Jaunākais izdevums

Lai apkarotu ēnu ekonomiku, tiek piedāvāti deviņi pasākumi, kuru vidū ir skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus.

Tādu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa. Lai šos pasākumus īstenotu, kopā ar 2019. gada valsts budžeta likumprojektu vienā paketē būs arī grozījumi deviņos likumos.

Karš pret skaidru naudu

«Ēnu ekonomikas asinsrite ir skaidra nauda, un ja, to necentīsimies ierobežot, tad arī nevar gaidīt lielus panākumus no ēnu ekonomikas apkarošanas, nepalīdzot ar pasākumiem,» uzsvēra J. Salmiņa. Viņa atgādināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultātu, kur deputātu vairākuma atbalstu guva tikai viens no trijiem ierosinājumiem samazināt skaidras naudas darījumu sliekšņus. Proti, netika atbalstīts ierosinājums liegt veikt transportlīdzekļu un nekustamā īpašuma iegādi skaidrā naudā, kā arī samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro.

J. Salmiņa izteica cerību, ka šie priekšlikumi tomēr gūs parlamenta vairākuma atbalstu. Tajā pašā laikā atbildīgās komisijas deputāti atbalstīja citu priekšlikumu, kas paredz, ka zvērinātiem notāriem, nodokļu konsultantiem, grāmatvežiem ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam par privātpersonu, kas vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citām privātpersonām 10 000 eiro vai vairāk pašreizējā sliekšņa 60 000 eiro vietā. J. Salmiņa norādīja, ka, pazeminot šo obligātās ziņošanas sliekšņa latiņu, nodokļu administrācija analizēs konkrētās privātpersonas darījumu, skaidrojot, vai tajā saskatāma izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

«Liela brēka, maza vilna,» skaidras naudas griestu pazemināšanu vērtē nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka nodokļu administrācijā būs daudz vairāk ziņojumu no notāriem, nodokļu ekspertiem, grāmatvežiem, un tas nozīmē, ka vairāk darba būs VID, bet tajā pašā laikā no šā soļa papildus iegūs tikai 75 000 eiro, bet 2020. gadā – 100 000 eiro. «Tātad, lai deviņu miljardu eiro vērto budžetu papildinātu ar 75 000 eiro, ir maksimāli jāpalielina ziņojumu skaits un jātērē VID resursi, bet uz šī fona tā ir sīknauda,» vērtē A. Dābols. Savukārt attiecībā par vēlmi fiziskajām personām ieviest liegumu ar skaidru naudu norēķināties par auto un nekustamajiem īpašumiem, nodokļu eksperts norāda, ka lielie darījumi jau tiek veikti bezskaidras naudas formā, bet ir jautājums, vai 10–20 gadus veci spēkrati, kuru īpašnieka vēlamā cena ir 500–2500 eiro, ir to vērti, lai par tiem vēl maksātu bankas transakcijas pakalpojumu samaksu. «Ceru, ka nenonāksim situācijā, ka ar tēriņiem visu šo darījumu uzraudzīšanai, identificēšanai neiztērēsim vairāk, nekā saņemsim pretī valsts makā,» tā A. Dābols.

Viņaprāt, politiķiem, kuri iestājas par skaidras naudas sliekšņa samazināšanu, būtu jāsniedz pamatojums, kāpēc ir izvēlēts tieši 3000 eiro līmenis, nevis, piemēram, 30 eiro.

Visu rakstu No ēnas grib izspiest 25 miljonus lasiet 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ēnu ekonomika minimāli sarukusi

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nedalīt lāci, kamēr tas vēl mežā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cik labi, ka ir ēnu ekonomika! Citādi, kur gan saviem dāsnajiem solījumiem finansējuma avotu rastu politiķi? Tagad viss ir vienkārši un vēlētāju ausīm skan tik ļoti tīkami – palielināsim neapliekamo minimumu algām un pensijām, būtiski paaugstināsim skolotājiem un mediķiem algas un naudu iegūsim, no visa spēka apkarojot ēnu ekonomiku.

Tas, protams, ir jādara, un labi, ka ir tāda politiskā griba. Taču jautājums paliek –cik ir iespējams izcelt, piemēram, viena gada laikā no ēnām? Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka teic, ka ideālā gadījumā pie pārdomātas un gudras stratēģijas viena gada laikā ēnu ekonomiku iespējams samazināt par 3%. Tālāk jau progress būs niecīgāks, pa pusprocentam, kamēr sasniegs 12%, kas ir tolerējamis līmenis, jo nevienā valstī ēnu ekonomika nav nulles līmenī. Ja pašlaik ēnu ekonomika tiek lēsta 1,5 miljardu eiro apmērā, tad 3% būtu 45 miljoni eiro, tas, protams, ir gana daudz, bet nekādā gadījumā nenosedz visus politiķu solījumu apmērus. Turklāt, lai gada laikā samazinātu ēnu ekonomiku par 3%, ir jāizstrādā ļoti skaidrs rīcības pāns, jāuzlabo institucionālā sadarbība, skaidro A. Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Latvijas ekonomikā ēnas kļūst garākas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas veidotais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai, turpina pieaugt arī ēnu ekonomika.

Pērn Latvijā tā sasniedza 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 43,5% no visas ēnu ekonomikas. Otrajā vietā ir ienākumu neuzrādīšana. Latvijā vidējā ienākumu daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2018. gadā ir pieaugusi līdz 17,9%. Salīdzinājumam - Igaunijā tā ir vien 9,9%. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir būvniecības nozarē, bet ģeogrāfiski negatīvais līderis ir Rīgas reģions, kas ir turīgākais valstī. Tas nozīmē, ka pašreizējā nodokļu nenomaksa un ienākumu slēpšana ir saistīta ar uzņēmēju negodprātu, nevis nabadzību un cīņu par izdzīvošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apmērs Lietuvā pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājies, paziņojis Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka, norādot, ka nodokļu maksāšana kļuvusi par modes lietu.

«Ir daudz metožu, kā aprēķināt ēnu ekonomikas apmēru, bet neatkarīgi no aprēķina metodes tendences ir skaidras,» konferencē par ēnu ekonomiku teica ministrs. «Mēs uzskatām, ka ēnu ekonomika pēdējo desmit gadu laikā Lietuvā ir sarukusi par 10%,» viņš piebilda.

Šapoka sacīja, ka par ēnu ekonomikas samazinājumu liecina arī tas, ka kopš 2017.gada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi pieaug straujāk nekā patēriņš.

Ministra sniegtie dati liecina, ka PVN ieņēmumi pērn pieauga par 8,5%, bet patēriņš palielinājies par 6,3%.

«Kad es iepriekš sacīju, ka nodokļu nomaksai vajadzētu būt modes lietai, daudzi smējās. Bet tagad es domāju, ka tā ir kļuvusi par modes lietu,» paziņoja Šapoka un piebilda, ka, viņaprāt, «situācija mainās, un mums par to ir jāpateicas Lietuvas iedzīvotājiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Čeku loterijas rezultātus redzēsim rudenī

Anna Medne, Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd sabiedrība un eksperti iedalījušies vairākās grupās – viena aktīvi atbalsta čeku loterijas ieviešanu, norādot uz tās pienesumu ēnu ekonomikas mazināšanai, kamēr citi pauž bažas, vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) tādejādi necentīsies izsekot līdzi iedzīvotāju tēriņiem, salīdzinot tos ar ieņēmumiem.

Čeku loterija kopumā ir atbalstāma ideja, taču par tās reālajiem rezultātiem varēsim spriest tikai rudenī. Visiem, kas vēlas piedalīties loterijā, ir būtiski atcerēties, ka rēķins, ko saņemam virknē ēdināšanas uzņēmumu jeb t.s. pirmčeks vēl nav čeks, ar ko var piedalīties loterijā.

Veidot apzinīgus un pilsoniski aktīvus pilsoņus

Vispirms vēlētos kliedēt bažas par to, ka VID ar šīs loterijas palīdzību plāno izvērtēt iedzīvotāju tēriņus. Loterijas organizatori jau vairākkārt ir uzsvēruši, ka mērķis ir godīgas konkurences veicināšana un ēnu ekonomikas mazināšana komersantu vidū. Turklāt, piedaloties loterijā, iedzīvotājiem nav jāiesniedz savi personas dati, tas tiek prasīts tikai laimesta saņemšanas gadījumā. Domāju, VID apzinās, ka situāciju ēnu ekonomikā iespējams uzlabot tikai caur sabiedrības izglītošanu un visu kopīgi iesaisti. Tieši tāpēc čeku loterijā var piedalīties arī bērni. Manuprāt, tas ir pareizi, jo no agrīna vecuma palīdz veidot apzinīgus un pilsoniski aktīvus pilsoņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aplokšņu algu īpatsvars ēnu ekonomikā veido 18%, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa atzīmēja, ka ēnu ekonomikas apkarošanā VID koncentrējas uz trīs galvenajām prioritātēm, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmu izskaušana, aplokšņu algas un nereģistrētā saimnieciskā darbība.

Aplokšņu algas veido 18% no ēnu ekonomikas apmēra. Jaunzeme atzīmēja, ka šis skaitlis samazinās, taču ne tik strauji kā VID vēlētos.

Tāpat samazinās arī nereģistrētā saimnieciskā darbība, taču tai ir tendence pieaugt tieši internetā, piebilda VID vadītāja.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, pēc «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, 2017.gadā bija 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā. Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir aplokšņu algas, neuzrādītie ienākumi, kā arī neuzrādītie darbinieki. Dati par ēnu ekonomikas īpatsvaru 2018.gadā vēl nav apkopoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomistes Līva Zorgenfreija un Ludmila Fadejeva, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja samazināties un veidoja 30,7%, liecina "SSE Riga" profesora un biedrības "Business Against Shadow Economy" valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.

Salīdzinājumā ar 2018.gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 34,1%, pērn tas ir samazinājies par 3,4 procentpunktiem.

Latvijā pirmais pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā tika veikts 2016.gadā, atklājot, ka 2015.gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%. Līdz ar to piecu gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājies par 9,3 procentpunktiem.

Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 1,2 procentpunktiem samazinājies aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā - 2018.gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 27% nodarbināto, kamēr 2018.gadā aplokšņu algu īpatsvars bija 28,2%.

Uzņēmumu ienākumu neuzrādīšanas līmenis nozarē jeb vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpj no valsts, pērn veidoja 23%, bet 2018.gadā šis rādītājs bija 27,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ēnu ekonomikas dēļ Lietuvā gadā netiek iekasēts PVN miljarda eiro apmērā

LETA--BNS, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas dēļ Lietuvā ik gadu netiek iekasēts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) aptuveni miljarda eiro apmērā, lai gan ar šo parādību tiek mēģināts aktīvi cīnīties, atzinusi Valsts kontrole.

«Jaunākās aplēses liecina, ka 2017.gadā budžetā nav ievākts PVN kopsummā par 1,1 miljardu eiro, ko mēs varētu izlietot dažādiem mērķiem,» pastāstījusi Lietuvas valsts kontroliera vietniece Živile Simonaitīte.

Pēc viņas teiktā, Lietuvā cīņai pret ēnu ekonomiku tiek izmantoti 36 instrumenti, Latvijā - 35, Polijā - 20, Igaunijā un Čehijā - 13, bet Zviedrijā - tikai astoņi.

Simonaitīte arī norādījusi, ka saskaņā ar kompānijas «Spinter tyrimai» un Eiropas Komisijas aplēsēm Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars ir aptuveni par trešdaļu augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā - pērn tas veidoja apmēram 24% iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vienlaikus viņa piebildusi, ka 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, ēnu ekonomika Lietuvā sarukusi par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja pamazām samazināties un veidoja 34,1%, liecina «SSE Riga» profesora un biedrības «Business Against Shadow Economy» valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.

Salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 35,2%, pērn tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu.

Latvijā pirmais pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā tika veikts 2016.gadā, atklājot, ka 2015.gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%.

Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 3,9 procentpunktiem samazinājās aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā - 2018.gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 28,2% nodarbināto, kamēr 2017.gadā aplokšņu algu īpatsvars bija 32,1%.

Uzņēmumu ienākumu neuzrādīšanas līmenis nozarē jeb vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpj no valsts, pērn veidoja 27,1%, bet 2017.gadā šis rādītājs bija 26,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Mikrouzņēmumi 2017.gadā nav deklarējuši 35,6% no nodarbināto algām

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mājokļu tirgū skaidru naudu vairs nepieņems

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. maija darījumus ar nekustamo īpašumu vairs nevarēs veikt skaidrā naudā.

Tādu lēmumu vakar pieņēma Saeima. Tas darīts tādēļ, lai mazinātu krāpniecību ar nodokļiem, kā arī, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām nekā patiesā darījuma apmērs. Eiropas Komisijas (EK)eksperti norāda, ka skaidras naudas ierobežojumi ir efektīvi cīņā pret naudas atmazgāšanu, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanā – proti, mazina izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Lai gan EK savā pērnā gada nogales ziņojumā ir norādījusi, ka ES līmenī netiks noteikti nekādi dalībvalstīm kopēji skaidras naudas ierobežojumi, tomēr vairums dalībvalstu tādus ir ieviesušas. Nesen to izdarīja Lietuva, nosakot, ka skaidras naudas darījumi ar nekustamo īpašumu nedrīkst pārsniegt 3000 eiro. Lietuvas Nekustamā īpašuma asociācija to jau ir novērtējusi pozitīvi, uzsverot, ka tādējādi šajā segmentā būtiski tiks mazināta ēnu ekonomika. Jāpiebilst, ka skaidras naudas ierobežošana ir aktuāla ne tikai Eiropas Savienībā. Arī Izraēla pērn pieņēma aizliegumu izmantot skaidru naudu nekustamā īpašuma darījumos, pamatojot to ar augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru un naudas atmazgāšanu. Uz jautājumu, kādēļ tiek ierobežotas cilvēku tiesības maksāt tādā veidā, kādā viņi to vēlas, atbilde ir vienkārša – valstij ir tiesības uzlikt samērīgus ierobežojumus, ja to prasa sabiedriskais labums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Straujā izaugsme būvniecībā nenozīmē, ka brauksim pa labiem ceļiem un tiltiem

Žanete Hāka, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES fondu naudas veicina nekvalitatīvu un nesamērīgi dārgu būvniecību - secināja eksperti Citadele Index diskusijā, uzsverot, ka valstī nepieciešama pārdomāta nozares ilgtermiņa plānošana, lai sabalansētu izaugsmi un nepārkarsētu izmaksas.

Jaunākais bankas Citadele un SKDS veiktais uzņēmēju noskaņojuma pētījums Citadele Index rāda, ka vislielākās svārstības ilgstoši ir novērojamas būvniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā – jau gadiem absolūta pesimisma periodi mijas ar optimisma uzliesmojumiem. Šobrīd būvnieki ir vispozitīvāk noskaņotā nozare, un to optimisms sasniedzis pēckrīzes periodā sen neredzētu līmeni - 54.22 punktus.

Vienlaikus būvnieki biežāk nekā citu nozaru pārstāvji atzīst, ka uzņēmumam trūkst darbinieku – tā norāda 62% būvniecības uzņēmumu. Turklāt būvnieki biežāk nekā citu nozaru uzņēmēji atzinuši, ka ir saskārušies ar korupciju valsts un pašvaldību iestādēs – tā norāda 22% šīs nozares aptaujāto uzņēmēju. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk atzinuši, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē samazinās – tā norādījuši 57% būvnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID novērš kukuļošanas mēģinājumu dienestā

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde, kriminālprocesa laikā veicot apjomīgas speciālās izmeklēšanas darbības, šonedēļ aizturēja organizētu personu grupu, kas pieprasīja kukuli 65 000 eiro apmērā ar mērķi to nodot VID amatpersonai, informēja VID.

Minētā naudas summa prasīta ar mērķi panākt, lai VID amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, nodrošinātu padziļinātu un tendēti nelabvēlīgu pārbaužu veikšanu attiecībā pret konkrētiem uzņēmumiem.

Pašlaik saistībā ar notikušo par aizdomās turētajām atzītas divas bijušās VID amatpersonas, kā arī viena esošā VID amatpersona. Kopumā izmeklēšanas laikā piecām noziedzīgajā nodarījumā iesaistītajām personām piemērots aizdomās turētā statuss. Divām no aizdomās turētajām personām tiesa piemēroja ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli - apcietinājumu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka kukuļošanas mēģinājumu izdevies novērst, pateicoties darbinieku profesionalitātei un apstāklim, ka uzņēmējs, kurš bija iesaistīts kukuļošanā, sadarbojās ar VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Picēriju tīkla "Čili pica" īpašniekam SIA "Čilija pizza" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina "Lursoft" dati.

Uzņēmumam uz šā gada 7.februāri bija reģistrēts 268,86 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds.

Pērn SIA "Čilija pizza" tika reģistrēti arī trīs nodrošinājumi, kas aizliedz reģistrēt, pārjaunot un grozīt komercķīlas, tāpat arī liedz veikt uzņēmuma reorganizāciju, likvidāciju, izmaiņas amatpersonu un dalībnieku sastāvā.

"Lursoft" kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti arī divi SIA "Čilija pizza" kavētie maksājumi, kā arī Paus Konsults datubāzē pieejama informācija par uzņēmuma nenomaksātiem parādiem.

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Čilija pizza" Rīgā reģistrētas 20 struktūrvienības, tostarp 18 picērijas un "take away". Picēriju biznesā uzņēmums darbojas kopš 2001.gada, pirmo picēriju atverot tirdzniecības centrā "Alfa".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moneyval nosaka Lietuvai pastiprinātu kontroles režīmu cīņā pret naudas atmazgāšanu

LETA, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam «Moneyval» noteikusi Lietuvai pastiprinātu kontroles režīmu. Latvijai šādu režīmu «Moneyval» noteica augustā.

«Moneyval» piektdien publiskotā ziņojuma par Lietuvu kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Lietuva saņēmusi vidēju novērtējumu pēc visiem efektivitātes kritērijiem, izņemot starptautisko sadarbību, kurā efektivitāte atzīta par būtisku.

Efektivitāte par vidēju atzīta politikas un koordinācijas jomā, uzraudzībā, preventīvo pasākumu jomā, finanšu izlūkošanā, patiesā labuma guvēju noteikšanā, konfiskācijā, cīņā pret terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Ziņojumā norādīts, ka Lietuvas iestādēm jāuzlabo izpratne par naudas atmazgāšanu un cīņu pret terorisma finansēšanu.

Draudi saistībā ar naudas atmazgāšanu Lietuvai rada korupcija, ēnu ekonomika, organizētā noziedzība un plaši izplatītā skaidras naudas izmantošana, konstatē «Moneyval".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Līdz nodokļu automātiskai nomaksai mazajam biznesam vēl jāpagaida

Māris Ķirsons, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajam biznesam savulaik solītā tā dēvētā bankas konta nodokļa risinājums ir «iestrēdzis», pagaidām nav zināms, kad tāds Latvijā varētu būt

Tādu ainu rādīja gan Finanšu ministrijas sagatavotais valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.- 2021. gadam starpposma novērtējuma ziņojums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, gan arī diskusijas 9.ikgadējā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā. Interesanti, ka ēnu ekonomikas pētnieki secinājuši - nereģistrētie uzņēmumi Latvijā veido 8,6% no visiem uzņēmumiem, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 10,0% un 6,4% no visiem uzņēmumiem. Savukārt šokējoši skanēja secinājums, ka Latvijā un Lietuvā nereģistrēto uzņēmumu skaits pieaudzis, savukārt Igaunijā sarucis. Kā viens no iemesliem tika minēta mazajam biznesam (uzņēmējdarbības uzsācējiem) nedraudzīga vide. «Ekonomikas ministrijai bija uzdevums trīs gadu laikā izstrādāt mazajam biznesam draudzīgu regulējumu – nodokļu režīmu, bet līdz šim vēl neesmu dzirdējusi nevienu labu ideju, ko un kā darīt,» uz izaicinājumu atbildēja Saeimas deputāte un bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa atgādināja, ka tieši tāpēc, ka vietā nav bijis, ko likt, iestājusies pret mikrouzņēmumu (MUN) nodokļa maksātāju nožņaugšanu, kaut arī tādas vēlmes ir bijušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu iekasēšanas uzlabošanai tiks piedāvāti grozījumi normatīvajos aktos, kā arī izvirzīti mērķi samazināt nodokļu plaisas.

Šādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē rādīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa atzina, ka nodokļu administrācija darbojas, balstoties uz 68 likumiem, 57 MK noteikumiem, 27 ES līmeņa un astoņiem citiem normatīvajiem aktiem. «Faktiski esam starpnieks starp likumdevēju un nodokļu maksātājiem, gan juridiskajām, gan arī fiziskajām personām,» uzsvēra I. Jaunzeme. Viņa atgādināja, ka katra izmaiņa normatīvos ir ne tikai izaicinājums nodokļu administrācijai, bet arī nodokļu maksātājiem. Viņasprāt, nereti izmaiņas notiek strauji un iestāde nepaspēj izskaidrot izmaiņu būtību, tādējādi rodas strīdi, konflikti ar nodokļu maksātājiem. «Tas slogs, ko esam uzkrāvuši gan sev, gan klientiem, ir milzīgs, tāpēc vajadzētu kopīgi veikt revīziju, vai tas viss ir patiešām nepieciešams, jo pašlaik ir 131 lēmuma veids, un, ja kāds nonāk situācijā, kad saņem visus šādus lēmumus, tad viņam ir neapskaužams brīdis,» skaidroja I. Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru