Jaunākais izdevums

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka un Valsts kase) 2019. gadā veica 530.6 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 203.0 mljrd. eiro kopapjomā, informē Latvijas Bankas preses dienestā.

Vidēji dienā veikti 1.5 milj. maksājumu 556.3 miljonu eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2018. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11,0%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (66,4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (33,5% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 41.6 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 933 bankomāti. 2019. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3.5 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1.8 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).

Nozīmīgi ir tas, ka 2019. gadā Latvijā kopumā tika veikti jau 16.1 milj. zibmaksājumu 3.5 mljrd. eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnē skaidra nauda būs relikvija

Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veic 44% maksājumu

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veic 44% maksājumu, liecina Latvijas Bankas publiskotā «Maksājumu radara» dati.

Salīdzinājumā ar 2018. un 2017.gadu skaidrā naudā veikto maksājumu īpatsvars nedaudz pieaudzis - 2018.gadā Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veica 40% maksājumu, bet 2017.gadā - 42% maksājumu.

Vienlaikus aptaujā, prognozējot, cik daudz iedzīvotāji izmantos skaidro naudu ikdienas norēķinos pēc 10 gadiem, 37% norādījuši, ka tas būs aptuveni tikpat, cik pašlaik, 29% domā, ka mazāk nekā pašlaik, 11% prognozē, ka skaidro naudu pēc 10 gadiem nemaz nelietos, bet 5% uzskata, ka tās īpatsvars tikai kāps.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2019.gada pirmajā pusgadā veikts 262,1 miljons bezskaidrās naudas maksājumu 92,8 miljardu eiro apmērā. No bezskaidrās naudas maksājumiem vairāk nekā 60% veikti ar norēķinu kartēm. Savukārt šogad pirmajā pusgadā veikto zibmaksājumu skaits sasniedza 2,6 miljonus, bet apmērs - 477,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir pieejami divu veidu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, – taksometru un tā saucamie «balto numuru» pārvadājumi.

Lai arī pasažieris saņem šķietami vienādu pakalpojumu – braucienu līdz izvēlētajam galamērķim, veids, kā pakalpojumu pieteikt un apmaksāt, ir dažāds. Tāpat atšķiras abu pakalpojumu sniedzēju atpazīšanas zīmes. Arī institūcijas, kas izsniedz dokumentus, lai komersants varētu nodrošināt šo pakalpojumu, ir dažādas. Tomēr Taksometru vadītāju reģistrā ir jābūt reģistrētiem pilnīgi visiem automobiļu vadītājiem, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, skaidro Autotransporta direkcijā.

Izsaukšana un norēķini

Taksometra pakalpojumus pasažieris var pieteikt telefoniski, zvanot pa izvēlētā pakalpojuma sniedzēja norādīto tālruņa numuru, caur aplikāciju / tīmekļvietni vai nolīgstot uz ielas. Norēķināties par braucienu var, maksājot skaidrā vai bezskaidrā naudā. Apmaksa tiek veikta pēc brauciena, pamatojoties uz taksometra skaitītāja rādījumu. Pēc apmaksas veikšana pasažierim ir jāsaņem čeks. Tāpat taksometriem ir tiesības braukt pa sabiedriskā transporta joslu, kas ir priekšrocība sastrēgumu laikā. Savukārt, tā saucamo, «balto numuru» pakalpojuma sniedzējus var pieteikt tikai caur aplikāciju / tīmekļvietni. Arī norēķināties par braucienu var tikai caur konkrēto aplikāciju / tīmekļvietni. Nodrošinot šādu komercpārvadājumu, automobilim nav jābūt aprīkotam ar taksometra skaitītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru