Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Kā daļu no nākamā ilgtermiņa ES budžeta - the Multiannual Financial Framework – Eiropas Komisija ir ierosinājusi programmu Digitālā Eiropa, kas vērsta uz ES stratēģisko digitālo spēju veidošanu un digitālo tehnoloģiju plašas ieviešanas veicināšanu. Ar plānoto kopējo budžetu 7,5 miljardu eiro apmērā tas veidos un atbalstīs Eiropas sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi. Programma veicinās ieguldījumus superdatoros, mākslīgajā intelektā, kiberdrošībā, uzlabotās digitālajās prasmēs un digitālo tehnoloģiju plašas izmantošanas nodrošināšanā visā ekonomikā un sabiedrībā kopumā.

Eiropas Komisija kopš 2014. gada uzrauga dalībvalstu progresu digitālajā jomā, sagatavojot ziņojumus, kas balstās uz Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI). 2020. gada DESI 28 ES dalībvalstu vidū Latvija ierindojās 18. vietā. Attiecībā uz digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem Latvija ieņēma 5. vietu. E-pārvaldes lietotāju skaits ir turpinājis augt un ir uzlabojusies arī tiešsaistes publisko pakalpojumu nodrošināšana.

Savukārt pēc tehnoloģiju izmantošanas uzņēmumos Latvija ierindojas tikai 23. vietā. Lielo datu tehnoloģiju izmanto tikai 8 % uzņēmumu un 19 % uzņēmumu veic darbības sociālajos plašsaziņas līdzekļos, bet tikai 11 % uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus. Turklāt tikai 11 % mazo un vidējo uzņēmumu jeb MVU veic tirdzniecību tiešsaistē un tikai 5 % no MVU apgrozījuma veido e-komercija. Arī attiecībā uz digitālajām prasmēm Latvijas rādītāji ir krietni zem vidējā. Vairāk nekā pusei iedzīvotāju joprojām nav digitālo pamatprasmju, un no kopējā nodarbināto skaita tikai 1,7 % ir IKT speciālisti (vidējais rādītājs ES ir 3,9 %). Šis indekss parāda, ka digitalizācijas jomā Latvijā atpaliek tieši privātais sektors, mūsu ekonomikas pamats – MVU, nevis publiskais sektors.

Saskaņā ar jaunāko Eiropas Investīciju bankas pētījumu par investīcijām un investīciju finansēšanu (Survey on Investment and Investment Finance 2020) Covid-19 palielinās digitālo tehnoloģiju pielietojumu ilgtermiņā 43% MVU ES un tikai 22% MVU Latvijā. Savukārt, nozaru dalījumā Latvija atpaliek no ES vidējiem radītājiem gan ražošanā - 55% pret 18% no aptaujātiem uzņēmumiem, gan pakalpojumos - 49% pret 18%, gan infrastruktūrā 49% pret 18%, un vienīgi būvniecībā mēs esam aktīvāki nekā ES - 37% pret 55%.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) sadarbība ar partneriem 2019. gadā uzsāka projektu “Gudrā Latvija”, kura ietvaros vēlas palīdzēt Latvijas uzņēmumiem digitālajā transformācijā, sniedzot viegli saprotamus padomus un risinājumus. MVU portrets pašlaik izskatās sekojoši: 19% veido “rezerves soliņš”, 37% - “tautas klase”, 38% - “sporta klase” un tikai 6% - “augstākā līga”.

Masu medijos runā par digitizāciju, digitalizāciju un digitālo transformāciju. Vai tas ir viens un tas pats? Par digitizācija (digitization) dēvē analogā pārveidošanu par digitālo, tas būtība ir analogās informācijas kodēšana nullēs un vienībās, lai datori varētu to uzglabāt, apstrādāt un pārsūtīt. Uzņēmumi to aktīvi izmanto jau vairākus gadus desmitus. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka tā ir informācija, kuru digitalizējat, nevis procesi - jo tad jau sākas digitalizācija. Digitalizācija (digitalisation) ir digitālo tehnoloģiju un digitalizēto datu izmantošana, lai ietekmētu darba paveikšanu, pārveidotu klientu un uzņēmumu iesaistīšanos un mijiedarbību un radītu jaunas (digitālās) ieņēmumu plūsmas. Savukārt, digitālajai transformācijai ir nepieciešama plašāka digitālā adaptācija un kultūras maiņa. Digitālā transformācija vairāk attiecas uz cilvēkiem, nevis digitālajām tehnoloģijām. Tai nepieciešamas uz klientu orientētas organizatoriskas pārmaiņas, kuras atbalsta vadība un kuru pamatā ir radikāli kultūras izaicinājumi.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki pašlaik veic pētījumu par MVU digitālās transformācijas potenciālu. Mūsu pirmie aptaujas rezultāti (150 MVU) ļauj iezīmēt MVU digitlizācijas profilu, nosākot digizācijas, digitalizācijas un digitālās transformācijas līmeni.

MVU Latvijā savā ikdienā 64% aktivitāšu vēl joprojām velta analogas informācijas apkalpošanai, zvanot un sūtot vēstules klientiem, kā arī izmantojot papīra dokumentu apriti. Uzņēmumu digitizācijas pakāpe ir 70%, piemēram, izrakstot elektroniskus rēķinus, bet 50% veido digitalizācija, piemēram, programmatūra komunikācijas un sadarbības atvieglošanai, e-komercija.

Novērtējot tehnoloģiju izmantošanu MVU darbībā, digitalizācijas pakāpe veido 38%. Populārākās tehnoloģijas ir makoņdatošana un sociālie tīkli, kuru izmantošanas pakāpe ir 66%. Savukārt viszemākajā līmenī ir robotika, tikai 21%. Mākslīgais intelekts ir tehnoloģija, kura nodrošina digitālo transformāciju un to izmantošanas pakāpe MVU vidū ir 21%.

Savukārt digitalizācijas pakāpe MVU uzdevumu sasniegšanai veido 83%, tā ļauj iegūt, strukturēt un apstrādāt datus; kā arī noteikt darbības rādītāju dinamiku un pieņemt lēmumus par pašreizējo biznesa procesu. Attiecīgi, digitālā transformācija sastāda 71%, nodrošinot MVU iespēju radīt jaunu produktu/vērtību, kas rada jaunas vajadzības patērētājiem; attīstīties straujāk nekā konkurenti; attīstīt dinamiskus patērētāju tīklus; kā arī izstrādāt un īstenot digitālās transformācijas stratēģiju.

Rezumējot var secināt, ka Latvijā digitālās transformācijas process atpaliek no vidējiem Eiropas rādītājiem un privātām sektoram klājas daudz sliktāk nekā publiskajam sektoram. Tāpēc plānojot ANM finansējumu sadali ir jāparedz atbalsta mehānismi tieši MVU digitalizācijas veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija piektdien, 30. aprīlī oficiāli iesniegusi Eiropas Komisijā (EK) Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, informē FM.

“Pateicoties Atveseļošanas fonda investīcijām, varēsim stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā, īstenot valstī nozīmīgas reformas, radīt jaunas darbavietas un risināt sociālos jautājumus. Nozīmīgi līdzekļi tiks ieguldīti iedzīvotāju digitālo prasmju attīstīšanā un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, ekonomikas produktivitātes veicināšanā. Esmu gandarīts, ka šodien oficiāli iesniedzam Latvijas Atveseļošanas fonda plānu Eiropas Komisijai. Pateicos visiem, kas bija iesaistīti izaicinājumiem pilnajā plāna sagatavošanas procesā,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eksperti: ANM plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju 

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā...

Atveseļošanas fonda plāns EK iesniegts par visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas ir maksimālais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, balstoties uz aktuālajām ekonomikas prognozēm.

Plāns paredz atbalstu sešās jomās. Atbilstoši Eiropas Parlamenta apstiprinātajam regulējumam, 20% no fonda līdzekļiem plānots ieguldīt sabiedrības un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro (20% no fonda līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljoni eiro (10%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 196 miljoni eiro (11%), bet likuma varas stiprināšanai – 37 miljoni eiro (2%).

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē, un tie investējami līdz 2026. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējdarbību Latvijā visvairāk ietekmē inflācija un enerģijas cenas

Db.lv, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Luminor bankas aptauja, daļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) šogad neplāno paplašināt uzņēmējdarbību, un galvenie iemesli tam ir augošā inflācija – to norāda 45% aptaujāto, kā arī 39% uzņēmumu vadītāju min enerģijas cenas.

Gandrīz puse jeb 49% aptaujāto mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju Latvijā prognozē, ka uzņēmuma panākumus šogad noteiks ekonomikas stabilitāte. Aptuveni trešdaļa uzskata, ka visvairāk tos ietekmēs ar Covid-19 saistītie notikumi, bet 27 % – piegādes ķēžu nepārtrauktība un stabilitāte. Kā liecina veiktā aptauja, biznesam lielāku ietekmi rada ekonomiskie faktori, bet ģeopolitiskie satricinājumi mazos un vidējos uzņēmumus pagaidām skar mazāk.

"Uzņēmējdarbības vide jau iepriekš pandēmijas ietekmē un Ukrainā notiekošā kara dēļ izjūt lielus izaicinājumus. Mūsu veiktā aptauja pierāda, ka uzņēmēji turpina piedzīvot trauksmainu periodu un šobrīd īsteno nogaidīšanas stratēģiju, rūpīgi izvērtējot savas iespējas un tuvākajā laikā neplāno strauju attīstību. Mazāk nekā piektā daļa mazo un vidējo uzņēmumu šogad sagaida lielākus pārdošanas apjomus, vienlaikus vairāk nekā trešdaļa cer, ka izdosies saglabāt uzņēmuma stabilitāti. Arī šajā sarežģītajā laikā mēs turpināsim atbalstīt uzņēmējus, izsniedzot finansējumu uzņēmumu stabilitātei un attīstībai," saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijas pilsētā Portorožā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu asamblejas gaitā tika pasniegtas Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu balvas, kuras saņēma Norvēģijas, Dānijas, Somijas un Šveices uzņēmumi, savukārt īpašo atzinību izpelnījās Igaunijas investīciju izpētes jaunuzņēmums "Enlight Research".

Katru gadu mazie un vidējie uzņēmumi tiek nominēti balvām četrās kategorijās - "Starptautiskā zvaigzne", "Uzlecošā zvaigzne", "Inovāciju zvaigzne" un "Zvaigzne". Uzvarētājus izvēlas neatkarīga Eiropas Komisijas (EK) iecelta žūrija, kas atlasa trīs nominācijas katrā kategorijā, kā arī īpašās atzinības kandidātus starp uzņēmumiem vai iniciatīvām, kas sniegušas ievērojamu ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla tirgos.

Par 2021.gada "Uzlecošo zvaigzni" žūrija pasludināja Dānijas uzņēmumu "FOM Technologies", kas ražo modernas iekārtas, kuras ļauj pētniekiem, zinātniekiem un uzņēmējiem atklāt, attīstīt un komercializēt jaunus funkcionējošos materiālus, kas veicinās tīrāku un ilgtspējīgāku nākotni. Tas koncentrē savus pētījumus uz enerģijas uzkrāšanu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī karš Ukrainā nav radījis būtisku ietekmi Baltijas uzņēmumu eksporta plānos, kopējais noskaņojums ir kļuvis piezemētāks un prognozēs par apgrozījuma pieaugumu un investīciju plāniem dominē piesardzība, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja.

Salīdzinot ar uzņēmumu prognozēm gada sākumā, krasi mainījušās gaidas par apgrozījuma pieaugumu. Apgrozījuma kritumu šobrīd prognozē 50-64% Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (Igaunijā 50%, Latvijā 56% un Lietuvā 64%), savukārt 2022. gada janvārī tikai 15-24% aptaujāto Baltijas uzņēmumu sagaidīja apgrozījuma kritumu. Samazinājies arī to respondentu skaits, kuri prognozē apgrozījuma pieaugumu virs 15% – ja 2022. gada janvārī 12-13% uzņēmumu bija pārliecināti, ka apgrozījums pieaugs par vairāk nekā 15%, tad šobrīd maijā tikai 5-6% uzņēmumu Baltijā sagaida šādu izaugsmi.

"Tik piezemēts noskaņojums varētu būt pārsteidzīgs, jo inflācija var pozitīvi ietekmēt apgrozījuma pieaugumu. Tomēr tas varētu būt skaidrojams ar bažām par cenu kāpuma ietekmi uz patērētāju pirktspēju. Uzņēmumu īpatsvars, kas pieļauj apgrozījuma kritumu, ir skaidrojams arī ar ģeogrāfisko novietojumu – Lietuvai tirdzniecībā visciešākās saites ir ar Baltkrieviju un Krieviju, Latvija atrodas pa vidu, bet Igaunijas uzņēmumus vismazāk skar sankciju ietekme," aptaujas datus skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbībai digitālajā vidē vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Biznesa vadība” direktore, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas galvaspilsētā Prāgā šodien sākas ikgadējā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu asambleja, kas šogad galveno uzmanību veltīs Eiropas nākotnes uzņēmumiem.

Asambleja ir Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu un to atbalstītāju gada nozīmīgākais pasākums. Foruma gaitā tiks apspriests, kā vislabāk īstenot reālajā dzīvē mazo un vidējo uzņēmumu politiku, lai nodrošinātu Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu panākumus.

Asambleju organizē Eiropas Komisija un ES prezidējošā valsts Čehija.

Asambleja, kurā vienkopus pulcējušies uzņēmēju asociāciju pārstāvji, politiķi uz biznesmeņi, turpināsies līdz trešdienai, 30.novembrim. Tās kulminācija, līdzīgi kā citus gadus, būs Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balvu (EEPA) ceremonija.

Balvas tiek pasniegtas sešās kategorijās - "Uzņēmējdarbības gara veicināšana", "Ieguldījums uzņēmējdarbības prasmēs", "Uzņēmējdarbības vides uzlabošana", "Atbalsts uzņēmējdarbības internacionalizēšanai", "Atbalsts videi nekaitīga tirgus attīstībai un resursu efektīvai izmantošanai" un "Atbildīga un iekļaujoša uzņēmējdarbība". Tāpat tiek pasniegta arī īpašā žūrijas balva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Diskutēs par klupšanas akmeņiem un risinājumiem aktīvākai finanšu procesu digitalizācijai uzņēmumos

Db.lv, 07.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai informētu uzņēmējus par iespējām izmantot digitālos risinājumus finanšu pārvaldībai un tādējādi paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, šī gada 9. martā plkst. 10:00 - 13:00 tiešsaistē norisināsies vebinārs "Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija: klupšanas akmeņi un risinājumi".

Uz vebināru īpaši aicinām uzņēmumu vadītājus, finansistus un grāmatvežus, jo jautājumi par finanšu procesu uzlabošanu ir cieši saistīti un nav atraujami no uzņēmuma kopējās attīstības.

"Pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr digitalizācijas jomā uzņēmumiem Latvijā ir vēl liels attīstības potenciāls. Kā rāda Eiropas Komisijas publicētais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022, digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmumos šobrīd Latvija ierindojas zem ES vidējā rādītāja un tās aktīvāk izmanto arī mūsu kaimiņi - uzņēmēji Igaunijā un Lietuvā. Tādēļ vebinārā aplūkosim gan tehnoloģiju sniegtās iespējas finanšu pārvaldībai, gan arī praksē konstatētos "klupšanas akmeņus", kas nereti kavē mūsdienīgu risinājumu ieviešanu," saka vebināra organizatora, biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia valdes locekle Barba Zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 8 % Latvijas mazo un vidēju uzņēmumu vadītāju uzskata, ka par uzņēmēju var kļūt ikviens cilvēks, liecina "Tele2" un SKDS veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauja.

Uzņēmēji atzīst, ka, lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju, svarīgākas ir cilvēka personīgās īpašības nevis profesionālās zināšanas, kas iegūtas mācoties un uzkrājot pieredzi.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 37 % MVU vadītāju nezina, cik liels ir uzņēmuma apgrozījums. Kā atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts, tad šis parāda to, ka šie vadītāji visticamāk ņem aktīvu līdzdalību dažādu praktisko darbu veikšanā, piemēram, paši piedalās produkta izgatavošanā vai pakalpojuma sniegšanā, mazāk vērību pievēršot grāmatvedības skaitļiem.

"Mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji atzīst, ka sekmīgam uzņēmuma vadītājam ir gandrīz vienlīdz aktīvi savs laiks jāvelta gan uzņēmuma vadīšanai, gan arī jāņem aktīva līdzdalība dažādu praktisko darbu veikšanā. Saprotami, ka, palielinoties darbinieku skaitam uzņēmumā, palielinās to uzņēmumu vadītāju skaits, kuri uzskata, ka svarīgāk ir veltīt laiku vadīšanas procesiem," stāsta "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

5G Techritory spriedīs par 300 miljardu eiro vērto Eiropas digitalizācijas fondu apgūšanu

Db.lv, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No š.g. 22. līdz 25. novembrim Rīgā notiks Eiropas vadošais ekosistēmas forums “5G Techritory”, kurā nozīmīgākie 5G lēmumu pieņēmēji un praktiķi apspriedīs jauno Eiropas digitalizācijas fondu apgūšanu un lietderīgu izmantošanu 300 miljardu eiro apmērā, lai 5G tehnoloģijas radītu reālu pienesumu biznesam un sabiedrībai.

Pasākums notiks jau ceturto gadu pēc kārtas, tiešsaistes dalību apvienojot ar runātāju un auditorijas iesaisti klātienē.

Eiropas Savienība ir izveidojusi vairākus fondus ar mērķi paātrināt digitalizāciju dalībvalstīs, piemēram, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros digitalizācijai paredzēts 121 miljards eiro, un Eiropas Zaļā kursa ietvaros 184 miljardi eiro, kuru līdzekļus iespējams izmantot 5G pielietojuma attīstīšanai.

Lai apspriestu fondu līdzekļu izlietojumu, forumā piedalīsies augsta līmeņa Eiropas Komisijas pārstāvji, tajā skaitā Roberto Viola, Eiropas Komisijas sakaru tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektors.

“Jautājums, kas finansēs 5G tehnoloģijas, vienmēr ir bijis strīdīgs, jo tehnoloģiju attīstīšana prasa ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā. Šobrīd redzam, ka Eiropa ir pievērsusi lielu uzmanību digitalizācijai un viens no tās galvenajiem mērķiem ir 5G. Tā kā finansējuma apguvei ir nepieciešama dažādu organizāciju sadarbība, šogad “5G Techritory” pievērsīs īpašu uzmanību partnerību veidošanai, radot pamatu jaunu pētniecības un attīstības projektu izveidei,” informē Neils Kalniņš, “5G Techritory” direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamais gads - pateicīgs ieguldījumiem tehnoloģijās

Rinalds Sluckis, Biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors, 13.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos trīs gadus esam pavadījuši ekonomikas nenoteiktības zīmē. Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ bija jāpielāgojas izejvielu cenu un pieejamības svārstībām, darbam attālināti un citiem ierobežojumiem, kas ietekmēja biznesu.

Arī nākamais gads uzņēmējiem nebūs viegls, jo augstā inflācija turpinās ietekmēt uzņēmējdarbības vidi un, kopā ar augošajām personāla un finansējuma izmaksām, spiedīs meklēt risinājumus ne tikai biznesa noturēšanai, bet arī attīstīšanai. Neskatoties uz nelabvēlīgo makroekonomisko situāciju, 2023. gadā uzņēmumu ieguldījumiem tehnoloģijās un digitalizācijā nevajadzētu samazināties - gan pieejamā Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma dēļ, gan arī tādēļ, ka tehnoloģiju intensīvāka izmantošana šobrīd ir vienīgais reālais veids krīzes pārvarēšanai.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka Krievijas īstenotā karadarbība pasaulei jau izmaksājusi 2,8 triljonus ASV dolāru, kas citādi varētu tikt investēta biznesa izaugsmē. Tā kā ģeopolitiskās situācija joprojām ir ļoti saspīlēta, resursu cenas ir augstas un trūkst darba roku, kas spiež celt atalgojumu, arī nākamgad būs nepieciešama ļoti pārdomāta finanšu plānošana. Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI), Latvijas uzņēmumos ir ļoti zema tehnoloģiju intensitāte, un šādos apstākļos ekonomika var darboties un augt tikai pie zemām darba algām, taču tas vairs nav iespējams. Lai celtu atalgojumu, uzņēmumiem būs mazāk jāizmanto roku darbs un plašāk jāievieš tehnoloģijas. Šī iemesla dēļ paredzu, ka nākamgad arvien vairāk uzņēmumu izvērtēs biznesa tehnoloģijas un lems par ieguldījumiem inovācijās, lai celtu produktivitāti un pārvarētu šos sarežģītos ekonomiskos apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas sniegtās pašreizējās iespējas finanšu pārvaldībā līdz šim biežāk izmantojuši lielie uzņēmumi, jo tās dod iespēju strādāt efektīvāk, iegūt un analizēt datus jebkurā brīdī, kad nepieciešams, taču pilnībā to potenciāls joprojām nav izmantots, jo īpaši nelielo uzņēmumu segmentā.

Tādas atziņas skanēja biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia sadarbībā ar LR Grāmatvežu asociāciju un Dienas Biznesu rīkotajā vebinārā Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija - klupšanas akmeņi un risinājumi.

Nenoliedzami Covid-19 pandēmija ir bijis būtisks stimuls digitalizācijai visur, kur vien tas iespējams, tomēr vēl joprojām nebūt nav izmantotas visas iespējas, ko tā varētu sniegt. Digitalizācija tiek uztverta kā konkurētspējas stiprināšanas, efektivitātes paaugstināšanas, izaugsmes un attīstības instruments. Diemžēl Latvija digitālo tehnoloģiju un to radīto iespēju izmantošanā uzņēmumos atpaliek ne tikai no Igaunijas un arī no Lietuvas, bet ir arī zem ES vidējā rādītāja tā redzams Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunuzņēmējiem un pētniekiem šogad pieejamie valsts finanšu atbalsta instrumenti attīstībai

Db.lv, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos finanšu institūciju izsniegto aizdevumu skaits maziem un vidējiem uzņēmumiem kopumā ir stabils, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija.

Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos nedaudz pieaudzis aizdevumu skaists un vidējā aizdevumu summai, salīdzinot ar attiecīgu laika periodu pērn. Ievērojami vairāk aizņēmušās zemnieku saimniecības.

“Mūsu dati liecina, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā nav atstājis būtisku ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu. Neliels kritums ir vērojams SIA kreditēšanā aprīlī, taču pēc tam situācija atkal stabilizējusies. Šobrīd vidējā izsniegtā aizdevuma summa SIA ir ap 35 tūkstošiem eiro. Atšķirīga situācija vērojama ar aizdevumiem zemnieku saimniecībām, kur kopš gada sākuma vērojama stabila izaugsme. Ja pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos aizdevumu apmērs zemnieku saimniecībām bija svārstīgs, tad šobrīd tas viennozīmīgi ir ar pozitīvu tendenci, un vidējā kredīta summa ir ap 100 tūkstošiem eiro, kas ir par 28% lielāka nekā pērn,” informē Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par taisnīgāko atalgojuma maksātāju lielo uzņēmumu grupā šogad atzīta AS "Latvijas valsts meži", bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Getliņi eko", informē personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākā pētījuma datiem.

"Pandēmijas izraisītās pārmaiņas ir mainījušas spēles noteikumus, un darba tirgū galveno lomu spēlē darba ņēmējs. Taisnīgs atalgojums jau ir kļuvis par normu, nevis pievienoto vērtību. Arvien vairāk organizāciju veido pārskatāmu atalgojumu politiku, sekmējot savu konkurētspēju gan esošo darbinieku noturēšanā, gan jaunu piesaistē," pauda "Fontes" vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā uzsākt digitalizācijas ceļu un kļūt tehnoloģiski spējīgākam?

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors, 04.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties tehnoloģiju nozīmi globālajā konkurētspējā, Eiropas Savienība būtisku daļu Atveseļošanās fonda līdzekļu ir atvēlējusi digitālajai transformācijai. Latvijai, sākot no šī gada, būs pieejami 365,2 miljoni eiro, un daļa līdzekļu paredzēta arī digitalizācijai komercdarbībā un komersantu digitālās transformācijas veicināšanai.

Tā ir lieliska iespēja celt uzņēmuma konkurētspēju un ar ieviesto tehnoloģiju palīdzību risināt virkni problēmu, kas saistītas ar procesu paātrināšanu, darbaspēka trūkumu, produktivitātes celšanu u.c. Lai gan digitalizācija ir mūsdienīga un uz izaugsmi vērsta uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa, spert pirmos soļus šajā virzienā ne vienmēr ir viegli. Ar ko sākt?

Pirms jebkādu digitālu risinājumu ieviešanas vienmēr jānovērtē šī brīža situācija, lai vēlāk daudz skaidrāk un precīzāk izvērtētu sasniegto rezultātu. Piefiksējiet, kādus tehnoloģiskos risinājumus un procesu izmaiņas uzņēmumā esat ieviesuši pēdējo gadu laikā, vai tas ir sniedzis gaidīto rezultātu, kādi procesi vēl būtu jāpilnveido. Iespējams, jāveic digitālo sistēmu audits un tam jāpiesaista kāds eksperts ārpus uzņēmuma. Tāpat ir svarīgi uzstādīt mērķus uzņēmuma izaugsmei nākotnē - kā vēlaties uzlabot klientu apkalpošanu, attīstīt jaunus produktus, paplašināt tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pandēmijas iespaidā 48% mazo un vidējo uzņēmumu savu biznesu pārcēluši uz digitālo vidi

Db.lv, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) pandēmijas iespaidā savu biznesu ir pielāgojuši un daļēji vai pilnībā pārcēluši uz digitālo vidi, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” un pētījuma centra “Berg Research” veiktā MVU aptauja.

Šāda rīcība vairāk raksturīga uzņēmumiem ar 6-10 gadu pieredzi uzņēmējdarbībā un uzņēmumiem, kuros strādā ne vairāk par pieciem darbiniekiem.

Daļēji vai pilnīgi savu uzņēmējdarbību pārcēluši uz digitālo vidi ir tirdzniecībā (51%) un pakalpojumu jomā (48%) strādājošie uzņēmumi, bet salīdzinoši mazāk (45%) uzņēmumi, kas darbojas ražošanas nozarē.

“Liela daļa jeb 46% mazo un vidējo uzņēmumu atzīst, ka arī pēc pandēmijas turpinās biznesu organizēt digitālajā vidē, savukārt 35% uzņēmumu ir apņēmušies būtiski attīstīt savu uzņēmējdarbību digitālajā vidē. Tas nozīmē, ka liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu, kas veido vairāk nekā 98% no Latvijas biznesa vides, pandēmijas laikā ir apzinājuši digitālās vides priekšrocības un saskata iespējas sava biznesa izaugsmei arī turpmāk. Digitālās jomas attīstīšana uzņēmumiem var būtiski paaugstināt konkurētspējas priekšrocības ne tikai Latvijā, bet arī ļaut sekmīgi uzsākt vai izvērst darbību citu valstu tirgos,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru