Jaunākais izdevums

Igaunijas energokompānija "Eesti Energia", kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu "Enefit", parakstījusi saprašanās memorandu ar Dānijas atjaunojamās enerģijas uzņēmumu "Orsted", kas tostarp paredz kopīgu darbu pie pirmā atkrastes vēja parka izveides Rīgas jūras līcī līdz 2030.gadam, informē "Enefit" pārstāvji.

Uzņēmums atgādina, ka pagājušā gada septembrī Latvijas un Igaunijas valdības pārstāvji parakstīja saprašanās memorandu par atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu.

Energokompānijas pārstāvji skaidroja, ka "Enefit" un "Orsted" plāno izveidot kopuzņēmumu atkrastes vēja enerģijas iespēju apgūšanai Baltijas valstīs, kas ietvers arī "Liivi" atkrastes vēja parka projektu Rīgas jūras līcī.

"Baltijas jūras reģions kļūst par atkrastes vēja parku attīstības centru, kas būtiski veicinās gan šī reģiona, gan Eiropas kopējos centienus ekonomikas dekarbonizācijai. Baltijas valstis lielā mērā var nodrošināt savu patēriņu ar atjaunojamo enerģija, kas iegūta no jūras vēja, un mēs ceram, ka sadarbībā ar "Enefit" spēsim sekmīgi īstenot šo potenciālu," norāda "Orsted" kontinentālās Eiropas reģiona vadītājs Rasmuss Erbē.

"Orsted" iesniedzis pieteikumu par teritorijas apgūšanu Latvijas ūdeņos "Liivi" vēja parka projekta izpētei un attīstībai. Izmantojot šīs teritorijas, partnerības mērķis ir hibrīda pārrobežu risinājuma izveide, kas savienotu atkrastes vēja parku gan ar Latviju, gan Igauniju un ļautu izmantot šo vēja parku saražotās enerģijas pārvades kabeļus kā starpsavienojumu starp abām valstīm.

Savukārt "Eesti Energia" valdes priekšsēdētājs Hando Suters norādīja, ka uzņēmuma stratēģiskais mērķis ir palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanu. "Mēs jau vairāk nekā desmit gadu strādājam pie vēja parka izveides Rīgas jūras līcī, kas mums ir devis labas zināšanas par vietējiem jūras vēja apstākļiem un sniedz stabilas izejas pozīcijas, lai šīs sadarbības ietvaros sasniegtu ambiciozos Baltijas valstu 2030.gada mērķus," viņš piebilda.

Suters atzīmēja, ka atkrastes vēja parku būvniecība, piemēram, "Liivi" projekts vai "Hījumā" projekts Igaunijas Ziemeļrietumos, varētu veicināt jaunas nozares izveidošanu ar profesionālām kompetencēm un augsti kvalificētām ilgtermiņa darba vietām enerģētikas, transporta un loģistikas jomā. Uzņēmums paredz, ka šāda mēroga atkrastes vēja parka būvniecības laikā tiks radīts tūkstošiem darba vietu, tostarp Igaunijā un Latvijā.

"Enefit" norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) atjaunojamās enerģijas stratēģija paredz paaugstināt Eiropas atkrastes vēja enerģijas ražošanas kapacitāti no pašreizējiem 12 gigavatiem līdz vismaz 60 gigavatiem 2030.gadā un 300 gigavatiem 2050.gadā.

Energokompānijā pauda, ka Baltijas jūras reģions ar vairāk nekā 90 gigavatu vēja enerģijas ieguves potenciālu var sniegt nozīmīgu pienesumu šī mērķa sasniegšanā.

"Enefit" Latvijas elektroenerģijas tirgū darbojas kopš 2006.gada, kad sāka pārdot elektrību biznesa klientiem. Savukārt enerģijas ražošanas jomā Latvijā "Enefit" darbojas kopš 2011.gada, kad ieguva vairākuma daļu siltuma uzņēmumā "Enefit Power & Heat Valka". 2012.gadā uzņēmums uzcēla koģenerācijas staciju, kas darbojas ar biodegvielu un piegādā siltumu Valkas pilsētai. SIA "Enefit" pieder Igaunijas "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" jūras vēja parku attīstīšanā sadarbosies ar Vācijas energokompāniju "RWE", piektdien informēja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Kompānijā skaidro, ka sadarbība ar "RWE", kas ir pasaulē otra lielākā kompānija jūras vēja parku attīstīšanā un trešā lielākā kompānija Eiropā atjaunojamās enerģijas ziņā, sākta, lai veiksmīgi papildinātu ģenerācijas portfeli, veicinātu nacionālo klimata mērķu sasniegšanu un stiprinātu enerģētisko drošību.

Piektdien abas kompānijas parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz strādāt pie tā, lai tuvākajos gados Baltijas jūrā izveidotu atkrastes vēja parku.

Čakste teica, ka atkrastes vēja parka izveidi plānots realizēt līdz 2030.gadam.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai krasta līnija ir ļoti gara un vēja jaudas Baltijas jūrā ir krietni lielākas, nekā Latvija spēj pati patērēt, tāpēc tiks strādāts arī pie eksporta iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dāņi gatavi Latvijā ieguldīt miljardus

Armanda Vilciņa, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas vadošais enerģētikas uzņēmums Orsted plāno būvēt piekrastes vēja parku Latvijas un Igaunijas teritorijā.

Tas ir pārrobežu projekts, kura ietvaros plānots vēja turbīnas jūrā uzstādīt gan Latvijas, gan Igaunijas teritorijā, intervijā DB norāda Orsted tirdzniecības vadītājs Eiropā Pīters Oblings (Peter Obling). Viņš stāsta, ka pašlaik Orsted plānus izvērtē Latvijas Ministru kabinetā. Ja projekts tiks apstiprināts tādos apmēros, kā esam ieplānojuši, tad runa ir par ieguldījumiem vairāku miljardu eiro apmērā, atklāj P. Oblings.

Nesen Orsted uzsāka sadarbību AS Eesti Energia, lai kopā attīstītu piekrastes vēja parku projektus Baltijā. Vai tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā šādus vēja parkus varēsim redzēt arī Latvijā?

Es noteikti ceru, ka jā. Orsted ir viens no pasaules līderiem piekrastes vēja parku projektu attīstīšanā, un mums ir pieredze vēja parku būvniecībā jūrā un piekrastes zonā vairākās pasaules valstīs, tajā skaitā Dānijā, Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Amerikas Savienotajās Valstīs un Taivānā. Ja runājam tieši par Latviju, tad šobrīd vēl ir dažas nianses, kas ir jāsakārto. Pašlaik ar Eesti Energia, kā arī Latvijas un Igaunijas regulatoriem strādājam pie normatīvā regulējuma, kas mums ļautu šādas stacijas būvēt, izveides. Ja tas tiks izdarīts un mēs saņemsim visas nepieciešamās atļaujas, lai varētu uzstādīt turbīnas, sāksim darbu, jo Latvijas potenciāls, mūsuprāt, ir ļoti liels. Ja visi neskaidrie jautājumi tiks atrisināti, es ceru, ka 2030. gadā mēs jau varēsim redzēt pirmās Orsted vēja stacijas Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir iespēja īsā laikā nodrošināt Latviju ar tai nepieciešamo atjaunojamo enerģiju, sniegt attīstības iespēju Latvijas nīkuļojošām ostām un principiāli izbeigt atkarību no jebkādas gāzes izmantošanas.

Par to Dienas Bizness pārliecinājās Dānijā, aplūkojot vēja un saules parkus, Esbjergas ostu un tiekoties ar Dānijas Sadales tīklu analoga Energinet speciālistiem.

Vēl vairāk - mums ir iespēja mācīties no Dānijas pieredzes un izmantot tikai tos elementus, kuri pierāda sevi kā visefektīvākie. Turklāt jāievēro, ka Latvijai, atšķirībā no Dānijas, ir savas hidroelektrostacijas un darāmā patiesībā ir daudz mazāk. Pilnu pāreju uz atjaunojamo enerģiju Latvija, visticamāk, var veikt jau tuvāko septiņu, astoņu gadu laikā, līdz 2030. gadam sasniedzot nulles emisiju līmeni elektroenerģijas ražošanā.

Vēja ģeneratori aizvien lielāki

Lietainā 27. septembra rītā Dienas Bizness Esbjergas ostas teritorijā klātienē apskatīja vairāk nekā 160 metrus augsto vēja ģeneratoru ar nepilnus 100 metrus garām rotora lāpstiņām. “Tā jauda ir 8 megavati, tādus parasti uzstāda jūrā, kādas 50 jūdzes no krasta, kur vējš ir pietiekami stiprs, bet šeit, Esbjergā, ostas teritorijā, vējš ir pietiekams, un šis ir viens no piemēriem, kad uz zemes ir uzstādīts jūrai paredzēts rotors. Tur, tālumā, jūs redzat 236 metrus augstus vēja ģeneratorus ar vairāk nekā 100 metrus garām rotora lāpstiņām, kuru jauda ir gandrīz 20 megavati,” Dienas Biznesam stāstīja uzņēmuma European Energy projektu vadītājs Aleksandrs Reumerts (Alexandr Reumert), piebilstot, ka iekšzemē uzstādāmie rotori ir zemāki un ar mazāku lāpstiņu garumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru