Bankas

Latvijā izsniegts vairāk nekā 1,6 miljoni bezkontakta maksājumu karšu

Db.lv, 21.08.2020

Jaunākais izdevums

Latvijā izsniegts vairāk nekā 1,6 miljoni bezkontakta maksājumu karšu, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie 1.ceturkšņa dati.

Maksājumi ar karti pieejami vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu Latvijā. Bezkontakta kartes PIN kods joprojām ir jāpatur prātā, jo tas nepieciešams pirkumiem virs 50 eiro, un drošības nolūkā ik pa laikam POS terminālis pēc iestrādāta algoritma pieprasīs ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īstais lietotājs.

Kopš marta Latvijā palielināts bezkontakta karšu maksājumu limits bez PIN ievades no 25 līdz 50 eiro.

"Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums liecina, ka teju 75% Latvijas iedzīvotāju ir bezkontakta maksājumu kartes, un vairāk nekā 70% tās lieto ikdienas pirkumiem.

"Pircēji Latvijā arvien vairāk dod priekšroku ne tikai bezkontakta maksājumiem veikalā, bet arī pirkumiem tiešsaistē. Tādēļ ir svarīgi, ka iedzīvotāji rīkojas kā viedpircēji - atpazīst uzticamus tiešsaistes veikalus un izvēlas drošus maksājumu veidus. Augot e-komercijas popularitātei un attīstoties piedāvātajām iespējām, kļūst izplatītāka arī tiešsaistes krāpšana, piemēram, datu zādzība, viltus piedāvājumi, preces kvalitātes neatbilstība solītajam un citi. Laikā, kad vairums sabiedrības pavada vairāk laika digitālajā vidē, mums ir jākļūst arvien zinošākiem," uzsver Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.

"Šā gada pirmajā ceturksnī visā pasaulē redzējām bezkontakta maksājumu popularitātes pieaugumu par 40%. Lai mazinātu fizisko kontaktu, pandēmijas laikā cilvēki deva priekšroku bezkontakta maksājumiem, ko atbalstīja arī tirgotāji, aktīvi aicinot pircējus maksāt ar karti. Mēs novērojam, ka šo maksājumu popularitāte un lietošana turpina augt," saka Pēters Olbings (Peter Olbing), "Mastercard" Biznesa attīstības vadītājs Ziemeļvalstīs un Baltijā.

To pašu bezkontakta tehnoloģiju (NFC - near field communication), kura tiek izmantota, maksājot ar karti, lieto arī maksājumiem ar telefoniem, aprocēm, uzlīmēm, pulksteņiem u. c. bezkontakta maksājumu ierīcēm. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka 17% Latvijas iedzīvotāju ikdienā maksā arī ar kādu no bezkontakta maksājumu viedierīcēm (2019.gada oktobrī tikai 12% iedzīvotāju). Klienti, kuri savas bankas kartes piesaistījuši bezkontakta maksājumu viedierīcēm, var izmantot bezkontakta maksājumu funkciju norēķiniem, kas pārsniedz 50 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bezkontakta maksājumu limitu palielina līdz 50 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank korporatīvajiem klientiem nodrošina bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" korporatīvajiem klientiem ieviesta iespēja veikt bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm.

Uzņēmumu karšu lietotāji tagad var savas maksājumu kartes pievienot e-makiem un ar viedierīču starpniecību veikt mobilos bezkontakta maksājumus.

Jaunais maksājumu veids "Android" tālruņu lietotājiem ir pieejams ar "Swedbank" mobilās lietotnes uzņēmumiem starpniecību, savukārt, "iPhone" vai citu "iOS" operētājsistēmas viedierīču lietotājiem – ar "Apple Pay". Uzņēmumu karti var sasaistīt arī ar "Garmin" vai "FitBit" viedpulksteņiem.

Bezkontakta maksājumi ar viedierīcēm ir pieejami lielākajā daļā vietu, kur ir uzstādīti bezkontakta karšu termināļi.

"Mūsu dati liecina, ka šobrīd klientu – uzņēmumu vidū bezkontakta maksājumi nav tik bieži izmantota funkcionalitāte, kā tā ir privāto lietotāju vidū, taču paredzam, ka mūsu korporatīvie klienti novērtēs jaunās iespējas un bezkontakta maksājumu īpatsvars strauji pieaugs," lēš "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezkontakta maksājumu skaits un apjoms turpina pieaugt, taču lielākajā daļā Latvijā pieejamo bankomātu pagaidām šī funkcija nav pieejama.

Aptaujāto lielāko banku pārstāvji skaidro, ka šāda veida bankomāti izmaksā dārgāk, jo tehnoloģiski ir sarežģītāki, tādēļ pagaidām nav zināms konkrēts laiks, kad tie varētu parādīties.

Ņemot vērā, ka bankomāti, no kuriem naudu varētu izņemt bezkontakta veidā – pīkstinot karti, nevis ievietojot to bankomātā, ir tehnoloģiski sarežģītāki, līdz ar to tie arī izmaksu ziņā prasa lielākus līdzekļus, stāsta AS "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

“Visas finanšu pakalpojumu nozares dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties skaidras naudas pieprasījums bankomātos. "Swedbank" klientu statistika apstiprina šo tendenci, tāpēc arī ir pieņemts lēmums stiprināt citas tehnoloģiskās platformas, kas kļūst klientiem svarīgākas – piemēram, bezkontakta norēķini ar viedierīcēm (viedtelefoniem vai viedpulksteņiem), jauna mobilā lietotne, kas ļauj tajā ievietot dažādas jaunas funkcijas, lai padarītu bankas piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem un ļautu lietot bankas pakalpojumus nekavējoties caur savu viedierīci, "Apple Pay" ieviešana utml. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka bankomātu tīkla atjaunošana tiktu atlikta. Kopumā "Swedbank" visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 370 bankomātu un bankas klienti jau ir pamanījuši, ka bankomātu tīkls tiek mērķtiecīgi atjaunots, šobrīd aizvien vairāk parādās bankomāti ar skārienjutīgu ekrānu, kas nomaina vecās paaudzes bankomātus, kuram vēl joprojām ir pogas,” viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada beigās Latvijā bija izsniegti 2,128 miljoni maksājumu karšu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018.gada beigās, kad bija izsniegti 2,167 miljoni maksājumu karšu, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

No kopējā maksājumu karšu skaita 1,736 miljoni bija debetkartes, bet 264,9 tūkstoši - kredītkartes. Biznesa karšu skaits sasniedza 126,6 tūkstošus. 1,522 miljoni maksājumu karšu bija jau bezkontakta tehnoloģija.

No izsniegtā maksājumu karšu skaita 1,695 miljoni bija “MasterCard”, bet 433 tūkstoši - “Visa”.

Pieaugot bezskaidras naudas norēķinu popularitātei, aug arī tirgotāju skaits, kas pieņem maksājumu kartes, pērnā gada beigās sasniedzot 14,69 tūkstošus. Kopumā kartes pieņem vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu, bet izsniegto karšu pieņemšanas iekārtu skaits sasniedz 41,46 tūkstošus. No tiem 34 tūkstoši ir ar bezkontakta tehnoloģiju. Jāatzīmē, ka, lai padarītu pieejamākus bezontakta maksājumus, no šī gada janvāra visiem maksājumu termināļiem jeb POS Eiropas Savienībā ir jābūt ar bezkontakta tehnoloģijas funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas: Nevajag ļauties panikai, bankomātos izņemot skaidru naudu

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā radījušas vēlmi daļai iedzīvotāju nodrošināties ar skaidru naudu, taču banku pārstāvji uzsver, ka pastiprināti to nevajadzētu darīt, un jau vairāki tirgotāji paziņojuši, ka pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

"Bankomātu monitorings notiek nepārtraukti un šobrīd nav novērota palielināta klientu plūsma izņemt skaidras naudas līdzekļus," saka AS "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Protams, jāņem vērā, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana visā valstī var radīt vēlmi nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, tomēr gribētos atgādināt, ka nevajag ļauties panikai – bezskaidras naudas norēķini norit bez aizķeršanās, turklāt jāpatur prātā, ka skaidra nauda ir salīdzinoši netīra un pēc tās lietošanas īpaši rūpīgi jāievēro higiēna un jāmazgā rokas," viņš uzsver. Tāpat pārāk liela skaidras naudas glabāšana var radīt garnadžu vēlmi šo naudu iegūt savās rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šveicē skaidra nauda zaudē iecienītākā norēķinu veida statusu

LETA--THE LOCAL, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveicē pandēmijai bijusi ievērojama ietekme uz šveiciešu maksāšanas paradumiem, un pirmo reizi vēsturē cilvēki šajā valstī dod priekšroku elektroniskajām metodēm nevis skaidrai naudai.

Šveiciešu mīlestība uz skaidru nauda bijusi ļoti noturīga. Tā pārdzīvojusi kredītkartes popularitāti, izturējusi maksāšanas tehnoloģijas un viedtālruņu piedāvās iespējas, taču pandēmija, kā izskatās, bijis pēdējais salmiņš.

Skaidra nauda vairs nav cilvēku iecienītākā maksāšanas metode Šveicē, liecina pētījums, ko veikusi Šveices finanšu pakalpojumu mājaslapa "Moneyland".

73% aptaujāto norādīja, ka norēķinoties dod priekšroku debetkartēm, un 71% respondentu labprātāk izvēlas kredītkartes nekā skaidru naudu.

Līdzīgā aptaujā pirms pandēmijas 78% aptaujāto deva priekšroku skaidrai naudai norēķinos.

Pētījuma autori secināja, ka galvenais iemesls paradumu maiņai ir pandēmija un ar to saistītās bažas par skaidras naudas izmantošanu un pastiprināto iepirkšanos internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) tiesa trešdien nolēmusi, ka bankas ir atbildīgas par maksājumiem, kas veiktas ar bezkontakta norēķinu kartēm, ja klients ir ziņojis par kartes pazaudēšanu vai nozagšanu.

ES tiesā vērsās Austrijas augstākā tiesa, lūdzot viedokli lietā, kurā Turcijas banka "DenizBank" tiesājas ar Austrijas patērētāju tiesību aizsardzības organizāciju VKI.

"DenizBank" apgalvo, ka nevar tikt saukta pie atbildības par maksājumiem līdz 75 eiro, kas izdarīti ar zagtām vai pazaudētām kartēm, kas aprīkotas ar tuva darbības lauka sakaru (Near

Communication, NFC) tehnoloģiju. Banka apgalvo, ka nespēj apturēt šādus maksājumus.VKI apstrīd šo bankas apgalvojumu un uzstāj, ka bankas prakse ir negodīga attiecībā pret klientiem.

"DenizBank" līgumi atbildību par pazaudētām kartēm un ar tām veiktajiem maksājumiem uzliek tikai un vienīgu uz klientu pleciem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nākotnes kapsulas iemūrēšanu atklāta topošā centrālā biznesa kvartāla "Preses Nama Kvartāls" pirmās kārtas būvniecība, kurā kopumā plānots ieguldīt 76,8 miljonus eiro.

Projekta attīstītājs "Lords LB Special Fund V" šo iecerējis kā centrālo biznesa kvartālu pilsētā uzņēmējdarbībai un kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai.

Attīstītāja pārstāvji Aivaras Abromavičius un Giedrius Bernotas kapsulā ieguldīja vēstījumu tās atradējam. "Projekts atrodas uzņēmējdarbībai stratēģiski pievilcīgā vietā - piecpadsmit minūšu brauciena attālumā no starptautiskās lidostas "Rīga" un pastaigas attālumā no vecpilsētas. Šīs vietas potenciāls, vēsture, augstskolu tuvums veido virkni priekšrocību, kas iedvesmo radīt ilgtspējīgu un atbalstošu kvartālu biznesam un kultūrai ar augstiem kvalitātes un energoefektivitātes standartiem, kā arī augstvērtīgām atpūtas iespējām," komentē A.Abromavičius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs “Maxima Latvija” īsteno pilotprojektu, testējot dokumentu skeneri bezkontakta vecuma pārbaudei, informē uzņēmumā.

Pilotprojekts norit veikalā Mūkusalas ielā, Rīgā, kur klientiem, kas vēlas iegādāties preces ar vecuma ierobežojumu, eID kartes pārbaude tiek veikta attālināti ar jaunajiem skeneriem.

Šāda dokumentu skenēšana kasierim automātiski sniegs informāciju par personas vecumu, to vairs nevajadzēs rēķināt manuāli. Šādu dokumentu pārbaude ir gan drošāka, jo kasierim nav kontakts ar dokumentu, kā arī ievērojami ātrāka un efektīvāka nekā manuāla personas identifikācijas pārbaude.

“Šāds process kļūst arvien populārāks visā pasaulē it īpaši tāpēc, ka lietotājiem sniedz lielāku drošību, ievērojamāku precizitāti un papildu ērtībai ātrākai iepirkšanās pieredzei,” stāsta “Maxima Latvija” IT departamenta direktors Mārtiņš Smilga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tūrisma nozarē nākotnē būs darbaspēks?

Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienam nav noslēpums, ka viena no nozarēm, ko pandēmija ietekmējusi visvairāk, ir tieši tūrisms. Un liela daļa sabiedrības dzirdējuši arī mudinājumu vienkārši pārkvalificēties.

Pārkvalificēšanas laiks ir pagājis, turklāt, mudinot nozares darbiniekus aktīvi mainīt profesiju, pastāv risks, ka, nākotnē izjutīsim kvalificēta un profesionāla darbaspēka trūkumu.

Noturēt esošos un piesaistīt jaunus profesionāļus

Pagājušā gada decembrī atbalsta pieteikumus Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniedza 317 uzņēmumi tūrisma uzņēmumi, pretendējot uz atbalstu 4,54 miljonu eiro apmērā. Pieprasītās atbalsta summas svārstās no 173,33 eiro līdz 217 420 eiro. Kā jau daudzi eksperti norādījuši, krīzē ir būtiski saglabāt nozares mugurkaulu – ne tikai infrastruktūru, bet arī profesionālus un kvalificētus darbiniekus. Papildus tam jāsaprot, kā nākotnē nozarei piesaistīt jaunos profesionāļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 "iesviež" digitālajā pasaulē: stress, riski un iespējas

Vadims Frolovs, "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs, 30.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozīmīgas pārmaiņas dažkārt notiek lēcienveidīgi, proti, tās veidojas un "briest" ilgāku laiku, līdz kļūst par dzīves sastāvdaļu.

Par katalizatoriem mēdz būt arī krīzes, un pašreizējā Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par pamatu nākamajai pārmaiņai, – tā ir digitālu finanšu pakalpojumu kļūšana par visas sabiedrības ikdienu. Līdz ar jauniem paradumiem, kā parasti, nākuši klāt arī riski, piemēram, daļai cilvēku vēl ir maz iemaņu krāpnieku atpazīšanai un drošības likumu ievērošanai virtuālajā vidē.

Digitālie risinājumi palīdz pandēmijas ierobežojumu laikā

Arī jau ilgi pirms Covid-19 norisēm attālināti norēķini bija kļuvuši par mūsu ikdienu. Tomēr masveidīgums, ar kādu digitālie risinājumi tiek izmantoti tagad, liecina, ka šī ir viena no pārmaiņām, kas pēc ilgākas "nobriešanas" ir ienākusi gandrīz visā sabiedrībā. "Swedbank" pētījums par bankas pakalpojumu izmantošanu Latvijā rāda, ka teju piektdaļa cilvēku tieši Covid-19 dēļ ir sākuši maksāt ar karti vai telefonu skaidras naudas vietā. Absolūts vairākums (87%) no šiem cilvēkiem atzīst, ka turpinās pamatā norēķināties bez skaidras naudas arī pēc pandēmijas. Savukārt katrs trešais norāda, ka arī pirms krīzes izmantoja pamatā bezkontakta norēķinus, kur vien tas ir iespējams. Zīmīgs cipars: patlaban jau 90% no "Swedbank" izsniegtajām kartēm ir bezkontakta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlī atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva divu eiro apmērā. Šogad caurlaižu automātos pie iebraukšanas Jūrmalā Priedainē un Vaivaros ar skaidru naudu norēķināties vairs nevarēs – tajos būs iespējams maksāt tikai ar karti vai bezkontakta maksājumu līdzekļiem.

Skaidras naudas norēķini, iebraucot pilsētā, atcelti, lai veicinātu ātrāku caurlaižu iegādi. Skaidras naudas norēķini bieži rada kavēšanos caurlaižu punktos – monētas mēdz iesprūst, kā arī reizēm automātos tiek iemesti nepiemēroti priekšmeti, kā rezultātā automāti uz laiku pārstāj funkcionēt.

Ar skaidru naudu par caurlaidi joprojām varēs samaksāt caurlaižu automātos pilsētā: pie lielveikala “Rimi” Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Pašvaldība aicina braucējus caurlaides iegādāties elektroniski pilsētas portālā vai ar “Mobilly” starpniecību.

Par caurlaidi var samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā, līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā var iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, ar cik lielu novēlošanos nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem.

Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā visdrīzāk šo tendenci tikai pastiprina.

Komentāri

Pievienot komentāru