Jaunākais izdevums

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Kādas būs redzamākās pārmaiņas, ko jaunā sistēma ieviesīs cilvēku un uzņēmumu naudas glabāšanas stratēģijās?

Šī tendence ir spēcīgi jūtama jau vairākus gadus, tāpēc daudzi, kas nebija deklarējuši ienākumus savā valstī, tagad to jau ir izdarījuši – devuši ziņu nodokļus uzraugošajām institūcijām, ka viņiem šī nauda ir, un attiecīgi arī samaksājuši par to nodokļus. Protams, ir cilvēki, kas savus līdzekļus vēl nav deklarējuši, bet viņi būs spiesti to darīt. Tā kā sistēma nodrošina atvērtību, zūd iespēja izmantot shēmas, lai naudu slēptu. Eiropā vislielākā banku slepenība ir Šveicē un Luksemburgā. Ir dažas mazākas bankas vai tādas, kas nāk no citas kultūras, citas vides, kurām šādu klientu, kuri pieprasa slepenību, ir daudz. Viņiem varētu būt grūtības atrast citu vērtīgu piedāvājumu saviem klientiem.

Vai uzskatāt, ka ofšori vēl joprojām ir laba iespēja, vai arī jaunā sistēma tos padarīs par neefektīvu opciju?

Domāju, ka tie vairs nebūs tik pieprasīti un interesanti. Daudzas valstis jau tagad ieviesušas īpašu nodokļu kontroli uzņēmumiem, kas darbojas ārvalstīs, un tiem arī jāmaksā ļoti augsti nodokļi.

Kādas stratēģijas jūs ieteiktu noguldītājam, kas ir labākie veidi šobrīd savas naudas turēšanai? Vai izdevīgi meklēt iespējas citās Eiropas valstīs, kur ir citādi noteikumi un iespējas?

Sabiedrības noskaņojums pēdējos gados ir krietni mainījies. Pirms desmit gadiem daudziem nodokļu plānošana bija ļoti svarīga, un tai tika izmantoti visdažādākie rīki, bet šobrīd cilvēki, vismaz tie, ar kuriem ikdienā strādājam, vairs šādu iespēju nemeklē. Superefektīvās nodokļu struktūras var radīt viņiem problēmas valstīs, kurās viņi dzīvo. Taču vienlaikus ir pieejami daudzi rīki, kurus likumdevējs iesaka izmantot. Daudzās valstīs no nodokļu viedokļa ļoti izdevīgi ir apdrošināšanas produkti, savukārt ofšoru vietā var izmantot ES dibinātus uzņēmumus. Dažādām valstīm Eiropā ir dažādi interesi raisoši uzkrājumu risinājumi, piemēram, Zviedrijā ir pieejams investīciju uzkrājums (investment savings account), kur jūs nemaksājat nodokli par peļņu, bet noteiktu procentu gadā neatkarīgi no noguldījuma apmēra.

Jūs minējāt Zviedriju, vai ir vēl kādas citas valstis, kuras ieviesušas veiksmīgus modeļus vai sistēmas, ko arī Latvija varbūt varētu izmantot nākotnē?

Valstis izmēģina dažādas pieejas – piemēram, dažas ieviesušas īpašus nodokļu režīmus cilvēkiem, kuri valstī pārvācas uz dzīvi, lai veicinātu tādu cilvēku ieplūšanu, kuriem ir lieli uzkrājumi un pirktspēja. Portugāle ir lielisks piemērs, – pirmos desmit gadus dzīvojot šajā valstī, ir jāmaksā ļoti zemi nodokļi, turklāt ienākumi ārpus Portugāles netiek aplikti ar nodokli. Šāda pieeja ir veiksmīga, jo piesaista Portugālei cilvēkus ar naudu – to izmantojuši jau tūkstoši. Valsts šo naudu neiegūst nodokļu, bet pirktspējas veidā. Lielākā daļa valstu meklē kādu sistēmu, lai piesaistītu turīgus cilvēkus.

Kā šajā kontekstā izskatās Baltijas valstis?

Ir liela atšķirība, vai jūs esat vietējais iedzīvotājs, vai, piemēram, zviedrs. Zviedri, kuri maksā nodokļus ap 60% apmērā, būtu ļoti priecīgi maksāt Baltijas fantastiski zemos nodokļus. Taču Latvijas iedzīvotājam tas var šķist savādāk, un, iespējams, var rasties vēlme nodokļus plānot. Taču, ja nodokļi ir saprātīgi, ir mazāk iemeslu to darīt. Mēs šobrīd neredzam no Baltijas pieprasījumu pēc struktūrām un risinājumiem nodokļu plānošanā. Daudzās valstīs, piemēram, eksistē labklājības nodoklis (wealth tax), kas nozīmē - pat ja nav ienākumu, ir jāmaksā par esošajiem līdzekļiem. To daudzi uzskata par negodīgu pieeju.

Taču mēs varam novērot, ka citu Eiropas valstu uzņēmumi apsver Latvijas vai Igaunijas uzņēmumu iekļaušanu savās struktūrās, lai plānotu nodokļus. Es teiktu, ka Baltija ir diezgan interesanta citām Eiropas valstīm no nodokļu likumdošanas viedokļa. Tā gan nav izteikta tendence, kas īpaši strauji augtu, bet zinu, ka ir konsultanti, kuri iesaka saviem klientiem tieši Baltijas uzņēmumus. Tomēr cilvēki mēdz noguldīt naudu citās valstīs, ne vienmēr nodokļu dēļ. Vai savā praksē bieži redzat šādus gadījumus un vai, stājoties spēkā jaunajai sistēmai, šī tendence pamazām varētu samazināties?

Jā, tā jau nedaudz samazinās. Taču, ja neņemam vērā nodokļus, kas katram būs jāmaksā savā mītnes valstī, protams, ir vēl citi iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas noguldīt citā valstī. Dažkārt tā ir risku diversifikācija. Taču es teiktu, ka drīzāk jāskatās uz konkrētu banku, cik tā ir stipra, nevis valsti – diez vai kāds tagad turētu naudu, piemēram, Kiprā vai Grieķijā. Ir cita tendence – ņemot vērā caurspīdīgumu un to, ka nodokļi jāmaksā mītnes valstī, cilvēki vairs nepārvieto savus līdzekļus, bet pārvietojas paši, piemēram, uz Portugāli.

Daudz ir atkarīgs no kultūras. Vai cilvēki ir elastīgi dzīvesvietas maiņas jautājumā, piemēram, zviedri ir elastīgi, bet mūsu kaimiņi - norvēģi nekad savu valsti nepamet.

Līdzekļu turēšana bankās vairs nav īpaši pievilcīga izvēle zemo procentu dēļ un arī tādēļ, ka par peļņu jāmaksā nodoklis, kāds būtu jūsu ieteikums, ko labāk darīt ar naudu, lai tā pelnītu?

Es vēl joprojām ieteiktu banku, ne tik daudz no noguldījuma aspekta, bet drīzāk kā iespēju iegūt labu padomu, kur un kā ieguldīt, lai tiktu ievēroti ieguldījuma mērķi.

Kāds varētu būt nākotnes modelis ES fiskālās vienotības ziņā, vai ejam uz vienotu modeli visās valstīs vai atšķirības tomēr būs jūtamas?

Tas ir ilgs process, kura rezultātā vairs nebūs iespējams, ka, darbojoties augstu nodokļu valstī, jūs varat maksāt nodokļus zemu nodokļu valstī. Aizvien vairāk būs tendence, ka jāmaksā nodokļi tur, kur dzīvojat, kur peļņa tiek gūta. Lai gan atšķirības samazināsies, tās tomēr būs.

Līdzekļu apjomi Eiropas bankās aug. Ja daudzās bankās 5 miljoni ir liels apmērs, tad Šveices bankās tas nav daudz. Ņemot vērā, cik sarežģīti ir klientu vadības procesi bankā un cik daudz tas bankām izmaksā, lai veiktu kontroli pār katru centu, no kurienes tas nācis un vai par to ir samaksāti nodokļi - Šveices bankas varētu apsvērt iespēju atteikties no mazākiem klientiem.

Kāda varētu būt Private banking nākotne?

Viena tendence varētu būt, ka, neskatoties uz pasaules globalizāciju, Private banking kļūs aizvien lokālāka, t.i. nauda no lielajiem centriem dosies atpakaļ uz vietām, kur ir vietējās zināšanas un pieredze. Tomēr atsevišķos gadījumos tādas valstis kā Luksemburga saglabās starptautiska biznesa centra funkcijas un piedāvās kompetentu risinājumu, piemēram, situācijai, kad vecāki dzīvo Latvijā, bērni studē Lielbritānijā un ģimenei ir arī īpašums Francijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžeta veidošana patlaban izskatās pēc mēģinājuma uzvilkt koriģējošo veļu un iespraukties uzvalkā, lai gan vajadzētu citus risinājumus - sportot un pareizi ēst vai pirkt jaunu uzvalku - ar šādu salīdzinājumu Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks raksturoja valdības centienus atrast papildu ieņēmumus 2016.gada valsts budžetā.

Viņa ieskatā, diskusija par valsts budžetu ir jāsāk ar premisu - kāds naudas apjoms valsts budžetā ir jāsavāc. Pašlaik pietrūkst ilgtermiņa skatījuma, cik līdzekļu mēģina iekasēt budžetā un no kurienes. Pašlaik Latvijā nodokļu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir viens no zemākajiem Eiropā. Nekur nav teikts, ka Latvijai ir jāvirzās uz Eiropas rādītājiem un jāiekasē nodokļos 39% no IKP pašreizējo 27-28% vietā. Taču tāda lēmuma gadījumā ir skaidrs, ka valsts vairs nenodrošina virkni pakalpojumu, skaidroja ekonomists.

Taču, ja no valsts tiek sagaidīts vairāk līdzekļu aizsardzībai un citām jomām, tad valstij ir jāiekasē vairāk naudas. Ja vairāk vēlas tērēt, tad ir jānopelna vairāk, jo visu laiku nevar dzīvot uz parāda. Ir labāki un sliktāki veidi, kā iekasēt budžetā papildu līdzekļus, un akcīzes nodokļa palielināšana nav tas sliktākais veids, vērtēja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisti: Eksporta izaugsme ir piebremzējusies

Žanete Hāka, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija.

Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums. Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autosports ir Latvijas finanšu situācijas spogulis, jo cilvēki šajās sacīkstēs nepiedalīsies, ja būs grūti ar naudu, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Talsu rallija rīkotājs, bijušais autosportists, SIA RA Events īpašnieks Raimonds Strokšs. Šajās brīvdienās notiks jau 52. Talsu rallijs.

Fragments no intervijas

Pirms intervijas teici, ka Talsu rallijs tev ir mīļākais, jo notiek dzimtajā pilsētā. Kādas ir sajūtas pirms šīs nedēļas nogales? Vai, tavuprāt, «mājas sienas» palīdzēs vai, gluži pretēji, ir lielāka atbildības nasta?

«Mājas sienas» noteikti palīdz. Talsu rallijs ir fenomens. Es varētu noslēpt visu informāciju par tā norisi un nerakstīt nevienu vārdu, bet zinu, ka tik un tā ātruma posmi būtu pilni ar cilvēkiem. Kā to izskaidrot? Nezinu. Tas ir pavasara pirmais lielākais autosporta pasākums. Bieži dzirdu frāzi, ka Talsu rallija svētki ir līdzvērtīgi Līgo. Talsos visi ļoti mīl ralliju. Jebkurās mājās, kurās ejam prasīt, lūgt vai saskaņot, visur ir liela pretimnākšana. Talsinieki novērtē rallija vērtību, un viņiem šī ir svētku nedēļa. Manuprāt, tā ir viena no svarīgākajām pilsētas tradīcijām, kas jāturpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas kredīts ir kļuvis par ierastu lietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā liecina Latvijas bankas kredītu reģistra statistika šī gada pavasarī 736.7 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spēka esošas kredītsaistības. Kādiem mērķiem tiek lietota šī nauda un kādi ir kredītu ņemšanas paradumi pēdējos gados?

Kā liecina aktuālā statistika, vispopulārākais aizdevumu veids mūsu valstī ir kredīti patēriņam, kredītkartes un overdrafti. Šāda veida naudas kredīts noder tam, lai uzreiz iegādātos preci vai izmantotu pakalpojumu, bet par to samaksātu vēlāk – visdrīzāk pakāpeniski. Kredīts patēriņam ir visbiežāk ņemtais aizdevums, taču šāds naudas kredīts bieži vien nav liels, tāpēc izsniegtās naudas ziņā maijā tas ir bijis vien trešais populārākais aizdevuma veids Latvijā, aiz mājokļa kredīta un kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Aizņemas arvien pārdomātāk

Gan statistika, gan aizdevēju klientu aptaujas liecina par to, ka par spīti tam, ka izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir liels, cilvēki ir sākuši aizņemties krietni pārdomātāk nekā kādreiz. Cilvēki ir sapratuši, ka šāds naudas kredīts patēriņam ir jāizmanto prātīgi un tādos gadījumos, kad šī nauda ir noderīga kaut kam, kas ir nepieciešams ieguldījums ikdienā. Piemēram, iegādājoties preci, kas nepieciešama ikdienas soļa veikšanai, kā veļas mašīnu, tiek ņemts naudas kredīts, kuru var atdot 12 mēnešu laikā. Tāpat cilvēki arvien labāk ir iemācījušies veikt savu finanšu plānošanu un maijā 84,2% visu saistību tiek atmaksātas bez kavējumiem. Kā liecina statistika, samazinājies arī ilgstoši neatdotu kredītu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tiesa patur apcietinājumā restorāna Vairāk saules IT speciālistu

LETA, 27.06.2018

Restorānu tīkla "Vairāk saules" IT speciālists Edgars Štrombergs tiek konvojēts pēc Rīgas apgabaltiesas sēdes, kura atstāja spēkā piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 27.jūnijā atstāja spēkā drošības līdzekli – apcietinājumu, restorānu tīkla «Vairāk saules» informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam Edgaram Štrombergam.

IT speciālista aizstāvis Mareks Halturins medijiem norādīja, ka pirmās instances tiesā, skatot drošības līdzekli, netika prasīts piemērot drošības līdzekli - drošības naudu, tādēļ arī šodien to nevarēja prasīt. Viņš gan piebilda, ka tiesai tika pieteikts lūgums piemērot drošības naudu 10 000 - 30 000 eiro apmērā. Tāpat viņš norādīja, ka tiesa neņēma vērā faktu, ka par Štrombergu ir gatavi galvot vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki. Halturins uzsvēra, ka, viņa ieskatā, apsūdzība ir nepamatota. Viņš piebilda, ka Štrombergs neatzīst savu vainu.

Štrombergam piemērotais drošības līdzeklis tiesai būs jāpārskata pēc diviem mēnešiem, skaidroja aizstāvis.Sēdes laikā pie apgabaltiesas ēkas norisinājās Štrombergam veltīta atbalsta akcija, kurā piedalījās restorāna «Vairāk saules» darbinieki, kā arī citi aktīvisti. Aģentūra LETA novēroja, ka akciju apmeklēja apmēram 60 cilvēku. Halturins aģentūrai LETA iepriekš atklāja, ka tiesa Štrombergam apcietinājumu piemēroja, jo tās ieskatā viņš varētu traucēt izmeklēšanas gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Demokrātijā politiku nedrīkst pielīdzināt desu taisīšanai

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ar budžetu ir tā, kā ar desu taisīšanas procesu, kas cilvēkiem nav jāredz. Kad desa būs gatava, mēs to labprāt parādīsim.» Tik neveikli Latvijas televīzijas intervijā izteicās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Vēl jo neveiklāk tas ir tādēļ, ka oriģinālais citāts par to, ka cilvēkiem nav jāredz desu taisīšana un politika, pieder Vācijas impērijas jeb Otrā reiha kancleram Oto fon Bismarkam, kurš nebija nekāds demokrātisko vērtību aizstāvis, kuru piedienētu citēt XXI gadsimta Eiropas valsts vadītājam. Var pieņemt, ka K. Kariņš bija domājis, ka nav ko pāragri tracināt cilvēkus, kamēr gala lēmums nav pieņemts.

Taču šāda paternālistiska pieeja nav savienojama ar pilsonisku sabiedrību. Ierobežoto resursu apstākļos, kad nozaru ministriju pieprasījumi vairākkārt pārsniedz budžeta iespējas un neviens nesaņems tik daudz, cik prasījis, sabiedrībai ir svarīgi zināt ne tikai to, kam ierobežotais finansējums piešķirts, bet arī to, pēc kādiem kritērijiem tas noticis. Tieši tur arī slēpjas āķis. Jo izskatās, ka budžeta sadale būs viena liela dīlošana starp partiju, nevis valsts interesēm. Budžeta prioritātes būtu nosakāmas saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un citiem konceptuāliem politikas plānošanas dokumentiem. Taču katrai partijai ir savi jājamzirdziņi, savi solījumi vēlētājiem, un sāksies parastā tirgošanās – ja es jums iedošu tam un tam, tu mums iedosi atkal šitam. Un visi laimīgi. Vai tas atbilst valsts un kopējām sabiedrības interesēm, nav tik svarīgi, galvenais, lai budžeta sadales procesā kāda partija nav lielāka ieguvēja par pārējām un nesapelna pārāk daudz bonusa punktu vēlētāju acīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Somijas raidorganizācija publisko informāciju par naudas atmazgāšanu bankā Nordea

LETA/YLE, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas raidorganizācija YLE pirmdienas vakarā publiskoja noplūdinātos dokumentos esošu informāciju, kas liecina par Ziemeļvalstu banku grupas «Nordea» iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.

Saskaņā ar šiem dokumentiem bankā «Nordea» Somijā ieplūda simtiem miljonu eiro, tai skaitā no aizdomīgiem avotiem.

Jauna datu noplūde ir atklājusi slepenu čaulas kompāniju tīklu, kas caur šo sistēmu ir pārskaitījis miljardiem eiro.

Noplūdinātie dokumenti parāda vairākus pārkāpumus naudas izcelsmes jomā un vedina uzskatīt, ka daži no šiem pārskaitījumiem bija mēģinājumi noslēpt līdzekļus, kas iegūti ar kriminālām darbībām, tātad ir norādes uz naudas atmazgāšanas riska faktoriem.

Sistēmu esot izveidojusi Krievijas uzņēmēju grupa, no kuriem daži ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu cilvēki.

Noplūdinātajos datos ir liecības par naudas pārskaitījumiem, e-pasta saraksti un kompāniju dokumentiem par laiku no 2005. līdz 2017.gadam. Svarīgākā šo datu daļa attiecas uz pārskaitījumiem no Lietuvas bankām «Ūkio bankas» un «Snoras», kuras tagad ir slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Oksfordas profesors: Pirms piesaistīt ārvalstu naudu, jāattīsta vietējie investīciju fondi

Natālija Poriete, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var piesaistīt ārvalstu investorus, taču, tāpat kā tas notiek visā pasaulē, viss sākas ar vietējiem investoriem, intervijā DB paziņoja Oksfordas universitātes Said Business School profesors Tims Dženkinsons.

Kādēļ uzreiz nevar piesaistīt ārvalstu investoru naudu?

Ja vietējie investori neiegulda naudu investīciju fondos, ārvalstu investors var jautāt sev: «Ja vietējie tur neiegulda naudu, tad kādēļ man būtu jāiegulda?» Ir jāpiesaista ārvalstu investoru nauda, taču tas ir nākamais solis. Pastāv Eiropas Investīciju fonds, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, un investīcijām var piesaistīt arī vietējos pensiju fondus. Un tad jau var pievērsties citiem investoriem.

Cik daudz laika aizņem process no ieguldījumu fonda izveides līdz ārvalstu investoru naudas ieguldīšanai?Dažkārt tas aizņem 4-5 gadus. Viņi skatās uz to rezultātu, kuru uzrādījuši pirmie fondi. Ja viss ir kārtībā, var gaidīt, ka viņi nāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējs Uļmans par «Bunkus shēmām»

Lato Lapsa, pietiek.com, 01.06.2018

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Esam līderi, bet no nepareizā gala

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidra nauda nav noziegums – pārspīlētu ierobežojumu ieviešana būtiski apdraud cilvēktiesības, neradot solīto pozitīvo efektu valstij kopumā

Latvijai neapšaubāmi patīk izcelties. It īpaši ar dažādu visstingrāko un ierobežojošāko normatīvu ieviešanu. Ja Eiropas Savienībā vai kādās starptautiskās organizācijās par kādu priekšlikumu vēl tikai diskutē, nevajag brīnīties, ka Latvijā tas jau ir ieviests, turklāt visstingrākajā vai vissarežģītākajā no režīmiem, kāds vispār ir iespējams. Šāds piemērs ir arī skaidrās naudas darījumu ierobežojums līdz maksimāli 7200 eiro gadā privātpersonām, kas Latvijā ir stājies spēkā šogad. Lieki piebilst, ka ne Lietuvā, ne Igaunijā šādu ierobežojumu nav un arī daudzās Rietumeiropas valstīs, lai gan šis temats ir apspriests, līdz tā ieviešanai vēl tāls ceļš ejams, ja vispār. Jo riski ir skaidri redzami – tādējādi var būtiski pieaugt sarežģījumi privātpersonu personīgo datu aizsardzības jomā, bet kopīgie ieguvumi ir visai šaubīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ vēl viena Dānijas banka noteikusi negatīvu likmi savu turīgo klientu depozītiem.

Proti, Sydbank lēmusi, ka negatīva gada likme -0,6% apmērā tiks piemērota depozītiem, kas ir lielāki par 7,5 miljoniem Dānijas kronām (aptuveni 1,1 milj. eiro). «Tādā vidē, kā esam pašlaik, būs arvien grūtāk un grūtāk nopelnīt naudu,» spriedusi bankas vadītāja Karena Frosiga un piebildusi, ka tas ir bijis nepieciešams solis.

Šomēnes arī cits Dānijas aizdevējs Jyske Bank lēmis, ka tādu pašu likmi (-0,6%) piemēros lielajiem klientu depozītiem. Bankas vadītājs piebilda, ka gatavojās vēl astoņiem gadiem ar negatīvu likmi (šajā valstī centrālā banka negatīvas likmes ieviesa jau 2012. gadā).

DB jau ziņojis, ka Eiropā kādu laiku aktuāla diskusija par negatīvām likmēm ierindas banku klientiem. Tās pašas Dānijas baņķieru asociācijas pārstāvji teikuši, ka bankas, kas pagaidām privātpersonas no negatīvām likmēm pasargā, savus produktus pārdod zem pašizmaksas. Pagaidām šīs valsts lielākā banka - Danske Bank – teikusi, ka saviem klientiem šādas likmes nepiemēros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bēdīgi slavenais farmācijas kompānijas vadītājs Škreli apcietināts saistībā ar apsūdzībām krāpniecībā

LETA, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelāgu slavu iemantojušais ASV farmācijas kompānijas Turing Pharmaceuticals vadītājs Martins Škreli, kurš septembrī saskārās ar sabiedrības sašutumu, kad AIDS slimnieku izmantotu medikamentu cena tika paaugstināta par vairāk nekā 5000%, ceturtdien ticis arestēts saistībā ar apsūdzībām krāpniecībā, ziņo Federālais izmeklēšanas birojs (FIB).

Škreli arests gan nav saistīts ar medikamenta Daraprim cenas ievērojamo pieaugumu.

Bijušas augsta riska investīciju fonda jeb tā dēvētā hedžfonda vadītājs Škreli tiek apsūdzēts par 11 miljonu dolāru nozagšanu, norāda FIB.

Amatpersonas vēsta, ka krāpniecības shēmā iesaistīts uzņēmums Retrophin, kuru kādreiz vadījis Škreli, un divi hedžfondi.

Krāpniecības shēma aizsākusies 2009.gadā, kad Škreli meloja astoņiem cilvēkiem, lai tie viņa hedžfondā investētu aptuveni trīs miljonus dolāru. Kad viņš šo naudu ar slikti realizētiem tirdzniecības pasākumiem zaudēja, viņš izveidoja jaunu fondu, lai censtos noslēpt šos zaudējumus un turpinātu gūt ienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru