Jaunākais izdevums

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Tā mums liek ieraudzīt sāpīgu īstenību, kuru negribas redzēt. Jebkura cilvēka nāve šādos apstākļos ir traģēdija. Mums ir jācenšas atskatīties. Kā tas attīstījies un kāpēc tik tālu ir nonācis? Saka, ka tā ir maksātnespējas administratoru mafija, un acīmredzot pamatoti saka. Kas ir tās saknē? Iespēja it kā vieglā veidā un ātri tikt pie lielas naudas. Tā ir pilnīgi nenormāla situācija, ka viens maksātnespējas administrators, pat skatoties uz oficiāliem cipariem, var gadā nopelnīt tik, cik vairumam Latvijas godīgu uzņēmēju neizdodas nopelnīt visā dzīvē. Turklāt visiem ir skaidrs, ka šie oficiālie cipari ir tikai tik lieli, cik izdevās kaut kā legalizēt, bet apakšā vēl ir visa nedek- larētā nauda. Protams, ka tāda ātra nauda, viegla nauda izraisa atkarību. Bet tur, kur ir atkarība, ir līdzatkarīgie. Zināma daļa no mūsu valdības, no mūsu varas ir kļuvuši atkarīgie. Un cik vēl ir daudz tādu, kas ir līdzatkarīgie? Pat veselas politiskās partijas, kuras ir sākušas «baroties» no šiem maksātnespējas administratoriem. Tas ir traģiski visdziļākā izpratnē. Padomājiet vēl par atkarību. Kur atkarība, tur meli. Melo arī politiski līdzatkarīgie, kas redz, ka mafija grābj naudu, taču viņiem arī atlec «labums». Tas ir līdzīgi kā ģimenē, kur atkarīgais vīrs vai tēvs dzēruma dēļ neaiziet uz darbu, bet līdzatkarīgie stāsta, ka viņš ir «saslimis».

Jūs taču zināt, ka atkarīgo spēj glābt tikai pirmais solis – atzīt patiesību par sevi, nevis turpināt melot.

Tas attiecas arī uz līdzatkarīgajiem, kuri tāpat iet bojā. Viņi turpina melot un melo aizvien vairāk, kamēr notiek traģiskas sekas. Katrs varmāka sākumā ir bijis savā ziņā upuris. Cerams, ka policija darīs savu darbu. Bet, turpinot līdzību ar atkarību, ja tie, kas ir pie varas, turpina nodarboties ar mafioziem darbiem, melot un piesegt, valsts kļūst nenormāla. Ja veselas politiskās partijas ir atkarīgie un līdzatkarīgie no maksātnespējas administratoru mafijas, tas ir ne tikai zem jebkādas ētikas, tā ir visīstākā katastrofa mūsu valstij. Vispirms jau mēs gribētu dzīvot valstī, kur nebūtu tik daudz šo maksātnespējas gadījumu. Jo tas parāda, cik patiesībā mūsu ekonomika ir slima. Bet, ja politiķi ir kļuvuši atkarīgi no šiem maksātnespējas gadījumiem, no šīs ātrās naudas, ko viņiem atnes, tad maksātnespējas gadījumi tiek pat speciāli radīti. Kā tas izskatās un par ko nevar nedomāt arī Aizkraukles bankas gadījumā. Ja lauksaimniecībā lielākā peļņa būtu nevis zemniekam, kas smagi strādā, nevis veterinārārstam, kas palīdz pārvarēt krīzes, bet kāvējam, kas prasa vismazāko darbu, zināšanas un atbildību, tad tā būtu nenormāla situācija. Ja ir valsts, kurā vairāk nopelna nevis tie, kuri audzē, bet tie, kas kauj, tad cilvēki sāk negribēt audzēt un veidot, bet kaut un graut. Tā mēs nokausim savu Latviju – ar maksātnespējas administratoriem un viņu partijām.

Kopš februāra beigām garumā tiek vilkta lēmuma pieņemšana par ABLV pašlikvidāciju. Bet zināms, ka tās nepieļaušanā ir ieinteresēta maksātnespējas administratoru mafija, kura bankā vēlas ielikt savus likvidatorus. Tika solīts, ka lēmumu FKTK pieņems līdz maija beigām. Tomēr piektdien FKTK vadītājs Pēters Putniņš paziņoja, ka «banku skars likvidācijas, nevis pašlikvidācijas process». Vai 400 miljonu guvuma dēļ politiskajai mafijai ir nospļauties, ko domā tauta?

Varas un mantas dēļ arvien tiek pastrādāti lieli noziegumi. Protams, ka man kā jebkuram ierindas pilsonim šī situācija, maigi izsakoties, liekas ļoti dīvaina. Tā nopietni liek uzdot jautājumu – kā interesēs bankas darbība vispār tika pārtraukta? Ja jau tas bija tikai bankas pārkāpumu dēļ, tad viss jau ir izdarīts. Banka vairs nedarbojas, un neko nevar vairs pārkāpt. Jo miris bizness vienmēr kļūst pilnībā likumīgs. Tātad var ļaut bankai pašlikvidēties. Kāpēc neļaut? Ir skaidrs, ka banka spēj norēķināties ar saviem kreditoriem, kas taču būtu lielākais risks, par ko no valsts reputācijas viedokļa vajadzētu satraukties. Bet te sāk izskatīties, ka tiek īstenots scenārijs, kuram esmu centies neticēt kā pārāk tumšam. Visticamāk, vadošā motivācija bankas likvidācijai ir cita. Nevis banku apturēt, bet piekļūt tās resursiem. Varbūt vietā būs kāds salīdzinājums. Ja vilki uzbrūk ganāmpulkam un nodara lielus zaudējumus, bet pašus vilkus neizdodas nomedīt, tad ar nelielu pacietību vai uzstādot novērošanas kameras īstos vilkus, kas uzbrukumu veikuši, var notvert. Jo medītāji pie laupījuma atgriežas. Interesanti tomēr nebūtu īstais vārds, bet pavērosim, ko šīs novērošanas kameras rādīs. Drīz mēs laupītājus ieraudzīsim.

Tauta «visu to redz» vai arī cilvēki sev turpina melot tāpat, kā melo politiķi? Vai ir vajadzīga kāda lielāka nelaime, lai cilvēkiem atvērtos acis?

Cerams, ka nē. Taču šī mafija ir sekas tam, ka zaudēta ticība valstij. Varbūt ir grūtāk ieraudzīt šo sakarību politikā, tāpēc centīšos darīt to saprotamāku ar līdzību no sporta pasaules. Ja sportists tic saviem spēkiem, viņš trenējas, iegulda milzīgu darbu, lai uzvarētu. Ja netic saviem panākumiem, viņš vairs nenodarbojas pats ar sportu, lai kaut ko sasniegtu, bet sāk spēlēt totalizatorā. Ko tas pasaka par politisko varu, kas sevi finansē no maksātnespējas procesiem? Tas nozīmē, ka šie cilvēki savā dziļākajā būtībā ir pārstājuši ticēt savai valstij, kaut gan viņu partijas rotā nacionāli nosaukumi. Viņi necer uz tīrām uzvarām, ko varēs svinēt kopā ar tautu. Viņi ir pārstājuši ticēt Latvijai, ticēt valstij, ticēt labajam, cilvēkiem un paši sev. Darbojas loģika: «Vecums nāk. Es vairs nevarēšu piedalīties sacīkstēs un startos. Tad varbūt «sarunāšu» spēles?» Tas ir tas, kas notiek netīrajā politikas ķēķī, par ko var tikai nojaust no tā, ko runā uz ielas vai kas ir uzrakstīts kādā laikrakstā, kas vēl uzdrošinās rakstīt to, kā ir. Ko tas pasaka tautai, kad tā redz, ka maksātnespējas administratori brauc ar Bentley un Aston Martin? Kāpēc arī traģiski bojā gājušais ir upuris? Talantīgākajiem cilvēkiem Latvijā vajadzētu būvēt godīgu biznesu un ar to celt Latviju, nevis būt par biznesa kāvējiem. Kāvēji varētu būt netalantīgie, kas paši neko radīt nespēj. Godīgi salikt iekšā ciparus maksātnespējas lietā – to varētu darīt gandrīz jebkurš, un par to nevajadzētu maksāt lielu naudu. Lielu naudu vajadzētu maksāt, ja kāds spētu ieiet iekšā un izglābt uzņēmumu, kas ir nonācis grūtībās, sanēt un atgriezt to dzīvē. Mūsu tauta ir pārdzīvojusi nacionalizāciju, kad visu, kas ar cilvēku smagu darbu bija izveidots, vienkārši atņēma. Tauta ir pārdzīvojusi privatizāciju, kas nereti bija «prihvatizācija», kad bieži vien to, kas pat padomju kroplīgajā sistēmā bija kaut kā izveidots un uzturēts, vienkārši sagrāva un izlaupīja. Nacionalizācija tagad nav iespējama, «prihvatizācija» ir beigusies, nāk nākamais vilnis – maksātnespēja. Tiek meklētas iespējas, nevis kā celt biznesu, bet kā to iznīcināt un izlaupīt – valsts līmenī. Kauti vairs netiek tikai slimie dzīvnieki, bet arī veselie tiek padarīti slimi, lai viņus varētu nokaut. Tās ir beigas, ja jūs atbalstāt šādus politiķus. Tas pats Liepājas metalurgs – vai tas nevarēja turpināt darbu? Tauta nevar saprast, kā šie «investīciju baņķieri» un «prudentijas» saņem milzīgu naudu par darījumiem, kas beidzas ar zaudējumiem. Pat cilvēks, kurš vēlas izīrēt divistabu dzīvokli, nepiekritīs samaksāt krietnu žūksni māklerim, kurš paņems naudu un teiks – nu, es varbūt tev kaut ko sarunāšu, bet, ja nē, tu man būsi samaksājis, ka es centos vai labi izlikos, ka centos. Bet mūsu valsts tam piekrīt un maksā. Kāpēc? Ja salīdzinām ar cilvēku, tad Liepājai vajadzēja aiziet pie zobārsta, lai salabotu sāpošo Metalurga zobu, tā vietā zobi tika izsisti, bet nauda – paņemta. Atnāk maksātnespējas administrators, atnāk «investīciju baņķieri», neko neatrisina, bet savu naudu ir paņēmuši. Turklāt ne mazu naudu.

Cilvēkiem bieži met acīs – paši vainīgi, ka tādus ievēlējāt, kas to visu pieļauj...

Ar visu šo emigrāciju tauta ir tā «noasiņojusi», ka nav pat kam ielās iziet, jo daudzi drosmīgākie jau ir aizbraukuši. Tomēr tas nav iemesls, lai nolaistu rokas. Ir kāds brīdis, kad jāsaķer galva šausmās, bet pēc tam jāskatās, ko varam darīt. Kā pats Jēzus ir sacījis – jūs atzīsiet patiesību, un patiesība jūs darīs brīvus. Tas ir princips, kas attiecas uz visu sabiedrību. Ja mēs atzīsim puspatiesības, tad būsim pa pusei brīvi un pa pusei ieslodzīti. Jo puspatiesības ir tās, kas izraisa atkarības un līdzatkarības. Treneris Bobs Hārtlijs stāstīja, kāda viņam bija pirmā iepazīšanās ar Latvijas hokeju U20 izlases izskatā: «Nepatika spēlētāju ķermeņa valoda, sķita, ka viņi netic paši sev.» Tas ir tas, kā šodien izskatās Latvijas politiķi – ķermeņa valoda izskatās ļoti neiepriecinoši. Mums ir jāmeklē nākamais solis ārā no šī visa, cerībā, ka kaut kāds kritiskais punkts ir sasniegts. Nekad nebūs tā, ka ir tikai labi. Vienmēr būs kaut kādas problēmas un darbs gan policijai, gan KNAB. Taču kaut kāda kritiskā robeža jau ir pārsniegta.

Katru dienu satieku cilvēkus, kuri ar skaudību skatās uz Lielbritāniju un ASV. Kāpēc? Dažādi var skatīties uz Brexit un Donaldu Trampu, bet ir noticis sabiedrības balsojums par pārmaiņām, kuras ir kardinālas. Vai Latvijā nav šāds noskaņojums, vai cilvēki negrib kardinālas pārmaiņas?

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Par daudz ko var diskutēt, bet tas ir tikai godīgi, ka Valsts prezidents pirmā vietā liek savu valsti. Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara. Tāds prezidents, premjers un valdība. Ne tikai amerikāņi, arī mūsu tauta to sagaida. Latvija ir cilvēku sirdīs. Cilvēki grib iet, darīt, strādāt. Domāju, ir daudz jaunu cilvēku, kuri politikā mirdzošām acīm rautos aizstāvēt Latvijas intereses, nevis luncinātu astes kārtējā pamācītāja un starptautiskā inspektora priekšā. Pazemošanās nav pazemība. Mēs maldāmies, ja domājam, ka, pazemojot sevi, varam iegūt Latvijai drošību, pārticību un labumu. Mūs cienīs tikai tad, ja mēs ar pašcieņu pateiksim, kādas ir Latvijas nacionālās intereses, un par tām iestāsimies.

Turklāt pasaule vairs nedarbojas pēc the West and the rest (rietumi un visi pārējie – red.) sadalījuma. Angļu diplomāts un starptautiskās politikas analītiķis Pedijs Ešdauns (Paddy Ashdown) runā par zīmīgām varas centru nobīdēm, kurās dzīvojam XXI gadsimtā. Ja nemainīgs varas centrs nozīmē nemainīgu aliansi, tad vairāki globālie varas centri nozīmē, ka alianses būs kustīgas. Mēs dzīvojam kustīgā pasaulē, kurā mums ir jāspēlē pašiem sava spēle. Aizvien lielāku lomu pasaulē spēlē Ķīna, Krievija, Indija un arī Brazīlija. Pat Turcija, Irāna un Saūda Arābija spēlē savu spēli, tāpat arī Izraēla. Šajā apstāklī, kuru nevaram ietekmēt, varam saskatīt bīstamību, ka veidojas vairāki centri, bet varam saskatīt arī iespējas. Tas nozīmē, ka mūsu valsts ārpolitikai ir jākļūst daudz radošākai, drosmīgākai un konkrētākai, pārstāvot mūsu nacionālās intereses. Nepietiks tikai ar uzslavu pelnīšanu vienas alianses ietvaros. Uzslava par kārtējo regulu un sankciju īstenošanu nav nekāds sasniegums, gluži kā skolniekam nav sasniegums dabūt uzslavu, ka viņš klasē klusi uzvedas. Sasniegums skolniekam ir iegūt sev derīgas zināšanas un pieredzi, kas palīdzēs dzīvē virzīties un priekšu. Ir labi, ka varam piederēt un būt stipri ES un NATO dalībnieki, un tādiem mums jāturpina būt. Bet savas valsts interešu nodrošināšanā mums jābūt ar plašāku redzējumu. Nav noslēpums, ka, par spīti sankcijām, Vācija, Francija, Somija un citas Eiropas valstis nopietni sadarbojas ar Krieviju savstarpējā tirdzniecībā un investīciju projektos. Kaut kādas mūsu vērtības var būt atšķirīgas, lai gan pat sociālisma laikā un Aukstā kara laikā Stings dziedāja Russians love their children too (krievi arī mīl savus bērnus – red.), un cilvēciskās vērtības visiem ir kopīgas. Taču, pat ja mums ir kādas atšķirīgas vērtības, tas nenozīmē, ka nevaram ar krieviem strādāt kopā tur, kur mums ir kopīgas intereses. Ja lielas, gudras un vecas Eiropas valstis to saprot, tad vēl jo vairāk mums vajadzētu saprast savu kaimiņu un praktizēt attiecību uzlabošanu, nevis bojāšanu.

Varbūt nekas nav zaudēts un mēs joprojām varam būt gan «Baltijas tīģeris», gan «tilts starp Austrumiem un Rietumiem», gan «otra Šveice», bet par «mazo Parīzi» neviens laikam pat negrib vairs būt?

Mēs varam būt pirmie un labākie. Mums tikai ir jāatsakās no tās korupcijas, ko par korupciju pie mums neviens nesauc. Tā ir, kad cilvēki augstos valsts amatos atsakās aizstāvēt Latvijas intereses, bet pieņem lēmumus, domājot par savu nākamo amatu Eiropas Savienībā vai ar Briseli un Vašingtonu saistītā struktūrā. Tas jau ir labi, ja mūsu cilvēki ieņem amatus Eiropas Savienībā vai kādā pārnacionālā struktūrā, bet jautājums ir, vai konkrētais ministrs vai pat Latvijas premjers primāri aizstāv Latvijas intereses? Varbūt mūsu politiķi no visām šīm jūsu pieminētājām ambīcijām, kuras joprojām ir pilnīgi reālas, ir atteikušies tikai tādēļ, ka tas ir kādu citu valstu, globālo struktūru vai transnacionālo korporāciju interesēs? Un tikai tādēļ, ka viņi vairāk domā par saviem krēsliem un amatiem, nevis par Latvijas valsti un tās cilvēkiem. Šādi politiķi, kas jau ir «atstājuši Latviju», vēl joprojām būdami Latvijas valsts amatos, patiesībā ir posts mūsu valstij, nevis tie cilvēki, kuri dodas strādāt uz Īriju vajadzības spiesti, un viņiem vēl kāds par to kaut ko pārmet. Ja politiķi ļaunprātīgi izmanto Latvijas valsts amatu kā tramplīnu savās egoistiskās interesēs, lai atrisinātu tikai savas dzīves personiskās intereses. Mēs esam piekrituši maksāt NATO 2% no IKP, tas ir saprātīgi, ja jau mēs esam šīs alianses daļa. Taču šajā ABLV problēmu gadījumā kāds ministrs, kuram rūp savas valsts intereses, varēja braukt uz Ameriku un sacīt – mēs nevarēsim maksāt šos 2%, ja mūs spiedīs aizvērt bankas, kuras mūsu ekonomikai dod aptuveni šo pašu 2% no IKP pienesumu gadā. Mēs maksāsim kaut vai 2,1%, bet dodiet mums laiku, lai mēs sakārtotu savas lietas, jo tās ir mūsu nacionālās intereses! Vai jūs esat dzirdējuši šādu valodu no ārlietu ministra, finanšu ministra, ekonomikas ministra vai premjera? Vai Valsts prezidents runāja par Latvijas nacionālajām interesēm, kad tikās ar Trampu? Izskatās, ka tie ir cilvēki, kuriem svarīgāk dabūt uzslavu no kāda rietumu politiķa. Iespējams, ka pat neviena cita valsts pasaulē nav tā cietusi no sankcijām kā mēs. Ģeopolitiskajiem partneriem to vajadzētu saprast un mūsu politiķiem būtu pienākumus viņiem uz to norādīt, ja mūsu kopīgās vērtībās ietilpst demokrātija. Ekonomiste Dembisa Moijo (Dambisa Moyo) norāda uz pētījumu, kas apliecina, ka tomēr cilvēku ienākumi ir nozīmīgākais faktors, kas nosaka, cik «ilgdzīvotspējīga» būs konkrētā demokrātija. Ja vidējie ienākumi uz vienu cilvēku ir 1000 dolāru, tad šīs valsts demokrātija pastāvēs tikai astoņus gadus. Līdz ar ienākumu pieaugumu pieaug arī demokrātijas dzīvotspēja. To ir svarīgi apzināties, ka nepietiekama iestāšanās par mūsu nacionālām interesēm dziļākā būtībā apdraud mūsu demokrātijas pamatus.

Vai nebūs tā, ka šajās vēlēšanās atkal konkurēs nevis idejas par cilvēku ienākumu pieaugumu un ekonomikas izaugsmi, bet tiks drillēta tā pati vecā plate par latviešiem un krieviem?

Tik tālu, cik mūsu valsts ikdiena iespaido mūsu dzīvi, mums visiem šeit ir viens liktenis. Un tas mums ir jāsaprot. Mēs dzīvojam kopā, esam vienā laivā, un mums kopā jāairē. Sanaidošana un pretstatīšana ir jābeidz. Jau padomju laikā bija teiciens, ka «nevar piespiest mīlēt Raini». Nevajag reformēt tikai krievu skolas, bet visas skolas. Ja gribam sagatavot nākamo paaudzi, kas pratīs strādāt pasaules biznesa vidē un negaidīs, ka kāds klāt pienesīs labi apmaksātas darba vietas, tad meklēsim drosmīgus risinājumus izglītības sistēmai. Varbūt mācīsim visās skolās 60% valsts valodā un, domājot par visu mūsu bērnu nākotni, pārejos 40% dažādās stratēģiski svarīgās svešvalodās? Angļu valoda būtu pašsaprotami, bet, ja negribam tikai gatavot iespējamos menedžerus ārzemju uzņēmumiem Latvijā, bet pašu uzņēmējus un investīciju piesaistītājus, tad dosim iespēju mācīties arī ķīniešu, arābu, hindi, japāņu un citas pieaugošās biznesa valodas. Pirms 150 gadiem Krišjānis Valdemārs meklēja mūsu tautai izaugsmes iespējas un, dibinot jūrskolas, aicināja – «brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā». Šodien mēs saviem bērniem varam atvērt pasauli un palīdzēt saskatīt jaunas izaugsmes iespējas ar svešvalodu zināšanām. Sabiedrības sašķeltība divās kopienās ir Latvijas politikas brāķis. Tas nopietni vājina mūsu valsts izaugsmes iespējas. Tas ir jānovērš. Ir jāsāk jauna dzīve.

Jo mēs varam pamodināt mūsu tautā īstu uzvaras cerību, ka varam gūt gandarījumu un uzvaras no godīgām un drosmīgām cīņām par Latviju, nevis meklēt izdevīgumu no spēļu sarunāšanas un totalizatoriem. Mums apkārt netrūkst iedvesmojošu piemēru. Ir daudzi, kas atkarībās iet bojā, bet ir daudzi, kas ar pārdabisku spēku, Dieva palīdzību un jaunas dzīves cerību atkarības uzvar. Ticu, ka Latvijā uzvara ir iespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nokia 5.3" piemīt budžeta klases tālruņiem neraksturīgs svarīgāko sastāvdaļu līdzsvars un tas pat aprīkots ar sejas atpazīšanas sistēmu.

Pēc ieilgušiem identitātes meklējumiem, atjaunotais "Nokia" zīmols, šķiet beidzot ir atradis vietu pasaules viedtelefonu hierarhijā. Tā īpašniekiem "HMD Global" izdodas radīt tehniski kvalitatīvus produktus un cenas ziņā iekļauties starp budžeta un vidējo klasi. Jaunākais pienesums "Nokia 5.3" precīzi atbilst šim aprakstam, un ir gana interesanta ierīce lietotājiem, kuri nevēlas tērēt viedtelefonam īpaši vairāk par 200 eiro.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Kamēr citi ražotāji cenšas līdzināties viens otram, aizmugurējās kameras izkārtojot vienā vertikālā virtenē vai plašākos blokos pa pāriem, "Nokia 5.3" pieturas pie no pērnā gada "Nokia 9 PureView" aizgūtā apaļā dizaina. Četras simetriski izkārtotas kameras ar zibspuldzi pa vidu saskan ar mazliet zemāk novietoto mazāko apli – pirkstu nospiedumu lasītāju. Kā ierasts, kameras bloks ir izvirzīts uz āru, taču tā apmales ir mata tiesu augstākas par lēcas klājošo stiklu, tādēļ tas ir relatīvi pasargāts no skrāpējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

OPEC krievu rulete un citas nianses

AS SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intriga naftas tirgū par to, kāda tuvākajos gados būs naftas cena, pieaug. Lūk, dažas nianses. Naftas cena šobrīd ir atkāpusies no sasniegtajiem augstumiem un pastāv apstākļi, kas var likt cenai kritumu turpināt. Viens no tiem ir tirgū izveidojies lielākais spekulatīvais burbulis vēsturē. Tādēļ iespējams, ka izpārdošana turpināsies.

Taču fokusā ir arī OPEC, kas spēlē krievu ruleti ar globālo pieprasījumu. Respektīvi, ja pieprasījums nākamajos divos gados strauji pieaugs (+2.1% gadā), tad OPEC būs savu panācis.

Kartelis varēs atcelt ierobežojumus un paziņot par uzvaru: augstākas cenas, zemāki krājumi. Ja pieprasījums kāps vidējā tempā (piemēram, + 1.8% gadā), tad OPEC joprojām būs labi. Taču tas nevarēs atcelt ierobežojumus un nāksies turpināt regulēt piedāvājumu.

Savukārt, ja pieprasījuma pieaugums būs tikai 1.3% apmērā, kā prognozē SEA, tad OPEC būs sprukās. Pieprasījums pēc OPEC naftas 2019. gadā saruks līdz 31.7 miljoniem barelu. Tādā gadījumā OPEC papildus pašreizējam ieguves samazinājumam (1.5 m/b) vajadzēs pievienot vēl 0.8 miljonu barelu, lai saglabātu kontroli pār cenām. Alternatīva būs pieņemt sakāvi un atkal atgriezties pie stratēģijas «apjoms vispirms, tad cena», kā tas notika 2014. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Caur Skype konsultē klientus jebkur pasaulē

Anda Asere, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai kaut kas izdotos, ir jāsapņo. Es nekad mūžā nevarēju iedomāties, ka varētu trenēt cilvēkus visā pasaulē.

Personīgās izaugsmes trenerei Lienei Uresinai ir klienti Brazīlijā, Amerikā, Zviedrijā, Kiprā, Anglijā, kurus viņa konsultē, galvenokārt sazvanoties Skype

«Es nesaucu sevi par kouču tikai tāpēc, ka esmu ieguvusi sertifikātu. Man ir pieredze biznesā, es saprotu uzņēmēju problēmas. Regulāri mācos, braucu uz labākajiem semināriem,» saka Liene Uresina, SIA TK II Liepiņas pakalpojumi vadītāja. Viņa joprojām ir iesaistīta arī ģimenes uzņēmumā TurKebab, bet šobrīd viņas fokusā ir personīgās izaugsmes treniņi citiem uzņēmējiem, palīdzot viņiem sasniegt augstākus mērķus. Lienes pašas mērķis ir pakalpojumu klāstu paplašināt un nodarboties ne vien ar individuālo koučingu, bet arī vadīt grupu treniņus, tādējādi palīdzot lielākam skaitam uzņēmēju, kā arī veidot tiešsaistes programmas internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās dominē iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi, kas sasnieguši 91% no visa noguldījumu apjoma - 80% ir iekšzemes klientu naudas līdzekļi, 11% - ES valstu; 9% - citu valstu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Komisija ir apkopojusi 2018. gada pēdējā ceturkšņa datus saistībā ar Latvijas banku sektora transformācijas procesu. Latvijas banku sektora biznesa pieejas un fokusa maiņa, kas saskaņā ar FKTK dotajiem uzdevumiem tika sākta 2016. gadā, šobrīd ir noslēguma fāzē. 2018. gadā ir īstenoti vairāki kompleksi pasākumi, kas būtiski mainījuši Latvijas banku klientu bāzi un nodrošinājuši jauno biznesa modeļu ieviešanas sākumu, turpmāk koncentrējoties uz iekšzemes un Eiropas Savienības valstu klientu apkalpošanu un piesaisti.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidro: «Tagad ar gandarījumu varam raudzīties uz vietējās izcelsmes naudas, t.i., eiro dominanci mūsu banku tirgū, tādā ziņā šī ir pilnīgi cita biznesa vide nekā iepriekšējos 25 gados. Jo īpaši svarīga veiktās transformācijas posmā ir bijusi vietējo noguldījumu stabilitāte un pat pakāpenisks to pieaugums, sasniedzot iekšzemes noguldījumu vēsturiski augstāko līmeni - 13 miljardi eiro. Šis ir vairāku gadu darba rezultāts, kuru bankas veica ciešā sadarbība ar uzraugu - FKTK komandu. Pakāpeniski un bez liekiem satricinājumiem ir notikusi vērienīga reforma, ko iesākām 2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti, jo īpaši daudz ir paveikts pagājušajā gadā, bankām vēl straujāk nekā iepriekš atsakoties no riskanto klientu segmenta.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ērtāku risinājumu ietekmē cilvēki kļūst nepacietīgāki

Anda Asere, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība pierod pie ērtiem risinājumiem, jo īpaši jaunākā paaudze, kas to ietekmē kļūst arvien nepacietīgāka.

Tā šodien notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē “Slush” norādīja Sebastians Semjatkovskis (Sebastian Siemiatkowski), “Klarna” izpilddirektors. “Klarna” ir Zviedrijas norēķinu uzņēmums, kas pēc nesenās finansējuma piesaistes sasniedza 5,5 miljardu dolāru vērtību, tādējādi kļūstot par Eiropas vērtīgāko finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu.

“Savā ziņā lietotāja pieredze atspoguļo visu biznesu. Mēs daudz strādājam ar e-komercijas kompānijām un es satieku daudzus mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājus, kam ir dabiski būt savos fiziskajos veikalos, bet nereti šķiet, ka viņi nav apmeklējuši savu internetveikalu,” teic S. Semjatkovskis. Viņu mulsina, kādā mērā reizēm uzņēmumi neņem vērā lietotāja pieredzi un neapzinās tās nozīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā birojā fokusā ir darbinieku labsajūta – tajā ir gan biodinamiskais apgaismojums, gan trenažieru zāle, gan fizioterapijas kabinets.

Veidojot jaunu galveno mītni, tiešsaistes platformas "Printify" prioritāte bija radīt vidi, kas veicina inovācijas un ļauj tās iemītniekiem strādāt pēc iespējas ērti, patīkami un efektīvi.

Pirmajā stāvā ir nodrošinātas visas ērtības atpūtas mirkļiem, lai dotu iespēju ērti aprunāties, satikties, ēst pusdienas, kā arī noorganizēt kādu ātru tikšanos ar viesi.

Otrajā un ceturtajā stāvā ir darba zonas, kuru mērķis ir veicināt pēc iespējas vieglāku koncentrēšanos. Trīs ēkas stāvi ir aprīkoti ar automatizētu biodinamisko apgaismojumu. Tā izvietojums ir pielāgots telpai, lietotāja vajadzībām un funkcijai, kas katrā stāvā atšķiras.

"Biodinamiskais apgaismojums ataino saules hronoloģiskos ciklus, kas pastarpināti ir sasaistē ar cilvēka iekšējo bioloģisko ritmu. Tādejādi apgaismojums pozitīvā veidā veicina darba spējas, ar apgaismojumu darbinieks ļaujas darbam, neiemieg un tajā pašā laikā vakarā tiek sagatavots nākamajai dienai. Gaismekļiem ir ieprogrammēts gaismas krāsas temperatūras un pielāgota spilgtuma maiņa visā dienas garumā," stāsta Jānis Berdigans, "Printify" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielo pašvaldību plānotajos šā gada budžetos starp ieņēmumiem un izdevumiem veidojas plaisa, kuras aizpildīšanai līdzekļi tiek meklēti finanšu atlikumos un aizņēmumos

Deviņas Latvijas lielākās pilsētas pagājušajā gadā ir apstiprinājušas šā gada plānotos budžeta ieņēmumus un izdevumus. Lielākoties pašvaldību ieņēmumi pārsniedz izdevumus, vienīgais, kas ir atšķirīgs, – summas. Tomēr gada sākumā, veicot grozījumus, piemēram, Liepājas pašvaldība ir panākusi sabalansētu budžetu, kurā izdevumi un ienākumi ir 102,66 milj. eiro, bet tai skaitā vairāk nekā septiņi miljoni eiro ir atlikums uz gada sākumu, bet vairāk nekā deviņi miljoni eiro tiks aizņemti, DB norādīja Liepājas pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja Evija Kalveniece. «Tikko veicām budžeta grozījumus, kad bija zināms, cik liels ir finanšu atlikums uz gada sākumu. Likumā noteikts, ka pašvaldību budžetam ir jābūt sabalansētam. Sedzam ar aizņēmumiem un atlikumu uz gada sākumu. Tie arī ir reālie sabalansētie ieņēmumi un izdevumi,» skaidro E. Kalveniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieki 50+ kā darba tirgus (ne)slēptais potenciāls

Mečislavs Maculēvičs, "Rimi Baltic" personālvadības direktors, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika, Latvijas darba tirgū 40% no kopējā bezdarbnieku daudzuma veido darba ņēmēji, kuri pārstāv vecuma grupu 50+*. Šobrīd, kad darba tirgū ir akūts dažāda profila speciālistu trūkums, tas ir resurss, kas pelnījis lielu uzmanību un novērtējumu. Tas ir neizmantots potenciāls, kura apgūšanā ir būtiska gan darba devēju, gan arī pašu darba ņēmēju aktīvāka iesaiste.

Mūsdienu darba tirgū būtiskas prasības joprojām ir amatam atbilstoša izglītība un kompetences, tomēr aizvien vairāk fokusā izvirzās arī cilvēka individuālās īpašības – emocionālais briedums, strādīgums, motivācija augt, attīstīties un apgūt jaunas iemaņas. Mazumtirdzniecībā, kur profesiju klāsts ir plašs, tikpat plašas ir arī darbinieku iespējas sniegt savu ieguldījumu neatkarīgi no iegūtās izglītības, dzīves un darba pieredzes, vecuma, dzimuma vai fiziskiem ierobežojumiem.

Šobrīd "Rimi Latvia" nodarbina 1958 cilvēku vecuma grupā 50+, turklāt no tiem vairāk nekā puse ir mūsu veikalu "sejas" – pārdevēji un pārdevēji-kasieri. Dažādu profesiju darbinieki šajā vecuma grupā ieņem arī citus amatus gan "Rimi" veikalos, gan birojā. Vai mēs esam gatavi piedāvāt aktuālās 250 vakances 50+ vecuma grupas kandidātiem? Vai esam gatavi, ka esošie darbinieki attīsta savu karjeru uzņēmuma ietvaros jebkurā vecumā? Jā, nešaubīgi, ja ir interese un motivācija apgūt konkrētajai vakancei nepieciešamās prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varētu dot zaļo gaismu otrreizējo materiālu izmantošanai būvniecībā; jārisina arī jautājums par uzkrāto riepu likvidāciju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā gada laikā viena no aktuālākajām tēmām atkritumu apsaimniekošanas jomā ir jautājums par nolietoto riepu glabāšanu un pārstrādi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka galvenās problēmas ir saistītas ar sadzīves atkritumu pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem uz pārstrādes un reģenerācijas vietām, atkritumu, tajā skaitā riepu, apsaimniekošanas prasībām neatbilstošu uzglabāšanu un atkritumu nepamatotu nodēvēšanu par otrreizējām izejvielām. Lai risinātu daļu no jautājumiem, jau ir veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (AAL), kas stājās spēkā šā gada sākumā. Liela daļa stingrāko prasību tiks piemērotas no šā gada jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sākam biznesu: Sniedz juridiskos pakalpojumus attālināti

Žanete Hāka, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Telitex izveidojusi platformu Legally, kurā organizācijām piedāvā saņemt juridiskos pakalpojumus attālināti. Tās dibinātāja Elvīra Krēķe centīsies rādīt piemēru nozares digitalizācijā.

Uzņēmums SIA Telitex sākotnēji citam mērķim dibināts pērnā gada martā, jo E. Krēķe bija beigusi Personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas kursus un attiecīgi tobrīd bijusi ideja veidot pašai savu uzņēmumu - vēlējusies klientus konsultēt personīgi. Klienti nākuši uz konsultācijām, taču rudenī viņa sapratusi, ka attīstība nenotiek tik strauji, kā viņa vēlējusies, un kaut kas būtu jāmaina. «Mēs ar partneri un uzņēmuma līdzdibinātāju strādājām divatā – es biju atbildīga par personas datu aizsardzības jomu, bet viņa – par citām juridisko pakalpojumu jomām. Sapratām, ka neiet tik raiti, klientu nav daudz, un bija stagnācija, līdz ar to uzdevums bija savienot tehnoloģijas ar uzņēmējdarbību un jurisprudenci, un tapa šāds inovatīvs risinājums,» stāsta E. Krēķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Pārtikas mazumtirdzniecībā vides aizsardzības prasības būs arvien aktuālākas

LETA, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu perspektīvā pārtikas mazumtirdzniecības nozares dienaskārtībā aktuāla būs vides aizsardzības prasību īstenošana, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka vides aizsardzības jēdziens ietver ne tikai patlaban visvairāk apspriesto jautājumu par dzērienu iepakojumu un depozīta sistēmu, bet arī tādas tēmas kā pārtikas atkritumi, videi draudzīgs iepakojums, energoefektivitāte un efektivitāte kopumā, kas ir sasniedzama, samazinot resursu patēriņu visos produkta dzīves cikla posmos.

Tāpat Krūzītis sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā jāsāk darbs, lai 2022.gadā sekmīgi ieviestu depozīta sistēmu.

"Gan ražošanas, gan tirdzniecības jomas pārstāvji meklē risinājumus, kā plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīru, kartonu, citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Tas ir tehnoloģiski sarežģīts process un nav paveicams vienā dienā, jo jāņem vērā gan pircēju ērtības, gan pārtikas drošības prasības," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Statistika par Latvijas kinofilmu apmeklējumu ir iespaidīga

Laura Mazbērziņa, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kinoizplatītāji apkopojuši 2018. gada pirmo trīs mēnešu statistiku par filmu apmeklējumu kinoteātros, un rezultāti ir iespaidīgi – no piecām visvairāk apmeklētajām filmām trīs ir Latvijas autoru darbi, un nacionālā kino īpatsvars skatītāju uzmanības fokusā ir četrkāršojies, salīdzinot ar vidējiem skaitļiem iepriekšējos gados.

«Tas ir īpašs notikums Latvijas kino izrādīšanas vēsturē. Šā gada pirmā ceturkšņa skatītāko filmu topā ir iekļuvušas trīs pašmāju filmas - «Nameja gredzens», «Kriminālās ekselences fonds» un «Paradīze 89». Kopumā, pieskaitot arī Simtgades dokumentālo filmu «Turpinājums», vietējo filmu apmeklējums šobrīd ir 28% no visa tirgus,» atzīst Ilze Roķe, «Forum Cinemas» Filmu izplatīšanas nodaļas vadītāja.

Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra Latvijas kinoteātros visvairāk skatītāju jau apmeklējuši režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilmu «Nameja gredzens», kuru kopumā apmeklējuši 79 216 skatītāji. Topa otrajā vietā ir režisora Oskara Rupenheita spēlfilma «Kriminālās ekselences fonds», kuru kopumā apmeklējuši 66 341 skatītāji. Savukārt, ceturtajā vietā ir Madaras Dišleres spēlfilma «Paradīze 89» no Nacionālā Kino centra programmas «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», kuru kopumā apmeklējuši 49 444 skatītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Huawei P30 Pro fotokamera ar 50x tālummaiņu raisa asociācijas ar specdienestu instrumentu, kas ļauj ielūkoties svešos birojos un mājokļos

Kopš 2016. gadā Huawei izsludināja sadarbību ar ikonisko fotoaparātu ražotāju Leica, lai «no jauna izgudrotu » fotografēšanu ar viedtelefoniem, bija puslīdz skaidrs, ka kamera saņems pamatīgu uzmanības devu Ķīnas uzņēmuma izpētes laboratorijās un mārketinga materiālos. Marta nogalē, Parīzē prezentējot jauno P30 Pro, Huawei jau diezgan atklāti demonstrēja, ka kamera ir kļuvusi par viņu centrālo intereses objektu. Četru lēcu sistēmai prezentācijā tika veltīts visvairāk laika, turpat zālē uzņemot fotoattēlus ar galveno konkurentu Apple iPhone XS Max un Samsung Galaxy S10+ kamerām un izceļot Huawei pārākumu visās izraudzītajās jomās. Tomēr P30 Pro nav tikai kamera, pat ja vairākums citu P sērijas jaunumu ir aizgūti no rudenī prezentētā Mate 20 Pro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eiropas Parlamentā notiks publiska uzklausīšana par ABLV gadījumu

Dienas Bizness, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 26. aprīlī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, jaunizveidotā komiteja TAX3* organizē publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā». Tā notiks no pulksten 10:00 līdz 13:30 (Latvijas laiks), un to varēs vērot arī tiešraidē, informē EP.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

  • ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

  • Pilatus Bank. Maltas gadījums.

  • Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē jaunizveidotā komiteja TAX3* organizēja publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā».

Uzklausīšanas sanāksmes ierakstu iespējams apskatīt zemāk.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

1. ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

2. Pilatus Bank. Maltas gadījums.

3. Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

Par TAX3: EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru