Jaunākais izdevums

Bezkontakta maksājumu skaits un apjoms turpina pieaugt, taču lielākajā daļā Latvijā pieejamo bankomātu pagaidām šī funkcija nav pieejama.

Aptaujāto lielāko banku pārstāvji skaidro, ka šāda veida bankomāti izmaksā dārgāk, jo tehnoloģiski ir sarežģītāki, tādēļ pagaidām nav zināms konkrēts laiks, kad tie varētu parādīties.

Ņemot vērā, ka bankomāti, no kuriem naudu varētu izņemt bezkontakta veidā – pīkstinot karti, nevis ievietojot to bankomātā, ir tehnoloģiski sarežģītāki, līdz ar to tie arī izmaksu ziņā prasa lielākus līdzekļus, stāsta AS "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

“Visas finanšu pakalpojumu nozares dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties skaidras naudas pieprasījums bankomātos. "Swedbank" klientu statistika apstiprina šo tendenci, tāpēc arī ir pieņemts lēmums stiprināt citas tehnoloģiskās platformas, kas kļūst klientiem svarīgākas – piemēram, bezkontakta norēķini ar viedierīcēm (viedtelefoniem vai viedpulksteņiem), jauna mobilā lietotne, kas ļauj tajā ievietot dažādas jaunas funkcijas, lai padarītu bankas piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem un ļautu lietot bankas pakalpojumus nekavējoties caur savu viedierīci, "Apple Pay" ieviešana utml. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka bankomātu tīkla atjaunošana tiktu atlikta. Kopumā "Swedbank" visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 370 bankomātu un bankas klienti jau ir pamanījuši, ka bankomātu tīkls tiek mērķtiecīgi atjaunots, šobrīd aizvien vairāk parādās bankomāti ar skārienjutīgu ekrānu, kas nomaina vecās paaudzes bankomātus, kuram vēl joprojām ir pogas,” viņš piebilst.

Tuvākajā laikā AS "Citadele banka" bankomātos nav plānots ieviest bezkontakta funkcionalitāti.

"Luminor" un "SEB banka" nākotnē apsver bezkontakta bankomātu ieviešanu, taču pagaidām konkrēti termiņi nav zināmi.

"SEB banka" pēdējo trīs gadu laikā investējusi bankomātu tīkla modernizācijā visā Baltijā, nomainot tos pret jaunām iekārtām, kas nodrošina augstu darbības precizitāti un vēl labāku klientu servisu, tostarp nākotnē paredzot arī bezkontakta funkcionalitāti, stāsta bankas pārstāve Elīna Neimane.

"Pēdējā gada laikā ir pārskatīts "Luminor" bankomātu tīkls un tiek strādāts pie vienota bankomātu tīkla izveides visā Baltijā. Lai gan šobrīd vēl neesam ieviesuši bezkontakta bankomātus, jo tikai pēdējos gados popularitāti sabiedrībā iekaro bezkontakta maksājumi, tomēr izvērtējam iespēju tos ieviest nākotnē, sekojot klientu paradumiem. Šobrīd gan precīzi nevar pateikt, kad tas varētu tikt paveikts," stāsta bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga.

DB jau rakstīja, ka 2018.gada februārī AS "BlueOrange Bank" uzstādīja Latvijā pirmos bezkontakta karšu bankomātus.

Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka pērnā gada beigās Latvijā bija 928 bankomāti, no kuriem 384 bija ar skaidras naudas iemaksas funkciju. Bankomātus Latvijā piedāvā sešas bankas. Visvairāk bankomātu 2019.gada beigās bija AS “Swedbank” - 366, tai seko AS “SEB banka” ar 222 bankomātiem, AS “Citadele banka” ar 152 bankomātiem, “Luminor Bank” filiāle Latvijā ar 171 bankomātu. AS “PrivatBank” ir 12 bankomāti, bet AS “BlueOrange Bank” - 5 bankomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank korporatīvajiem klientiem nodrošina bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" korporatīvajiem klientiem ieviesta iespēja veikt bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm.

Uzņēmumu karšu lietotāji tagad var savas maksājumu kartes pievienot e-makiem un ar viedierīču starpniecību veikt mobilos bezkontakta maksājumus.

Jaunais maksājumu veids "Android" tālruņu lietotājiem ir pieejams ar "Swedbank" mobilās lietotnes uzņēmumiem starpniecību, savukārt, "iPhone" vai citu "iOS" operētājsistēmas viedierīču lietotājiem – ar "Apple Pay". Uzņēmumu karti var sasaistīt arī ar "Garmin" vai "FitBit" viedpulksteņiem.

Bezkontakta maksājumi ar viedierīcēm ir pieejami lielākajā daļā vietu, kur ir uzstādīti bezkontakta karšu termināļi.

"Mūsu dati liecina, ka šobrīd klientu – uzņēmumu vidū bezkontakta maksājumi nav tik bieži izmantota funkcionalitāte, kā tā ir privāto lietotāju vidū, taču paredzam, ka mūsu korporatīvie klienti novērtēs jaunās iespējas un bezkontakta maksājumu īpatsvars strauji pieaugs," lēš "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijā izsniegts vairāk nekā 1,6 miljoni bezkontakta maksājumu karšu

Db.lv, 21.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izsniegts vairāk nekā 1,6 miljoni bezkontakta maksājumu karšu, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie 1.ceturkšņa dati.

Maksājumi ar karti pieejami vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu Latvijā. Bezkontakta kartes PIN kods joprojām ir jāpatur prātā, jo tas nepieciešams pirkumiem virs 50 eiro, un drošības nolūkā ik pa laikam POS terminālis pēc iestrādāta algoritma pieprasīs ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īstais lietotājs.

Kopš marta Latvijā palielināts bezkontakta karšu maksājumu limits bez PIN ievades no 25 līdz 50 eiro.

"Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums liecina, ka teju 75% Latvijas iedzīvotāju ir bezkontakta maksājumu kartes, un vairāk nekā 70% tās lieto ikdienas pirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas klienti var norēķināties arī ar mobilo tālruni

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas klienti, kuriem ir tālrunis ar Android operētājsistēmu, par pirkumiem un pakalpojumiem tagad var norēķināties arī ar savu mobilo tālruni, informē bankā.

Ar mobilo tālruni var veikt maksājumus līdz 150 eiro Latvijā un ārzemēs - tirdzniecības vietās, kurās pieejami bezkontakta norēķini.

Lai norēķiniem varētu izmantot viedtālruni, vispirms SEB bankas mobilajā lietotnē jāizveido bankas kartes digitālā versija. Jaunā funkcija pieejama visām Mastercard norēķinu kartēm un kredītkartēm, ieskaitot tās, kurām nav bezkontakta norēķinu funkcija. Lai aktivizētu karti mobilajā tālrunī, tam ir nepieciešama NFC (near field communication) bezvadu datu pārraides tehnoloģija.

"Klientu vēlme ikdienas bankas pakalpojumiem un norēķiniem izmantot digitālos un mobilos kanālus arvien pieaug, tāpēc esam gandarīti, ka varam spert nākamo soli digitālajā attīstībā un mūsu klientiem Latvijā un Igaunijā piedāvāt iespēju norēķināties ar savu mobilo tālruni. Klienti, kuri jauno iespēju jau ir izmēģinājuši, visvairāk novērtē tās ērtumu. Nenoliedzami mūsu ikdienas paradumi mainās - arvien mazāk līdzi ikdienā nēsājam maku, taču vairumam mobilais tālrunis vienmēr ir rokas stiepiena attālumā. Līdz ar to, aktivizējot bankas karti mobilajā tālrunī, arī finanses vienmēr būs rokas stiepiena attālumā. Jāuzsver, ka maksājumu veikšana ar mobilo tālruni vēl ir testa režīmā, tāpēc aicinām klientus to izmēģināt, novērtēt un ziņot mums, ja ir vērojamas kādas nepilnības un nepieciešami uzlabojumi," uzsver SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados daudz apspriesta digitalizācija, kurai komplektā nāk dažādu maksājumu veikšana ar interneta palīdzību. Bieži vien tādējādi spriests, ka nemaz tik tālu varētu nebūt situācija, kad notiek atteikšanās no skaidras naudas.

Tas arī nozīmējis, ka visai labi klājies tādām finanšu nozares kompānijām, kurām ir ļoti spēcīgas pozīcijas šādā pārskaitījumu tirgū, piemēram, "PayPal Holdings", "Mastercard" un "Visa". Rezultātā "PayPal Holdings" akcijas cena ASV biržā gada laikā palēkusies par 30%, "Visa" – par 44% un "Mastercard" – pat par 53%. Tāpat sevišķi jaunieši, darbojoties ar naudu, gatavi izmantot dažādas jaunas aplikācijas.

Ne viss gan šajā ziņā ir tik viennozīmīgi. Piemēram, "The Wall Street Journal" raksta – kur ir revolūcija, tur ir arī kontrrevolūcija. Proti, pietiekami daudzi cilvēki noraizējušies par blaknēm situācijai, kad zūd iespēja norēķināties ar skaidru naudu. Vēl tiek izcelts, ka šāda situācija vēl vairāk dzīvi sarežģītu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kuri skaidru naudu mēdz izmantot vairāk. Tas turklāt var arī traucēt pietiekami daudzu biznesu darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka un Valsts kase) 2019. gadā veica 530.6 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 203.0 mljrd. eiro kopapjomā, informē Latvijas Bankas preses dienestā.

Vidēji dienā veikti 1.5 milj. maksājumu 556.3 miljonu eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2018. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11,0%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (66,4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (33,5% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas: Nevajag ļauties panikai, bankomātos izņemot skaidru naudu

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā radījušas vēlmi daļai iedzīvotāju nodrošināties ar skaidru naudu, taču banku pārstāvji uzsver, ka pastiprināti to nevajadzētu darīt, un jau vairāki tirgotāji paziņojuši, ka pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

"Bankomātu monitorings notiek nepārtraukti un šobrīd nav novērota palielināta klientu plūsma izņemt skaidras naudas līdzekļus," saka AS "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Protams, jāņem vērā, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana visā valstī var radīt vēlmi nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, tomēr gribētos atgādināt, ka nevajag ļauties panikai – bezskaidras naudas norēķini norit bez aizķeršanās, turklāt jāpatur prātā, ka skaidra nauda ir salīdzinoši netīra un pēc tās lietošanas īpaši rūpīgi jāievēro higiēna un jāmazgā rokas," viņš uzsver. Tāpat pārāk liela skaidras naudas glabāšana var radīt garnadžu vēlmi šo naudu iegūt savās rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank vadītājs: Baumu kampaņas par finanšu sektora stabilitāti ir Latvijas fenomens

LETA, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baumu kampaņas par finanšu sektora stabilitāti ir Latvijas fenomens, sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis.

"Šādas baumas ir tikai un vienīgi Latvijas fenomens. Tāda rakstura baumas par finanšu stabilitāti, pēc kurām cilvēki iet un ņem ārā naudu no bankomātiem, nav raksturīgas ne Igaunijā, ne Lietuvā, ne Zviedrijā," teica Rubenis.

Viņš pieļāva, ka šāda situācija varētu būt saistīta ar to, ka Latvijā vēsturiski ir bijis ļoti daudz banku un daudzas laika gaitā ir arī bankrotējušas. "Vairāk nekā pirms 20 gadiem bija arī viena liela banka, kur noguldītājiem solīja atdot naudu un to neizdarīja. Tas viss ir atstājis nospiedumu un bažas, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tie cilvēki, kuri neizprot finanšu rādītājus, neseko finanšu loģikai, ir arī stipri jutīgāki pret šāda veida informāciju," sacīja Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi klientu paradumu izmaiņām, AS "PrivatBank" optimizēs filiāļu tīklu.

2020. gada 18. septembrī savu darbību izbeigs bankas reģionālās filiāles "Daugavpils", "Rēzekne" un "Valmiera". Līdz 18. septembrim klientu apkalpošana filiālēs notiks ierastajā darba režīmā, arī bankomāti būs pieejami līdz septembra beigām.

Filiāles "Daugavpils", "Rēzekne" un "Valmiera" klientu apkalpošanu klātienē nodrošinās sešas bankas filiāles, četras no kurām atrodas Rīgā un divas – Jelgavā un Liepājā.

Matīss Krištobans, "PrivatBank" par Biznesa attīstību un stratēģiju atbildīgais valdes loceklis, skaidro: ""PrivatBank" turpina attīstīties un seko līdzi klientu paradumu izmaiņām. Bankas attālinātie pakalpojumi kļūst arvien populārāki, līdz ar to samazinās klātienes darījumu skaits filiālēs. Tāpēc no 18. septembra banka slēgs savas filiāles Daugavpilī, Rēzeknē un Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, ar cik lielu novēlošanos nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem.

Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā visdrīzāk šo tendenci tikai pastiprina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā notiks finanšu tehnoloģijām un inovācijām veltīta konference PaymentConf 2020

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tradicionālās maksājumu kartes un skaidru naudu lielā mērā ir aizstājuši bezkontakta maksājumi un digitālie maciņi, finanšu nozares uzņēmumiem jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, radot jaunus maksājumu produktus un pielāgojot tos digitālajām tehnoloģijām.

Turklāt jāspēj izpildīt arī daudzās Eiropas Savienības prasības, kas sevišķi aktuālas saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanas un vispārīgo datu aizsardzības regulām.

Lai piedāvātu maksājumu produktu attīstītājiem un fintech uzņēmumiem iespēju uzzināt par tehnoloģiju aktualitātēm, regulējumiem un inovācijām, kā arī citu kompāniju pieredzes stāstiem, Rīgā no 4. līdz 5. februārim notiks jauna finanšu tehnoloģijām veltīta konference "PaymentConf 2020".

"PaymentConf 2020" idejas autors, ilggadējs starptautisku IT konferenču rīkotājs Rīgā - uzņēmuma "A-Heads Consulting" vadītājs Dmitrijs Buzdins uzsver šādas finanšu tehnoloģiju konferences nepieciešamību Baltijas mērogā: "Finanšu tehnoloģiju nozare pašlaik saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, bet tajā paša laikā tas dod iespējas fintech uzņēmumiem attīstīt jaunus piedāvājumus. Šī konference ir nozīmīga ar to, ka tās saturs ir pielāgots aktuālu praktisko jautājumu risināšanai un ir vērtīgs gan kā iedvesmas avots, gan kā ricības plāns. Šī konference nodrošinās platformu tiem, kas vēlas satikties ar kompānijām, kas jau šodien ievieš maksājumu inovācijas Baltijas un Eiropas tirgū."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pētījums: Karšu maksājumi Vācijā pirmo reizi pārsniegs skaidras naudas darījumus

LETA--AFP, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karšu maksājumi Vācijā šogad pirmo reizi vēsturē pārsniegs skaidras naudas darījumu apjomu, ņemot vērā pircēju uzvedības izmaiņas koronavīrusa pandēmijas dēļ, liecina starptautiskā tirgus izpētes uzņēmuma "Euromonitor International" veikts pētījums.

"Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Vācijas patērētāji demonstrējuši strauju maksājumu uzvedības maiņu, skaidras naudas vietā aizvien vairāk izmantojot karšu maksājumus higiēnas iemeslu dēļ," teikts pētījumā.

Patērētāji Vācijā stūrgalvīgi pieturējušies pie skaidras naudas izmantošanas, lai arī pircēji citās valstīs pēdējos gados aktīvi pievērsušies bezskaidras naudas maksājumiem.

Taču vienlaikus ar Covid-19 izplatību pieaugusi vāciešu vēlme izvairīties no banknošu un monētu aiztikšanas.

Vienlaikus arī Vācijas valdība paātrinājusi šo pāreju, dubultojot bezkontakta maksājumu darījumu limitu līdz 50 eiro.

"Euromonitor" prognozē, ka ar maksājumu kartēm veikto norēķinu apjoms Vācijā līdz 2025.gadam pieaugs par 28%, bet skaidras naudas darījumu apmērs samazināsies par 34%.

Komentāri

Pievienot komentāru