Jaunākais izdevums

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka monētas ar mazu nominālvērtību – 1 cents un 2 centi – būtu izņemamas no apgrozības (šādu viedokli 2020. gada augustā pauda 43% aptaujāto iedzīvotāju salīdzinājumā ar 27% 2020. gada februārī). To iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka 1 centa un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, saglabājas stabils (49% augustā un 46% februārī).

Kopumā iedzīvotājus apmierina skaidrās naudas pieejamība (šādu viedokli pauduši 84% aptaujāto), tomēr salīdzinoši liela daļa – 8% – atzina, ka viņus drīzāk neapmierina vai ļoti neapmierina iespējas izņemt skaidro naudu no sava norēķinu konta.

"Maksājumu radarā" izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "LATVIJAS FAKTI" 2020. gada augustā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

SIA "LATVIJAS FAKTI" direktors Aigars Freimanis komentē: "Augusta aptauja rāda, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri veikuši maksājumus ar bezkontakta karti, salīdzinot ar 2019. gada augustu, pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Augustā jau vairāk nekā puse no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem (53%) atzina, ka veic norēķinus ar bezkontakta karti. Salīdzinājumā ar februāra aptauju augustā pieaudzis arī to respondentu skaits, kuri norēķiniem izmanto viedtālruni, kā arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri veic zibmaksājumus.

Raugoties uz šiem rezultātiem, šķiet, ka tos būtiski veicinājusi Covid-19 pandēmija, tomēr tās ietekmi nedrīkst pārvērtēt. Analizējot vairāku gadu aptauju rezultātus, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāju gatavība norēķinos izmantot mūsdienīgus tehnoloģiskos rīkus ir visai augsta, cilvēki uzticas tehnoloģijām un tātad uzticas arī institūcijām, kuras garantē šo tehnoloģiju drošību. Tāpēc koronavīrusa Covid-19 radītie riski varētu būt papildu faktors, kas ietekmē cilvēku uzvedību, tomēr tā lomu nevajadzētu pārspīlēt. Vērtējot Covid-19 pandēmijas ietekmi uz dzīvi ilgtermiņā, vairākums aptaujāto saglabā optimismu un uzskata, ka tās sekas nebūs ilgstošas."

Arī Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs akcentē, ka aizvadītais pusgads pagājis Covid-19 pandēmijas zīmē. Tā ietekmējusi gandrīz visas mūsu ikdienas norises, un maksājumi nav izņēmums: "Pirmo reizi bija vērojams maksājumu kopskaita kritums, nevis pieaugums, kas turpinājās visus pēdējos gadus. Darījumu skaita kritums 2020. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu par 6.1% skāra iedzīvotāju vidū vispopulārākos – norēķinu karšu – maksājumus. Vienlaikus ievērojami saruka apjoma ziņā dominējošie kredīta pārvedumi: strauji samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, maksājumu kopapjoms 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu saruka par 14.8%.

Kritumu nenoliedzami noteikusi ievērojama ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanu saistīto pasākumu ietekmē, bet aptaujas un maksājumu datu analīze ļauj spriest par pārmaiņām sabiedrības maksāšanas uzvedībā. Latvijas Bankas nesen veiktajā sociālo mediju lietotāju ekspresaptaujā mazāk nekā puse aptaujāto pārliecinoši norādīja, ka Covid-19 pandēmija kopumā nav ietekmējusi viņu iepirkšanās paradumus. Gandrīz trešdaļa atzīmēja, ka iepērkas retāk, savukārt vēl gandrīz trešdaļa atzīmēja pārmaiņas savos maksāšanas paradumos, norādot uz aktīvāku maksājumu karšu izmantošanu norēķinos un interneta sniegto iespēju izmantošanu attālinātiem pirkumiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmei mazinoties un situācijai normalizējoties, gaidāms, ka atjaunosies bezskaidrās naudas maksājumu skaita kāpums. Tomēr pēdējo mēnešu notikumi veicinājuši sabiedrības iepirkšanās paradumu pārmaiņas, un ar to jārēķinās gan bezskaidrās naudas pakalpojumu sniedzējiem, lai padarītu tos vēl pievilcīgākus, ērtākus un drošākus patērētājiem, gan maksājumu infrastruktūras nodrošinātājam – Latvijas Bankai."

Latvijas Bankas inovatīvo maksājumu pakalpojumu attīstības vadītājs Harijs Ozols informē: "Nākamā nozīmīgā inovācija, pie kuras strādā Latvijas Banka sadarbībā ar komercbankām un citiem finanšu nozares spēlētājiem, ir zibenīgu maksājumu pieprasījumu jeb zibprasījumu ieviešana starpbanku līmenī, t.sk. izmantojot zibsaišu sniegtās iespējas. Šī inovācija varētu īpaši ieinteresēt uzņēmējus un būt viņiem noderīga, un vienlaikus arī iedzīvotāji savstarpēji varēs veikt maksājumus vēl ērtāk un daudzveidīgāk.

Iecerēts, ka nosūtīt zibprasījumu maksājuma veikšanai varēs, ne tikai norādot maksātāja konta numuru, bet arī tikai maksātāja mobilā tālruņa numuru vai kādu citu unikālu Zibsaišu reģistrā ietvertu identifikatoru. Iedzīvotāji savstarpēji šādi varētu "palūgt" samaksāt par kopīgu dāvanu vai pusdienām, savukārt uzņēmējiem un valsts iestādēm būs iespēja nosūtīt rēķinus to tiešai apstiprināšanai (samaksai) bez papildinformācijas ievades, tādējādi padarot šo procesu ērtāku, mazinot kļūdu iespējamību un veicinot rēķinu ātrāku samaksu."

"Ir dzirdēts viedoklis, ka skaidrās naudas loma samazinās un tai draud izzušana. Noteikti nevaru tam piekrist. Neraugoties uz bezskaidrās naudas izmantošanas progresu, arī skaidrajai naudai ir nākotne," pauž Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons.

Pirmkārt, ir liela sabiedrības daļa, kas dažādu iemeslu dēļ priekšroku dod tieši skaidrās naudas norēķiniem un uzkrājumiem. Skaidrās naudas īpatsvars kopējā maksājumu apjomā samazinās, bet tas notiek saistībā ar bezskaidrās naudas norēķinu straujāku kāpumu: vienlaikus palielinās arī skaidrās naudas norēķinu apjoms, tikai lēnāk. Eiropas Centrālās bankas aplēses liecina, ka eiro skaidrā nauda apgrozībā nepārtraukti aug – banknošu vērtība augusi no aptuveni 225 miljardiem eiro 2002. gada janvārī līdz 1.38 triljoniem eiro 2020. gada jūlijā. Pēdējo piecu gadu laikā eiro zonā skaidrā nauda apgrozībā pieauga vidēji par 5% gadā. Turklāt faktiski palielinās visu nominālvērtību naudas zīmju skaits, un tas liecina, ka aug skaidrās naudas izmantošana gan ikdienas norēķinos (naudas zīmes ar mazu nominālvērtību, kuras izmanto ikdienas pirkumiem), gan uzkrāšanai (naudas zīmes ar lielu nominālvērtību).

"Otrkārt, būtiska ir diversifikācija, nodrošinot, lai skaidrās un bezskaidrās naudas izmantošana būtu līdzsvarota. Tas ir arī drošības jautājums, kā to izjutām, piemēram, 2020. gada 9. jūnijā, kad nozīmīga Rīgas daļa samērā ilgu laiku palika bez elektrības. Šajā laikā bija apgrūtināti bezskaidrās naudas norēķini, cilvēki nevarēja piekļūt internetbankām u.tml. Neaizmirsīsim arī par citiem mūsdienām raksturīgiem riskiem, piemēram, kiberdrošības jautājumiem. Vienlīdz sāpīgi būtu gan palikt bez skaidrās naudas uzkrājumiem, ja mājās uzlauzts seifs, gan bez elektroniskās naudas norēķinu kontā, ja krāpnieks pamanījies to nozagt," uzsver Ģ. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank korporatīvajiem klientiem nodrošina bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" korporatīvajiem klientiem ieviesta iespēja veikt bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm.

Uzņēmumu karšu lietotāji tagad var savas maksājumu kartes pievienot e-makiem un ar viedierīču starpniecību veikt mobilos bezkontakta maksājumus.

Jaunais maksājumu veids "Android" tālruņu lietotājiem ir pieejams ar "Swedbank" mobilās lietotnes uzņēmumiem starpniecību, savukārt, "iPhone" vai citu "iOS" operētājsistēmas viedierīču lietotājiem – ar "Apple Pay". Uzņēmumu karti var sasaistīt arī ar "Garmin" vai "FitBit" viedpulksteņiem.

Bezkontakta maksājumi ar viedierīcēm ir pieejami lielākajā daļā vietu, kur ir uzstādīti bezkontakta karšu termināļi.

"Mūsu dati liecina, ka šobrīd klientu – uzņēmumu vidū bezkontakta maksājumi nav tik bieži izmantota funkcionalitāte, kā tā ir privāto lietotāju vidū, taču paredzam, ka mūsu korporatīvie klienti novērtēs jaunās iespējas un bezkontakta maksājumu īpatsvars strauji pieaugs," lēš "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tagad jāatbalsta stiprākie ķēdes posmi, lai spēcinātu visu ekonomiku

Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar "Altum" palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljoniem eiro.

Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomikas un uzņēmumus visa pasaulē, tāpēc arī pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāves, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas, un tas viss var radīt īslaicīgu "naudas badu". Savukārt komercbankas ne vienmēr var noreaģēt ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process, kas, piemēram, Lietuvā notiek daudz raitāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons.

Viņš informēja, ka "Civinity Latvia" grupā esošajos uzņēmumos šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā. Salīdzinājumam, Kauņā dažādos renovācijas projektu posmos ir 32 "Civinity" apsaimniekotie nami, Klaipēdā - 25, un Palangā - seši.

"Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski," skaidroja Bakštons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka Covid-19 krīzes ietekmē pasaules lielākās kompānijas savas dividendes varētu samazināt par 17-23%, prognozē fondu pārvaldīšanas kompānijas "Janus Henderson" eksperti.

Šā gada otrajā ceturksnī dividenžu maksājumi sarukuši par 108 miljardiem dolāru līdz 382 miljardiem dolāru. Tādējādi kopējais apjoms gada laikā samazinājies par 22%, kas ir sliktākais rādītājs kopš vismaz 2009.gada.

Dividenžu maksājumi sarukuši visos pasaules reģionos, izņemot Ziemeļameriku, jo Kanādā krīze tos nav ietekmējusi. Pasaulē kopumā dividendes samazinājuši 27% uzņēmumu, taču vissliktākā situācija vērojama Eiropā, kur vairāk nekā puse kompāniju samazinājušas dividendes, bet divas trešdaļas no tām dividendes atcēlušas vispār.

Maksājumi atšķiras arī nozaru griezumā. Samazinājums banku un citu finanšu kompāniju segmentā, kur Eiropas Centrālā banka aicināja atcelt dividendes, veido aptuveni pusi no 45% lielā krituma Eiropā otrajā ceturksnī, kopējam reģionā izmaksāto dividenžu apjomam sasniedzot 77 miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārstrādā risinājumu jaunā lietotnē

Anda Asere, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecības darbu mobilā lietotne "Partly" piedzīvojusi pārstrādi un pilnībā digitalizējusi procesus.

"Jau pirms gada, ieviešot pirmo versiju, zinājām, ka biznesa modelis būs jāmaina un jāsadarbojas ar uzņēmumiem, nevis individuālā darba veicējiem. Uzņēmumi, kas ikdienā ar to nodarbojas, ir daudz pieejamāki un uzticamāki - neviens negrib nedēļu gaidīt santehniķi, tāpēc aicinājām sadarboties kompānijas, kas sniedz šāda veida pakalpojumus. Šobrīd sadarbojamies ar uzņēmumiem "Rīgas Meistars" un "Telpu uzkopšanas serviss", kas atsaucās manam piedāvājumam," saka Arnis Celitāns, SIA "Partly" līdzdibinātājs.

Vaicāts, vai šajā laikā vērojama pastiprināta interese par iespēju pievienoties platformai, viņš teic, ka regulē šo procesu, jo vēlas, lai esošajiem meistariem būtu gana daudz darba. "Pieaugot darba apjomam, pievienosim vēl citus meistarus. Šāda veida "tirgus plača" risinājumos ir svarīgi, lai abās pusēs būtu līdzsvars. Tāpēc tagad strādājam pie tā, lai būtu vairāk pasūtījumu," norāda A. Celitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" savā mobilajā lietotnē ieviesusi iespēju veikt maksājumus, nezinot saņēmēja konta numuru – pietiek tikai ar tālruņa numuru.

Šāda veida pārskaitījumi ir pieejami ne tikai starp "Swedbank", bet arī citu banku klientiem, kuras pievienojušās Latvijas Bankas uzturētajam Zibsaišu reģistram. Līdz ar to maksājumi, kur jānorāda tikai saņēmēja mobilā tālruņa numurs, nu ir kļuvuši pieejami vismaz 90% Latvijas komercbanku klientu, to padarot par jaunu starppersonu norēķinu standartu.

"Pēdējo ceturkšņu dati rāda, ka mūsu klientiem mobilā lietotne ir kļuvusi par pamata bankošanās veidu – šā gada martā autorizēšanās skaits "Swedbank" lietotnē vairāk nekā trīs reizes apsteidza internetbankas lietošanu datorā, savukārt lietotnē veikto maksājumu skaits internetbanku apsteidza jau pagājušajā gadā. Iecere, ka banka nav vieta, uz kuru speciāli jāiet vai jāzvana, bet tā bankas klientam ir pieejama visur, kur vien klients atrodas, ir piepildījusies. Turpinot šī sapņa realizāciju, esam ieviesuši nākamo elementu, kas ļauj ietaupīt laiku, veicot savstarpējos norēķinus starp privātpersonām, tai skaitā citu banku klientiem. Lai veiktu maksājumu, vairs nav jāievada saņēmēja konta numurs – varēs vienkārši izvēlēties personu no sava tālruņa kontaktu saraksta vai ievadīt tālruņa numuru manuāli," norāda "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusi jeb 55 % Latvijas uzņēmumu pēdējā gada laikā ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, un uzņēmumi ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" publicētais pētījums.

Puse no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka kavētiem maksājumiem ir liela ietekme uz uzņēmumu likviditātes pazemināšanos - tas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu, kad tas bija aktuāli tikai 15% uzņēmumu. Savukārt 38% uzņēmumu atzīst, ka kavēti maksājumi apdraud to izdzīvošanu. Visi šie rādītāji Latvijā pārsniedz Eiropas vidējo līmeni.

Nedaudz vairāk nekā puse (53%) Latvijas uzņēmumu atzīst, ka pieaugošais kavējuma periods jeb tā saucamā "samaksas plaisa" ir liels risks ilgtspējīgai biznesa izaugsmei, kas ir par 7% vairāk nekā vidēji Eiropā. Kavētie maksājumi ir būtiski ietekmējuši biznesu un traucējuši uzņēmuma ieguldījumus stratēģiskās jomās, piemēram, jaunu darbinieku pieņemšanā, inovāciju veicināšanā, produktu vai pakalpojumu piedāvājuma paplašināšanā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā stikla apstrādes uzņēmumā

LETA, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā Pierīgas stikla apstrādes uzņēmumā, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa pavēstīja, ka, izskaitļojot iespējamo aplokšņu algu izmaksas dienu, pagājušajā piektdienā veiktas darbības attiecīgajā uzņēmumā, konstatējot vairāk nekā 18 000 eiro skaidrā naudā, kas bija sagatavoti aplokšņu algu izmaksai.

"Protams cilvēki aizgāja mājās bez aplokšņu algas," teica Jaunzeme, norādot, ka plašāku informāciju nevar izpaust.

Vienlaikus VID vadītāja uzsvēra, ka dienestam ir izveidots uzņēmumu saraksts, kuros ir aplokšņu algu risks.

"Mums jau ir izveidots saraksts. Šobrīd strādājam pēc tā, ka mēs reāli ejam un izņemam šo naudu, jo pārliecināšanas darbs, kuru mēs līdz šim veicām, skaidrojot, ka uzņēmumiem ir nepieciešams koriģēt uzvedību, nav nostrādājis," pauda Jaunzeme, vienlaikus atzīstot, ka tā ir dārga un arī galēja metode.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID lūdz sākt kriminālvajāšanu par skaidras naudas nedeklarēšanu vairāk nekā 25 000 eiro apmērā

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde Daugavpils prokuratūrai nodevusi kriminālvajāšanas sākšanai kriminālprocesu par vairāk nekā 25 000 eiro skaidras naudas nedeklarēšanu, šķērsojot valsts ārējo robežu, aģentūrai LETA pavēstīja VID.

Dienestā norādīja, ka 2020.gada jūlijā VID amatpersonas Silenes muitas kontroles punktā veica muitas kontroli kādam Ukrainā reģistrētam transportlīdzeklim. Tā pasažieri apliecināja, ka pie viņiem neatrodas preces vai skaidra nauda, kas būtu jādeklarē vai kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta, vai ierobežota.

Tomēr, veicot padziļināto muitas pārbaudi, pie vienas no personām, 1982.gadā dzimuša Ukrainas pilsoņa, konstatēta nedeklarēta skaidra nauda vairāk nekā 25 000 eiro apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, lai iegūtu pietiekamu pierādījumu kopumu, un šā gada jūlijā kriminālprocess tika nosūtīts Daugavpils prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma 195.2 panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, informēja VID. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hjūstona, mums ir problēma! Centrālās bankas steidz palīgā

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējdarbībai, izglītībai un pētniecībai, veselības aprūpei atļauj piešķirt līdz 70,44 miljoniem eiro

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma atļaut Covid-19 seku mīkstināšanai izmantot valsts budžeta virssaistību finansējumu līdz 70,44 miljoniem eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā vairākiem atbalsta mērķiem un pasākumiem uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības, veselības aprūpes prioritārajās jomās.

Finanšu ministrija (FM) rosināja piešķirt papildu virssaistības līdz 70,44 miljoniem eiro uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības, veselības aprūpes prioritārajās jomās vairākiem atbalsta mērķiem un pasākumiem. Valdībā uzklausītajā FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka no plānošanas perioda sākuma līdz 2020.gada 1.jūlijam ES fondu maksājumi projektu īstenošanai stabili turpina pieaugt, pārsniedzot 2,1 miljardu eiro jeb 48,6% no 2014.-2020.gada plānošanas perioda pieejamā 4,4 miljardu eiro ES finansējuma.

Kopumā 2020.gada pirmajā pusgadā darbības programmā kopējie maksājumi projektu īstenotājiem veikti atbilstoši prognozētajam. Gada prognoze (536,7 miljoni eiro) izpildīta par vairāk nekā 60%. Savukārt individuālo projektu maksājumu pieprasījumu 2020.gada plānu izpildē saglabājas negatīvas tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsta pasākums jeb tā dēvētā "nodokļu amnestija", kura rezultātā bija plānots samazināt kopējo parāda apjomu nodokļu maksātājiem, dodot iespēju divos gados samaksāt kavētos nodokļu maksājumus, norisinājies veiksmīgi un sasniedzis labu rezultātu, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Valsts kontrole konstatējusi, ka 64% no atbalsta pasākumā akceptētajiem dalībniekiem sekmīgi nokārtoja saistības un budžetā iemaksāja 53,9 miljonus eiro. Kopā atbalsta pasākuma laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsa ar šī pasākuma pamatparādu saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kopsummā par 13,1 miljonu eiro. Atsevišķos gadījumos VID novēloti pieņēma lēmumus par nokavējuma naudas dzēšanu, neievērojot noteikto termiņu.

Revīzijā secināts, ka arī 2019.gadā, līdzīgi kā 2018.gadā, atbalsta pasākuma dalībnieku daļa (kopumā visa pasākuma laikā 4083 dalībnieki jeb 32% no atbalsta pasākuma dalībniekiem) nepildīja uzņemtās saistības - neveica noteiktos maksājumus un VID bija pienākums atcelt lēmumus par konkrēto nodokļu maksātāju dalību atbalsta pasākumā par kopējo summu 61,1 milj. eiro, tai skaitā 2019.gadā - par 13 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto krīzi un tās ietekmi uz vīna nozari, Eiropas Komisija 7.jūlijā pieņēma papildu ārkārtas pasākumu kopumu šīs nozares atbalstam.

Vīna nozare ir viena no vissmagāk skartajām lauksaimniecības pārtikas nozarēm, jo visā ES strauji mainījās pieprasījums un tika slēgti restorāni un bāri, un patēriņš mājās šo pieprasījumu nekompensēja.

Jaunie pasākumi ietver atļauju tirgus dalībniekiem uz laiku pašiem organizēt tirgus pasākumus, Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē un avansa maksājumu ieviešanu par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā.

"Vīna nozare ir viena no tām nozarēm, ko visvairāk skārusi koronavīrusa krīze un ar to saistītie visā ES īstenotie ierobežošanas pasākumi. Komisijas pieņemtais pirmais tirgus pasākumu kopums jau ir sniedzis ievērojamu atbalstu. Tomēr neskaidrības saistībā ar krīzes mērogu ES un pasaules līmenī un rūpīga tirgus novērošana ir likušas mums ierosināt jaunu pasākumu kopumu vīna nozarē. Esmu pārliecināts, ka šie pasākumi ātri dos konkrētus rezultātus ES vīna nozarē un drīzumā nodrošinās stabilitāti," norāda Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Vojcehovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Fakts, ka e-veikalā pieejami norēķini ar karti, parāda tirgotāja uzticamību

Viktors Saulītis, "Luminor" e-komercijas un karšu risinājumu vadītājs, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga un, kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.

"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām. Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja "airBaltic" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Paplašināts dīkstāves palīdzības pabalstu saņēmēju loks

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pilnveidot valsts atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valdība otrdien, 2. jūnija sēdē, pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība".

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) informē: "Gandrīz mēnesi bija diskusijas par dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmēju loka paplašināšanu, vairākas reizes jautājuma izskatīšana tika atlikta. Beidzot panākta vienošanās vismaz par trīs pašnodarbināto kategorijām, kas varēs tikt pie valsts palīdzības."

Grozījumi paredz, ka dīkstāves palīdzības pabalstu turpmāk varēs saņem arī atsevišķas pašnodarbinātas personas, kurām Valsts ieņēmumu dienests ir atteicis piešķirt dīkstāves pabalstu.

Šo pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kuriem VID atteicis, jo pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi pašnodarbinātajam pārsniedza 1500 eiro vai, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā pašnodarbinātajam papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro, bet iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta izstrādāto jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā līdz brīdim, kamēr nebūs pārskatītas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, tostarp atcelts NĪN primārajam mājoklim un samazinātas nodokļa likmes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp lauksaimniekiem, pavēstīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Šāda ministra reakcija seko pēc tam, kad TM publiskoja jaunās plānotās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kas daudziem īpašumiem būtiski palielināsies, piemēram, jaunākiem mājokļiem Rīgā un Pierīgā tās palielināsies pat vairākas reizes.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Pie kadastrālajām vērtībām ir piesaistīti NĪN maksājumi, kas nozīmētu, ka, nemainot nodokļa likmes, vairākas reizes kāptu arī šī nodokļa maksājumi, kas sabiedrībā izsauca klaji negatīvu reakciju.

Politiķis apgalvo, ka TM "jau pērn jūlijā cēla trauksmi" par iespējamu kadastrālo vērtību kāpumu 2022.gadā, taču Finanšu ministrija esot atteikusies sākt darbu pie reformas, "aizbildinoties ar to, ka TM nav publicējusi jaunās prognozētās vērtības". "Tagad, kad tās ir publicētas, Finanšu ministrijai (FM) vairs nav neviena aizbildinājuma. Sagaidām operatīvu rīcību," izteicies Bordāns.

Bordāns atkārtoti uzsver, ka TM ir sagatavojusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par NĪN", kas paredz šī nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 000 eiro. Tas nozīmētu, ka, piemēram, primārajam mājoklim ar kadastrālo vērtību 80 000 eiro nekustamā īpašuma nodokļa maksājums būtu 0 eiro, bet mājoklim ar kadastrālo vērtību 120 000 eiro NĪN tiktu rēķināts no 20 000 eiro vērtības.

Līdzīgu principu tiekot piedāvāts attiecināt arī uz zemi zem primārā mājokļa, nosakot, ka šajos gadījumos nodokļa aprēķinam izmanto vienu piekto daļu no kadastrālās vērtības. Piemēram, ja kadastrālā vērtība ir 10 000 eiro, tad šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis ir 150 eiro. Pēc TM piedāvājuma ieviešanas tie būšot 30 eiro.

Pēc Bordāna vārdiem, agrāk notikušajā starpinstitūciju sanāksmē neesot gūts atbalsts TM piedāvājumam, savukārt nākamā šāda sanāksme norisināsies rīt, 21.jūlijā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Jānis Palkavnieks, "Draugiem Group" runasvīrs, konkursa "Ideju kauss" žūrijas pārstāvis, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 37% iedzīvotāju uzskata, ka raksturīgākais stereotips par uzņēmējiem – negodīgi cilvēki, sekojot apgalvojumam – uzņēmēji nāk no pārtikušām ģimenēm.

Tas secināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa "Ideju kauss" ietvaros veiktajā pētījumā, kas realizēts sadarbībā ar kompāniju "Norstat".

Lai gan esam jauna valsts ar progresīviem un inovatīviem biznesa risinājumiem, tomēr iespaids par uzņēmējdarbību kopumā velkas līdzi kopš 90. gadiem, kad likumdošanas nepilnības un sava veida grēkošana raksturoja lielu daļu šīs vides, un tas aktīvi ietekmē sabiedrisko domu joprojām, bet kā to labot? Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Patlaban parādās arvien vairāk uzņēmumu, kur profesionālo darbību raksturo augsti ētikas standarti un godīga komercprakse. Taču galveno problēmu iezīmē publiskā komunikācija, jo uzņēmumu īpašnieki vai runas personas izvēlas klusēt. Šāda attiecību uzturēšana, nepopularizējot ilgtspēju, izraisa tieši pretēju efektu – palielina iespēju, ka cilvēki izvairīsies no debijas uzņēmējdarbībā un vairos stereotipus par biznesmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas darbinieks no Latvijas uzņēmuma izkrāpj 100 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik augstu amatu ieņemošs bankas darbinieks, prettiesiski izmantojot klienta uzticību un iegūstot no uzņēmuma pārstāvja parakstus finanšu ķīlas līgumā, no kāda Latvijas uzņēmuma izkrāpis 100 000 eiro.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas šī gada maijā pabeidza izmeklēšanu šajā lietā.

Minētais bankas darbinieks apkrāptā uzņēmuma pārstāvi maldinājis par dokumenta patiesu saturu, kas, "ķīlas devējam" nezinot, tika izmantots kā nodrošinājums, lai attiecīgā bankas darbinieka civilsievai daļēji piederošajam uzņēmumam tiktu izsniegts bankas kredīts.

Darbību rezultātā kredīts netika atgriezts, bet banka izmantoja ķīlas tiesības un piedzina parāda summu no "ķīlas devēja" kontā esošajiem naudas līdzekļiem. Likumsargi izmeklēšanā noskaidroja, ka kredīta nauda, kas tika iegūta, pamatojoties uz attiecīgā bankas darbinieka falsificēto finanšu ķīlas darījumu, tika pārskaitīta kaimiņvalsts uzņēmumam, kur tika noņemta skaidrā nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru