Jaunākais izdevums

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Tā mums liek ieraudzīt sāpīgu īstenību, kuru negribas redzēt. Jebkura cilvēka nāve šādos apstākļos ir traģēdija. Mums ir jācenšas atskatīties. Kā tas attīstījies un kāpēc tik tālu ir nonācis? Saka, ka tā ir maksātnespējas administratoru mafija, un acīmredzot pamatoti saka. Kas ir tās saknē? Iespēja it kā vieglā veidā un ātri tikt pie lielas naudas. Tā ir pilnīgi nenormāla situācija, ka viens maksātnespējas administrators, pat skatoties uz oficiāliem cipariem, var gadā nopelnīt tik, cik vairumam Latvijas godīgu uzņēmēju neizdodas nopelnīt visā dzīvē. Turklāt visiem ir skaidrs, ka šie oficiālie cipari ir tikai tik lieli, cik izdevās kaut kā legalizēt, bet apakšā vēl ir visa nedek- larētā nauda. Protams, ka tāda ātra nauda, viegla nauda izraisa atkarību. Bet tur, kur ir atkarība, ir līdzatkarīgie. Zināma daļa no mūsu valdības, no mūsu varas ir kļuvuši atkarīgie. Un cik vēl ir daudz tādu, kas ir līdzatkarīgie? Pat veselas politiskās partijas, kuras ir sākušas «baroties» no šiem maksātnespējas administratoriem. Tas ir traģiski visdziļākā izpratnē. Padomājiet vēl par atkarību. Kur atkarība, tur meli. Melo arī politiski līdzatkarīgie, kas redz, ka mafija grābj naudu, taču viņiem arī atlec «labums». Tas ir līdzīgi kā ģimenē, kur atkarīgais vīrs vai tēvs dzēruma dēļ neaiziet uz darbu, bet līdzatkarīgie stāsta, ka viņš ir «saslimis».

Jūs taču zināt, ka atkarīgo spēj glābt tikai pirmais solis – atzīt patiesību par sevi, nevis turpināt melot.

Tas attiecas arī uz līdzatkarīgajiem, kuri tāpat iet bojā. Viņi turpina melot un melo aizvien vairāk, kamēr notiek traģiskas sekas. Katrs varmāka sākumā ir bijis savā ziņā upuris. Cerams, ka policija darīs savu darbu. Bet, turpinot līdzību ar atkarību, ja tie, kas ir pie varas, turpina nodarboties ar mafioziem darbiem, melot un piesegt, valsts kļūst nenormāla. Ja veselas politiskās partijas ir atkarīgie un līdzatkarīgie no maksātnespējas administratoru mafijas, tas ir ne tikai zem jebkādas ētikas, tā ir visīstākā katastrofa mūsu valstij. Vispirms jau mēs gribētu dzīvot valstī, kur nebūtu tik daudz šo maksātnespējas gadījumu. Jo tas parāda, cik patiesībā mūsu ekonomika ir slima. Bet, ja politiķi ir kļuvuši atkarīgi no šiem maksātnespējas gadījumiem, no šīs ātrās naudas, ko viņiem atnes, tad maksātnespējas gadījumi tiek pat speciāli radīti. Kā tas izskatās un par ko nevar nedomāt arī Aizkraukles bankas gadījumā. Ja lauksaimniecībā lielākā peļņa būtu nevis zemniekam, kas smagi strādā, nevis veterinārārstam, kas palīdz pārvarēt krīzes, bet kāvējam, kas prasa vismazāko darbu, zināšanas un atbildību, tad tā būtu nenormāla situācija. Ja ir valsts, kurā vairāk nopelna nevis tie, kuri audzē, bet tie, kas kauj, tad cilvēki sāk negribēt audzēt un veidot, bet kaut un graut. Tā mēs nokausim savu Latviju – ar maksātnespējas administratoriem un viņu partijām.

Kopš februāra beigām garumā tiek vilkta lēmuma pieņemšana par ABLV pašlikvidāciju. Bet zināms, ka tās nepieļaušanā ir ieinteresēta maksātnespējas administratoru mafija, kura bankā vēlas ielikt savus likvidatorus. Tika solīts, ka lēmumu FKTK pieņems līdz maija beigām. Tomēr piektdien FKTK vadītājs Pēters Putniņš paziņoja, ka «banku skars likvidācijas, nevis pašlikvidācijas process». Vai 400 miljonu guvuma dēļ politiskajai mafijai ir nospļauties, ko domā tauta?

Varas un mantas dēļ arvien tiek pastrādāti lieli noziegumi. Protams, ka man kā jebkuram ierindas pilsonim šī situācija, maigi izsakoties, liekas ļoti dīvaina. Tā nopietni liek uzdot jautājumu – kā interesēs bankas darbība vispār tika pārtraukta? Ja jau tas bija tikai bankas pārkāpumu dēļ, tad viss jau ir izdarīts. Banka vairs nedarbojas, un neko nevar vairs pārkāpt. Jo miris bizness vienmēr kļūst pilnībā likumīgs. Tātad var ļaut bankai pašlikvidēties. Kāpēc neļaut? Ir skaidrs, ka banka spēj norēķināties ar saviem kreditoriem, kas taču būtu lielākais risks, par ko no valsts reputācijas viedokļa vajadzētu satraukties. Bet te sāk izskatīties, ka tiek īstenots scenārijs, kuram esmu centies neticēt kā pārāk tumšam. Visticamāk, vadošā motivācija bankas likvidācijai ir cita. Nevis banku apturēt, bet piekļūt tās resursiem. Varbūt vietā būs kāds salīdzinājums. Ja vilki uzbrūk ganāmpulkam un nodara lielus zaudējumus, bet pašus vilkus neizdodas nomedīt, tad ar nelielu pacietību vai uzstādot novērošanas kameras īstos vilkus, kas uzbrukumu veikuši, var notvert. Jo medītāji pie laupījuma atgriežas. Interesanti tomēr nebūtu īstais vārds, bet pavērosim, ko šīs novērošanas kameras rādīs. Drīz mēs laupītājus ieraudzīsim.

Tauta «visu to redz» vai arī cilvēki sev turpina melot tāpat, kā melo politiķi? Vai ir vajadzīga kāda lielāka nelaime, lai cilvēkiem atvērtos acis?

Cerams, ka nē. Taču šī mafija ir sekas tam, ka zaudēta ticība valstij. Varbūt ir grūtāk ieraudzīt šo sakarību politikā, tāpēc centīšos darīt to saprotamāku ar līdzību no sporta pasaules. Ja sportists tic saviem spēkiem, viņš trenējas, iegulda milzīgu darbu, lai uzvarētu. Ja netic saviem panākumiem, viņš vairs nenodarbojas pats ar sportu, lai kaut ko sasniegtu, bet sāk spēlēt totalizatorā. Ko tas pasaka par politisko varu, kas sevi finansē no maksātnespējas procesiem? Tas nozīmē, ka šie cilvēki savā dziļākajā būtībā ir pārstājuši ticēt savai valstij, kaut gan viņu partijas rotā nacionāli nosaukumi. Viņi necer uz tīrām uzvarām, ko varēs svinēt kopā ar tautu. Viņi ir pārstājuši ticēt Latvijai, ticēt valstij, ticēt labajam, cilvēkiem un paši sev. Darbojas loģika: «Vecums nāk. Es vairs nevarēšu piedalīties sacīkstēs un startos. Tad varbūt «sarunāšu» spēles?» Tas ir tas, kas notiek netīrajā politikas ķēķī, par ko var tikai nojaust no tā, ko runā uz ielas vai kas ir uzrakstīts kādā laikrakstā, kas vēl uzdrošinās rakstīt to, kā ir. Ko tas pasaka tautai, kad tā redz, ka maksātnespējas administratori brauc ar Bentley un Aston Martin? Kāpēc arī traģiski bojā gājušais ir upuris? Talantīgākajiem cilvēkiem Latvijā vajadzētu būvēt godīgu biznesu un ar to celt Latviju, nevis būt par biznesa kāvējiem. Kāvēji varētu būt netalantīgie, kas paši neko radīt nespēj. Godīgi salikt iekšā ciparus maksātnespējas lietā – to varētu darīt gandrīz jebkurš, un par to nevajadzētu maksāt lielu naudu. Lielu naudu vajadzētu maksāt, ja kāds spētu ieiet iekšā un izglābt uzņēmumu, kas ir nonācis grūtībās, sanēt un atgriezt to dzīvē. Mūsu tauta ir pārdzīvojusi nacionalizāciju, kad visu, kas ar cilvēku smagu darbu bija izveidots, vienkārši atņēma. Tauta ir pārdzīvojusi privatizāciju, kas nereti bija «prihvatizācija», kad bieži vien to, kas pat padomju kroplīgajā sistēmā bija kaut kā izveidots un uzturēts, vienkārši sagrāva un izlaupīja. Nacionalizācija tagad nav iespējama, «prihvatizācija» ir beigusies, nāk nākamais vilnis – maksātnespēja. Tiek meklētas iespējas, nevis kā celt biznesu, bet kā to iznīcināt un izlaupīt – valsts līmenī. Kauti vairs netiek tikai slimie dzīvnieki, bet arī veselie tiek padarīti slimi, lai viņus varētu nokaut. Tās ir beigas, ja jūs atbalstāt šādus politiķus. Tas pats Liepājas metalurgs – vai tas nevarēja turpināt darbu? Tauta nevar saprast, kā šie «investīciju baņķieri» un «prudentijas» saņem milzīgu naudu par darījumiem, kas beidzas ar zaudējumiem. Pat cilvēks, kurš vēlas izīrēt divistabu dzīvokli, nepiekritīs samaksāt krietnu žūksni māklerim, kurš paņems naudu un teiks – nu, es varbūt tev kaut ko sarunāšu, bet, ja nē, tu man būsi samaksājis, ka es centos vai labi izlikos, ka centos. Bet mūsu valsts tam piekrīt un maksā. Kāpēc? Ja salīdzinām ar cilvēku, tad Liepājai vajadzēja aiziet pie zobārsta, lai salabotu sāpošo Metalurga zobu, tā vietā zobi tika izsisti, bet nauda – paņemta. Atnāk maksātnespējas administrators, atnāk «investīciju baņķieri», neko neatrisina, bet savu naudu ir paņēmuši. Turklāt ne mazu naudu.

Cilvēkiem bieži met acīs – paši vainīgi, ka tādus ievēlējāt, kas to visu pieļauj...

Ar visu šo emigrāciju tauta ir tā «noasiņojusi», ka nav pat kam ielās iziet, jo daudzi drosmīgākie jau ir aizbraukuši. Tomēr tas nav iemesls, lai nolaistu rokas. Ir kāds brīdis, kad jāsaķer galva šausmās, bet pēc tam jāskatās, ko varam darīt. Kā pats Jēzus ir sacījis – jūs atzīsiet patiesību, un patiesība jūs darīs brīvus. Tas ir princips, kas attiecas uz visu sabiedrību. Ja mēs atzīsim puspatiesības, tad būsim pa pusei brīvi un pa pusei ieslodzīti. Jo puspatiesības ir tās, kas izraisa atkarības un līdzatkarības. Treneris Bobs Hārtlijs stāstīja, kāda viņam bija pirmā iepazīšanās ar Latvijas hokeju U20 izlases izskatā: «Nepatika spēlētāju ķermeņa valoda, sķita, ka viņi netic paši sev.» Tas ir tas, kā šodien izskatās Latvijas politiķi – ķermeņa valoda izskatās ļoti neiepriecinoši. Mums ir jāmeklē nākamais solis ārā no šī visa, cerībā, ka kaut kāds kritiskais punkts ir sasniegts. Nekad nebūs tā, ka ir tikai labi. Vienmēr būs kaut kādas problēmas un darbs gan policijai, gan KNAB. Taču kaut kāda kritiskā robeža jau ir pārsniegta.

Katru dienu satieku cilvēkus, kuri ar skaudību skatās uz Lielbritāniju un ASV. Kāpēc? Dažādi var skatīties uz Brexit un Donaldu Trampu, bet ir noticis sabiedrības balsojums par pārmaiņām, kuras ir kardinālas. Vai Latvijā nav šāds noskaņojums, vai cilvēki negrib kardinālas pārmaiņas?

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Par daudz ko var diskutēt, bet tas ir tikai godīgi, ka Valsts prezidents pirmā vietā liek savu valsti. Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara. Tāds prezidents, premjers un valdība. Ne tikai amerikāņi, arī mūsu tauta to sagaida. Latvija ir cilvēku sirdīs. Cilvēki grib iet, darīt, strādāt. Domāju, ir daudz jaunu cilvēku, kuri politikā mirdzošām acīm rautos aizstāvēt Latvijas intereses, nevis luncinātu astes kārtējā pamācītāja un starptautiskā inspektora priekšā. Pazemošanās nav pazemība. Mēs maldāmies, ja domājam, ka, pazemojot sevi, varam iegūt Latvijai drošību, pārticību un labumu. Mūs cienīs tikai tad, ja mēs ar pašcieņu pateiksim, kādas ir Latvijas nacionālās intereses, un par tām iestāsimies.

Turklāt pasaule vairs nedarbojas pēc the West and the rest (rietumi un visi pārējie – red.) sadalījuma. Angļu diplomāts un starptautiskās politikas analītiķis Pedijs Ešdauns (Paddy Ashdown) runā par zīmīgām varas centru nobīdēm, kurās dzīvojam XXI gadsimtā. Ja nemainīgs varas centrs nozīmē nemainīgu aliansi, tad vairāki globālie varas centri nozīmē, ka alianses būs kustīgas. Mēs dzīvojam kustīgā pasaulē, kurā mums ir jāspēlē pašiem sava spēle. Aizvien lielāku lomu pasaulē spēlē Ķīna, Krievija, Indija un arī Brazīlija. Pat Turcija, Irāna un Saūda Arābija spēlē savu spēli, tāpat arī Izraēla. Šajā apstāklī, kuru nevaram ietekmēt, varam saskatīt bīstamību, ka veidojas vairāki centri, bet varam saskatīt arī iespējas. Tas nozīmē, ka mūsu valsts ārpolitikai ir jākļūst daudz radošākai, drosmīgākai un konkrētākai, pārstāvot mūsu nacionālās intereses. Nepietiks tikai ar uzslavu pelnīšanu vienas alianses ietvaros. Uzslava par kārtējo regulu un sankciju īstenošanu nav nekāds sasniegums, gluži kā skolniekam nav sasniegums dabūt uzslavu, ka viņš klasē klusi uzvedas. Sasniegums skolniekam ir iegūt sev derīgas zināšanas un pieredzi, kas palīdzēs dzīvē virzīties un priekšu. Ir labi, ka varam piederēt un būt stipri ES un NATO dalībnieki, un tādiem mums jāturpina būt. Bet savas valsts interešu nodrošināšanā mums jābūt ar plašāku redzējumu. Nav noslēpums, ka, par spīti sankcijām, Vācija, Francija, Somija un citas Eiropas valstis nopietni sadarbojas ar Krieviju savstarpējā tirdzniecībā un investīciju projektos. Kaut kādas mūsu vērtības var būt atšķirīgas, lai gan pat sociālisma laikā un Aukstā kara laikā Stings dziedāja Russians love their children too (krievi arī mīl savus bērnus – red.), un cilvēciskās vērtības visiem ir kopīgas. Taču, pat ja mums ir kādas atšķirīgas vērtības, tas nenozīmē, ka nevaram ar krieviem strādāt kopā tur, kur mums ir kopīgas intereses. Ja lielas, gudras un vecas Eiropas valstis to saprot, tad vēl jo vairāk mums vajadzētu saprast savu kaimiņu un praktizēt attiecību uzlabošanu, nevis bojāšanu.

Varbūt nekas nav zaudēts un mēs joprojām varam būt gan «Baltijas tīģeris», gan «tilts starp Austrumiem un Rietumiem», gan «otra Šveice», bet par «mazo Parīzi» neviens laikam pat negrib vairs būt?

Mēs varam būt pirmie un labākie. Mums tikai ir jāatsakās no tās korupcijas, ko par korupciju pie mums neviens nesauc. Tā ir, kad cilvēki augstos valsts amatos atsakās aizstāvēt Latvijas intereses, bet pieņem lēmumus, domājot par savu nākamo amatu Eiropas Savienībā vai ar Briseli un Vašingtonu saistītā struktūrā. Tas jau ir labi, ja mūsu cilvēki ieņem amatus Eiropas Savienībā vai kādā pārnacionālā struktūrā, bet jautājums ir, vai konkrētais ministrs vai pat Latvijas premjers primāri aizstāv Latvijas intereses? Varbūt mūsu politiķi no visām šīm jūsu pieminētājām ambīcijām, kuras joprojām ir pilnīgi reālas, ir atteikušies tikai tādēļ, ka tas ir kādu citu valstu, globālo struktūru vai transnacionālo korporāciju interesēs? Un tikai tādēļ, ka viņi vairāk domā par saviem krēsliem un amatiem, nevis par Latvijas valsti un tās cilvēkiem. Šādi politiķi, kas jau ir «atstājuši Latviju», vēl joprojām būdami Latvijas valsts amatos, patiesībā ir posts mūsu valstij, nevis tie cilvēki, kuri dodas strādāt uz Īriju vajadzības spiesti, un viņiem vēl kāds par to kaut ko pārmet. Ja politiķi ļaunprātīgi izmanto Latvijas valsts amatu kā tramplīnu savās egoistiskās interesēs, lai atrisinātu tikai savas dzīves personiskās intereses. Mēs esam piekrituši maksāt NATO 2% no IKP, tas ir saprātīgi, ja jau mēs esam šīs alianses daļa. Taču šajā ABLV problēmu gadījumā kāds ministrs, kuram rūp savas valsts intereses, varēja braukt uz Ameriku un sacīt – mēs nevarēsim maksāt šos 2%, ja mūs spiedīs aizvērt bankas, kuras mūsu ekonomikai dod aptuveni šo pašu 2% no IKP pienesumu gadā. Mēs maksāsim kaut vai 2,1%, bet dodiet mums laiku, lai mēs sakārtotu savas lietas, jo tās ir mūsu nacionālās intereses! Vai jūs esat dzirdējuši šādu valodu no ārlietu ministra, finanšu ministra, ekonomikas ministra vai premjera? Vai Valsts prezidents runāja par Latvijas nacionālajām interesēm, kad tikās ar Trampu? Izskatās, ka tie ir cilvēki, kuriem svarīgāk dabūt uzslavu no kāda rietumu politiķa. Iespējams, ka pat neviena cita valsts pasaulē nav tā cietusi no sankcijām kā mēs. Ģeopolitiskajiem partneriem to vajadzētu saprast un mūsu politiķiem būtu pienākumus viņiem uz to norādīt, ja mūsu kopīgās vērtībās ietilpst demokrātija. Ekonomiste Dembisa Moijo (Dambisa Moyo) norāda uz pētījumu, kas apliecina, ka tomēr cilvēku ienākumi ir nozīmīgākais faktors, kas nosaka, cik «ilgdzīvotspējīga» būs konkrētā demokrātija. Ja vidējie ienākumi uz vienu cilvēku ir 1000 dolāru, tad šīs valsts demokrātija pastāvēs tikai astoņus gadus. Līdz ar ienākumu pieaugumu pieaug arī demokrātijas dzīvotspēja. To ir svarīgi apzināties, ka nepietiekama iestāšanās par mūsu nacionālām interesēm dziļākā būtībā apdraud mūsu demokrātijas pamatus.

Vai nebūs tā, ka šajās vēlēšanās atkal konkurēs nevis idejas par cilvēku ienākumu pieaugumu un ekonomikas izaugsmi, bet tiks drillēta tā pati vecā plate par latviešiem un krieviem?

Tik tālu, cik mūsu valsts ikdiena iespaido mūsu dzīvi, mums visiem šeit ir viens liktenis. Un tas mums ir jāsaprot. Mēs dzīvojam kopā, esam vienā laivā, un mums kopā jāairē. Sanaidošana un pretstatīšana ir jābeidz. Jau padomju laikā bija teiciens, ka «nevar piespiest mīlēt Raini». Nevajag reformēt tikai krievu skolas, bet visas skolas. Ja gribam sagatavot nākamo paaudzi, kas pratīs strādāt pasaules biznesa vidē un negaidīs, ka kāds klāt pienesīs labi apmaksātas darba vietas, tad meklēsim drosmīgus risinājumus izglītības sistēmai. Varbūt mācīsim visās skolās 60% valsts valodā un, domājot par visu mūsu bērnu nākotni, pārejos 40% dažādās stratēģiski svarīgās svešvalodās? Angļu valoda būtu pašsaprotami, bet, ja negribam tikai gatavot iespējamos menedžerus ārzemju uzņēmumiem Latvijā, bet pašu uzņēmējus un investīciju piesaistītājus, tad dosim iespēju mācīties arī ķīniešu, arābu, hindi, japāņu un citas pieaugošās biznesa valodas. Pirms 150 gadiem Krišjānis Valdemārs meklēja mūsu tautai izaugsmes iespējas un, dibinot jūrskolas, aicināja – «brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā». Šodien mēs saviem bērniem varam atvērt pasauli un palīdzēt saskatīt jaunas izaugsmes iespējas ar svešvalodu zināšanām. Sabiedrības sašķeltība divās kopienās ir Latvijas politikas brāķis. Tas nopietni vājina mūsu valsts izaugsmes iespējas. Tas ir jānovērš. Ir jāsāk jauna dzīve.

Jo mēs varam pamodināt mūsu tautā īstu uzvaras cerību, ka varam gūt gandarījumu un uzvaras no godīgām un drosmīgām cīņām par Latviju, nevis meklēt izdevīgumu no spēļu sarunāšanas un totalizatoriem. Mums apkārt netrūkst iedvesmojošu piemēru. Ir daudzi, kas atkarībās iet bojā, bet ir daudzi, kas ar pārdabisku spēku, Dieva palīdzību un jaunas dzīves cerību atkarības uzvar. Ticu, ka Latvijā uzvara ir iespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eiropas Parlamentā notiks publiska uzklausīšana par ABLV gadījumu

Dienas Bizness, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 26. aprīlī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, jaunizveidotā komiteja TAX3* organizē publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā». Tā notiks no pulksten 10:00 līdz 13:30 (Latvijas laiks), un to varēs vērot arī tiešraidē, informē EP.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

  • ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

  • Pilatus Bank. Maltas gadījums.

  • Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Divos gados 31 zinātņietilpīgs jaunuzņēmums

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Drukātie čeki – nozares dinozaurs izmiršanas priekšvakarā

Liene Perija, "Rimi" Digitālās attīstības direktore, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē jaunizveidotā komiteja TAX3* organizēja publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā».

Uzklausīšanas sanāksmes ierakstu iespējams apskatīt zemāk.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

1. ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

2. Pilatus Bank. Maltas gadījums.

3. Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

Par TAX3: EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 pretendenti

Db.lv, 09.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektūras gada balvas atlases žūrija izziņojusi darbus - ēkas un procesus -, kas turpinās cīņu par augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā, informē Latvijas Arhitektu savienība.

Par Latvijas Arhitektūras gada balvu sacentīsies 9 žūrijas izvirzīti nominanti (skatīt galerijā). Nākamajā posmā darbu vērtēšana tiek nodota fināla žūrijai, kas izraudzīs galveno balvu ieguvējus. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 svinīgā ceremonija un balvu pasniegšana norisināsies 30. oktobrī, H2O 6 kvartāla Aisteres zālē.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai tika saņemti 50 pieteikumi, kuru vidū ir gan ar īpašu uzmanību celtas privātmājas, gan sabiedriski nozīmīgi objekti, kā arī ar arhitektūru saistīti notikumi. Konkursa atlases žūrija tālākai darbu izvērtēšanai ir izvirzījusi 9 nominantus.

"Globālajos procesos mēs piedalāmies ne tik daudz ar sekošanu modīgiem trendiem, vai būdami spējīgi prasmīgi likt lietā visas jaunākās būvniecības tehnoloģijas, bet ar to, kāda ir mūsu attieksme pret vidi, klimata izmaiņām, resursu izmantojumu un patēriņa kultūru. Tādās krīzēs, kādu pasaule piedzīvo šogad, drīzāk rodas nevis jauni, revolucionāri telpas lietošanas veidi, bet daudz straujāk notiek tie procesi, kas sabiedrībā pamazām bija attīstījušies jau pirms tam. Ir funkcijas un priekšstati par telpas lietošanu, kas jau bija sākuši transformēties vai pat kļuvuši apšaubāmi, un šī gada pieredze to vēl vairāk izgaismoja. Šie aspekti bija šī gada žūrijas uzmanības fokusā," izvēli komentē Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 atlases žūrijas pārstāvis Vents Vinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs Neste atver Latvijā pirmo pašapkalpošanās veikalu, tādējādi ienākot jaukta sortimenta pārtikas preču tirdzniecības jomā.

Neste Easy Deli bezkontakta pašapkalpošanās pieredzes fokusā ir tehnoloģiski inovatīvs un ilgtspējīgs risinājums, kas piedāvā rūpīgi piemeklētu ēdienu un dzērienu piedāvājumu Latvijā līdz šim nebijušā veidā. Kopumā Latvijā darbosies pieci veikali – divi Rīgā, savukārt pārējie Salaspilī, Ogrē un Tīnūžos. Kopējais investīciju apjoms unikālā koncepta veikala ieviešanā ir 500 000 eiro.

“Pērnais gads Covid-19 vispasaules pandēmijas ietekmē ir strauji mainījis cilvēku iepirkšanās paradumus un uzvedību kopumā. Vienlaikus tas ir bijis arī straujš tehnoloģiju uzplaukuma laiks. Neste Easy Deli iemieso gan ilgtspējīgus risinājumus apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas ir svarīgas mūsdienīgam pircējam, gan arī drošā vidē sniedz iespēju iegādāties veselīgu maltīti ikvienam, kas ir ceļā. Jaunā koncepta veikals – tā būs jauna, ātra, droša un pavisam vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā cauru diennakti, turklāt preču sortiments ir īpaši piemeklēts, lai būtu saskaņā ar Neste ilgtspējas standartiem,” stāsta Armands Beiziķis, SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja jums mājās ir gadījusies kāda no Japānas Suntory ražotā viskija populārākajām markām, tad nesteidzieties ar atkorķēšanu, jo to cena otrreizējā tirgū drīzumā pieaugs un paša patēriņam iegūtā pudele var kļūt par investīciju. Suntory ir paziņojusi par divpadsmitgadīgā Hakushu un septiņpadsmitgadīgā Hibiki viskija markas pakāpenisku izņemšanu no tirdzniecības, sākot ar jūniju, ziņo Nikkei.

Pieprasījums pēc Japānas viskija pēdējos gados ir strauji audzis, un vēl pirms desmit gadiem netika paredzēts tik liels tā eksporta apjoms, tāpēc arī laikus nav ticis ieguldīts viskija spirtu destilācijā un nogatavināšanā, kas ir izraisījis izejvielu strauju sarukumu. Suntory sola, ka populārie Hakushu 12 un Hibiki 17 atgriezīsies plauktos, tomēr vien tad, kad jaunās investīcijas būs atsaukušās uz ražošanas jaudām. Eksperti lēš, ka Tokijas 2020. gada vasaras olimpiāde ir pats agrākais minējums, kad šīs markas varētu atgriezties tirgū, tomēr prognozes ir, ka tas notiks vēlāk.

Šis nav pirmais gadījums, kad japāņi vairs nespēj apmierināt globālo pieprasījumu pēc sava augsti vērtētā viskija. 2016. gada aprīlī Suntory paziņoja, ka iztukšoto krājumu dēļ pārtrauc Kakubin Black Label pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, Karostā atklāta jauna melnā metāla izstrādājumu ražotne

Monta Glumane, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārregulētas nozares

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, Anita Kantāne, 13.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Dažādu nozaru regulējuma salīdzinājums starp Baltijas valstīm bieži noslēdzas ar zaudējumu Latvijai.

Finanšu nozare, akcīzes nodokļa piemērošana, farmācija, azartspēles ir nozares, kuras pēdējos pāris gados ir bijušas ekonomikas fokusā. Likumu ir tik daudz, regulācija ir tik smaga, ka faktiski darbība sāk buksēt.

Stāsts par finanšu nozares “kapitālā remonta” sekām vai to, cik ļoti esam pārcentušies regulējumos uz kaimiņu fona, jāsāk ar to, ka valsts augstākās amatpersonas sāk publiski norādīt iespējamās destruktīvās sekas.

“... Latvija vairs nav naudas atmazgāšanas vieta, kā tas bija pirms šī kapitālā remonta. Vienlaicīgi es redzu, un to redz arī bizness un pilsoņi, ka šī uzraudzība, lai izķertu netīro naudu, ir kļuvusi visaptveroša un faktiski attiecas uz katru pilsoni, kurš nonāk attaisnošanās pozīcijā,” saka Latvijas Valsts prezidents Egils Levits intervijā laikrakstam Diena. Ar bažām par pārāk stingrajām prasībām izsakās arī vairāki valsts ministri. Pirmais trauksmi sāka celt aizsardzības ministrs Artis Pabriks, norādot uz to, ka Aizsardzības ministrijas partneru darbs ir apgrūtināts, jo uzņēmumiem, militārajiem ražotājiem, bez skaidra pamatojuma un iemesla bankas ir atteikušas attīstības projektu finansējumus, jaunu kontu atvēršanu, vai atsevišķos gadījumos uzņēmumu jau esošie konti ir slēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

30 gadu laikā Latvijā izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti

Māris Ķirsons, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvija varēja būt ar ievērojami lielāku iekšzemes kopproduktu, attiecīgi arī lielākiem nodokļu ieņēmumiem un pavisam citu dzīves līmeni, ja vien valdošie politiķi nevis domātu par iespējamo nākamo pakāpienu savā karjerā, bet gan būtu valstsvīri, kuriem rūp Latvijā pašlaik dzīvojošo un nākamo paaudžu liktenis.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vairāku finanšu iestāžu – AS Saules Banka, AS Invest One – bijušais prezidents, auto montāžas AS AMO Plant bijušais komunikācijas direktors, TSI bijušais rektors, RISEBA bijušais attīstības prorektors, Rīgas domes Ārējo sakaru un attīstības departamentu vadībā (2002–2008) strādājušais Igors Graurs.

Viņš norāda, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti – tranzīta, finanšu pakalpojumu, kā arī starptautisko konferenču centra, kā sekas ir depopulācija un arvien pieaugošā atpalicība no Igaunijas un arī Lietuvas, bez tam minētie procesi nebūt nav apstājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godīga konkurence publiskajos iepirkumos un pašvaldību vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir īpašas uzmanības fokusā visu Baltijas valstu Konkurences padomēm, piektdien, 1.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kāda ir situācija ar konkurenci katrā no valstīm, intervijā DB stāsta Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks un Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss.

Fragments no intervijas

Sākšu ar jautājumu - kura nozare vai joma jūsu valstī ir visproblemātiskākā no godīgas konkurences viedokļa? Kā tas ir publiskajos iepirkumos?

Š. Keserausks: Lietuvā viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīts ne tikai ar pārkāpumiem konkurences jomā, bet arī korupcijas riskiem, ir tieši publiskie iepirkumi. Mēs šajā jomā sadarbojamies gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan Pretkorupcijas biroju. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir karteļu veidošana un aizliegtas vienošanās. Pēdējais gadījums bija pērn, kad publiskajā iepirkumā būvniecībā vairākas lielās būvfirmas bija noslēgušas aizliegtas vienošanās. Šogad tiesa pirmajā instancē nosprieda, ka mūsu uzliktais sods ir bijis pamatots. Ja runājam par konkrētām nozarēm, tad es negribētu mest ēnu ne uz vienu, bet viena no jutīgākajām nozarēm šajā ziņā nenoliedzami ir būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekšējais patēriņš – spēcīgs ierocis cīņai ar vīrusa seku novēršanu

Agris Kamenders, Ekodoma SIA, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radītā krīze visā pasaulē ir nākusi kā spēcīgs modinātājzvans, apturot ekonomikas procesus un liekot paraudzīties uz esošo sistēmu no malas. Līdz krīzei ekonomiskā sistēma darbojās kā smalks savstarpēji saistītu zobratiņu tīkls, kur katram elementam ir nozīmīga loma pārējo elementu balstīšanā. Imports, eksports, iekšējais patēriņš, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem – viss radīja darba vietas un sildīja ekonomiku. Tagad, kad daudzi procesi apstājušies, ir īpaši skaudri redzams, cik trausla ir bijusi šī sistēma.

Cīņa ar vīrusu nevilksies mūžīgi, tāpat arī ekonomika agri vai vēlu atsāks darboties vairāk vai mazāk ierastajā veidā. Savā ziņā šīs krīzes izraisītā dīkstāve ir īstais mirklis, kad būtu pārvērtējams uzņēmumu resursu patēriņš un veicams uzņēmumu energoaudits, kas palīdzētu identificēt tās jomas, kurās iespējami uzlabojumi, ņemot vērā labākās ilgtspējības praksi, kā arī ieviešot videi draudzīgus un energoefektīvus risinājumus, tādējādi uzlabojot uzņēmuma efektivitāti un finanšu atdevi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada deviņos mēnešos Tet grupas apgrozījums bijis 162,8 miljoni eiro, saglabājot pagājušā gada līmeni attiecīgajā periodā, un valsts budžetā nodokļos iemaksāti 40,3 miljoni eiro, liecina grupas neauditētie finanšu rezultāti.

“Neskatoties uz šogad piedzīvoto ekonomisko spriedzi, Tet grupas uzņēmumiem ir izdevies saglabāt labus rezultātus. Sagaidāms, ka noslēdzošie mēneši būs tikpat izaicinoši kā līdzšinējais gads, tādēļ Tet fokusā arī turpmāk būs kritiski nozīmīgās interneta un televīzijas infrastruktūras nodrošināšana sabiedrībai un uzņēmējiem,” saka Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Savu vietu izklaides nozarē ar vietējo oriģinālsaturu un jaunākajām pasaules filmām un seriāliem nostiprina Shortcut, apgrozījumam augot par 35%.

Lielākais apgrozījuma pieaugums vērojams datortehnikas apkalpošanas un datu pakalpojumos, kā arī tehnikas mazumtirdzniecībā. Par 35% pieaudzis eksporta apgrozījums, lielā mērā pateicoties optisko tīklu izbūvei Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” attīsta zīmola “Naturli” augu valsts sortimentu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma piedāvājumā jau ir sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafeli un augu tauku krēms. Turpmāk sortimentu papildinās dažādas picas, burgeri, raudzēti mandeļu produkti, auzu krēmi ēdiena pagatavošanai, zirņu bāzes nageti, kā arī auzu deserti un saldējumi.

“Ikgadējā “Orkla” Ilgtspējīgas dzīves barometrā, pērnā gada oktobrī 25 % aptaujas dalībnieku atzīst, ka vietējos veikalos pieejamais vegānisko un veģetāro produktu klāsts ir nepietiekams. Turklāt teju 30 % no kopējā respondentu skaita uzskata, ka vegāniskās un veģetārās maltītes ir grūti pagatavojamas un pagatavošanas process aizņem pārāk daudz laika. Augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, līdz ar to mūsu eksperti ik dienu strādā pie jaunām receptūrām nākotnei,” norāda Lineta Mikša, “Orkla Latvija” komunikācijas direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. maijā notiks biznesa forums "CexitBiz". Forums ir loģisks turpinājums aprīļa beigās notikušajam sabiedrības forumam "Pietura: Cexit", tikai šoreiz pasākuma fokusā būs tieši uzņēmējdarbības sektors, tā specifiskā situācija pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Foruma mērķis ir sniegt praktisku informāciju, metodes, paņēmienus, lai uzņēmumiem palīdzētu paredzēt mainīgo situāciju, radīt produktus un pakalpojumus, lai spētu finansiāli un arī konceptuāli pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Forumā uzstāsies tādi lektori un viedokļu līderi kā Martins Gauss, Ieva Tetere, Jānis Ošlejs, Zane Čulkstēna, Andrejs Vasiļjevs, Andris Rubīns, Māris Jansons u.c.

"Foruma saturs būs organizēts trīs blokos – nākotnes procesi, izaicinājumi darbiniekiem un jauna pieredze klientiem. Esam saplānojuši forumu tā, lai sešu stundu laikā uzņēmēji varētu gan gūt ieskatu tendencēs, iespējams, pat futūriskos nākotnes modeļos, gan gūt idejas tam, kā vadīt uzņēmuma būtiskāko resursu – darbiniekus, kuri šobrīd piedzīvo lielas pārmaiņas gan individuāli, gan arī organizācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru