Jaunākais izdevums

Lai atbalstītu reģionus, ko visvairāk skar pārkārtošanās no fosilajiem kurināmajiem, Eiropas Investīciju banka (EIB) izsniegs aizdevumus kopumā līdz 10 miljardu eiro apmērā, informē EIB pārstāvji.

Eiropas Komisija un EIB ir parakstījušas nolīgumu par publiskā sektora aizdevumu mehānismu - Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma trešo pīlāru.

No šā mehānisma finansēs publiskus ieguldījumus reģionos, ko visvairāk skārusi Eiropas pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku. Tas apvienos EIB aizdevumus, kuru kopsumma sasniegs 10 miljardus eiro, ar Eiropas Savienības (ES) budžeta dotācijām 1,5 miljardu eiro apmērā.

Lai varētu saņemt finansējumu, projektiem jāatrodas vai jāsniedz ieguvumi teritorijās, ko dalībvalstis savos Eiropas Komisijas apstiprinātajos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos noteikušas kā tādas, kur ir lielākās problēmas saistībā ar pāreju no fosilajiem kurināmajiem un oglekļietilpīgām nozarēm. Mazāk attīstītos reģionos, kur iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75% no ES vidējā rādītāja, ES dotācijas daļa var sasniegt 25% no EIB aizdevuma summas katram projektam.

Nolīgumā ir paredzēts EIB finansējums līdz 10 miljardu eiro apmērā, kas pieejams līdz 2027.gadam, lai sekmētu ieguldījumus nolūkā samazināt pārkārtošanās sociālekonomiskās izmaksas, veicinot jaunu uzņēmumu, darbavietu un infrastruktūras izveidi. Tas seko uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus ES dotāciju piešķiršanai atbilstīgi mehānismam, kuru Eiropas Komisija ieviesa jūlijā. Iespējamie labuma guvēji var arī lūgt konsultāciju centra "InvestEU" konsultatīvo atbalstu projektu sagatavošanai un īstenošanai.

Pāreja no ogļu ieguves un CO2 ietilpīgas enerģētikas un rūpnieciskās ražošanas ietver pārkārtošanos vairākās jomās - enerģētikas pārkārtošanu, lai atrastu jaunus siltuma un elektrības ražošanas avotus, vides pārkārtošanu, lai, piemēram, atsārņotu kalnrūpniecības objektus, sociālekonomisko pārkārtošanu, lai piesaistītu jaunus darba devējus un kompensētu darbavietu un nodokļu ieņēmumu zudumu, infrastruktūras pārkārtošanu kā priekšnosacījumu jaunu nozaru piesaistīšanai reģionos.

Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, kas ir būtiska Eiropas zaļā kursa daļa, pievēršas pārejas uz klimatneitralitāti sociālajai un ekonomiskajai ietekmei. Ar mehānisma līdzekļiem atbalsta projektus, kuri tiek īstenoti vai kuru labuma guvēji atrodas kādā no taisnīgas pārkārtošanās reģioniem, ko dalībvalstis un Komisija kopā noteikušas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos.

Mehānisms sastāv no trim finansējuma pīlāriem - Taisnīgas pārkārtošanās fonds, īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma "InvestEU" paspārnē un publiskā sektora aizdevumu mehānisms. EIB atbalstīs visus trīs pīlārus.

EIB ir ES ilgtermiņa aizdevējiestāde, kuras īpašnieces ir dalībvalstis. Tā nodrošina ilgtermiņa finansējuma pieejamību pārdomātu ieguldījumu veikšanai, lai īstenotu ES politikas mērķus. EIB aktīvi darbojas aptuveni 160 valstīs. EIB mērķis ir atbalstīt klimatrīcību, kā arī ieguldījumus vides ilgtspējā viena triljona eiro apmērā līdz 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EIB grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF), ir izsniegusi garantiju AS “Citadele banka”, lai atbalstītu jaunu aizdevumu nodrošināšanu uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs.

Šī ir pirmā EIB grupas šāda veida vienošanās ar AS "Citadele banka", kas nodrošinās kapitāla prasību atvieglojumu bankai un ļaus tai piešķirt vismaz 460 miljonus eiro papildu aizdevumos un līzingos uzņēmumiem Baltijā nākamajos trīs gados.

Ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās vides un ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību, šī vienošanās ir īpaši gaidīta un apliecina EIB grupas kā pretcikliska investora statusu.

20 % aizdevumu novirzot “zaļajiem” projektiem, šis darījums veicinās vietējās tautsaimniecības zaļo pārkārtošanos un palīdzēs mazināt kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vienlaikus AS “Citadele banka” saņems konsultatīvo atbalstu mehānisma Green Gateway satvarā ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra starpniecību apmācības, rīku un rokasgrāmatu izstrādes un darbvietā sniegta atbalsta veidā, lai kāpinātu bankas spēju apzināt un novērtēt “zaļos” projektus, kā arī ziņot par tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka noslēgusi darījumu par finansējuma piešķiršanu ūdensaimniecības nozares attīstībai, Latvijā, parakstot aizdevuma līgumu par 60 miljoniem eiro ar SIA “Rīgas ūdens”.

EIB piešķirtā summa 60 miljonu eiro apmērā atbilst 50% kopējo projekta izmaksu, kas ir 120 miljoni eiro.

Starptautiskas finanšu institūcijas tiešais aizdevums ļaus SIA “Rīgas ūdens” dažādot finansējuma avotus atlikušajai projekta izmaksu daļai, izmantojot gan pašu līdzekļus, gan ES struktūrfondu līdzekļus, gan komercbanku kredītus.

Šobrīd SIA “Rīgas ūdens” apgādā ar ūdeni 98% iedzīvotāju Rīgā, kā arī rūpējas par kanalizācijas ūdeņu savākšanu un attīrīšanu šajā teritorijā. Ūdens patēriņš Rīgā ir aptuveni 33,7 milj.m3 gadā, bet ikgadējā kanalizācijas ūdeņu plūsma pa centralizētajiem tīkliem ir aptuveni 50 miljoni m3.

EIB finansētais ūdenssaimniecības projekts Latvijā sniegs iespēju vairāk mājsaimniecību pieslēgt pilsētas ūdensapgādes sistēmai un savāks centralizētajā sistēmā vairāk attīrāmo notekūdeņu, kas tiks apstrādāti renovētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, nodrošinot šo funkciju pastāvīgi augstā kvalitātē. Tādējādi projekts dos būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā, kā arī nodrošinās ES klimata pārmaiņu novēršanas jomas pasākumus Rīgas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kurš vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Rezultātā no 2023.gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem - par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam - pat par 75%, tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta, vēstīja raidījums.

Nākamgad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu, salīdzinot ar šo gadu, bet Saeimas priekšsēdētājam algas pieaugums ir pat par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados bijušas iesaldētas.

Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija saņem pirmo ES Atveseļošanas fonda maksājumu 201 miljona eiro apmērā

LETA, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija piektdien no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.

Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.

Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas ir vienojušās par ES budžetu 2023.gadam vairāk nekā 186 miljardu eiro apmērā, otrdienas rītā paziņoja Čehijas finanšu ministra vietnieks Jiržī Georgievs.

ES grib nākamgad tērēt vairāk naudas par pāreju uz zaļo enerģiju un Ukrainas kara seku pārvarēšanu.

Vienošanās tika panākta neilgi pirms pusnakts (plkst.1 pēc Latvijas laika). Ja šī vienošanās līdz pusnaktij netiktu panākta, Eiropas Komisijai vajadzētu iesniegt jaunu budžeta projektu.

Finanšu ministrija (FM) informēja, ka budžeta pieņemšana ļauj izvairīties no nepieciešamības Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu budžeta projektu un izvairīties no situācijas, kad nākamā gada ES budžets netiek savlaicīgi apstiprināts, apdraudot ES programmu ieviešanai nepieciešamo resursu pieejamību.

Nākamā gada budžeta kopējās saistību apropriācijas ir noteiktas 186,6 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 168,6 miljardu eiro apmērā, kas attiecīgi atbilst 1,14% un 1,03% no ES nacionālā kopienākuma. Šādi apropriāciju kopapjomi veido 1% palielinājumu salīdzinājumā ar šī finanšu gada budžetā pieejamo resursu kopapjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,093 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 4,7% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada septembra sākumā bija 574,187 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,4% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 310,233 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 208,666 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.septembrī veidoja 56,5% no kopējās parādu summas jeb 617,585 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,062 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,077 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 3,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada novembra sākumā bija 562,145 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,8% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 305,214 miljonus eiro, kas arī ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 209,559 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.novembrī veidoja 57,2% no kopējās parādu summas jeb 615,689 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,154 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,096 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, kā arī par 4,9% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada jūlija sākumā bija 575,457 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 307,594 miljonus eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 212,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.jūlijā veidoja 56,1% no kopējās parādu summas jeb 614,389 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,019 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja 1,862 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 42,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,646 miljardu eiro apmērā, kas ir par 45,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88,4% (pirms gada - 86,4%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 563,109 miljonus eiro, kas ir par 41,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 201,556 miljonus eiro, kas ir kritums par 4,9%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 43,9%, sasniedzot 168,194 miljonus eiro, bet saplākšņa eksports audzis par 39,3% un bija 141,06 miljoni eiro.

Šogad pirmajos piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 6,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 91,575 miljoni eiro jeb 4,9% (pirms gada - 6,6%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 71,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 3,8% (4,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 132,526 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kad banku peļņa bija 146,339 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 265,332 miljonus eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 28,677 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 19,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 159,45 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,7% - līdz 45,292 miljoniem eiro.

2022.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 26,299 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 995,892 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada septembrim Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju projektu līgumi noslēgti jau par 4,5 miljardiem eiro jeb 97 % no kopējā 2014.–2020. gada periodā Latvijai pieejamā 4,6 miljardu eiro finansējuma, savukārt projektu īstenotājiem izmaksāti jau gandrīz 70 % jeb 3,2 miljardi eiro no kopējās summas.

Tā liecina otrdien, 18. oktobrī Ministru kabineta sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) pusgada informatīvais ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm.

“Neskatoties uz izaicinājumiem, Latvija ir labi spējusi noturēt kopējo investīciju gaitu. Šobrīd prioritāri ir maksimāli izmantot vēl 2014.–2020. gada perioda iespējas un veiksmīgi noslēgt uzsāktos projektus, kā arī pēc iespējas ātrāk uzsākt jaunā ES fondu 2021.-2027. gada perioda investīcijas, tāpēc ministrijām paralēli ES fondu programmas apstiprināšanai Eiropas Komisijā jāturpina aktīvs darbs pie konkrētu investīciju nosacījumu izstrādes un saskaņošanas, lai projektu atlases varētu uzsākt iespējami ātri,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība apstiprina valsts budžeta bāzes izdevumu apmēru turpmākajiem trim gadiem

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 11.oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025. gadam.

2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 9 818,2 miljonu eiro apmērā un 2024. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 9 307,4 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 1 030,0 miljonu eiro apmērā 2023. gadam un 513,5 miljonu eiro apmērā 2024. gadam. 2025. gadam izdevumi noteikti 9 265,5 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2024. gadam palielināti 471,6 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru korekcijas veiktas ilgtermiņa saistībās, izdevumos no maksas pakalpojumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un to atlikumiem, izdevumos Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši plānotajiem projektu īstenošanas laika grafikiem, kā arī izdevumos pensijām un pabalstiem atbilstoši saņēmēju skaita prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) piemērojusi kopumā 233 791 eiro lielu naudas sodu SIA "PK Serviss", SIA "Koro būve" un SIA "Tavs laikmets" par aizliegtu vienošanos privātā pasūtītāja SIA "Lyngson" rīkotā būvniecības iepirkumā, otrdien preses konferencē informēja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Sodītie uzņēmumi vienojušies par dalības nosacījumiem "Lyngson" rīkotā iepirkumā par jaunas ražošanas ēkas projektēšanu un būvniecību Olainē. Kopējā iepirkuma summa bija ap diviem miljoniem eiro, un iepirkums noslēdzās 2019.gada nogalē. Ražošanas ēka patlaban jau ir uzbūvēta.

KP vadītājs uzsvēra, ka šis ir pirmais KP atklātais kartelis privāta pasūtītāja rīkotā iepirkumā.

KP aizliegto vienošanos izdevies konstatēt, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas departamenta sniegto informāciju un izpētes gaitā papildu gūtajiem pierādījumiem.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite sacīja, ka kartelī iesaistīto dalībnieku darbību rezultātā iepirkuma pasūtītājs saņēma saskaņotus, nevis patiesas konkurences apstākļos gatavotus piedāvājumus - pretendenti apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju par vienas vienības izmaksām, tādējādi izslēdzot konkurenci iepirkumā konkurentu starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valstu lokā Latvijā ir vieni no dārgākajiem kredītiem un izsniegts vismazākais kredītu apmērs, kas pat šogad ir par vairāk nekā 40% mazāks, nekā tas bija pirms 2008. gada recesijas. Tas tikai pierāda konkurences trūkumu finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta pensiju pārvaldītāja AS IPAS Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis. Viņš norāda, ka, lai kreditēšanā Latvija izskatītos pieklājīgāk salīdzinājumā ar Igauniju un eirozonu kopumā, ir nepieciešami papildu kredīti 5–6 miljardu eiro apmērā, bet esošiem tirgus spēlētājiem ir labi tā, kā ir, jo nav aktivitāšu, kas būtu vērstas uz tirgus daļas palielināšanu. Tieši tāpēc Indexo ar vienu šāvienu iecerējis nošaut divus zaķus – kļūt par publisku uzņēmumu un piesaistīt kapitālu bankas izveidei.

Fragments no intervijas

Kāpēc Indexo vispār nepieciešama banka, ja Latvijā komercbanku netrūkst, bet iedzīvotāju skaits ik gadu turpina samazināties?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Īlons Masks - pirmais bagātāko amerikāņu sarakstā

LETA--INTERFAX/FORBES, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft Corp." izvairījies no nodokļu maksāšanas vairāku miljardu apmērā Lielbritānijā, Austrālijā un Jaunzēlandē, lai arī uzņēmums šajās valstīs ieguvis ienesīgus valsts sektora līgumus, liecina Uzņēmumu nodokļu uzskaites un pētniecības centra (CICTAR) veikts pētījums.

Uzņēmums, kas vienmēr apgalvojis, ka ievēro to valstu likumdošanu un noteikumus, kur tas darbojas, valstu kasēm liedzis tik ļoti nepieciešamos ienākumus, vienlaikus saņemot nodokļu maksātāju naudu, norāda CICTAR.

"Vairākos gadījumos "Microsoft" pēdējos gados nav maksājis nodokļus, ienākumus novirzot uz uzņēmumumiem ar nodokļu rezidenci Bermudu salās vai citās labi zināmās nodokļu patvērumu valstīs," skaidro centrs.

Pētījumā teikts, ka uzņēmuma Īrijas struktūrvienība "Microsoft Global Finance", kuras nodokļu rezidence ir Bermudu salās, 2020.gadā investīcijās konsolidēja vairāk nekā 100 miljardus doolāru un, neskatoties uz 2,4 miljardu dolāru pamatdarbības peļņu, nesamaksāja nekādus nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijai 65 miljardu eiro palīdzības plāns iedzīvotājiem un uzņēmumiem

LETA--AFP/EURACTIV, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība svētdien vienojusies par 65 miljardu eiro plānu, lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem strauji augošās inflācijas apstākļos, liecina ziņu aģentūras AFP nonācis dokuments.

Valdošās koalīcijas partneru sagatavotajā dokumentā norādīts, ka "savlaicīgi un samērīgi atvieglojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir nepieciešami", lai atvieglotu slogu, ko rada augstās enerģijas cenas.

Plāns cita starpā paredz vienreizēju 300 eiro pabalstu miljoniem pensionāru, lai palīdzētu viņiem samaksāt rēķinus par patērēto elektroenerģiju, un vienreizēju 200 eiro pabalstu studentiem.

Tāpat valdība nolēmusi uz gadu valstī iesaldēt oglekļa dioksīda izmešu cenu. 2020.gadā valdības koalīcija vienojās par iekšzemes oglekļa dioksīda izmešu cenu tādiem produktiem kā degvielai, mazutam un gāzei, un pērn tā veidoja 25 eiro par tonnu CO2 ekvivalenta izmešu. Šogad šī cena pieauga līdz 30%, bet nākamgad tai bija paredzēts kāpt vēl par pieciem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inflācijas kompensēšanai LM piedāvā mainīt pabalstu apmērus un sliekšņus

LETA, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji

LETA, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji, otrdien nolēma valdība.

Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku", paplašinot atbalsta saņēmēju loku.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka atbalstu varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji jeb komersanti, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei Latvijā, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas nozarēm un citur.

Ja komersants ražo ne tikai alu, vīnu vai sidru, bet arī citus alkoholiskos dzērienus, komersants atbalstu saņems, ja apgrozījums no konkrētās saimnieciskās darbības (alus, vīna, sidra ražošanas) 2021.gadā bijis virs 50%. Atbalsts papildu komersantiem tiks sniegts līdzšinējā programmas kopējā finansējuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru