Ekonomika

FOTO: Trīs jūru iniciatīvas biznesa forumā iezīmē ciešāku reģiona ekonomisko sadarbību ar Ukrainu

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.

Saistībā ar enerģētikas jautājumiem 3JI valstis tāpat kā visu Eiropas Savienību sagaida daudz jauni izaicinājumi, jo atteikšanās no Krievijas energoresursiem un pāreja uz zaļo enerģiju salīdzinoši īsā laikā radīs virkne sarežģījumu ar ražošanas jaudām un projektu īstenošanas kapacitāti. “Ir daudz dažādu šķēršļu ātrai pārejai uz zaļo enerģiju. Resursu trūkums, traucētas piegādes ķēdes, nepietiekamas ražošanas jaudas. Piemēram, lielākajiem vēja turbīnu ražotājiem ražošanas jaudas ir rezervētas vairākus gadus uz priekšu. Līdz ar to varam teikt, ka finanses nav šī jautājuma lielākais izaicinājums,” tā situāciju raksturoja 3JI Investīciju fonda pārstāvis Džeralds Kohs.

3JI mērķis ir ciešākas savienojamības veidošana starp Eiropas valstīm virzienā no Ziemeļiem uz dienvidiem kā arī investīciju piesaiste ilgtspējīgai enerģētikas, transporta un digitalizācijas sektoru attīstībai. “Biznesa foruma laikā tika iezīmēti jauni sadarbības koridori sadarbībai transporta un enerģētikas jomās. Līdz ar Krievijai noteiktajām sankcijām Eiropā mainīsies daudzi ekonomiskie procesi. Redzam, ka 3JI valstis ir gatavas ieguldīt straujākai pārejai uz atjaunojamajiem energoresursiem. Latvijas gadījumā mēs runājam par vēja un saules parkiem, kuri jau tuvākajā nākotnē varētu būt nozīmīgs balsts mūsu enerģētiskajai drošībai,” tā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Biznesa foruma noslēdzošajā daļā tika runāts par misiju pieejas principu, kurš palīdz ātrāk ieviest inovācijas un veicina dažādu sadarbības platformu attīstību. Pēc šī principa jau strādā Eiropas Komisija. Misiju pieeja ir izvēlēta arī kā stratēģija Latvijas valsts tēla ieviešanā. Paneļdiskusijā eksperti vienojās, ka labai misijai ir skaidrs virziens un konkrēta sabiedrībai nozīmīga problēma, kas jārisina. Tai jābūt izmērāmai un ierobežotai laikā. “Laba misija aptver daudzas ieinteresētās puses, un tai jābūt skaidriem mērķiem. Arī neveiksme var būt rezultāts, jo caur neveiksmēm mēs mācāmies. Ja nebūs neveiksmju, var rasties jautājums, vai esam izvirzījuši pietiekami ambiciozus mērķus. Visa pamatā jābūt uz rezultātu vērstai sadarbībai un tā nedrīkst būt piespiedu sadarbībā,” tā misiju pieejas principu komentēja Google Cloud tehniskais direktors Džons Ābels.

Forumā īpašu paziņojumu izteica arī 3JI reģiona valstu ASV tirdzniecības palātu pārstāvji, aicinot stiprināt šo iniciatīvu un izveidot organizācijai patstāvīgu sekretariātu, lai nodrošinātu sadarbības koordināciju ikdienā.

Savukārt Google valdības lietu un sabiedriskās politikas viceprezidents Karans Bhatia paziņoja par 5 miljonu dolāru ziedojumu 3JI valstu sabiedriskajām organizācijām, kuras sniedz ieguldījumu iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībā un līdz ar to stiprina visa reģiona konkurētspēju. Viena no organizācijām, kura jau saņem Google atbalstu Latvijā šādu projektu īstenošanai ir Riga TechGirls.

Biznesa forumā bija pārstāvētas tādas finanšu institūcijas kā Starptautiskais valūtas fonds, Eiropas Komisija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Eiropas Investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Japānas starptautiskā sadarbības banka, ASV Attīstības finanšu korporācija , Latvijas Banka, Ziemeļu investīciju banka, 3JI Investīciju fonds, kā arī vairāki nozīmīgi uzņēmumi, kā, piemēram, Amber Infrastrucutre Group, ORLEN, Rolls Royce, Atkins, Google, LMT, Mikrotik, Greenergy u.c.

Nākošo 3JI samitu un biznesa forumu 2023. gadā organizēs Rumānija.

Trīs jūru iniciatīva (3JI) tika radīta 2016. gadā ar mērķi stiprināt ekonomiskās attiecības un attīstīt starpvalstu komunikāciju, infrastruktūru un savietojamību 12 Eiropas Savienības valstu vidū starp Baltijas, Melno un Adrijas jūru.

3JI dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. 3JI stratēģiskie partneri: Amerikas Savienotās Valstis, Vācija un Eiropas Komisija.

3JI biznesa forumu organizēja LIAA, Ārlietu ministrija un Valsts prezidenta kanceleja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Starptautiskā attīstības finanšu korporācija (DFC) un Trīs jūru iniciatīvas (TJI) Investīciju fonds ir panākuši vienošanos, kas būs pamatā līgumam, ar ko ASV apņemas sniegt fondam finansējumu līdz 300 miljoniem ASV dolāru, aģentūru LETA informēja DFC pārstāvji.

Ar finansējumu paredzēts atbalstīt ieguldījumus enerģētikā un infrastruktūrā, kas uzlabo energoapgādes drošību, veicināt enerģijas dažādošanu un uzlabot savienojamību trīs jūru reģionā.

Pirms investīcijām ir drošības sajūta 

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums...

DFC ir ASV attīstības finanšu institūcija, un tās investīciju portfelis ir vairāk nekā 37 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ieguldīti dažādos pasaules reģionos, liekot uzsvaru uz mazāk attīstītām valstīm. DFC sadarbojas ar investoriem, lai izvietotu kapitālu dažādās nozarēs, tostarp kritiskajā infrastruktūrā.

Tiek paredzēts, ka DFC finansējuma sniegšana varētu tikt noslēgta šī gada laikā.

DFC izpilddirektors Skots Neitans skaidro, ka finanšu korporācijas ieguldījums veicinās energoapgādes drošību un stāsies pretī Krievijas agresijai Eiropā. Viņa ieskatā, sadarbība starp DFC un TJI veicinās iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un attīstību visā reģionā.

Sarunā ar aģentūru LETA Neitans norāda, ka tas, cik liela daļa no šī finansējuma nonāks konkrētās TJI dalībvalstīs, ir iniciatīvas vadības pārziņā, tādēļ patlaban nav iespējams noteikt, piemēram, cik lielu finansējumu varētu saņemt arī Latvija. Tāpat Neitans arī neizslēdza iespēju turpmākai finansējuma sniegšanai TJI, tomēr patlaban konkrētu summu vai termiņus, kādā finansējumu varētu sniegt, viņš nenosauca.

Vienlaikus DFC vadītājs norāda, ka korporācija būtu gatava arī atbalstīt investīcijas konkrēti Baltijas reģionā, atsevišķi no TJI, skaidrojot, ka DFC ir gatavi sniegt palīdzību atbalstam enerģētikas vai enerģētikas infrastruktūras projektiem. Konkrētas nozares paredz ierobežojumi, ko DFC nosaka ASV kongresa pusē.

Neitans uzsver, ka DFC pārsvarā sniedz palīdzību mazāk attīstītām valstīm, tomēr ir iespējamas arī investīcijas tādos reģionos kā Latvija, kas ir ar augstu ienākumu līmeni.

Viņš atzīmē, ka iespēju rašanai no DFC puses ļoti svarīgi ir tādi pasākumi kā TJI samits, kas šogad notiek Rīgā. "Tas ir bizness, tev ir nepieciešamas tāda veida tīklošanās iespējas, lai atrastu iespējas," skaidro DFC izpilddirektors.

Kā ziņots, Rīgā šodien un rīt notiek TJI samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus.

TJI dalībvalstis ir Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

Samitu un biznesa forumu apmeklē arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices pilsētā Davosā pirmdien sākas Pasaules ekonomikas forums, kurā viena no galvenajām tēmām šogad būs karš Ukrainā.

Pasākuma atklāšanā ar video zvana starpniecību runu teiks Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Forumā piedalīsies arī Kijivas mērs Vitālijs Kličko.

Pasaules ekonomikas forums ilgs četras dienas, un tajā piedalīsies gandrīz 2500 politiķi, uzņēmēji un pilsoniskās sabiedrības līderi.

Šogad foruma galvenā tēma ir "Vēsture pagrieziena punktā: valdības politika un biznesa stratēģijas".

Galvenā uzmanība tiks pievērsta globālajām krīzēm, tai skaitā karam Ukrainā, koronavīrusa pandēmijai un klimata pārmaiņām. Cita starpā tiks diskutēts par kara sekām un piegāžu ķēdēm, energoapgādi un pārtikas drošību.

Parasti Pasaules ekonomikas forums notiek janvāra vidū, bet pandēmijas dēļ tas tika atlikts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos.

Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās klātienē, Ventspilī, koncertzālē “Latvija” un tiešraidē. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

PROGRAMMA

11:00 -11:25 Atklāšana.

Pašvaldība un uzņēmējdarbības sadarbība un attīstība

Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

1. DAĻA|SEMINĀRS| 11:00 – 13:20

11:25 – 11:45 UZŅĒMĒJU DUELIS. Inovatīvas ražošanas metodes

Diskusijas moderators – Salvis Roga, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru