Ātrāki maksājumi nav tādēļ, ka pircējs nevar atcerēties PIN kodu, bet, lai viņam būtu mazāk laika pārdomāt 

Šobrīd, kad tehnoloģiju attīstības ietekmē strauji palielinās bezskaidru norēķinu īpatsvars, arvien biežāk cilvēki uzdod jautājumus, kas ir drošāk – skaidra vai neskaidra nauda, un vai nākotnē nauda vispār būs? Dienas Bizness uz sarunu par tehnoloģiju un finanšu pasaules mijiedarbību ir aicinājis sociālantropologu, filozofijas doktoru Klāvu Sedlenieku un bankas BlueOrange klientu līdzekļu pārvaldīšanas pārvaldes vadītāju Paulu Miklaševiču.

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 08.10.2018

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kā tehnoloģijas ietekmējušas naudas attīstību?

K.S.: Nauda pati par sevi ir tehnoloģija, kas laika gaitā ir mainījusies, bet informāciju tehnoloģiju attīstība tikai padarījusi aktuālāku faktu, ka nauda nav viena konkrēta un taustāma lieta, bet vērtības indekss. Kaut arī ikdienā mēs aizvien izmantojam banknotes un monētas, bet patlaban kopējā naudas apjomā to skaits rūk, savukārt tehnoloģijas rada iespēju decentralizēt naudu. Tā kā nauda ir netverama un tās vērtība ir tikpat netverama, ir nepieciešami mehānismi, kas rada pārliecību, ka to naudu, ko izmantojam, lietos arī citi cilvēki un tā neradīsies no zila gaisa. Taču aizvien ir strīdīgs jautājums, no kurienes radusies tā nauda, ko mēs ikdienā jau izmantojam. IT mūsdienās ļauj zināmā mērā pārvietot naudas vienības vērtības uzturēšanu no centralizētām bankām un valdībām uz ārējiem resursiem.

P.M.: Nauda ir uzticības instruments, un tā ir nepieciešama, lai spētu veikt norēķinus ārpus tuvāko cilvēku loka, kā arī uzkrātu un tā pildītu citas funkcijas. Šobrīd vairāk nekā 90% visas naudas pasaulē ir digitāla, līdz ar to rodas plašas decentralizācijas iespējas. Viss mainās, piemēram, ikdienā nāku uz banku, kurai ir skaistas telpas, pagrabā atrodas seifs – agrākos laikos tas bija pilns ar naudu, taču tagad pilda dokumentu un vērtslietu glabātavas funkciju. Manuprāt, viens no lielākajiem šķēršļiem nākotnē būs tas, ka, no vienas puses, finansēs prasām decentralizāciju, taču no otras puses ir jautājums, kas būs tas, kam mēs uzticēsimies – vai tā būs kāda decentralizēta un starptautiska sistēma vai centrālās institūcijas? Pēdējo pāris simts gadu laikā valdības ir izdevušas valūtas, kas ir garantētas ar valdības spēju uzkrāt nodokļus. Protams, daudz kas pasaulē ir mainījies un parādi kļuvuši vērtīgāki, taču naudas lietās vienmēr primārais jautājums ir uzticība, kas to nodrošina un lielākais projekts būs šo uzticību garantēt.

Vai pazūdot fiziskajai naudai mainās arī cilvēku attieksme pret naudu no psiholoģiskā viedokļa un, neredzot naudu, tā ātrāk tērējas, vieglāk iebraukt parādos?

K.S.: Var teikt, ka tas, ko šobrīd dēvējam par digitālo naudu, ir pat vecāka nekā fiziskā nauda, jo šāda tipa norēķini pastāvēja jau senos laikos. Mūsdienās digitālā nauda atkal dominē, tikai tehnoloģijas ļauj tai sekot līdzi. Agrāk tas bija jādara bez tehnoloģiju palīdzības, tādēļ, lai mentālo procesu atvieglotu, tika ieviestas monētas. Savulaik Mikronēzijā esošajā Japas salā naudas vietā tika izmantotas milzīgas akmens ripas, ko nevarēja ne izkustināt, ne pārvietot. Reiz viena no tām nogrima jūrā, taču, neskatoties uz to, ka tai neviens netika klāt, šī ripa turpināja būt apgrozībā un šeit var vilkt paralēles ar digitālo naudu mūsdienās.

P.M.: Tomēr ir skaidrs, ka tehnoloģiju izmantošana ātrāku maksājumu ieviešanā nav tādēļ, ka pircējam būtu grūti ievadīt četru ciparu PIN kodu, bet gan tādēļ, lai visi procesi notiktu ātrāk, lai mēs ātrāk norēķinātos par pirkumu un pircējam būtu īsāks laiks pārdomāt.

Visu rakstu Nauda kā tehnoloģija lasiet pirmdienas, 8.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!