Ražošana

Eksportspēja: Izvelk uzņēmumu no mīnusiem

Anda Asere, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Inga Zemdega-Grāpe kopā ar vīru izpirka Krāslavas šūšanas ārpakalpojumu sniedzēju SIA Nemo, un divu gadu laikā uzņēmums paplašinājis klientu loku, palielinājis darbinieku skaitu un atvēris filiāles citās pilsētās

«Mēs ar vīru meklējām, ko darīt. Zinājām, ka gribam darīt kaut ko labu, lielu Latvijai. Es esmu daudz darbojusies ar uzņēmuma misijām, kas bieži vien skan šādi – mēs radām skaistāku nākotni, labākas preces, ērtāku dzīvi utt. Šeit mūsu misija ir nodrošināt darba vietas. Protams, lai nodrošinātu darba vietas, vajadzīgi pasūtījumi. Klientiem svarīga ir pieņemama cena, pasūtījumu izpilde laikus un laba kvalitāte,» stāsta Inga Zemdega-Grāpe, SIA Nemo īpašniece. Viņa ar vīru pirms diviem gadiem izpirka uzņēmumu no bijušajiem vadītājiem, kuri bija nolēmuši pensionēties. Ģimene ieguldīja 80% savu privāto līdzekļu un daļēji arī aizņēmās. «2014. gada 1. novembrī es pieņemu vadības grožus. Kad zvanīju klientam, kas nodrošināja 50% ziemas darbu apjomu, uzzināju, ka sakarā ar Krievijas rubļa krišanos viņi nezina, vai kaut ko pasūtīs. Gāja smagi, bet es esmu tirgotāja – ja pa durvīm nelaiž iekšā, kāpju pa logu. Saņēmu daudz atteikumu, jo mums ir augstas cenas. Diemžēl eiropiešiem pastāv dubultstandarti – runā par ētiku, bet, kad jāizvēlas cena, pērk lētāko. Tāpēc visa Vācija šuj labākajā gadījumā Rumānijā, sliktākajā – Maķedonijā.

Visu rakstu Izvelk uzņēmumu no mīnusiem lasiet 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēja: Minimālā algas celšana ir ērts instruments, kā palielināt algas ierēdņiem

LETA, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas celšana no patlaban noteiktā 380 eiro apmēra šogad līdz 430 eiro ja no nākamā gada, par ko panākta vienošanās valdības koalīcijas partneru vidū, var apdraudēt vietējā kapitāla uzņēmumus, aģentūrai LETA sacīja Krāslavas apģērbu ražotājas SIA Nemo īpašniece un valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe.

Viņa pauda, ka minimālās algas likmes celšana būs graujoša. «Minimālās algas likmes pacelšana būs graujoša,» uzsvēra uzņēmēja, turpinot ar to, ka algas būs jāceļ visiem, taču pacēlumu neizjutīs tikai tie, kas strādā jomās, kur zemākā alga ir 500 eiro bruto jeb pirms nodokļu nomaksas, proti, banku sektors, IT sektors un citi pakalpojumi.

«Rūpniecība un citas darbaspēka ietilpīgās nozares dabūs cirtienu. Viena darbinieka izmaksas nākamgad palielināsies par 64 eiro mēnesī. Ja uzņēmumā strādā 100 darbinieki, tad tā izmaksas gadā palielināsies par 76 800 eiro. Tie, kuriem ir bagātas mātes[kompānijas] ārzemēs, varbūt par šādu summu neraudās, bet Latvijas kapitālam tas var būt arī iznīcinoši,» norādīja Zemdega-Grāpe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināts - Uzņēmums: Nepierasti strādāt ar klientiem, kuriem interesē tikai kvalitāte un par cenu nav runa

Lelde Petrāne, 18.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas karaliene Margrēte, apmeklējot ikgadējo pasaules skautu vasaras nometni, izvēlējusies Latvijas apģērbu ražotnes NEMO ražotu mēteli. Mēteļa dizaina autori ir Dānijas uzņēmums Eva & Claudi, kas jau vairākus gadus uztic savu modelēto apģērbu ražošanu uzņēmumam NEMO.

Mēteļa piegrieztnes ir izgatavotas NEMO konstruktoru birojā un tas saražots nelielā partijā, pastāstīja Inga Zemdega-Grāpe, uzņēmuma NEMO valdes priekšsēdētāja.

Viņa norāda, ka Latvijā apģērbu konstruētāja profesija ir nenovērtēta. Pārsvarā speciālisti pēc studiju pabeigšanas izvēlas strādāt citā nozarē un savas zināšanas izmanto tikai sev un nelielam paziņu pulkam. «Taču mums katastrofāli trūkst šo speciālistu,» ir satraukusies uzņēmuma vadītāja. Tā varētu būt mūsu eksporta prece ar augstu pievienoto vērtību, ja vien izglītības sistēma nodrošinātu speciālistu sagatavošanu un speciālisti patiesi vēlētos strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ludzā oficiāli atklāts SIA Nemo šūšanas cehs, informē Ludzas novada pašvaldība.

Pašlaik ražotnē ir ap 20 darbavietu, bet to skaitu tuvākajā laikā plānots palielināt.

SIA Nemo ir liels šūšanas uzņēmums, kas pamatā šuj sieviešu virsdrēbes. Gandrīz simtprocentīgi visa produkcija tiek eksportēta uz Skandināviju un citām Eiropas valstīm.

SIA Nemo galvenais uzņēmums kopš 1971.gada darbojas Krāslavā, pērnā gada maijā tika atvērta filiāle Gulbenē, šogad – Ludzā. Nemo ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latgales plānošanas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmēja: Pieprasām minimālo algu 3000 eiro!

Inga Zemdega Grāpe, SIA NEMO, šūšanas fabrika īpašniece un valdes priekšsēdētāja, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Un kāpēc gan ne? Bet tikai tik absurds sauklis varbūt liks domāt par to, ka kaut kas te nav kārtībā.

Kad Vienotība pirmsvēlēšanu gaisotnē nāca klajā ar savu programmu, mērķis - 450 minimālā alga un 1000 eiro vidējā alga 2018. gadā, man šķita visai uzrunājošs. Daudzi uzņēmēji un es tai skaitā loģiski nodomāja, ka ekonomika tiks celta tik ļoti veiksmīgi, ka uzņēmēji attīstīsies un šīs algas ar prieku spēs maksāt. Urā, mēs tikai par!

Taču izrādās, ka nekā. Izrādās, ka mērķi ir sasniedzami nevis loģiskas attīstības ceļā, bet gan ar vieglākām metodēm – administratīvā kārtā. Tas ir nevis barot govi tā, lai izslaukums palielinātos, bet gan slaukt tikmēr, kamēr izslauc pēdējās sulas un tas nav būtiski, vai govs 2018. gadā būs beigta vai nē. Jo uz papīra viss taču būs kā solīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstila nozare 2017. gadā atguvās un audzēja produkcijas izlaides apjomus, bet šogad varētu sekot kritums, kaut arī lielākie uzņēmumi sagaida apgrozījuma pieaugumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs, cik iepriekšējais. Paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjoms samazināsies vai paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās Rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas lielā mērā ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro, līdz 430 eiro, kā rezultātā šogad darbu varētu zaudēt 1000–1200 nozares darbinieki. Galvenokārt cietīs nelielie šūšanas uzņēmumi Latvijas reģionos, īpaši Latgalē, kur tekstila nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu. Paredzams, ka tiks samazināts pamatā šuvēju skaits. Šobrīd Latvijā tekstila nozares uzņēmumos strādā aptuveni 8 tūkstoši šuvēju. 2017. gada nogalē atbildīgajās valsts institūcijās ar protestu par minimālās algas palielināšanu vērsās gan VRUA, gan nozares uzņēmumu vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lielākie nodokļu parādnieki Latvijā

LETA, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko 100 nodokļu parādnieku parāds valsts budžetam 1.maijā bija 295,5 miljoni eiro. Desmit lielāko parādnieku vidū ir divas privātpersonas un astoņi uzņēmumi, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskajā datubāzē.

Maija sākumā 31 lielākā parādnieka - uzņēmumu un privātpersonu - saistības pret valsti pārsniedza divu miljonu eiro robežu, bet 84 no 100 lielākajiem parādniekiem parāds pārsniedz vienu miljonu eiro.

Nodokļu parādnieku sarakstā VID ierindojis arī tādus pazīstamus uzņēmumus kā AS Dzintars, SIA Nemo Holdings, kā arī SIA Pilsētmāju institūts Urban Art.

Nodokļu parādnieku sarakstā ir virkne fizisku personu, tostarp zināmu uzņēmēju un zemes īpašnieku.

10 lielākie nodokļu parādnieki uz 2016.gada 1.maiju - raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Māris Dzenītis: Vienīgā interese tiesāties bija un ir advokātam Romualdam Vonsovičam

Jānis Goldbergs, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa sākumā ar attaisnojošu spriedumu noslēdzās krimināllieta pret Jūrmalas uzņēmējiem, kuri tika apsūdzēti mecenātu Borisa un Ināras Teterevu krāpšanas mēģinājumā. Lieta izcēlās ar to, ka tajā faktiski nebija cietušo, bet apsūdzība saturēja pieņēmumus, kurus var raksturot kā melus, un vienīgais labuma guvējs no tiesvedības iznāk advokāts

Rīgas Centra rajona tiesā izskatītā lieta tika uzsākta pirms četriem gadiem un bija savdabīgs civilstrīda turpinājums starp Jūrmalas uzņēmējiem un Tetereviem. Dienas Bizness desmit gadu garumā rakstījis par plašu rezonansi guvušo Jūrmalas iekštelpu slēpošanas projektu Kāpa un tā izjukušās pārdošanas sekām. Šobrīd var ar pārliecību teikt, ka viens no lielākajiem Jūrmalas investīciju projektiem ir izplēnējis tiesvedībās. Civillietā Jūrmalas uzņēmējs, bijušais deputāts un vicemērs Māris Dzenītis un partneri panāca mierizlīgumu un, iespējams, būtu atsākuši darbu pie Jūrmalas projekta Kāpa, tomēr sekoja dīvaina krimināllieta, kuru iesākumā pat izbeidza, bet vēlāk nesaprotamu iemeslu dēļ atjaunoja. Skaidrot desmit gados notikušo aicinājām projekta Kāpa idejas autoru - uzņēmēju Māri Dzenīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums pastāv jau ļoti sen, jau 45 gadus. 1971. gadā kombināts Latvija šeit Krāslavā uzbūvēja jaunu filiāli. Kopā ar vīru šo uzņēmumu pārņēmām, jo uzskatījām, ka mūsu zināšanas un spējas būtu noderīgas, ka mēs redzam kā šo uzņēmumu attīstīt. Nebijām gan gaidījuši, ka šis bizness būs tik smags. Pamatīgi esam dabūjuši svīst, un tas, kas dod mums spēku, ir atbildība pret cilvēkiem – atzīst apģērbu ražotnes Nemo vadītāja Inga Zemdega-Grāpe.

Mūsdienās, kad tik daudz tiek importēts no Ķīnas, mēs pastāvam, jo fokusējamies uz ļoti kvalitatīvu segmentu un nelieliem apjomiem. Nešujam desmitiem tūkstošus vienību kā Ķīnā, šujam simtos, kas ir ļoti atbilstoši tieši Skandināvijas tirgum. Būtiska ir arī augstā kvalitāte, ko varam nodrošināt, un tas, ka esam ļoti tuvu Skandināvijai – varam ātri saražot, ātri aizvest un ātri dabūt produkciju veikalos. Fokusējamies faktiski tikai uz eksportu.

Kopumā šujam 150 tūkstošus vienību gadā, dažādiem zīmoliem. Pārsvarā apģērbi ir mūsu konstruktoru veidoti – ir bijusi skice, ko esam izstrādājuši no nulles līdz masu produkcijai. Īpašs prieks ir tad, ja mūsu produkcija parādās publiski. Piemēram, sadarbībā ar dāņu modes dizaineriem radījām mēteli, un mūsu mēteli izvēlējās Dānijas karaliene Margrēte.

Komentāri

Pievienot komentāru