Īpašumu darījumiem skaidras naudas griestu nebūs 

Nekustamo īpašumu darījumos norēķini būs tikai bezskaidras naudas formā, tomēr būtu nepieciešami precizējumi attiecībā uz darījumiem, kas uzsākti, līdz attiecīgā norma stājās spēkā.

Māris Ķirsons, 26.3.2019

Foto: pixabay.com

Valdības sēdē tika vērtēti 13 priekšlikumi grozījumiem Nodokļu un nodevu likumā, kas lielākoties vērsti uz skaidras naudas izmantošanu, un tiem paredzētais spēkā stāšanās termiņš ir šā gada 1. maijs. Par šo jautājumu vēl savs vārds ir sakāms Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un arī parlamentam kopumā.

Interesanti, ka, saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju, patlaban maksājumi skaidrā naudā Latvijā veido 37%, bet bezskaidrā naudā - 63% no kopējā maksājumu skaita. Vienlaikus viens Latvijas iedzīvotājs nedēļā veic vidēji 4,8 maksājumus skaidrā naudā un 8,3 maksājumus bezskaidrā naudā.

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumu par skaidras naudas darījumu pašreizējo griestu 7200 eiro saglabāšanu, tos nepazeminot līdz sākotnēji iecerētajiem 3000 eiro un arī nenosakot transportlīdzekļu darījumiem skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. Finanšu ministrs Jānis Reirs Ministru kabinetā skaidroja piedāvāto grozījumu būtību. Atbalstīts tika Saeimas deputātu Jutas Strīķes, Aleksandra Kiršteina un Artusa Kaimiņa priekšlikums - nodokļu maksātājiem, tai skaitā fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus. DB jau vairākkārt rakstījis par skaidras naudas darījumu griestiem citās ES dalībvalstīs un par to samazināšanas uzraudzības kontroles problēmām.

Iesaistās Juridiskais birojs

Pēc J. Reira sacītā, atbalstīts ir Saeimas Juridiskā biroja atzinums. Tajā norādīts, ka piedāvātais regulējums paredz būtiski ierobežot personu tiesības rīkoties (veikt norēķinus) ar skaidru naudu. Juridiskais birojs vērš uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt likumprojektā ietverto regulējumu no samērīguma principa viedokļa. Satversmes tiesa vairākos savos spriedumos ir norādījusi, ka samērīguma princips noteic, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp personas un valsts vai sabiedrības interesēm. Lai izvērtētu, vai likumdevēja pieņemtā tiesību norma atbilst samērīguma principam, jānoskaidro: pirmkārt, vai likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīma mērķa sasniegšanai; otrkārt, vai šāda rīcība ir nepieciešama, t.i., vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; treškārt, vai likumdevēja darbība ir samērīga jeb atbilstoša, t.i., vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu. Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tad tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska. Ņemot vērā iepriekšminēto, Saeimas Juridiskais birojs aicina uzklausīt likumprojekta autoru un Tieslietu ministrijas (ja nepieciešams - arī citu personu) viedokli par katra atsevišķā likumprojektā ietvertā ierobežojuma atbilstību samērīguma principam.

Visu rakstu lasiet 26. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!