Bankas

EIB piešķir Luminor 115 miljonu eiro finansējumu Baltijas uzņēmumu atbalstam

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Eiropas Investīciju banka (EIB) un Luminor Bank AS šodien parakstīja līgumu par 115 miljonu eiro finansējumu, lai papildus veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

EIB finansējuma apvienošana ar Luminor resursiem rada iespēju uzņēmumiem saņemt atbalstu ar labvēlīgākiem nosacījumiem vairāk nekā 332 miljonu eiro apmērā visā Baltijā.

Aizdevums ir paredzēts attīstības veicināšanai Baltijas reģionā, īpašu uzmanību pievēršot atbalstam pārejai uz zaļo ekonomiku. Finansējumu varēs saņemt investīcijām, kas veicinās kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus, kas atspoguļoti Baltijas valstu stratēģijās. Paredzams, ka aptuveni 85 % no EIB piešķirtā finansējuma nonāks kohēzijas reģionos, tādējādi palīdzot mazināt ienākumu atšķirības reģionos.

“Baltijas valstis ir dinamiskas un uz nākotni vērstas, tās arvien vairāk koncentrējas uz pāreju uz zaļo ekonomiku,” teica EIB viceprezidents Tomass Ostross (Thomas Östros), kurš ir atbildīgs par EIB darbību šajā reģionā. “Līdz ar to ir būtiski uzlabot piekļuvi atbilstošam finansējumam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu to projektu finansiālo dzīvotspēju, uzņēmumu izaugsmi un galu galā veicinātu nodarbinātību un sociālo kohēziju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.”

"Mēs esam apņēmušies veicināt Latvijas un visas Baltijas ekonomisko izaugsmi. Tāpēc mūsu mērķis ir atbalstīt vietējos uzņēmumus to izaugsmes un attīstības plānu īstenošanā, izsniedzot finansējumu. Neskatoties uz ekonomiskajiem izaicinājumiem, mūsu veiktā aptauja liecina, ka nākamajā gadā katrs ceturtais mazais un vidējais uzņēmums plāno meklēt jaunas investīcijas vai ņemt aizdevumu dažādu uzņēmējdarbības mērķu sasniegšanai, un šāda veida finansējums viņiem var būt labs risinājums. Turklāt tieši mazie un vidējie uzņēmumi ir bijuši elastīgi un ātrāk spējuši reaģēt un pielāgoties ekonomiskajai situācijai. Tāpat mēs novērojam arvien lielāku interesi no uzņēmumiem par ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu, tāpēc investīciju pieejamība un labi finansiāli nosacījumi atjaunojamo energoresursu projektos, kam ir liels potenciāls, var būt papildu motivators un arī atspēriena punkts," saka Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.

Luminor misija ir uzlabot mūsu klientu un mūsu vietējo tirgu finansiālo labklājību, un, lai gan ekonomiskās perspektīvas visā Eiropā joprojām ir neskaidras, šī iniciatīva vēl vairāk stiprinās mūsu gatavību atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, pieprasījumam pēc aizdevumiem atsākoties,” sacīja Luminor bankas finanšu direktors Palle Nordāls (Palle Nordahl). “Mēs atzinīgi novērtējam EIB apņemšanos finansēt ieguldījumus, kas veicina pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku, vienlaikus stimulējot ekonomisko izaugsmi valstīs, kurās darbojamies.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas starptautiskā finanšu kompānija "UniCredit" arī ir ieinteresēta iegādāties ievērojamu daļu Baltijas valstīs strādājošās bankas "Luminor", kas patlaban pieder ASV investīciju kompānijai "Blackstone", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Tās rīcībā esošā informācija liecina, ka "UniCredit" ir iesniegusi savu piedāvājumu "Blackstone" par "Luminor" iegādi, tādējādi konkurējot ar Ungārijas lielāko banku "Orszagos Takarek Penztar" (OTP), kas arī ir ieinteresēta bankas iegādē.

Patlaban gan nav skaidrs, kādu daļu bankā "Luminor" plāno iegādāties "UniCredit" - visas "Blackstone" piederošās akcijas vai tikai tik daudz, lai iegūtu kontroli pār šo Baltijas finanšu institūciju. "Blackstone" pieder "Luminor" kontrolpakete ar 80,05%. akciju. Atlikušās 19,95% akciju pieder Norvēģijas bankai DNB.

Luminor vēlas iegādāties Krievijā strādājošā Ungārijas banka OTP 

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos...

"Luminor" iegāde būtu daļa no "UniCredit" stratēģijas paplašināties strauji augošajos Austrumeiropas un Ziemeļeiropas tirgos. 12.jūnijā Eiropas Komisija apstiprināja "UniCredit" vienpersoniskās kontroles iegūšanu Rumānijas "Alpha Bank Romania". Brisele secināja, ka darījums neradīs bažas par konkurenci, ņemot vērā iesaistīto uzņēmumu ierobežoto stāvokli tirgū.

"UniCredit" ir Itālijas globāls banku un finanšu pakalpojumu uzņēmums, kas darbojas 50 valstīs, un tam ir vairāk nekā 8500 filiāļu un 147 000 darbinieku. Tā stratēģiskā pozīcija Rietumeiropā un Austrumeiropā nodrošina tai vienu no lielākajām tirgus daļām reģionā. Uzņēmuma akcijas ir iekļautas akciju tirgus indeksā "Euro Stoxx 50".

Maija sākumā tika ziņots, ka Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka OTP, kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone".

Janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

"Luminor Bank" tika izveidota 2017.gada oktobrī, Baltijas valstīs apvienojot "Nordea Bank" un DNB, savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Par "Luminor Bank" stratēģisko investoru 2018.gadā kļuva ASV investīciju kompānija "Blackstone", iegādājoties akciju kontrolpaketi. Ieguldījums "Luminor Bank" kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA toreiz sacīja "Luminor Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa atvērs birojus Latvijā un Igaunijā, aģentūru LETA informēja bankā.

Jaunu biroju atvēršana Rīgā un Tallinā pastiprinās EIB grupas klātbūtni Latvijā un Igaunijā, sniedzot lielāku atbalstu vietējiem projektiem tādās jomās kā inovācijas, zaļā un droša enerģija, kā arī finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), norādīja bankā.

Abi jaunie biroji veicinās ciešāku sadarbību ar Latvijas un Igaunijas partneriem, piebilda EIB pārstāvji.

Kopš 2020.gada EIB grupa savas investīcijas Latvijā un Igaunijā koordinē ar reģionālā biroja Viļņā starpniecību. Tomēr, ņemot vērā pieaugošās iespējas un potenciālu reģionā, īpaša biroja izveide abās pārējās pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās tiek uzskatīta par būtisku, lai sniegtu mērķtiecīgāku atbalstu vietējiem projektiem un padziļinātu sadarbību ar partneriem gan valsts, gan privātajā sektorā, norādīja bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA, 20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī Luminor banka Baltijā uzradīja uzlabotus biznesa rezultātus, saglabājot spēcīgu likviditāti un kapitāla pozīcijas, kā arī investējot nākotnē, informē banka.

Ceturtajā ceturksnī Luminor bankas peļņa Baltijā (Latvijā, Igaunijā un Lietuvā) pirms nodokļu nomaksas bija 51,7 miljoni eiro, kas ir par 10,7% vairāk nekā tādā pašā periodā 2022. gadā. Pēc jaunu nodokļu un nodevu ieviešanas Latvijā un Lietuvā Luminor bankas neto peļņa Baltijā samazinājās par 59,3%, salīdzinot ar līdzvērtīgu periodu pērn, un bija 16,4 miljoni eiro.

“Aizvadītā gada uzmanības centrā bija straujais Euribor likmju kāpums un kreditēšana. Kredītiestādēm Latvijā tika noteikta speciāla nodeva, no kuras daļa tiks izmaksāta kompensācijās hipotekārajiem kredītņēmējiem saistībā ar Euribor likmes pieaugumu. Luminor šim mērķim Latvijas valsts budžetā šī gada laikā paredz ieskaitīt vairāk nekā 25 miljonus eiro. Šogad sagaidāmas arī pozitīvas izmaiņas likumā par hipotekāro kredītu pārkreditēšanu, kas procesu padarītu vienkāršāku, ātrāku un lētāku klientiem, kā arī tiktu atcelts hipotekāro kredītu reklāmas aizliegums, kas savukārt veicinātu sabiedrības informētību un aktivizētu banku konkurenci,” norāda Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EIB meklē iespējas Latvijā finansēt klimatrīcības prioritātēm atbilstošus projektus

Db.lv, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) aktīvi meklē iespējas Latvijā finansēt projektus, kas atbilst tās klimatrīcības prioritātēm, piemēram, ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte un atjaunīgā enerģija, trešdien tikšanās laikā ar ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) pauda EIB grupas direktoru valdes priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo.

EIB pārstāvji norāda, ka tikšanās laikā pārrunātas dažādas tēmas, tai skaitā atbalsts Ukrainai, Eiropas stratēģiskā autonomija, EIB grupas ieguldījumu prioritātes un ciešāka sadarbība starp EIB grupu un Latviju.

"Banka aktīvi meklē iespējas Latvijā finansēt projektus, kas atbilst tās klimatrīcības prioritātēm, tādām kā ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte un atjaunīgā enerģija," norādīja Kalvinjo, piebilstot, ka pašreizējā izaicinošajā ģeopolitiskajā situācijā EIB ir stingri apņēmusies atbalstīt Latvijas ekonomiku, lai veicinātu inovācijas un zaļo pārkārtošanos.

EIB bankas grupa 2023.gadā apstiprināja investīciju projektus Latvijā 82 miljonu eiro apmērā. Šis ieguldījums ir daļa no EIB grupas finansējuma gandrīz viena miljarda eiro apmērā, kas valstī sniegts pēdējo piecu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par bankas Luminor jauno valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru ar 2024. gada 18. martu iecelts Vojcehs Sass (Wojciech Sass).

Līdzšinējais Luminor vadītājs Peters Boseks atstās amatu dienu iepriekš. Vojcehs Sass ir atzīts starptautiskā biznesa līderis ar plašu pieredzi finanšu pakalpojumu nozarē un padziļinātām operacionālām zināšanām par privātpersonu un korporatīvo klientu apkalpošanu, kā arī IT sistēmām un procesiem.

Vojcehs Sass pievienojas Luminor no Aion Bank, kas ir digitālā banka ar galveno mītni Beļģijā, kurai viņš bija līdzdibinātājs un izpilddirektors. Viņa līdzšinējā pieredze ietver arī darbu Nationale Nederlanden Poland valdes priekšsēdētāja, BNP Paribas Bank Polska valdes priekšsēdētāja vietnieka un BCG Poland vadītāja amatos.

“Viņa iecelšana amatā ir rezultāts plašam globāla mēroga atlases procesam, ko vadīja uzraudzības padome. Vojcehs pievienojas Luminor ar iespaidīgu pieredzi transformācijas procesos un inovācijās, kā arī pierādītu spēju strādāt pasaules tirgos, sasniedzot rezultātus. Neskatoties uz to, ka Luminor joprojām ir salīdzinoši jauna banka, tā ir guvusi lielus panākumus, īstenojot misiju uzlabot savu klientu un Baltijas reģiona finansiālo labklājību, un esmu pārliecināts, ka Vojcehs ir īstais līderis, lai Luminor pārietu nākamajā līmenī,” norāda Nils Melngailis, Luminor Padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor vēlas iegādāties Krievijā strādājošā Ungārijas banka OTP

LETA/ERR, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos Takarék Pénztár" (OTP), kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

Tā ziņo, ka OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone", kam pieder "Luminor" akciju kontrolpakete.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

Jau vēstīts, ka janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

EIB un LMT vienojas par 50 miljonu eiro finansējumu 5G tehnoloģijas izvēršanai Latvijā

Db.lv, 19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) parakstījušas līgumu par 50 miljonu eiro finansējumu 5G tehnoloģijas izvēršanai Latvijā, informē EIB pārstāvji.

Aizdevums 50 miljonu eiro apmērā ļaus ieguldīt kopumā 101 miljonu eiro valsts telekomunikāciju infrastruktūrā.

EIB norāda, ka projekts palīdzēs nodrošināt progresīvus 5G pakalpojumus visā valstī, ļaujot lielākam lietotāju skaitam izmantot priekšrocības, ko sniedz uzlabota un droša piekļuve īpaši ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem. Tas veicinās LMT mobilā tīkla paplašināšanu un tehnoloģisko modernizāciju ceļā uz ļoti augstas veiktspējas tīkla izveidi Latvijā, jo īpaši pilsētās un lauku apvidos.

Projekta laikā LMT izvērsīs 150 5G pārklājuma zonas pilsētās un 690 5G pārklājuma zonas visā valstī. Ar finansējumu tiks atbalstīta arī uzņēmuma pamattīkla modernizācija, pārejot uz 5G autonomo tehnoloģiju, kā arī ieguldījumi pakalpojumu platformās un uzņēmējdarbības un operāciju atbalsta sistēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV investīciju kompānija "Blackstone" gatavojas pārdot Baltijas valstīs strādājošo banku "Luminor Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Atsaucoties uz informētiem avotiem, "Bloomberg" raksta, ka par bankas pārdošanu "Blackstone" apspriežas ar konsultantiem un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" vēlas, lai potenciālā pārdošanas cena būtu 1,2 reizes lielāka par uzņēmuma bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2022.gada beigās bija 1,6 miljardi eiro, raksta "Bloomberg".

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

2017.gada oktobrī Baltijas valstīs darbu sāka "Nordea Bank" un DNB apvienotā banka "Luminor Bank", savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

EIB viceprezidents: Skandāls ar BaltCap līdzekļu piesavināšanos neietekmē bankas plānus Baltijā

LETA/BNS, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB), kas ieguldījusi 20 miljonus eiro Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fondā, ir vīlusies par informāciju, ka bijušais fonda partneris ir piesavinājies miljoniem eiro, tomēr tas neietekmē EIB plānus Baltijas valstīs, paziņoja bankas viceprezidents Tomass Estross.

"Tas neapturēs mūs no labām investīcijām Baltijas valstīs. Tas nemaina mūsu biznesa plānu attiecībā uz investīcijām Baltijas valstīs, jo mēs ticam Baltijas valstu nākotnei un esam gatavi tajās investēt," Estross teica Lietuvas ziņu portālam "15min.lt".

"Ilgtermiņā man nav nekādu bažu par Baltijas valstīm, jo tās ir labi pārvaldītas, spēcīgas ekonomikas, NATO dalībvalstis. Tās būs pievilcīgas investīcijām," piebilda EIB viceprezidents.

2023.gadā EIB piešķīra 654 miljonus eiro projektiem Lietuvā. Lielākā daļa finansējumu bija aizdevumi uzņēmumiem.

Jau vēstīts, ka "BaltCap" bijušais infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis tiek turēts aizdomās par vairāk nekā 30 miljonu eiro piesavināšanos no fonda līdzekļiem un zaudēšanu azartspēlēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas finanšu ministre: EIB vairāk jāiesaistās ES aizsardzības spēju stiprināšanā

LETA/BNS, 23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Eiropas Investīciju bankai (EIB) būtu jāpiešķir lielāka loma Eiropas Savienības (ES) aizsardzības spēju stiprināšanā, piektdien paziņoja Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste.

Viņa norādīja, ka pašlaik EIB investīcijām ir trīs galvenās prioritātes.

"Pirmkārt, bankai jāturpina aktīvi piedalīties Ukrainas atjaunošanas un noturības palielināšanas projektu finansēšanā. Otrkārt, EIB jāsniedz lielāks ieguldījums ES aizsardzības spēju stiprināšanā, paplašinot finansējamo nozaru sarakstu aizsardzības un drošības jomā. Treškārt, EIB jāturpina darboties kā ES klimata bankai un jāfinansē zaļās pārejas projekti, kas nozīmē arī ES enerģētiskās neatkarības palielināšanu," sacīts ministres paziņojumā.

Piektdien un sestdien Skaiste piedalās Eirogrupas un ES Ekonomikas un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) neformālajās sanāksmēs Ģentē, Beļģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AJ Power piesaista līdzfinansējumu no Citadeles un EIB 1,24 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu grupa “AJ Power” piesaistījusi 1,24 miljonus eiro no bankas Citadele un Eiropas Investīciju bankas (EIB) garantiju programmas, kas tiks izmantoti, lai noslēgtu saules elektrostacijas izbūvi Jelgavas novadā.

Patlaban Jelgavas novada Svētes pagasta “Ozolājos” aktīvi norit industriālā saules parka būvniecības darbi. Jelgavas SES kopējā platība ir vairāk nekā 3 ha, kuros izvietoti 5760 saules paneļi. Plānots, ka saules elektrostacija ražošanu uzsāks 2024. gada aprīlī, kas ir aktīvā saules paneļu elektrības ražošanas perioda sākums. Projekta kopējās izmaksas ir 2,32 miljoni eiro. Šis ir pirmais “AJ Power” īstenotais projekts, kas finansēts no EIB garantiju programmas sadarbībā ar banku Citadele.

Saules parka kopējā jauda ir 3,25 MW, kas gada laikā saražos vairāk nekā 3408 MWh zaļās enerģijas. Ar to ir pietiekami, lai veiktu enerģijas apgādi vairāk nekā 1620 mājsaimniecībām un samazinātu CO2 kaitīgos izmešus gadā par vairāk nekā 1030 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Luminor pensiju fondi ieguldījuši 13,5 miljonus eiro Raft Capital Baltic Equity fondā

Db.lv, 12.06.2024

"Luminor Bank" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" pārvaldītie pensiju fondi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pirmajā parakstīšanas posmā ieguldījuši 13,5 miljonus eiro alternatīvo ieguldījumu fondā "Raft Capital Baltic Equity Fund", informē bankas pārstāvji.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" stratēģija paredz ieguldījumus Baltijas mazajos un vidējos uzņēmumos ar izaugsmes vai darbības paplašināšanas potenciālu.

Ar šo ieguldījumu "Luminor Bank" piedalās finanšu kapitāla nodrošināšanā Baltijas uzņēmumiem, palīdzot tiem augt un sasniegt vēlamos mērķus, tādējādi veicinot arī Baltijas reģiona izaugsmi, norāda "Luminor Bank" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Šobrīd, pēc pirmā parakstīšanās posma noslēgšanās, fonda apmērs veido 50 miljonus eiro, tā termiņš ir 10 gadi, ar iespēju to pagarināt vēl par diviem gadiem.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" mērķis ir ieguldīt un attīstīt tādus Baltijas valstu uzņēmumus, kuros tiek plānota īpašnieku maiņa, vai mazākos ģimenes uzņēmumos, kuriem nepieciešams kapitāls turpmākajai attīstībai. Fonds investē dažādās nozarēs, kurās redzams izaugsmes potenciāls, un meklē uzņēmumus ar unikālām iezīmēm. Tie ir uzņēmumi, kuri ieņem līderpozīcijas nelielās tirgus nišās, ir inovatori jau attīstītos tirgos, kā arī patentētu tehnoloģiju īpašnieki un uzņēmumi, kuriem, izmantojot eksportu, paredzams izaugsmes potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: Pērn reģionu attīstību virzīja pakalpojumu eksporta nozare

LETA, 13.08.2024

Reģionu sniegums pērn bija kontrastējošs - vislabāk veicās Rīgai, lēnākā attīstība bijusi Vidzemē.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā iepriekš, arī pērn par veiksmīgāko reģionu attīstības virzītājspēku kļuva pakalpojumu eksporta nozare, secināts "Luminor Bank" Latvijas novadu un nozaru attīstības pētījumā.

Vienlaikus aizvadītajā gadā preču nozaru pieaugumu bremzēja notikumi pasaules ekonomikā, bet pakalpojumu attīstību virzīja pandēmijas beigu efekti. Reģionu sniegums pērn bija kontrastējošs - vislabāk veicās Rīgai, lēnākā attīstība bijusi Vidzemē.

Pagājušajā gadā vissekmīgākā reģionālā eksporta ekonomika bija Rīgas reģionā, galvenokārt pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta attīstībai. Informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu eksportā strādājošo ienākumi auga par 13%, un šīs nozares ir izteikti koncentrētas galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē.

Tāpat strauji auga Rīgas un tās apkārtnes ienākumi no transporta un tūrisma pakalpojumiem, tāpat te arī koncentrējas vairākas salīdzinoši sekmīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares, kā elektronika un elektrotehnika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investējot 100 miljonus eiro, plāno uzbūvēt vismaz 1000 dzīvokļus Latvijas pašvaldībās

Db.lv, 04.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kā valsts pārstāvis noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju banku (EIB) par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu Finanšu ministrijas virzītās pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) attīstības programmas īstenošanai Latvijā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pirmajā lotē paredzēta vismaz 1000 dzīvokļu izbūve Latvijas pašvaldībās līdz 2030.gadam, kopējām investīcijām veidojot apmēram 100 miljonus eiro.

VNĪ norāda, ka programma ļaus nodrošināt modernus un energoefektīvus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm valstij un pašvaldībām svarīgās nozarēs. Dzīvokļi būs pieejami skolotājiem, mediķiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām, valsts un pašvaldību darbiniekiem un citiem.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka šāda apjoma konsultāciju līgums ar EIB Latvijā tiek slēgts pirmo reizi, lai nodrošinātu, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ES līderi mudina Eiropas Investīciju banku paplašināt aizsardzības jomas finansēšanu

LETA, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi kopīgi mudina Eiropas Investīciju banku paplašināt aizsardzības jomas finansēšanu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas valstu un valdību vadītāji kopīgā vēstulē Eiropas Investīciju bankai (EIB) aicinājuši paplašināt finansējumu drošībai un aizsardzībai saskaņā ar jaunajām Eiropas Savienības prioritātēm.

Vēstuli parakstījusi arī Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

ES līderi norāda, ka EIB spēlē būtisku lomu attiecībā uz investīciju finansēšanu Eiropā, un tā darbojas arī kā ES aizdevuma iestāde. Tā kā Krievijas karš pret Ukrainu ir izraisījis pieaugošu nepieciešamību pēc investīcijām drošības un aizsardzības sektorā Eiropā, ES līderi uzskata, ka ir steidzami jāapspriež veidi, kā nodrošināt EIB ieguldījumus drošības un aizsardzības nozarē. Vienlaikus ir jāspēj piesaistīt investorus un, iespējams, jāpaplašina investoru bāzi, kā arī jāsaglabā savu kredītreitingu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru