Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

EK ierosina piešķirt saistībās dotācijas 118,4 miljardu eiro apmērā no "Next Generation EU" Atveseļošanas un noturības mehānismā, lai mazinātu jaunā koronavīrusa pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un padarītu ES ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās pārbaudījumiem un iespējām.

Tāpat EK ierosina 53,0 miljardus eiro kopējai lauksaimniecības politikai un 972 miljonus eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam - tos saņems Eiropas lauksaimnieki un zvejnieki, un šie līdzekļi arī nostiprinās agrārās pārtikas un zivsaimniecības nozares noturību un nodrošinās krīzes vadības iespējas. Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) varētu saņemt papildu 5,7 miljardus eiro no "Next Generation EU".

36,5 miljardi eiro paredzēti reģionālajai attīstībai un kohēzijai, ko papildina 10,8 miljardi eiro no "Next Generation EU" "React-EU" ietvaros, lai atbalstītu reaģēšanu uz krīzēm un krīžu pārvarēšanu. Savukārt 14,8 miljardi eiro iezīmēti ES partneru un interešu atbalstam pasaulē, no kuriem 12,5 miljardi eiro Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta - Eiropa pasaulē ietvaros un 1,6 miljardi eiro humānajai palīdzībai (HUMA).

Savukārt 13,1 miljardi eiro paredzēti pētniecībai un inovācijai, no kura 12,2 miljardi eiro iezīmēti ES pētniecības pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa". Tā varētu saņemt papildu 1,8 miljardus eiro no "Next Generation EU". Tāpat EK ierosina 5,5 miljardus eiro Eiropas stratēģiskajām investīcijām, no kuriem 1,2 miljardi eiro paredzēti "Invest EU" galvenajām prioritātēm - pētniecība un inovācija, zaļā un digitālā pārkārtošanās, veselības nozare un stratēģiskās tehnoloģijas, 2,8 miljardi eiro - Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam nolūkā uzlabot pārrobežu infrastruktūru un 1,2 miljardi eiro - programmai "Digitālā Eiropa" nolūkā veidot ES digitālo nākotni. Savukārt "Invest EU" varētu saņemt papildu 1,8 miljardus eiro no "Next Generation EU".

4,7 miljardi eiro paredzēti cilvēkiem, sociālajai kohēzijai un vērtībām, no kuriem 3,4 miljardi eiro ir plānoti "Erasmus+", lai radītu izglītības un mobilitātes iespējas cilvēkiem, 401 miljons eiro - mākslinieku un radošo darbinieku atbalstam visā Eiropā un 250 miljoni eiro - tiesiskuma, tiesību un vērtību veicināšanai. Savukārt 2,1 miljardi eiro paredzēti izdevumiem, kas paredzēti kosmosam, galvenokārt Eiropas Kosmosa programmai, kas apvienos ES darbību šajā stratēģiskajā jomā.

EK paredzējusi 1,9 miljardus eiro vides un klimata politikai, no kuriem 708 miljoni eiro paredzēti programmai "Life", lai atbalstītu klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, un 1,2 miljardi eiro - Taisnīgas pārkārtošanās fondam nolūkā nodrošināt, ka zaļā pārkārtošanās darbojas visu labā. Taisnīgas pārkārtošanās fonds varētu saņemt papildu 4,3 miljardus eiro no "Next Generation EU".

Savukārt 1,9 miljardi eiro paredzēti ES robežu aizsardzībai, no kuriem 780 miljoni eiro paredzēti Integrētās robežu pārvaldības fondam (IBMF) un 758 miljoni eiro - Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex). EK ierosinājusi

1,9 miljardus eiro piešķirt kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu atbalstam ES pievienošanās procesa prasību izpildē, galvenokārt izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III).

1,3 miljardus eiro iezīmēti ar migrāciju saistītiem izdevumiem, no kuriem 1,1 miljards eiro ir paredzēts migrantu un patvēruma meklētāju atbalstam saskaņā ar ES vērtībām un prioritātēm. EK paredzējusi 1,2 miljardus eiro nolūkā risināt aizsardzības un kopējās drošības problēmas, no kuriem 950 miljoni eiro ir paredzēti spēju attīstības un pētniecības atbalstam Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) ietvaros, kā arī 232 miljoni eiro - militārās mobilitātes atbalstam.

Savukārt 905 miljoni eiro paredzēti, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību, tajā skaitā 584 miljoni eiro iezīmēti Vienotā tirgus programmai, un gandrīz 200 miljoni eiro - darbam krāpšanas apkarošanas, nodokļu un muitas jomā. 789 miljonus eiro plānots piešķirt programmai "ES - veselībai" nolūkā nodrošināt visaptverošu reaģēšanu uz cilvēku vajadzībām veselības jomā, kā arī 95 miljonus eiro ES civilās aizsardzības mehānismam (rescEU), lai krīzes gadījumā varētu ātri sniegt operacionālu palīdzību. "RescEU" varētu saņemt papildu 680 miljonus eiro no "Next Generation EU".

Nākamā gada budžetā 600 miljonus eiro varētu piešķirt drošībai, no kuriem 227 miljoni eiro paredzēti Iekšējās drošības fondam (IDF), kas apkaros terorismu, radikalizāciju, organizēto noziedzību un kibernoziedzību.

2022.gada budžeta projekts ir daļa no ES ilgtermiņa budžeta, kas pieņemts 2020.gada beigās, un mērķis ir pārvērst tā prioritātes konkrētos ikgadējos sasniegumos. Tāpēc liela daļa līdzekļu tiks atvēlēta klimata pārmaiņu novēršanai saskaņā ar mērķi 30% no ilgtermiņa budžeta un atveseļošanas instrumenta "Next Generation EU" izlietot šai politikas prioritātei.

ES 2022.gada budžeta projektā ir iekļauti izdevumi "Next Generation EU" ietvaros, kas tiks finansēti no aizņēmumiem kapitāla tirgos, un izdevumi, kuri, ievērojot ilgtermiņa budžeta līdzekļu maksimālos apjomus, tiek finansēti no pašu resursiem. Kas attiecas uz pēdējo, budžeta projektā katrai programmai ir ierosinātas divas summas - saistības un maksājumi. "Saistības" attiecas uz finansējumu, par kuru konkrētā gadā var vienoties līgumos, un "maksājumi" ir faktiski izmaksātā nauda. ES 2022.gada budžets ietver saistības 167,8 miljardu eiro apmērā un maksājumus 169,4 miljardu eiro apmērā. Visas summas izteiktas faktiskajās cenās.

"Next Generation EU" faktiskie maksājumi un finansējuma vajadzības, kurām EK meklēs tirgus finansējumu, var būt mazākas, un to pamatā būs precīzas aplēses, kas laika gaitā mainās. EK turpinās publicēt sešu mēnešu finansēšanas plānus, lai sniegtu informāciju par plānotajiem emisijas apjomiem turpmākajos mēnešos.

Ar budžetu 807 miljardu eiro apmērā faktiskajās cenās "Next Generation EU" palīdzēs novērst koronavīrusa pandēmijas izraisīto tūlītējo ekonomisko un sociālo kaitējumu un nodrošinās ES gatavību nākotnei. Instruments palīdzēs pēc Covid-19 veidot ES, kas būs zaļāka, digitālāka, noturīgāka un spēs sekmīgāk tikt galā ar pašreizējiem un gaidāmajiem pārbaudījumiem.

"Next Generation EU" galvenais elements ir Atveseļošanas un noturības mehānisms - instruments, ar ko piešķir dotācijas un aizdevumus reformu un investīciju atbalstam ES dalībvalstīs. Līgumus un saistības "Next Generation EU" ietvaros var noslēgt līdz 2023.gada beigām, maksājumi saistībā ar aizņēmumu tiks veikti līdz 2026.gada beigām.

Tā kā visas ES dalībvalstis ir apstiprinājušas lēmumu par pašu resursiem, EK var sākt piesaistīt resursus Eiropas atveseļošanas finansēšanai, izmantojot instrumentu "Next Generation EU".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija pieņēmusi paziņojumu par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā, lai veicinātu stabilu, efektīvu un taisnīgu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Tajā izklāstīts gan ilgtermiņa, gan īstermiņa redzējums par to, kā atbalstīt Eiropas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un kā turpmākajos gados nodrošināt pienācīgus publiskos ieņēmumus. Tā mērķis ir radīt taisnīgu un stabilu uzņēmējdarbības vidi, kas var veicināt ilgtspējīgu un darbvietas radošu izaugsmi ES un palielināt mūsu atvērto stratēģisko autonomiju. Paziņojumā ir ņemts vērā progress, kas panākts G20/ESAO diskusijās par globālo nodokļu reformu.

"Nodokļu politikai ir jāiet kopsolī ar to kā attīstās mūsu ekonomika un tās prioritātes. Eiropas nodokļu noteikumiem jāatbalsta iekļaujoša ekonomikas atjaunošana, jābūt pārredzamiem un jāizslēdz jebkuras iespējas izvairīties no nodokļiem. Tiem jābūt efektīviem gan attiecībā uz lieliem, gan arī maziem uzņēmumiem. Šodien pieņemtais Eiropas Komisijas lēmums liks pamatu tādai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmai Eiropā, kas ir piemērota 21. gadsimtam un palīdz mums veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību," komentē EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ieguldīs 14,7 miljardus eiro, lai Eiropa kļūtu veselīgāka, "zaļāka" un vairāk digitalizēta

LETA, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021. līdz 2022.gadam, kurā izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

EK norādīja, ka vairāk nekā četri no katriem desmit eiro - kopā ap 5,8 miljardiem - tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt ES apņemšanos līdz 2050.gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mākslas, izklaides un atpūtas nozares uzņēmumiem būs pieejami 6 miljoni eiro

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijas atbalsta programmu 6 miljonu eiro apmērā koronavīrusa uzliesmojuma ietekmētajiem uzņēmumiem, kas darbojas mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.

Programma tika apstiprināta saskaņā pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem.

Programma, kuru pārvaldīs valstij piederoša attīstības finanšu institūcija Altum, būs pieejama uzņēmumiem, kuri regulāri organizē publiskus mākslas, izklaides un atpūtas pasākumus un kuru darbību ietekmējuši Latvijas valdības ieviestie pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai. Atbalsts tiks piešķirts tiešo dotāciju un aizdevumu veidā, un to maksimālais apjoms ir 300 000 eiro par viena pasākuma organizēšanu (visiem saņēmējiem).

Kopējais atbalsts vienam saņēmējam saskaņā ar programmu jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt 900 000 eiro. Dotācijas ir paredzētas, lai kompensētu izmaksas, kas saistītas ar pasākuma īstenošanu, ieskaitot tā sagatavošanu un izpildītāju atalgojumu, kā arī aprīkojuma un tehniskā atbalsta izmaksas. Aizdevumi ir paredzēti, lai palīdzētu nodrošināt uzņēmumiem apgrozāmos līdzekļus, kas savukārt palīdzēs mazināt koronavīrusa uzliesmojuma negatīvo ietekmi uz to finansiālo stāvokli. Komisija konstatēja, ka Latvijas programma atbilst ES pagaidu regulējuma nosacījumiem. Konkrēti, pirmkārt, atbalsts nepārsniegs katram saņēmējam noteiktos ierobežojumus, kas paredzēti pagaidu regulējumā, un, otrkārt, tas tiks piešķirts ne vēlāk kā 2021.gada 31.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas valstu vidū straujā izaugsme prognozējama Latvijai, atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā Eiropas un arī Latvijas ekonomikām bija raksturīgs straujš kritums pavasarī, kas bija saistīts ar pandēmijas izplatīšanos un sekojošiem ierobežojumiem.

"Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, gada vidū ierobežojumi tika atcelti vai mīkstināti un ekonomika uzsāka strauju atgūšanos. Diemžēl, rudenī sākoties pandēmijas otrajam vilnim, ierobežojumi tika atkal pastiprināti un ekonomika sabremzējās," piebilda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka kopumā 2020.gadā ekonomikas kritums nebija tik straujš, kā iepriekš prognozēts - Eiropas Savienībā kopumā par 6,3%, bet Latvijā - par 3,5%. "To noteica gan spēcīgie trešā ceturkšņa rādītāji, gan apjomīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi," skaidroja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismam dota zaļā gaisma

Jānis Goldbergs, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā pasliktinājies Latvijas sniegums Eiropas Savienības (ES) inovāciju reitingā, liecina Eiropas Komisijas publicētā "Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 2021".

Ja 2020.gadā Latvija ES inovāciju reitingā 27 valstu konkurencē ierindojās 23.vietā, tad šogad Latvija ir noslīdējusi uz 25.vietu.

2020.gadā Latvija tika ierindota to valstu vidū, kas tiek dēvētas par mērenajiem inovatoriem, tomēr jaunākajā reitingā Latvija ir nokļuvusi starp tām valstīm, kuras tiek uzskatītas par inovāciju uzsācējām.

No Baltijas valstīm visaugstākajā vietā reitingā ir Igaunija, kuras reitings gada laikā kāpis par trim pozīcijām - no 12.vietas pērn līdz 9.vietai šogad. Igaunija ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par spēcīgiem inovatoriem.

Savukārt Lietuva reitingā gada laikā pakāpusies par vienu vietu, šogad ieņemot 19.vietu. Lietuva ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par mēreniem inovatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsta līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā

Db.lv, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir konceptuāls valdības lēmums, - līdzekļus "airBaltic" varēs saņemt pēc tam, kad Eiropas Komisija būs veikusi valsts atbalsta izvērtējuma procedūru un sniegusi pozitīvu atbildi," norādīja Linkaits.

“Mūsu galvenā akcionāra atbalsts krīzes pārvarēšanai atspoguļo izpratni par airBaltic pozitīvo ietekmi uz ekonomiku,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Paredzēts, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) investīcijas atgriezīsies Latvijā kā ienākumi no pārdotajām akcijām.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", lidsabiedrības pamatkapitāls patlaban ir 506,473 miljoni eiro, tādējādi pēc otrreizējas tā palielināšanas Covid-19 pandēmijas laikā pamatkapitāls sasniegs līdz 596,473 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

"Mēs esam piešķīruši tirgus atļauju ar nosacījumiem "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātajai vakcīnai," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Es vienmēr esmu šīs pandēmijas laikā teikusi, ka šajā mēs esam kopā," sacīja Leiena, piebilstot, ka pirmās vakcinācijas tiks veiktas 27., 28. un 29.decembrī.

EK skaidro, ka Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

Pēc Leienas teiktā, vakcīna būs pieejama visās ES valstīs vienlaicīgi.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pirmdien paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Īrija aicina ES un Lielbritāniju nomierināties

LETA--REUTERS, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrija ceturtdien aicinājusi Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju pieklusināt savu retoriku savstarpējos pārmetumos par to, kas vainīgs pēcbreksita tirdzniecības problēmās.

Lielbritānija centusies panākt piekāpšanos no ES pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) pagājušajā mēnesī īsu brīdi gatavojās bloķēt Covid-19 vakcīnu piegādi Ziemeļīrijai.

Eiropas Komisija 29.janvārī pieņēma shēmu Eiropas Savienības rūpnīcās ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei. EK skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

Sākotnējais plāns ietvēra iespēju ES iedarbināt breksita līguma pantu, kas ļautu ierobežot preču plūsmu starp ES dalībvalsti Īriju un Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju.

Lielbritānija un Īrija strauji un asi reaģēja uz šādu iespējamību, un EK drīz pēc tam no šī nodoma attiecās.

Problēma ir tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols, kura mērķis ir saglabāt atvērtu Īrijas robežu, kas ir viens no 1998.gada miera vienošanās nosacījumiem, ar ko Lielbritānijas Ziemeļīrijas provincē tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien lems, vai ierosinātās Eiropas Savienības (ES) Covid-19 vakcinācijas apliecības apstiprināšanai izmantot steidzamības procedūru, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Eiropas Komisija (EK) 17.martā iesniedza priekšlikumu regulai, ar ko izveidot digitālo zaļo sertifikātu, ierosinot to pieņemt līdz vasarai. Priekšlikuma mērķis ir veicināt drošu un brīvu pārvietošanos ES iekšienē Covid-19 pandēmijas laikā.

Paredzēts, ka tajā būtu iekļauta informācija par to, vai ceļotājs ir vakcinēts pret Covid-19, vai ir saņēmis negatīvu Covid-19 testa rezultātu, kā arī informācija par agrākām Covid-19 infekcijām.

Pirmās EP debates par jauno apliecību notika 24.martā.

Žurnāls "Dienas Bizness" šonedēļ raksta, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu. Komisija izveidos vārteju, lai no drošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest, medijiem iepriekš apliecināja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 26.maijā izskatīšanai Saeimā lēma virzīt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta izdošanu.

“Tā sauktais digitālais zaļais sertifikāts nepieciešams, lai atvieglotu brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pārliecinātos par personu tiesībām izmantot epidemioloģiskās drošības pasākumu izņēmumus,” atzīmēja Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.

Viņš vērsa uzmanību uz faktu, ka šim priekšlikumam bija noteikta parastā kārtība, tāpēc tas varētu stāties spēkā tikai jūlijā, savukārt gan nacionālā mēroga vakcinācijas fakta apliecināšanas iespēju, gan Eiropas Savienības kopējo Digitālo zaļo sertifikātu plānots ieviest aptuveni turpmākā mēneša laikā.

Sertifikāti apliecinās vakcinācijas pret Covid-19 vai infekcijas pārslimošanas faktu, vai sniegs informāciju par veikto testēšanu. Iecerēts, ka personai, uzrādot sertifikātu, būs pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" slēgt līgumu ar personu apvienību "B.S.L. Infra" par "Rail Baltica" stacijas, estakādes un dzelzceļa būvniecību lidostā "Rīga", liecina IUB lēmums.

IUB izskatīja personu apvienības "Saipem-Rizzani De Eccher JV" iesniegto sūdzību par iepirkuma procedūru, tostarp par konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem piešķiramo punktu aprēķinu formulām un piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem.

"Saipem-Rizzani De Eccher JV" sūdzībā arī kritizējusi, ka "B.S.L. Infra" ir piedāvājis koplietošanas ceļu vietā izmantot dzelzceļa sliedes, noslēdzot par to atsevišķu vienošanos ar VAS "Latvijas dzelzceļš" par iespējamu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

""Saipem-Rizzani De Eccher JV" ir ārvalstu uzņēmumu apvienība, kuri nevar paredzēt, ka pasūtītājs varētu dot iespēju kādam no pretendentiem slepus vienoties ar Latvijas valstij piederošu monopoluzņēmumu par tā īpašumā esošas infrastruktūras ilgstošu izmantošanu. Ja šāda iespēja tika sniegta vietējiem uzņēmējiem, par to neinformējot ārvalstu uzņēmumus, tā ir atzīstama par diskriminējošu un pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma principiem," pauž sūdzības iesniedzējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas pilsēta Dortmunde ir atzīta par 2021.gada Eiropas inovācijas galvaspilsētu, savukārt Somijas pilsēta Vantā ir Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne, lēmusi Eiropas Komisija (EK).

Šodien un rīt Briselē notiekošajā Eiropas Inovācijas padomes samitā EK paziņo septītā konkursa "Eiropas inovācijas galvaspilsēta" uzvarētājus. Pēc spraigas izvērtēšanas divas neatkarīgu ekspertu augsta līmeņa žūrijas izraudzījās uzvarētājus un finālistus divās balvu kategorijās.

Otrā vieta Eiropas Inovācijas galvaspilsētas kategorijā ir piešķirta Dublinai Īrijā un Malagai Spānijā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa ieguvusi trešo vietu.

Balvu kategorijā "Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne" otrā un trešā vieta tika piešķirta Kaškaišai Portugālē un Tronheimai Norvēģijā.

Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela pauda, ka konkursa finālistu veikums ir patiešām ievērojams. "Man ir gods izcelt šīs pilsētas, kas ir īstas inovācijas izmēģinājumu laboratorijas. Tās kopīgi veido augšupējas iniciatīvas, kas ļauj sasniegt pilsētu attīstības ilgtspēju," norādīja Gabriela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijas tiesa piektdien likusi Zviedrijas farmācijas uzņēmumam "AstraZeneca" piegādāt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 27.septembrim 50 miljonus Covid-19 vakcīnas devu, kas ir mazāk, nekā Brisele bija pieprasījusi.

Pēc tiesas lēmuma abas puses paziņojušas, ka ir uzvarējušas. Eiropas Komisija (EK) uzsvēra, ka "AstraZeneca" nāksies maksāt sodanaudu par katru nokavēto devu, bet "AstraZeneca" solīja, ka viegli izpildīs uzdoto mērķi.

"AstraZeneca" šī gada pirmajā ceturksnī piegādāja ES tikai 30 miljonus no solītajiem 120 miljoniem Covid-19 vakcīnas devu, un EK vērsās tiesā pret "AstraZeneca" par neizpildītajām vakcīnu piegādēm.

Tiesa, lai gan atbalstīja EK lūgumu piemērot pagaidu pasākumus, lika uzņēmumam piegādāt ES līdz septembra beigām tikai 50 miljonus devu. ES bija pieprasījusi 180 miljonus devu. Ja "AstraZeneca" nespēs laikā piegādāt 50 miljonus devu, uzņēmumam būs jāmaksā desmit eiro liela sodanauda par katru nepiegādāto devu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva plāno, ka digitālo zaļo sertifikātu drošai ceļošanai Eiropas Savienības (ES) teritorijā Covid-19 pandēmijas apstākļos ieviesīs līdz vasarai, pastāstījusi Reģistru centra direktore pakalpojumu vadības jautājumos Diāna Vilīte.

Pēc viņas teiktā, pacienta dati par vakcinēšanos, pārslimotu Covid-19 vai negatīvu testa rezultātu no e-veselības sistēmas tiks ietverti QR kodā, kas vienlaikus saturēs arī īpašu privātu šifra atslēgu. Ceļotājs sertifikātu ar QR kodu varēs izdrukāt vai lejuplādēt tālrunī.

Uz kopējo ES sistēmu, ko apņēmusies izveidot Eiropas Komisija, tiks nosūtīta publiska šifra atslēga, kas ļaus piekļūt informācijai, ko QR kodā aizsargā privātā atslēga, lai pārbaudītu informāciju par ceļotāju.

"EK sistēmā informācijas par pacientiem nebūs. Publiskā šifra atslēga ir instruments, kas ļaus pārbaudīt, vai tas, ko uzrāda ceļotājs, ir patiesība. (..) Pagaidām nav zināms, kurā brīdī šīs pārbaudes tiks veiktas - pirms došanās ceļā vai ierodoties galamērķī," skaidrojusi Vilīte, piebilstot, ka šāda sertifikāta izveide Lietuvā varētu izmaksāt vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija apsver iespēju izmantot savas veto tiesības Eiropadomē, lai bloķētu dažas Eiropas Savienības (ES) iniciatīvas, pret kurām tā iebilst, paziņojis valdības pārstāvis Pjotrs Millers.

Attiecības starp ES un Poliju pēdējā laikā ir saspringtas.

Polijas valdība šomēnes pārmeta Eiropas Komisijai (EK) šantāžu, ierosinot aizturēt palīdzību pandēmijas seku novēršanai, ja vien Varšava neakceptēs ES tiesību pārākumu.

Trešdien intervijā Polijas Radio jautāts, kad Polija varētu sagaidīt pirmo naudu no ES atveseļošanas fonda, Millers sacīja, ka šis lēmums jāpieņem EK.

"Diemžēl Eiropas Komisija pēdējā laikā veikusi darbības, kurām nav juridiska pamata, proti, tā iesaldēja [Polijas] Nacionālā rekonstrukcijas plāna apstiprināšanu," sacīja Millers.

Viņam arī tika jautāts par Polijas premjerministra Mateuša Moravecka neseno interviju laikrakstam "Financial Times". Intervijā premjers apsūdzēja EK, ka tā tur ieroci Polijai pie galvas, un aicināja Briseli atturēties no finansiālās un politiskās šantāžas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diversificēt alternatīvas fosilajai degvielai, nevis tās pretnostatīt

Alīna Safronova, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Eiropas Komisijas paziņojumu par ieteikumiem dalībvalstīm attiecībā uz to kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajiem plāniem, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka ieteikumi virza Latviju uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kura pārtaps par dabas rezervātu, kur lauksaimniecība būs neizdevīga un konkurētnespējīga.

Neskatoties uz Latvijas aktīvu iesaisti un priekšlikumu un viedokļu sniegšanu, dokuments ir sagatavots ļoti vispārīgi, neiedziļinoties konkrētās valsts situācijā, kā rezultātā ieteiktās rekomendācijas ir neizprotamas un diskriminējošas dalībvalstu vidū, norāda LOSP.

Eiropas Komisija kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem izvirza lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu un slāpekļa ienesi lauksaimniecības zemēs samazinājumu. Minētie jautājumi tiek izcelti kā būtiski vides kvalitātes uzlabošanai un tiek piedāvāti dažādi risinājumi, kā bioloģiskā daudzveidība, augu aizsardzības līdzekļu samazināšana, zaļināšana un citi pasākumi, kas uzlabotu vides kvalitāti. LOSP piekrīt, ka ES dalībvalstīm ir jārūpējas par vidi, bet tai ir jābūt solidārai. Ir būtiski piebilst, ka Latvija visos rādītājos ir viena no zaļākajām valstīm ES. Tāpēc uzskatām, ka nevar prasīt Latvijas zemniekiem piemērot tādus pašus nosacījumus vides kvalitātes uzlabošanai, kā valstij, kur rādītāji ir būtiski augstāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija ierosinājusi ieviest Eiropas digitālās identitātes satvaru, kas būs pieejams visiem ES pilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Nospiežot pogu tālruņa ekrānā, iedzīvotāji varēs pierādīt savu identitāti un kopīgot elektroniskos dokumentus, kas glabāsies Eiropas digitālās identitātes makā. Tiešsaistes pakalpojumus viņi varēs saņemt ar savas valsts digitālo identifikāciju, kas būs atzīta visā Eiropā. Ļoti lielām platformām pēc lietotāja pieprasījuma būs jāakceptē Eiropas digitālās identitātes maku izmantošana, piemēram, vecuma pierādīšanai. Lietotājs vienmēr varēs izvēlēties, vai izmantot Eiropas digitālās identitātes maku.

"Eiropas digitālā identitāte mums ļaus jebkurā dalībvalstī rīkoties tāpat kā savā zemē - bez papildu izmaksām un ar mazāk šķēršļiem. Vai tā būtu dzīvokļa noīrēšana vai bankas konta atvēršana ārpus savas valsts. Un darīt to aizsargātā un pārredzamā veidā. Mēs izlemsim, cik daudz ziņu par sevi, ar ko un kādam nolūkam vēlamies kopīgot. Tā ir vienreizēja iespēja mums visiem dziļāk izjust, ko nozīmē dzīvot Eiropā un būt eiropietim," komentē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece digitālajam laikmetam gatavas Eiropas jautājumos Margrēte Vestagere.

Komentāri

Pievienot komentāru