Pakalpojumi

Komersanti mēdz nelikumīgi piemērot atsevišķu maksu par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Tāpat minēto raksturo arī situācija, kurā par patērētāja veiktu norēķinu skaidrā vai bezskaidrā naudā uz vietas pakalpojuma sniegšanas vietā, pakalpojuma sniedzējs pieprasa papildu maksu, piemēram, «veicot maksājumus kluba reģistratūrā tiek piemērota papildu administrācijas maksa 1 (viens) eiro.»

PTAC vērš uzmanību, ka attiecībā uz bezskaidras naudas darījumiem ir piemērojams Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (MPENL). Saskaņā ar MPENL 77.panta trešo daļu, maksājuma saņēmējam, proti preces pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, ir aizliegts pieprasīt no maksātāja maksu par konkrētā maksājuma instrumenta izmantošanu. Atbilstoši MPENL 1.panta 14.punktam maksājuma instruments ir jebkāda personalizēta ierīce vai procedūru kopums, par ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto, lai ierosinātu maksājumu. Proti, par maksājuma instrumentu ir uzskatāma gan pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātais apmaksas veids, izmantojot norēķinu kartes vai internetbankas iespējas, gan arī procedūru kopums, ko pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs izmanto, lai nodrošinātu piekļuvi attiecīgā apmaksas veida izmantošanai.

Atbilstoši MPENL prasībām, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam, pieprasot apmaksu par patērētāja veikto pasūtījumu, nav tiesības papildus pieprasīt maksu par kāda konkrētā maksājuma instrumenta izmantošanu. Vienlaikus patērētājam jārēķinās ar izmaksām, kuras viņam tiešā veidā varētu būt jāsedz kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam saistībā ar attiecīgā pakalpojuma izmantošanu. Piemēram, internetbankas maksājuma gadījumā tā varētu būt kredītiestādes pakalpojuma maksa par maksājuma uzdevuma izpildi.

Attiecībā par darījumiem ar skaidru naudu, PTAC informē, ka norēķini skaidrā naudā, izmantojot banknotes un monētas, nav uzskatāmi par maksājumu instrumentu izmantošanu MPENL, taču šāds norēķinu veids uzskatāms par tiešu pasūtījuma apmaksas saistības izpildi. Atbilstoši normatīvajiem aktiem pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums patērētājiem sniegt patiesu informāciju par piedāvātu preču vai pakalpojumu galīgo cenu. Savukārt patērētājiem ir tiesības paļauties uz to, ka veicot samaksu atbilstoši attiecīgajai preces vai pakalpojuma cenai, tiks pienācīgi izpildīta pirkuma apmaksas saistība. Situācijā, kad par norēķināšanos skaidrā naudā pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs no patērētāja pieprasa papildu maksu, tiek izdarīts patērētāja tiesību pārkāpums, jo patērētājs tiek maldināts par attiecīgās preces vai pakalpojuma galīgo cenu. Proti, patērētājam nav iespējams attiecīgo preci vai pakalpojumu iegādāties par piedāvāto cenu. Vienlaikus šādās situācijās patērētājam tiek radīti šķēršļi pirkuma apmaksas saistības pienācīgai izpildei, veicot samaksu pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam tiešā veidā.

Saistībā ar minēto PTAC vērš uzmanību, ka izmaksas, kas preču pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem rodas konkrēto maksāšanas instrumentu vai skaidras naudas apmaksas izmantošanas gadījumos ir sedzamas no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Līdz ar to tās var tikt iekļautas preču vai pakalpojumu cenās, taču tās nevar tikt pieprasītas no patērētājiem kā papildu maksa par attiecīgā norēķinu veida izmantošanu.

Konstatējot patērētāju tiesisko interešu aizskārumu, PTAC ir veicis saziņu ar konkrētajiem komersantiem un vairāki no tiem ir veikuši labprātīgās darbības - nodrošinot, ka patērētājiem, veicot pirkumu vai rēķina apmaksu par pakalpojumu, netiek piemērota papildu maksa par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem.

PTAC aicina arī citus komersantus ievērot normatīvo aktu prasības un nepiemērot patērētājiem papildu maksu par attiecīgā norēķina veida izmantošanu. Vienlaikus PTAC aicina arī patērētājus būt vērīgiem un ziņot par pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur jau ir ieviests skaidras naudas limits fizisko personu darījumos, iespējamie jaunie liegumi auto un īpašumu darījumos izmantot skaidru naudu valsti padarīs par līderi visā ES cīņā pret skaidru naudu.

To liecina ZAB BDO Law pētījums par skaidras naudas darījumu ierobežošanu. DB jau 9.02.2019. rakstīja par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu, kurā ir paredzēta skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus. Jāatgādina, ka no 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, kas ierobežo darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnē skaidra nauda būs relikvija

Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ja uz Latvijas robežas radīsies aizdomas par skaidras naudas izcelsmi, to varēs konfiscēt

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka 2019.gada 1.jūlijā stāsies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un likuma «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas» grozījumi, kuru mērķis ir novērst nedeklarētas un noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas Republikas, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Grozījumi ietver noteikt nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu, šķērsojot valsts iekšējo robežu.

Likuma grozījumos tiks precizēta personas administratīvā atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu uz valsts robežas un kompetence sodu piemērošanā, kā arī ir precizētas kompetentās iestādes - Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts robežsardzes – tiesības pieprasīt personai, aizpildīt skaidras naudas deklarācijas veidlapu, šķērsojot valsts robežu, ja skaidra nauda ir saistīta vai ir pamatotas aizdomas, ka skaidra nauda saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un proliferāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas: Nevajag ļauties panikai, bankomātos izņemot skaidru naudu

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā radījušas vēlmi daļai iedzīvotāju nodrošināties ar skaidru naudu, taču banku pārstāvji uzsver, ka pastiprināti to nevajadzētu darīt, un jau vairāki tirgotāji paziņojuši, ka pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

"Bankomātu monitorings notiek nepārtraukti un šobrīd nav novērota palielināta klientu plūsma izņemt skaidras naudas līdzekļus," saka AS "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Protams, jāņem vērā, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana visā valstī var radīt vēlmi nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, tomēr gribētos atgādināt, ka nevajag ļauties panikai – bezskaidras naudas norēķini norit bez aizķeršanās, turklāt jāpatur prātā, ka skaidra nauda ir salīdzinoši netīra un pēc tās lietošanas īpaši rūpīgi jāievēro higiēna un jāmazgā rokas," viņš uzsver. Tāpat pārāk liela skaidras naudas glabāšana var radīt garnadžu vēlmi šo naudu iegūt savās rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Beļavskis: Latvija tuvākajos gados nekļūs par bezskaidras naudas ekonomiku

LETA, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija tuvākajos gados nekļūs par bezskaidras naudas ekonomiku, taču skaidras naudas aprite samazināsies, intervijā pauda bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

«Domāju, ka bankas būtu priecīgas, ja kādu dienu skaidrās naudas nebūtu vispār. No otras puses ir jārespektē katras valsts īpatnības un nevajag cerēt, ka dažu gadu laikā mums te būs bezskaidras naudas ekonomika kā Skandināvijā. Realitāte ir tāda, ka liela daļa cilvēku dzīvo no rokas mutē, no privātajiem skaidras naudas darījumiem. Tas var nepatikt, bet tā ir daļa no mūsu ekonomikas. Protams, ka ar laiku šī daļa saruks,» teica Beļavskis.

Viņš prognozēja, ka skaidras naudas darījumi pamazām Latvijā samazināsies gan bezskaidrās naudas norēķinu ērtības dēļ, gan, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam agrāk vai vēlāk būs jautājumi par skaidrās naudas apriti, taču cerēt, ka skaidras naudas aprite Latvijā dažu gadu laikā samazināsies, piemēram, divkārtīgi, būtu naivi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, bet sākotnēji iecerētā skaidras naudas darījumu sliekšņa pazemināšana no 7200 eiro līdz 3000 eiro nenotiks

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, būs spēkā esošie nosacījumi līdz 2019. gada 31. decembrim. Bet 2020. gada 1. janvārī arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Legālā prezumpcija

Attiecībā par skaidras naudas ierobežošanu parlamentā izvērtās liela polemika, kurā iesaistījās gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Iemesls tam bija sākotnējā iecere skaidras naudas darījumu slieksni pazemināt no 7200 eiro līdz 3000 eiro, turklāt darījumos ar transportlīdzekļiem šo skaidras naudas limitu noteikt tikai 1500 eiro apmērā. Tomēr diskusiju rezultātā šādi darījumu griesti netika akceptēti. «Sākoties debatēm, sabijos, ko esam sastrādājuši, aizlieguši skaidrās naudas apriti. Izrādās, ka nekas tāds nav noticis. Ir norma, kas paredz, – ja ir darījums virs kaut kādas noteiktas summas, tad līdz nākamā mēneša 15. datumam VID ir jāiesniedz deklarācija par šo darījumu,» polemikā iesaistījās arī finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpierod, ka skaidras naudas darījumi paliks pagātnē

Ieva Bruksle, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes prodekāne, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets februāra izskaņā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz būtiski samazināt darījumu skaitu ar skaidru naudu.

Paredzams, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šogad maijā, bet pirms tam likumprojektam jāgūst atbalsts Saeimā. Šajā laikā ideja daļā sabiedrības jau tikusi nodēvēta par banku lobiju uzvaru, kas ļaus tām gūt papildus peļņu. Skaidras naudas darījumu samazināšana ir loģisks solis digitalizācijas laikmetā, turklāt Latvija nav ne pirmā, ne pēdējā valsts, kurā notiek šādi procesi.

Zviedri plāno ieviest e-kronas

Šobrīd pasaule kļūst aizvien digitālāka un pārmaiņas skar arī norēķinu jomu. Domāju, ka mūsu ikdienā ienāks aizvien vairāk šādu risinājumu, ne tikai bankas pārskaitījumi, un ar to ir jārēķinās.

Šādas izmaiņas neskar tikai Latviju, daudzviet pasaulē tā jau ir ierasta prakse, turklāt virkne valstu ir gājušas vēl tālāk. Zviedrijas centrālā banka Riksbank šogad plāno sākt pilotprojektu ar mērķi izstrādāt elektronisko valūtu, proti, lietošanai gatavu e-kronu, ko nākotnē varētu laist apgrozībā, ja tiktu pieņemts attiecīgs lēmums. Projekta autori plāno izstrādāt e-kronas, ko varēs augšuplādēt mobilajā aplikācijā vai īpašā maksājumu kartē. Zviedrija pēdējo gadu laikā cenšas būtiski samazināt skaidras naudas izmantošanu norēķinos un rezultāti liecina, ka mērķis tiek sasniegts – kredītkartes un debetkartes Zviedrijā šobrīd ir izplatītākais norēķinu veids, savukārt mobilie maksājumi ir tikpat populāri kā skaidra nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere skaidras naudas darījumu griestus samazināt no 7200 eiro līdz 3000 eiro turpina virmot idejas līmenī, bet priekšlikums nekustamo īpašumu darījumos izmantot tikai bezskaidru naudu gan akceptēts

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Nodokļu un nodevu likumā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs solīja, ka uz otro lasījumu tiks iesniegti komisijas sēdē izgaismoto defektu precizējumi. J.Reirs arī pieļauj, ka tik pamatīgi skaidras naudas ierobežojumi droši vien nav daudzās valstīs, toties citviet ir spēkā naudas līdzekļu izcelsmes legalitātes pierādīšana. Iespējams, šāda norma – prasība pierādīt līdzekļu legalitāti - tiks ieviesta arī Latvijā.

Finanšu ministrija (FM) piedāvāja samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no pašreizējiem 7200 eiro līdz 3000 eiro. Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija vērš uzmanību, ka nav noteikts, uz kādu laika periodu ir attiecināms aizliegums veikt skaidras naudas darījumus, tāpat netiekot definēts, kas uzskatāms par darījumu. Tā kā jau pastāvošā norma pieļauj lielu interpretācijas iespēju, uz to asociācija ir vairākkārt vērsusi FM uzmanību. Neskaidri ir skaidras naudas darījumi attiecībā uz laulātajiem un bērniem. Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā par skaidras naudas ierobežošanas pasākumiem ieteikts neiekļaut darījumus starp fiziskām personām, jo tos tiesībsargājošie profesionāļi uzskata par nepiemērojamiem, turklāt tie tiek uzskatīti par ekonomiskās brīvības un privātuma pārkāpumiem. Arī LTRK neatrod pietiekamus argumentus skaidras naudas izmantošanas griestu noteikšanai un vēlas detalizētu informāciju atšķirīgu sliekšņu noteikšanai transportlīdzekļu, nekustamo īpašumu un citiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Likuma grozījumi paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par peļņas un citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 125 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 50 eiro līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 50 eiro līdz 350 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mājokļu tirgū skaidru naudu vairs nepieņems

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. maija darījumus ar nekustamo īpašumu vairs nevarēs veikt skaidrā naudā.

Tādu lēmumu vakar pieņēma Saeima. Tas darīts tādēļ, lai mazinātu krāpniecību ar nodokļiem, kā arī, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām nekā patiesā darījuma apmērs. Eiropas Komisijas (EK)eksperti norāda, ka skaidras naudas ierobežojumi ir efektīvi cīņā pret naudas atmazgāšanu, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanā – proti, mazina izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Lai gan EK savā pērnā gada nogales ziņojumā ir norādījusi, ka ES līmenī netiks noteikti nekādi dalībvalstīm kopēji skaidras naudas ierobežojumi, tomēr vairums dalībvalstu tādus ir ieviesušas. Nesen to izdarīja Lietuva, nosakot, ka skaidras naudas darījumi ar nekustamo īpašumu nedrīkst pārsniegt 3000 eiro. Lietuvas Nekustamā īpašuma asociācija to jau ir novērtējusi pozitīvi, uzsverot, ka tādējādi šajā segmentā būtiski tiks mazināta ēnu ekonomika. Jāpiebilst, ka skaidras naudas ierobežošana ir aktuāla ne tikai Eiropas Savienībā. Arī Izraēla pērn pieņēma aizliegumu izmantot skaidru naudu nekustamā īpašuma darījumos, pamatojot to ar augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru un naudas atmazgāšanu. Uz jautājumu, kādēļ tiek ierobežotas cilvēku tiesības maksāt tādā veidā, kādā viņi to vēlas, atbilde ir vienkārša – valstij ir tiesības uzlikt samērīgus ierobežojumus, ja to prasa sabiedriskais labums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka un Valsts kase) 2019. gadā veica 530.6 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 203.0 mljrd. eiro kopapjomā, informē Latvijas Bankas preses dienestā.

Vidēji dienā veikti 1.5 milj. maksājumu 556.3 miljonu eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2018. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11,0%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (66,4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (33,5% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā vienam iedzīvotājam vidēji ir 2 konti un viena maksājumu karte

Žanete Hāka, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2018. gadā veikti 487,3 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS Latvijas Pasts un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu, liecina centrālās bankas dati.

Kopējais maksājumu apmērs sasniedz 203 miljardus eiro (vidēji dienā veikti 1,3 miljoni maksājumu 556,2 miljonu eiro apjomā). Salīdzinājumā ar 2017. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10,4%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63,8% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2018. gada beigās Latvijā bija izdoti 2,2 miljoni maksājumu karšu (1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 42.7 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 993 bankomāti. Kopumā Latvijā 2018. gada beigās bija 3.6 milj. klientu norēķinu kontu jeb 1.9 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot robežu

LETA, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, informēja parlamenta Preses dienestā.

Par šiem grozījumiem šodien raisījās plašas debates Saeimas sēdē, vairākiem opozīcijas pārstāvjiem paužot bažas par šo normu piemērošanu.

Pašlaik spēkā esošais regulējums ir attiecināms uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, un nav piemērojams attiecībā uz skaidras naudas apriti uz valsts iekšējās robežas ar ES dalībvalstīm. Tas rada problēmas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma novēršanu, un šāda situācija veicina draudus valsts drošībai, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi efektivizēs tiesībsargājošo iestāžu darbu cīņā pret neskaidras izcelsmes naudas pārvadājumiem starptautiski, nodrošinot arī «Moneyval» rekomendāciju izpildi, iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, VID sola pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem

LETA, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem, šodien žurnālistiem atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Jaunzeme pauda cerību, ka 1.jūlijā spēkā stāsies grozījumi likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kas paredz pienākumu ikvienai personai uz robežas deklarēt skaidru naudu no 10 000 eiro. Grozījumi paredz, ka personām būs jāpierāda naudas izcelsme.

Jau ziņots, ka Saeima minētos likuma grozījumus otrajā lasījumā atbalstīja maijā.

«Es saprotu, ka šī norma tiks pieņemta vēl šajā parlamenta sesijā. Tas nozīmē, ka ielidojot, ne tikai no ārējās robežas, bet arī uz iekšējās robežas, būs jādeklarē nauda un naudas pārvadītājam būs jāpierāda līdzekļu izcelsme. Ja atradīsim personas bagāžā 10 000 eiro, tad personai būs jāsniedz paskaidrojums par līdzekļu izcelsmi un kur naudu domāts izmantot. Ja radīsies aizdomas, tad mēs šo naudu varēsim aizturēt un lūgt 30 dienu laikā iesniegt papildu dokumentus par tās izcelsmi. Ja persona nevarēs iesniegt šo informāciju, tad nauda tiks konfiscēta,» norādīja VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā pirmajā pusgadā veikti bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā

Žanete Hāka, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 1. pusgadā veikti 262 miljoni bezskaidrās naudas maksājumu 92,8 miljardu eiro kopapjomā, liecina Latvijas Bankas dati.

Vidēji dienā veikti 1.4 milj. maksājumu 512.6 milj. eiro apjomā. Salīdzinājumā ar 2018. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 4.1%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 5.6%. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (64.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (35.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai zināt, cik daudz informācijas par katru nodokļu maksātāju ir VID rīcībā?

Tatjana Ļutinska, starptautisks nodokļu konsultants, "TX Solutions", 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. marta līdz 1. jūnijam ienākumu deklarācija jāiesniedz visiem tiem, kas 2019. gadā saņēma ienākumus, no kuriem ienākuma nodoklis nav ieturēts to izmaksas vietā, vai ienākumus no ārzemēm. Kas jāzina nodokļu maksātājam?

Pirmais. Jums, nodokļu maksātāj, ir jāatceras viss – visi pagājušā gada ienākumi. Ja esat Latvijas nodokļu rezidents, Jums šeit pēc šīs valsts noteikumiem jāmaksā nodokļi par ienākumiem, kas saņemti jebkurā pasaules malā, lai gan ārzemēs šie ienākumi jau varēja būt aplikti ar nodokļiem. Jūsu nodokļu rezidenci nenosaka Jūsu pase, bet gan Jūsu pastāvīgā vai galvenā dzīvesvieta Latvijā. Pie tam Jums jāmaksā nodokļi no jebkuriem ienākumiem, izņemot ierobežotu skaitu likumā norādītiem neapliekamajiem ienākumiem. Tādi ir, piemēram, ienākumi no personīgās mantas pārdošanas un dāvanas no tuviem radiniekiem. Tomēr arī ar nodokli neapliekamos ienākumus nedrīkst aizmirst norādīt deklarācijā, ja to summa pārsniedz 10 000 EUR. Tālāk, lai cik negaidīti tas būtu, ar ienākuma nodokli tiek aplikti ne tikai saņemtie skaidras un bezskaidras naudas līdzekļi, bet arī saņemtie labumi un pakalpojumi. Piemēram, mājokļa nodrošināšana. Un dažos gadījumos šādu labumu saņemšana var tapt zināma VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 04.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas norēķini Latvijā sarūk. Šo tendenci sekmē politiskie lēmumi banku darbībā. Darījumus ar skaidru naudu nevar tik brīvi veikt kā pirms pieciem, desmit gadiem, jo likumdošana piespiež bezskaidras naudas norēķiniem kļūt par dzīvesveidu.

Skaidras naudas darījumus ierobežo komisijas maksa par skaidras naudas izņemšanu, banku noteiktie limiti skaidras naudas iemaksā un izmaksā, valsts noteiktie darījumu griesti, bailes nonākt tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā un iespējamie sodi par šiem pārkāpumiem. Vai tās ir skaidras naudas ēras beigas?

Lasi žurnāla #DienasBizness 4. februāra numurā:

  • viedokļi - #Brexit ietekme
  • aktuāli - "ABLV Bank" Rīgā miljards gatavs izmaksai
  • numura tēma - skaidra nauda Latvijā
  • finanšu pakalpojumi - Latvija varētu kļūt par pievilcīgu strauji augošiem jaunuzņēmumiem
  • investors - kvalitatīvi saldumi ar augstu kakao īpatsvaru var sadārdzināties
  • energoefektivitāte - milzīgs siltuma patēriņš sabiedriskām ēkām
  • pakalpojumi - "Aerones" piedāvā fundamentāli jaunu tehnoloģiju vēja ģeneratoru apkopē
  • e-komercija - jauns spēlētājs interneta aptieku nozarē "AZETA.lv"
  • izklaides bizness - "Aerodium" paplašina darbību un atver jaunu atrakciju parku "ADVENTURES.zone"
  • pie stūres - jaunais "Audi Q3 Sportback"
  • brīvdienu ceļvedis ar Evitu Mackeviču, Eiro Personāls valdes locekli un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iepirkuma rezultātiem arī nākamgad valsts pensijas, pabalstus vai atlīdzības saņēmēja dzīvesvietā piegādās VAS Latvijas Pasts.

Pieaugot moderno tehnoloģiju izmantojumam, šo ekskluzīvo pakalpojumu izvēlas arvien mazāk klientu, tādējādi sadārdzinoties tā pašizmaksai, ko papildus ietekmē arī skaidras naudas inkasācijas pakalpojumu cenu kāpums, investīcijas drošības jautājumu risināšanā, nepieciešamais darba samaksas pieaugums pensiju un pabalstu piegādē iesaistītajiem darbiniekiem, kā arī paredzamā degvielas cenu palielināšanās, ko nosaka akcīzes nodokļa pieaugums no 2020.gada.

Latvijas Pasts piedalījās VSAA 2019.gada 26.jūlijā izsludinātajā iepirkumā un tika atzīts par uzvarētāju, no 2020.gada šo skaidras naudas piegādes pakalpojumu dzīvesvietā VSAA klientiem piedāvājot nodrošināt par tarifu 4,88 eiro, bet no 2021.gada – par 5,28 eiro. Minētā pakalpojuma sniegšana par zemāku tarifu uzņēmumam būtu finansiāli neizdevīga. Līdz šā gada beigām pensiju piegādes pakalpojuma cena ir 2,39 eiro

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas plūsmas no citām ES dalībvalstīm uz un no Latvijas tiks kontrolētas, deklarācija būs obligāti jāraksta, ievedot un izvedot 10 000 eiro, un šādu prasību varēs piemērot jebkuram cilvēkam, kurš šķērsos robežu

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus likumā Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas.

Atbildīgās institūcijas solīja arī informatīvo kampaņu par jaunajām prasībām, vienlaikus ir jautājums, vai izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paaugstināt atbildību par skaidras naudas nedeklarēšanu līdz 20% no summas, stāsies spēkā tajā pašā datumā kad izmaiņas skaidras naudas deklarēšanā uz valsts robežas. Saeimas Juridiskā biroja speciālisti secinājuši, ka varētu būt kāds laiks, kad šī likuma prasības jau ir jāpilda, bet izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā vēl nebūs spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1. jūliju, ievedot vai izvedot no Latvijas uz jebkuru ES dalībvalsti skaidru naudu no 10 000 eiro vai vairāk, tā obligāti būs jādeklarē.

Par šīs prasības neizpildīšanu paredzēts sods 20% apmērā no deklarējamās summas. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus likumā Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Pašlaik skaidras naudas deklarēšanas prasības attiecas tikai uz ārējo robežu, taču ar šiem grozījumiem tāda tiks ieviesta, arī šķērsojot Latvijas–Lietuvas, kā arī Latvijas–Igaunijas sauszemes robežu. Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins norādīja, ka piedāvātie grozījumi ir pretrunā ar savulaik Latvijas parakstīto iestāšanās ES dokumentu, kurš paredz brīvu kapitāla (arī naudas) kustību, kuru šie priekšlikumi ierobežo. Viņa aicinājums šos grozījumus izskatīt tikai pēc tam, kad ir saņemts Ārlietu ministrijas atzinums, neguva atbildīgās komisijas deputātu vairākuma atbalstu. Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka pienākums deklarēt skaidru naudu ir Vācijā, Luksemburgā, Francijā, Itālijā, savukārt Lietuvā, Beļģijā, Austrijā, Bulgārijā, Portugālē, Horvātijā – pēc muitas iestāžu pieprasījuma, vēl pēc cita principa jādeklarē Anglijā, Īrijā, Spānijā (tikai par summām, kas gada laikā pārsniedz 100 000 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LATTA: Ierobežojot skaidru naudu, mēs atdāvinām daļu tautsaimniecības citām valstīm

Žanete Hāka, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju asociācija (LATTA) ir satraukta saistībā ar plānoto grozījumu likumā «Par nodokļiem un nodevām», informē LATTA.

No 2019. gada 1. maija iecerēts Latviju ierindot pirmajā pieciniekā starp valstīm ar stingrākajiem skaidras naudas darījumu ierobežojumiem Eiropas Savienībā (ES).

3000 eiro (1500 eiro transportlīdzekļu pārdošanā) limits attieksies uz nodokļu maksātājiem, kā arī fiziskajām personām, kuras saimniecisko darbību neveic. Individuāli ieviešot stingrākus ierobežojumus atsevišķā ES daļā, mēs atdāvinām daļu savas tautsaimniecības citām dalībvalstīm, pauž LATTA valdes loceklis Aldis Čīma.

Par skaidras naudas darījumu ierobežojumu lietderību ES pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma ir veikts apjomīgs pētījums un sabiedriskās domas aptauja. EK ziņojumā COM (2018) 483 secināts, ka atšķirīgie valstu noteikumi par skaidras naudas maksājumiem izkropļo konkurenci iekšējā tirgū, kā rezultātā var notikt uzņēmumu pārcelšana pāri robežām, jo īpaši dažos specifiskos sektoros, kuros plaši izmanto skaidras naudas darījumus, piemēram, automobiļu tirdzniecībā. Ņemot vērā iepriekšminēto šajā posmā EK neapsver nekādu likumdošanas iniciatīvu par skaidras naudas darījumu ierobežošanas jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru