Vienlaikus saglabājas risks, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda, kas paliek Baltijas valstīs, var tikt legalizēta un nonākt ēnu ekonomikā. Novērtējumā sniegti vairāki ieteikumi noziedzīgi iegūtas skaidras naudas kustības mazināšanai un naudas atmazgāšanas novēršanai.

Lai arī digitālo maksājumu izmantošana pieaug, skaidrā nauda, ņemot vērā tās izsekojamības grūtības, joprojām ir nozīmīgs instruments starptautiskām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Novērtējumā "Likumīgas un nelikumīgas naudas plūsmas Baltijas valstīs - stratēģisks novērtējums" secināts, ka ar skaidru naudu saistīto risku klāsts Baltijas valstīs laika periodā no 2019. līdz 2022.gadam ir mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības uzņēmumi vēlas diskusiju pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no aprites

LETA, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no fiziskās naudas aprites nepieciešama diskusija ar tirdzniecības nozari, kā arī jāizstrādā sabiedrības informēšanas kampaņa, lai nerastos lieki pārmetumi, aģentūrai LETA pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA atzina, ka viena un divu centu monētas skaidras naudas apritē veido nesamērīgi lielu īpatsvaru un nav šaubu, ka izmaksas to aprites nodrošināšanai nav efektīvas.

"Šīs mazvērtīgās monētas fiziski veido apjomīgu naudas daudzumu, to inkasācija ir dārga, tieši tāpēc ilgtermiņā atteikšanās no viena un divu eiro centu monētām būs ekonomiski pamatots lēmums," sacīja Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, vērtējot šāda lēmuma ieviešanu, situācija jāanalizē gan no uzņēmēju, gan sabiedrības perspektīvas un ir jāņem vērā vairāki aspekti. Piemēram, tirgotājiem ir nepieciešamas atbildes gan par kasu sertifikācijas procesu, kas prasa daudz resursu, gan citām praktiskām lietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusei pirkumu eirozonā pērn pirmo reizi patērētāji izmantojuši bezskaidras naudas maksājumus, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotā informācija.

ECB norāda, ka patērētāji eirozonā 2019.gadā skaidru naudu izmantojuši pirkumiem, kuru kopējā vērtība veidoja vien 48%, aizvien vairāk patērētājiem izmantojot maksājumu kartes un citas bezskaidras naudas maksājumu iespējas.

Iepriekšējais pētījums liecināja, ka 2016.gadā skaidra nauda tikusi izmantota maksājumiem, kuru kopējā vērtība veidoja 54%.

Taču, izvērtējot atsevišķus darījums, joprojām vairums jeb 73% no kopējiem darījumiem pērn veikti skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka skaidra nauda krietni izplatītāka ir maziem pirkumiem.

Dienvideiropas iedzīvotāji krietni biežāk izmanto skaidru naudu, lai norēķinātos par precēm - Maltā šis īpatsvars veido 88%, bet Spānijā un Itālijā attiecīgi 83% un 82%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu apgrozībā esošo viena un divu centa monētu skaitu, Lietuvā no nākamā gada maija preču vai pakalpojumu groza galīgā summa tiks noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem, ja pirkums tiks veikts skaidrā naudā, ceturtdien nolēma Lietuvas Seims.

Par šādiem tiesību aktu grozījumiem nobalsoja 65 deputāti, 20 deputāti bija pret, bet 31 deputāts atturējās.

No 2025.gada maija maksājumiem skaidrā naudā galīgā pirkuma summa tiks noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem. Summa, kas beidzas ar vienu, diviem, sešiem vai septiņiem centiem, tiks noapaļota uz leju, bet summa, kas beidzas ar trīs, četriem, astoņiem vai deviņiem centiem – uz augšu.

Turklāt viena un divu centu monētas netiks izņemtas no apgrozības un tās varēs turpināt izmantot maksājumos.

Noapaļošana netiks izmantota bezskaidras naudas maksājumos, valūtas maiņā, skaidras naudas pārvedumos, skaidras naudas iemaksā un izmaksā.

Maksājumos skaidrā naudā summas jau tiek noapaļotas līdz pieciem centiem sešās eirozonas valstis - Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Komersanti mēdz nelikumīgi piemērot atsevišķu maksu par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, apstiprināja centrālajā bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka jau vairākus gadus Baltijā, tostarp arī Latvijā tiek diskutēts par eiro monētu nominālu sadalījumu un nepieciešamību pēc mazā nomināla - viena un divu centu - monētām. Par šo jautājumu Latvijas Banka diskutē ar naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem kopš 2019.gada.

Tādējādi Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā apaļošanu.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. "Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē labāko šīs problēmas risinājumu," piebilda Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas: Nevajag ļauties panikai, bankomātos izņemot skaidru naudu

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā radījušas vēlmi daļai iedzīvotāju nodrošināties ar skaidru naudu, taču banku pārstāvji uzsver, ka pastiprināti to nevajadzētu darīt, un jau vairāki tirgotāji paziņojuši, ka pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

"Bankomātu monitorings notiek nepārtraukti un šobrīd nav novērota palielināta klientu plūsma izņemt skaidras naudas līdzekļus," saka AS "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Protams, jāņem vērā, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana visā valstī var radīt vēlmi nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, tomēr gribētos atgādināt, ka nevajag ļauties panikai – bezskaidras naudas norēķini norit bez aizķeršanās, turklāt jāpatur prātā, ka skaidra nauda ir salīdzinoši netīra un pēc tās lietošanas īpaši rūpīgi jāievēro higiēna un jāmazgā rokas," viņš uzsver. Tāpat pārāk liela skaidras naudas glabāšana var radīt garnadžu vēlmi šo naudu iegūt savās rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pārtikas tirgotāji atbalsta ieceri par viena un divu centu monētu izņemšanu no aprites

LETA, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) atbalsta Latvijas Bankas ieceri no fiziskās aprites izņemt viena un divu centu monētas, atzina LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis, komentējot bankas izstrādāto Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu.

Viņš atzīmēja, ka viena un divu centu monētu izņemšana no skaidras naudas darījumu aprites būs būtisks un pamatots izdevumu ietaupījums, uzturot valsts monetāro sistēmu.

Latvijas Banka piedāvā noapaļot maksājumus skaidrā naudā 

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu,...

Krūzītis nenoliedz, ka daļu iedzīvotāju šis lēmums varētu neapmierināt, taču nākotnē no pārmaiņām varētu būt tikai ieguvumi. Līdztekus viņš atzīmēja, ka patlaban ar vien biežāk lietoti tiek bezskaidras naudas norēķini un šī proporcija pret skaidras naudas darījumiem pieaug.

Taujāts par tirgotāju pienākumiem, pieņemot likumprojektu, LPTA vadītājs sacīja, ka tirgotājiem tehniski paredzētā noapaļošanas procedūra ir izpildāma, lai arī sākotnēji tās ieviešana rezultēsies papilu izmaksās.

"Arī kases sistēmu sertifikācija būs papildus izmaksas un esošā kārtība procesu nepamatoti paildzinās," papildināja Krūzītis.

Viņš uzsvēra, ka Finanšu ministrijai (FM) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būtu jārod risinājumi kasu sistēmas sertifikācijai un jautājums ar tirgotājiem jāpārrunā pirms likuma pieņemšanas. Tas, kā pauda Krūzītis, nepieciešams, lai pārmaiņu procesu nepamatoti nesadārdzinātu un spētu ieviest izmaiņas saprātīgā laikā.

LPTA dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi "Narvesen", "Rimi", "Aibe" un "Top!".

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kura izpildes praktisko pusi pašlaik notiek sarunas ar FM un VID.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar FM meklējot labāko šīs problēmas risinājumu.

Centrālajā bankā arī uzsvēra, ka atteikšanās no viena un divu centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošanu. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12,23 eiro, maksājot skaidrā naudā pie kases, pirkuma gala summa būtu 12,25 eiro. Savukārt, ja pirkuma kopējā summa būtu 12,22 eiro, pircējs pie kases samaksātu 12,20 eiro.

Pirkuma gala summas, nevis atsevišķu preču cenu, noapaļošana neatstātu ietekmi uz inflācijas rādītājiem, ko apliecina to valstu pieredze, kuras jau īsteno šo ideju, un starp tām var minēt Īriju, Beļģiju, Somiju, Itāliju, norāda Latvijas Bankā.

Par atteikšanos no piecu centu monētām pašlaik Latvijā nav diskutēts un tā netiek plānota līdz brīdim, kad sabiedrība vēlēšoties pārmaiņas eiro naudas zīmju nominālu struktūrā.

Pēc Latvijas Bankā minētā, no šā gada sākuma Latvijas Bankā ir apmainīti 8,7 miljoni jeb 37 tonnas dažādu nominālu monētu, no tām viena un divu centu monētas veidoja 11,3 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apkarotu ēnu ekonomiku, tiek piedāvāti deviņi pasākumi, kuru vidū ir skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus.

Tādu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa. Lai šos pasākumus īstenotu, kopā ar 2019. gada valsts budžeta likumprojektu vienā paketē būs arī grozījumi deviņos likumos.

Karš pret skaidru naudu

«Ēnu ekonomikas asinsrite ir skaidra nauda, un ja, to necentīsimies ierobežot, tad arī nevar gaidīt lielus panākumus no ēnu ekonomikas apkarošanas, nepalīdzot ar pasākumiem,» uzsvēra J. Salmiņa. Viņa atgādināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultātu, kur deputātu vairākuma atbalstu guva tikai viens no trijiem ierosinājumiem samazināt skaidras naudas darījumu sliekšņus. Proti, netika atbalstīts ierosinājums liegt veikt transportlīdzekļu un nekustamā īpašuma iegādi skaidrā naudā, kā arī samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ātrāki maksājumi nav tādēļ, ka pircējs nevar atcerēties PIN kodu, bet, lai viņam būtu mazāk laika pārdomāt

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, kad tehnoloģiju attīstības ietekmē strauji palielinās bezskaidru norēķinu īpatsvars, arvien biežāk cilvēki uzdod jautājumus, kas ir drošāk – skaidra vai neskaidra nauda, un vai nākotnē nauda vispār būs? Dienas Bizness uz sarunu par tehnoloģiju un finanšu pasaules mijiedarbību ir aicinājis sociālantropologu, filozofijas doktoru Klāvu Sedlenieku un bankas BlueOrange klientu līdzekļu pārvaldīšanas pārvaldes vadītāju Paulu Miklaševiču.

Kā tehnoloģijas ietekmējušas naudas attīstību?

K.S.: Nauda pati par sevi ir tehnoloģija, kas laika gaitā ir mainījusies, bet informāciju tehnoloģiju attīstība tikai padarījusi aktuālāku faktu, ka nauda nav viena konkrēta un taustāma lieta, bet vērtības indekss. Kaut arī ikdienā mēs aizvien izmantojam banknotes un monētas, bet patlaban kopējā naudas apjomā to skaits rūk, savukārt tehnoloģijas rada iespēju decentralizēt naudu. Tā kā nauda ir netverama un tās vērtība ir tikpat netverama, ir nepieciešami mehānismi, kas rada pārliecību, ka to naudu, ko izmantojam, lietos arī citi cilvēki un tā neradīsies no zila gaisa. Taču aizvien ir strīdīgs jautājums, no kurienes radusies tā nauda, ko mēs ikdienā jau izmantojam. IT mūsdienās ļauj zināmā mērā pārvietot naudas vienības vērtības uzturēšanu no centralizētām bankām un valdībām uz ārējiem resursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apkarošanā būtiskāko uzsvaru plāno likt uz aplokšņu algu izskaušanu, skaidras naudas aprites samazināšanu un kontroli, kā arī pastiprinātu uzmanību tiem, kuri būvē pašu spēkiem, tāpat arī skaistumkopšanai.

To paredz Finanšu ministrijas sagatavotais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projekts 2024-2027. gadam. Par vienu no būtiskākajiem pasākumiem tiek uzskatīta ideja ieviest vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarēšanu, prasot personai ikgadējā deklarācijā uzrādīt visus neapliekamos ienākumus, neapliekamiem ienākumiem, kā arī e-rēķinu biznesa darījumos un e-kvīti kā obligātu, lai varētu gada ienākumu deklarācijā iekļaut kā attaisnotos izdevumus par veselību, izglītību. DB aptaujāto vērtējumi par piedāvātajiem pasākumiem atšķiras.

Tā kā pašlaik ir uzsākts publisko konsultāciju process, tad kāds būs tā gala variants, vēl pāragri spriest. Finanšu ministrija norāda, ka ar 2023. gada 30. martā apstiprināto Ministru kabineta (MK) rīkojumu ir noteiktas trīs ēnu ekonomikas mazināšanai prioritārās tautsaimniecības nozares: būvniecība, veselības aizsardzība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos, kā arī informācijas pieejamība valsts iestādēm un tās publiskošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stājas spēkā precizētas prasības skaidras naudas vešanai pāri robežām

Db.lv, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 16.maijā, stājas spēkā grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", ar kuriem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu, skaidro VID pārstāvji.

No 16.maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur "sarkano koridoru", pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri "zaļajam koridoram" turpmāk ir stingri aizliegts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos norēķini būs tikai bezskaidras naudas formā, tomēr būtu nepieciešami precizējumi attiecībā uz darījumiem, kas uzsākti, līdz attiecīgā norma stājās spēkā.

Valdības sēdē tika vērtēti 13 priekšlikumi grozījumiem Nodokļu un nodevu likumā, kas lielākoties vērsti uz skaidras naudas izmantošanu, un tiem paredzētais spēkā stāšanās termiņš ir šā gada 1. maijs. Par šo jautājumu vēl savs vārds ir sakāms Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un arī parlamentam kopumā.

Interesanti, ka, saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju, patlaban maksājumi skaidrā naudā Latvijā veido 37%, bet bezskaidrā naudā - 63% no kopējā maksājumu skaita. Vienlaikus viens Latvijas iedzīvotājs nedēļā veic vidēji 4,8 maksājumus skaidrā naudā un 8,3 maksājumus bezskaidrā naudā.

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumu par skaidras naudas darījumu pašreizējo griestu 7200 eiro saglabāšanu, tos nepazeminot līdz sākotnēji iecerētajiem 3000 eiro un arī nenosakot transportlīdzekļu darījumiem skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. Finanšu ministrs Jānis Reirs Ministru kabinetā skaidroja piedāvāto grozījumu būtību. Atbalstīts tika Saeimas deputātu Jutas Strīķes, Aleksandra Kiršteina un Artusa Kaimiņa priekšlikums - nodokļu maksātājiem, tai skaitā fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus. DB jau vairākkārt rakstījis par skaidras naudas darījumu griestiem citās ES dalībvalstīs un par to samazināšanas uzraudzības kontroles problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par 33 tūkstošu nedeklarēšanu lūdz uzsākt kriminālvajāšanu

Zane Atlāce - Bistere, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai nodevusi kriminālprocesu pret personu, kura mēģināja ievest Latvijā lielu skaidras naudas summu, to nedeklarējot uz robežas.

2019.gada jūlijā VID amatpersonas lidostā "Rīga" veica reisa Taškenta-Rīga pasažieru un to bagāžas pārbaudi, kuras laikā tika nolemts pastiprināti pārbaudīt kādu 1980.gadā dzimušu Tadžikistānas Republikas pilsoni, kurš Latvijas Republikas robežu šķērsoja pa "zaļo" koridoru, tādējādi apliecinot, ka pie personas vai bagāžā neatrodas preces vai skaidra nauda, kas būtu jādeklarē vai kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta vai ierobežota.

Veicot padziļināto muitas pārbaudi, personas bagāžā tika konstatēta nedeklarēta skaidra nauda vairākās valūtās - 6 230 eiro, 30 080 USD, 500 RUB un 200 TJS, kas ir ekvivalents 33 304,07 eiro. Persona tika aizturēta, un ar tiesas lēmumu izņemtā nauda arestēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmais VID kriminālprocess par skaidras naudas nedeklarēšanu

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai nodevusi kriminālprocesu par skaidras naudas nedeklarēšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā pret personu, kura mēģināja ievest Latvijas Republikā lielu skaidras naudas summu, to nedeklarējot uz robežas.

Tas ir pirmais gadījums kad VID nodod prokuratūrai kriminālprocesu par šāda veida noziegumu.

2018.gada augustā VID amatpersonas lidostā «Rīga» veica reisa Maskava-Rīga pasažieru un to bagāžas pārbaudi, kuras laikā tika nolemts pastiprināti pārbaudīt kādu 1985.gadā dzimušu Armēnijas un Zviedrijas dubultpilsoni, kurš Latvijas Republikas robežu šķērsoja pa «zaļo» koridoru, tādējādi apliecinot, ka pie personas vai bagāžā neatrodas preces vai skaidra nauda, kas būtu jādeklarē, vai kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta vai ierobežota.

Veicot padziļināto muitas pārbaudi, personas bagāžā tika konstatēta nedeklarēta skaidra nauda vairākās valūtās par kopējo summu 31 251,96 eiro - 31 100 eiro, 920 Zviedrijas kronas un 32 000 Armēnijas drami.

Komentāri

Pievienot komentāru