Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

21.gadsimta Latvijā kāda iestāde, šķiet, ir iedvesmojusies no aizgājušo laiku kriminālprocesa īpatnībām. Konkurences padome vienlaicīgi darbojas gan kā izmeklētājs, gan kā tiesa; apsūdzētajam uzņēmumam tiek dotas vien 20 dienas, lai iepazītos un atbildētu uz apsūdzības argumentiem un pierādījumiem, kurus Konkurences padome vākusi 2 gadu garumā; un nupat Konkurences padome ir arī pateikusi, ka apsūdzētajam nav tiesību klusēt.[1]

Ilustrējot ar Holivudas trillera piemēru - aktierim, kas tēlo policistu, kuram izdevies noķert bīstamu noziedznieku, nogrūst to uz zemes un uzsēsties jāteniski virsū, pašam sviedriem un asinīm noplūdušam, pēc Konkurences padomes scenārija tagad būtu jāsaka: "You have no right to remain silent!"

Plašākai sabiedrībai Konkurences padomes nosaukums droši vien neko daudz neizsaka. Noteikti ne tik daudz kā Valsts ieņēmumu dienests. Tāpēc jāmin, ka Konkurences padome ir tā iestāde, kas apturēja "Tīrīgas" projektu. Un tā pati iestāde, kuras ilggadīgā vadītāja Skaidrīte Ābramas kundze nesen paziņoja, ka pamet savu posteni, lai gan līdz pilnvaru termiņa beigām vēl palikuši 2 gadi. Un Konkurences padome ir arī tā iestāde, kas plašākai sabiedrībai gluži nemanāmi ir kļuvusi par bīstamāku izmeklētāju kā policija, prokuratūra vai KNAB. Jo vienīgi Konkurences padome atļaujas atklāti sodīt par tiesību uz aizstāvību izmantošanu.

Pirms dažiem gadiem Konkurences padome atklāja būvmateriālu tirgotāju karteli. "Depo" (SIA "Depo DYI"), "Kesko" (AS "Kesko Senukai Latvia") un "TNK" (SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"") neatzina savu vainu un saņēma pamatīgus naudas sodus. "Depo" tika uzlikts bargākais sods – 3,7 miljoni eiro. Savukārt "Krūza" (SIA "Krūza") un "Knauf" (SIA "Knauf" un NORGIPS SP. Z O.O.) izlīga ar Konkurences padomi, samaksājot mazākas soda naudas.

"Depo" pārsūdzēja Konkurences padomes lēmumu par karteli administratīvajā tiesā. Un parasti tas nozīmē, ka tiesvedība klusi rit savu gaitu gadus piecus vai pat ilgāk līdz galīgajam tiesas spriedumam. Ar galīgo spriedumu Konkurences padomes lēmumu vai nu atzīst par pareizu un vainīgajam tad jāmaksā naudas sods vai arī lēmumu atceļ un attaisnotais uzņēmums tad var sākt attīrīt savu reputāciju.

Bet šoreiz viss bija citādāk. 2019.gada nogalē "Depo" saņēma vēl vienu lēmumu par naudas sodu un atkal iekļuva mediju ziņās. 700 tūkstoši eiro par tiesību uz aizstāvību izmantošanu! Konkurences padome gan to sauc par "nepilnīgas informācijas sniegšanu pēc Konkurences padomes pieprasījuma".

No publiski pieejamā lēmuma teksta varam rekonstruēt, kas notika. Vairāk nekā gadu pēc karteļa lietas ierosināšanas Konkurences padome izsauca uz nopratināšanu "Depo" darbinieku, kurš lēmumā šifrēti nosaukts par "pers. A", bet šeit labskanības dēļ sauksim viņu par Liecinieku. Nopratināšanas laikā Lieciniekam tika uzrādīta 12 gadus veca e-pasta sarakste ar "Knauf" un pieprasīti paskaidrojumi. Liecinieks atteicās e-pastus komentēt – jo tie ir pārāk seni, būtu jāredz plašāks sarakstes konteksts un nevēlas izteikt pieņēmumus par e-pastu saturu. No lēmuma teksta arī redzams, ka Liecinieks bija ieradies uz nopratināšanu kopā ar advokātu. Tātad, iespējams, Liecinieks nerīkojās uz savu galvu, bet gan šādu aizstāvēšanās stratēģiju bija ieteicis advokāts.

Tik tālu viss bija labi. Konkurences padomes amatpersonas varbūt bija saīgušas par tādu atbildi, taču nekādas inkvizīcijas metodes pret Liecinieku nepielietoja, un viņš laimīgi tika ārā no Brīvības ielas 55 ēkas.

Taču divus gadus vēlāk, tiesā, Liecinieks pēkšņi sāka runāt. Liecinieks bija izpētījis e-pasta saraksti kontekstā ar citiem lietas pierādījumiem un savas e-pasta kastītes arhīvu un (domājams, atkal pēc advokāta ieteikuma) sniedza tiesai detalizētus paskaidrojumus par šo e-pastu nozīmi lietā. Protams, tādus paskaidrojumus, kas nesaskanēja ar Konkurences padomes apsūdzību.

Un te nu Konkurences padomes amatpersonas aizsvilās. Šāda aizstāvības stratēģija "Depo" izmaksāja 700 tūkstošus eiro.

"Depo" ir pārsūdzējis arī šo Konkurences padomes lēmumu, un kā ieinteresēta vērotāja no malas es apsveicu šo "Depo" soli.

Pat, ja pieņemam, ka Liecinieks nebija gluži godīgs pret iestādi – ka viņam jau toreiz, nopratināšanas laikā, bija skaidrs, kādā kontekstā rakstīti viņam uzrādītie e-pasti, - izvēle klusēt un nekomentēt bija pilnīgi tiesiska. Kāpēc gan Lieciniekam, kuram nopratināšanas brīdī nav zināms, par ko īsti ir lieta un kādus vēl pierādījumus Konkurences padome ir savākusi, būtu pārsteidzīgi jārunā un, iespējams, jāatklāj iestādei ko tādu, kas pilnīgi droši tiks izmantots pret viņu pašu vai viņa uzņēmumu?

Kāpēc gan lai Liecinieks aktīvi sadarbotos ar varas pārstāvi, kurš zem vienas cepures gan vāc apsūdzības pierādījumus, gan lemj par sodu un kurš turklāt nav neatkarīgs (Konkurences padome ir ekonomikas ministra pārraudzībā)? Ir saprotama tāda aizstāvības stratēģija kā iestādes nopratināšanā klusēt, sagaidīt pilnu apsūdzības rakstu, iepazīties ar pierādījumiem, izstrādāt aizstāvības argumentāciju un paskaidrojumus sniegt vienīgi tiesai. Atšķirībā no iestādes, tiesa ir neatkarīga un tiesa nav ieinteresēta pierādīt pārkāpumu – tiesa spēj būt relatīvi objektīva.

Savukārt Konkurences padomes izvēli – nevis atstāt lietu tiesas ziņā (tas, vai Liecinieka paskaidrojumi ir ticami, vai nē, tiks vērtēts spriedumā), bet gan uzlikt vēl vienu sodu, varētu jau nosaukt par procesu ar ‘vintage’ elementiem. Taču īstais apzīmējums būtu – arhaiska metode, kā piespiest liecināt pret sevi. Jo, ja vien tiesa šo Konkurences padomes lēmumu neatcels, nopratināšana Konkurences padomē arī turpmāk notiks pēc principa: "Jums nav tiesību klusēt. Viss, ko Jūs teiksiet, tiks izmantots pret Jums."

[1] Paralēles starp Konkurences padomes procesu un kriminālprocesu nav nevietā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka sankcijas, ko piemēro par konkurences tiesību pārkāpumiem, var tikt pielīdzinātas kriminālsodiem. Savukārt mūsu Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulce atzinusi, ka Konkurences padomes izmeklēšanas darbības saturiski atbilst kriminālprocesuālām darbībām un, konkrēti, kratīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku lieta LU radīs 1,7 miljonu zaudējumus

Db.lv, 06.03.2023

Situācija, kurā nonākusi Latvijas Universitāte, vērtēja kā visnotaļ īpatna, ņemot vērā, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau 2021. gada septembrī pieņēma lēmumu piemērot universitātes iepirkumam Akadēmiskā centra Torņakalnā 2. kārtai (Zinātņu centra ēkai) finanšu korekciju 25% apmērā no piešķirtā ES fondu finansējuma. Skaitliski tas nozīmē, ka būvniekiem nelabvēlīga tiesvedības iznākuma būvnieku karteļa lietā rezultātā Latvijas Universitātei būs automātiski jāatmaksā aģentūrai saņemtais finansējums teju 1,7 miljonu apmērā. Tas tātad būs jāatmaksā no publiskajiem līdzekļiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nav saprotama LU Zinātņu mājas projekta pieminēšana būvnieku karteļa kontekstā

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 24.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) šobrīd cenšas izmanot visus iespējamos juridiskos līdzekļus, lai izvairītos no iespējamiem zaudējumiem 1,7 miljonu eiro apjomā, kas tai var rasties teju gandrīz vai tikai tādēļ, ka tās vārds ir pieminēts Konkurences padomes (KP) lēmumā, ar kuru par iespējamu iesaistīšanos kartelī KP nolēma sodīt 10 Latvijas būvniecības uzņēmumus. Pagaidām LU cīņa rit diezgan smagi, būtībā cīnoties ar juridiskiem kāzusiem.

Jau vēstīts - laikā, kad Administratīvajā tiesā turpinās tiesvedība, kurā tiek apstrīdēts KP pieņemtais lēmums tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, atklātībā parādās jauni fakti, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu KP lēmumu, tostarp par iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām lietas būtībai.

Taču šajā kontekstā paralēli būvnieku un KP juridiskajam strīdam sava veida būtisks finansiāls apdraudējums radies LU, kas arī pieminēta KP lēmumā (gan īsti nav skaidrs reālais iemesls), un patlaban jau kļūst skaidrs, ka “būvnieku karteļa” lietas dēļ LU potenciāli jārēķinās ar aptuveni 1,7 miljonu zaudējumiem. Vismaz tā liecina tiesas materiāli. Proti, no atklātās tiesas sēdēs izskatāmās lietas ir zināms sekojošais - LU šā gada janvāra sākumā būvnieku karteļa lietā tiesai bija iesniegusi lūgumu pielaist to lietas izskatīšanā kā trešo personu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2019. gada oktobri par VILGERTS partneri kļuvusi zvērināta advokāte Brigita Tērauda, kura advokātu birojā praktizē kopš 2017. gada.

B. Tērauda darbojas intelektuālā īpašuma tiesību un korporatīvo tiesību jomā. Viņai ir pieredze, kas gūta, sniedzot juridisko palīdzību intelektuālā īpašuma aizsardzības un stratēģijas jautājumos, tostarp pārstāvot klientus tiesvedību procesos, izstrādājot intelektuālā īpašuma aizsardzības stratēģijas, konsultējot par intelektuālā īpašuma komercializāciju, reģistrāciju un darījumiem.

«Būt partnerei nozīmē lielāku atbildību pret klientiem un vairāk pienākumu pret savu komandu,» saka B. Tērauda.

B. Tērauda uzkrājusi arī pieredzi korporatīvajās tiesībās, specializējoties reorganizācijas procedūrās, ieskaitot uzņēmumu pārrobežu apvienošanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un valdes atbildības jautājumos. B. Tērauda pārstāvējusi klientus daudzos M&A darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CFLA vērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību būvnieku karteļa realizētajos projektos

LETA, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, pavēstīja CFLA pārstāvji.

"CFLA nepieciešama iespēja iepazīties ar pilno KP lēmuma saturu un detaļām, un to esam lūguši. Tikai pēc visu gadījumu analīzes CFLA varēs izvērtēt, kā šis lēmums ietekmēs ES fondu projektus vai to finansējuma apjomu," skaidroja CFLA pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Būvnieki vēl analizē lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt 

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā,...

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) - citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) būvnieku karteļa lietā 10 uzņēmumiem piemērojusi kopumā vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu, sacīja KP pārstāve Zane Gorškova.

Vienlaikus konkrētu uzņēmumu nosaukumus un katram no tiem piemēroto soda naudas apmēru KP pagaidām vēl neatklāja.

Gorškova skaidroja, ka KP juristi vēl gatavo lēmumu, lai to nosūtītu katram no uzņēmumiem, kuri par to vēl nav informēti. "Pēc tam, kad par KP lēmumu būs informēti 10 uzņēmumi, KP nākamnedēļ šo lēmumu publiskos sabiedrībai," viņa teica.

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad izbeidza 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, izmeklēšanu par karteļa darbību turpināja KP, kura pie atbildības varētu saukt 18 uzņēmumus, maijā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju konsultants “Zenith Family Office” ir pabeidzis “Riga Plaza” iegādi. Jaunie akcionāri ir "Summus Capital", kam pieder viens no lielākajiem privātā nekustamā īpašuma portfeļiem Baltijā, kā arī Ivars Vendelins, kurš darījumā bija iesaistīts kā finanšu investors.

"Mēs joprojām ticam mazumtirdzniecībai, nākotne nav saistīta tikai ar tiešsaistes pirkumiem. Esmu pārliecināts par tirdzniecības un izklaides centra turpmāku veiksmīgu attīstību. “Riga Plaza” atrašanās vieta Daugavas kreisajā krastā garantē ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu vienā no labākajām vietām Rīgā,” komentē “Zenith Family Office” Partneris Hannes Pihl.

Šis īsā laikā ir jau otrais tirdzniecības centru īpašnieku maiņas darījums. Db.lv aizvadītajā nedēļā jau vēstīja, ka nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies t/c Olimpia Rīgā no investīciju kompānijas Partners Group un Northern Horizon Capital kopuzņēmuma Laurus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ar Rīgas Apgabaltiesas 10.marta spriedumu ir nosargājis savas tiesības uz zīmola “Kārums” biezpiena sieriņu iepakojuma oranžo krāsu, kas piešķir izņēmuma tiesības lietot šo krāsu biezpiena sieriņu iepakojumos.

Strīdā par AS “Rīgas piena kombinātam” (“Food Union” grupa) piederošo krāsas preču zīmes reģistrāciju tiesa atzina, ka zīmola “Kārums” biezpiena sieriņus atpazīst ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc krāsas pēc kuras identificē ražotāju. Šī ir pirmā tiesā veiksmīgi aizstāvētā krāsas kā preču zīmes reģistrācija Latvijā un viena no retajām pasaulē.

“Oranžā krāsa ir bijusi klātesoša uz “Kārums” sieriņiem kopš tā pirmssākumiem un gadu desmitu laikā nostiprinājusies kā nozīmīga daļa no identitātes līdztekus atpazīstamajam nosaukumam un nemainīgajai sieriņu garšai. Šis ir vēsturisks brīdis Latvijas jurisprudencē un zīmolvedībā,” uzskata Food Union vadītāja Latvijā Irēna Holodnaja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonds "East Capital Real Estate Fund IV" no nekustamā īpašuma attīstītāja "Hepsor" meitasuzņēmuma "Hepsor Latvia" iegādājies komerciālo ēku "StokOfiss U30", informē fonda pārstāvji.

Pēc "East Capital Real Estate" vēstītā, darījuma vērtība ir 5,2 miljoni eiro, taču no šīs summas jāatskaita uzņēmuma parādsaistības, tostarp banku aizdevumi un īpašnieku aizdevumi.

Ēka atrodas Ulbrokas ielā, Rīgā, un tās kopējā iznomājamā platība ir 3642 kvadrātmetri.

"East Capital Real Estate" izpilddirektors Madiss Raidma skaidro, ka multifunkcionālo biroju-noliktavu telpu jeb "stock-offices" īpašumi pārstāv jaunu un strauji augošu segmentu.

"Hepsor" pabeidza "StokOfiss U30" būvniecību 2022.gada vasarā. Kopumā šajā kompleksā, kurā ietilps arī "StokOfiss U34", "Hepsor" investēja apmēram 17 miljonus eiro.

"StokOfiss U30" ir multifunkcionāla komerciālā ēka, kas piedāvā "trīs vienā" risinājumu, nodrošinot uzņēmumiem gan tirdzniecības, gan biroja un noliktavu telpas vienuviet. "StokOfiss U30" ēka ir pilnībā iznomāta vairākiem nomniekiem, no kuriem lielākais ir starptautiskais kosmētikas mazumtirgotājs "Douglas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās uzņēmums, kura ieguldījumus pārvalda Green Formula Capital (GFC), iegādājās bijušās Radiotehnikas galveno ēku Rīgā ar kopējo platību 100 000 m2.

Rīdziniekiem šis īpašums ir pazīstams kā Imantas Tirgus. Darījuma summu puses neizpauž.

“Mēs uzskatām, ka nākotne ir saistīta ar veiksmīgu izklaides un pakalpojumu sektora attīstību, kur galvenā loma ir atrašanās vietai un infrastruktūrai ar ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu. Mums ir labi zināmi kaimiņi – Depo, Damme, McDonalds, pirmajā stāvā mums ir veiksmīgā Imantas Tirgus koncepcija. Plānojam piesaistīt daudz jaunu īrnieku, ar kuriem jau notiek pārrunas”, komentēja Mēelis Šokmans, GFC vadošais partneris.

FOTO: Oficiāli atklāts Imantas tirgus 

Ceturtdien, 30.maijā, tirdzniecības parkā Imanta Retail Park oficiāli atklāts Imantas tirgus....

Green Formula Capital ir uz ilgtspējību un “zaļo pavērsienu” orientēta nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldības firma, kas koncentrējas uz īpaši pielāgotiem ESG (vides, sociālās atbildības un pārvaldības) principiem, tos apvienojot ar “zaļā” finansējuma piesaisti ar mērķi palielināt aktīvu vērtību un likviditāti. Green Formula Capital darbības princips ir palielināt ieguldījumu vērtību, veicinot “zaļo” un ilgtspējīgo uzņēmējdarbību.

FOTO: Rīgā top jauns tirdzniecības centrs  

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro,...

Darījumu atbalstīja Colliers, un juridiskās konsultācijas sniedza ZAB Vilgerts.

LETA vesta, ka bijušo "Radiotehnikas" ēku Kurzemes prospektā 3, kurā atrodas "Imantas tirgus", par 8,75 miljoniem eiro iegādājušies Igaunijas uzņēmējiem piederošā SIA "KP3", liecina Zemesgrāmatas informācija.

Kā ēkas pārdevējs norādīta SIA "Imanta Retail Park", kuras valdes loceklis Ēriks Ertmanis LETA apstiprināja, ka īpašumu iegādājusies "KP3". Ertmanis sacīja, ka ēkā esošais "Imantas tirgus" turpinās strādāt kā telpu nomnieks.

"KP3" reģistrēta 2021.gada oktobrī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 515 200 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Mirrow Institute", bet tā patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Ivars Vendelins, kurš ir arī "KP3" valdes loceklis. "KP3" valdes loceklis ir arī Igaunijas uzņēmējs Hanness Pihls.

Vendelins ir līdzīpašnieks "Apollo Group", kurai pieder grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe" un restorāni "O'Learys" un "KFC".

Tāpat Vendelins ir līdzīpašnieks holdingā "MM Grupp", kuras uzņēmumu vidū ir medikamentu tirgotājs "Magnum", mediju koncerns "Postimees Grupp", elektroierīču tirgotājs "IM Arvutid", tāpat grupai ir līdzdalība ultrakondensatoru ražotājā "Skeleton Technologies Group". Informācijas aģentūra LETA ir daļa no starptautiskas mediju grupas, kuras akciju turētājs ir "MM Grupp".

"Apollo Group" pērn rudenī iegādājusies arī 51% Latvijas ēdināšanas uzņēmuma "Lido" akciju.

"Apollo Group" 55% akciju īpašnieks ir holdings "MM Grupp", kura akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Igaunijas uzņēmējs Marguss Linnamē. Vendelins ir 45% "Apollo Group" akciju īpašnieks.

Vendelins kopā ar Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupu "Summus Capital", kuras valdes loceklis ir Pihls, 2020.gada decembrī kļuva par tirdzniecības centra "Riga Plaza" īpašniekiem. Savukārt 2021.gada decembrī "Summus Capital" ir iegādājusies uzņēmumu "Pārupes būmaņi", kuram piederošajā īpašumā Imantā ir atvērts jaunuzceltais tīkla "Depo" veikals, kas atrodas blakus bijušajai "Radiotehnikas" ēkai.

Db.lv au vēstījis, ka kādreizējās Radiotehnikas rūpnīcas ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās.

2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apple Premium Reseller veikalu tīkla zīmola «iDeal» īpašnieki «IM Arvutid AS» iegādājušies cita Apple Premium Reseller «iStyle Latvija» izplatīšanas kanālus Latvijā.

Līdz ar šo trīs veikalu pārņemšanu «iDeal» kļuvis par vienīgo «Apple» produkcijas Premium Reseller veikalu tīklu Latvijā ar pieciem veikaliem. «iDeal» ir «IM Arvutid AS» premium klases zīmols, kas nodrošina «Apple» produktu un aksesuāru izplatīšanu un pilnu klientu atbalsta servisu Latvijā un Igaunijā. «iDeal» ir lielākais «Apple» produkcijas izplatītājs Baltijas valstīs.

Latvijas filiāles vadītājs Mārtiņš Amtmanis stāsta: «Iegādājoties uzņēmuma «iStyle» biznesu Latvijā, «IM Arvutid» ir nostiprinājis savas pozīcijas galvenajā tirgū.»

«Zīmols «iDeal» atrodas nepārtrauktā attīstībā, un Latvija šajā procesā ieņem ļoti nozīmīgu vietu. Šī pārņemšana ir daļa no mūsu biznesa attīstības stratēģijas, kurā saskatām lielu potenciālu. Tagad mēs Latvijā strādājam ar pieciem veikaliem, un nākotnē paplašināsim savu darbību arī Igaunijā un Somijā, atverot tur arvien jaunus veikalus,» stāsta «IM Arvutid» izpilddirektors Anti Adurs (Antti Adur).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu valdei par pieņemtajiem un arī par nepieņemtajiem lēmumiem (bezdarbību) var nākties atbildēt ar savu personīgo maku gan par kompānijas akcionāriem, gan par valstij, gan arī trešo (pievilto, piekrāpto) personu uzņēmuma darījuma partneriem nodarītajiem zaudējumiem.

To atzīst gan vairāki aptaujātie uzņēmumu vadītāji, gan arī SIA ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis. Vienlaikus katra cilvēka (valdes locekļa) un ne tikai viņa atbildības līmeni konkrētā epizodē nosaka tiesa. “Ir divi atbildības virzieni – civiltiesiskais un krimināltiesiskais, kur katrā ir savas nianses un arī atbildības līmenis,” uzsver A. Lošmanis.

Viņš vērš uzmanību, ka jebkurā gadījumā ir jābūt pierādītam zaudējumu (kaitējuma) faktam, ja tāda nav, tad arī jebkāda vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdes locekļiem esot jāuzskata par lieku laika un resursu izšķērdēšanu.

Smalkas nianses

Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes loceklim (ja tāds uzņēmumā ir) savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Vienlaikus likums pasaka, ka valdes un padomes loceklis neatbild par minēto, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tāpat valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces lēmuma ietvaros. Vienlaikus tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Jāņem vērā, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējuma nodarīšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupa Summus Capital ar Citadele Banka finansējumu ir iegādājusies tirdzniecības centru “Damme”, Rīgā, Imantā.

Šis ir jau trešais Summus Capital iegādes darījums Latvijā.

Līdz šim grupa portfeli Latvijā ir papildinājusi, iegādājoties tirdzniecības un izklaides centru “Riga Plaza” un veikala “DEPO” ēku Imantā. Tirdzniecības centrs “Damme” atrodas Kurzemes prospektā 1A, Imantā, kas ir trešā lielākā Rīgas apkaime pēc iedzīvotāju skaita (Imantā 2021. gadā ir reģistrēti vairāk nekā 43,3 tūkst. iedzīvotāju, kā liecina CSP dati*).

T/c “Damme” ir vadošais tirdzniecības centrs šajā apkaimē. Tā kopējā platība ir 16 000 m2 un tā lielākais nomnieks ir veikals “Rimi Hyper”.

Tirdzniecības centrā kopumā atrodas vairāk nekā 70 dažādu veikalu.

"Tirdzniecības centra “Damme” iegāde ir būtisks solis Summus Capital tirgus pozīcijas nostiprināšanai Latvijā, ņemot vērā, ka tas ir jau trešais darījums nepilna pusotra gada laikā, kas ir veikts Latvijā. Tā bija mūsu stratēģiskā izvēle papildināt Summus privātpersonu nomnieku portfeli Rīgā, un šoreiz Citadeles finansējums palīdzēja mūsu mērķu sasniegšanai. Papildus izklaides, modes un DIY segmentiem tagad tiek pievienota ievērojama nomnieku izvēle, kas koncentrējas uz rajona centru. Arī nākotnē mēs plānojam ieguldīt līdzīgos projektos, par prioritāti izvirzot jau esošu ēku iegādi un to attīstīšanu,” sacīja Summus Capital valdes loceklis Hannes Pihls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārcel veikalu uz internetu? Kas Tev jāzina

Katrīne Pļaviņa, ZAB "VILGERTS" zvērināta advokāte, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Tava komanda jau sen apsver iespēju atvērt interneta veikalu. Iespējams, Tu to dari tikai tagad, jo ceri tā pārdzīvot Covid-19 pandēmiju. Lai arī cik ātri pieņēmi lēmumu par tirdzniecības pārcelšanu uz internetu, visticamāk, apsvēri pēc iespējas ātrāk palaist savu lapu vai parakstīt līgumu ar kādu no e-komercijas platformām.

Mēs ceram, ka Tev izdosies un interneta veikals kļūs par vēl vienu stabilu ienākumu avotu post-Covid pasaulē. Lai tas tā būtu, pārbaudi, vai veikala ieviešanas laikā neko neesi piemirsis.

1. Sargā savu preču zīmi un ievēro citu tiesības

Atceries reģistrēt sava interneta veikala zīmolu kā preču zīmi. Padomus reģistrācijai atradīsi, klikšķinot šeit. Ja veikals būs sekmīgs un kļūs populārs, preču zīmes reģistrācija aizsargās pret iespējamiem negodprātīgu konkurentu centieniem zīmolu neatļauti izmantot.

Izvēloties domēnu, atceries pārbaudīt, vai tādu pašu zīmolu vai ļoti līdzīgu jau neizmanto cits veikals vai persona. Pārbaudi gan interneta meklētājā, gan arī preču zīmju datu bāzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, iekļaujot starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus, paredz ne tikai nozīmīgas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē, bet arī uz aprites ekonomiku orientētu sabiedrības domāšanas, attieksmes un paradumu maiņu.

Lai arī aizvien lielāka daļa Latvijas sabiedrības aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā un rūpīgi piedomā pie saviem ikdienas pirkumiem, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums palielinās, līdz ar to, 2035. gada mērķu sasniegšana varētu būt nopietns izaicinājums.

Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu 

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus,...

Ar mērķi rast risinājumus atkritumu nozares transformācijai virzībai uz sabiedrībai saprotamu, ērtu un izskaidrotu nepieciešamību šķirot atkritumus, konferences “Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu” saturs ir orientēts uz diviem faktoriem, kas ir noteicošie, lai sekmētu straujākas izmaiņas sabiedrības paradumu maiņā:

  • integrēta, ekonomiski pamatota un ilgstpējīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā,
  • mērķtiecīga, skaidrojoša un saprotama komunikācija sabiedrības iesaistei rūpēs par apkārtējo vidi.

Tiešraide šeit.

PROGRAMMA

10.00 – 10.05 Priekšvārds, pasākuma moderators Arnis Krauze

10.05 – 10.20 Vai atkritumi pārvēršas tautsaimniecībā pieprasītā resursā?

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

I DAĻA | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ŠĶIROŠANAS SISTĒMA LATVIJĀ

10.20 – 10.40 Vai Latvijai ir gatava bio atkritumu šķirošanai?

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

10.40 – 11.00 Vai bez atkritumiem kā energoresursa, iespējams sasniegts visas Eiropas un Latvijas nospraustos zaļos mērķus?

Valerijs Stankevičs, SIA “Clean R” izpilddirektors

11.00 – 11.20 Izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Latvijas reģionos

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

11.20 – 11.40 Šķirošanas sistēmas attīstība Latvijā – traucējošie faktori un risinājumi

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

11.40 – 12.00 Jaunā depozīta sistēma kā atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa – izaicinājumi un pirmie rezultāti

Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.40 Diskusija. Šķirošana – veids kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu?

Diskusijas dalībnieki:

  • Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore,
  • Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

12.40 – 13.30 Pusdienu pārtraukums

II DAĻA | ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN PĀRSTRĀDE RESURSU ATGŪŠANAI

13.30 – 13.50 Vairāk šķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu. Sabiedrības vēlmēs balstītas šķirošanas sistēma

Liene Rumpane, SIA “Clean R” Ilgtspējas projektu vadītāja

13.50 – 14.10 Tekstilizstrādājumu savākšana no 2023. gada – risinājumi un ražotāju iesaiste

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors

14.10 – 14.30 Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana no 2025. gada – tālāka pārstrāde

Jānis Vilgerts, AS “BAO” Padomes priekšsēdētājs (aicināts, dalība tiek saskaņota)

14.30 – 14.50 No atkritumiem ražots kurināmais – priekšrocības un izaicinājumi

Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore

14.50 – 15.10 Atkritumu izmantošana siltumapgādē dabasgāzes īpatsvara samazināšanai

Līga Šmite, SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja, Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors

15.10 – 15.50 Diskusija. Atkritumi kā fosilo resursu aizstājējs enerģijas un siltumapgādē

Diskusijas dalībnieki:

  • Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors
  • Andris Vanags, SIA “GREN Latvija” valdes priekšsēdētājs

15.50 – 16.00 Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban noskaidro pasūtītāju iesaisti būvnieku karteļa lietā, bet konkrētus lēmumus šajā lietā CFLA sola tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums, informēja CFLA.

Jau vēstīts, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

Savukārt CFLA informēja, ka, analizējot KP lēmuma informāciju, secināts, ka apmēram 25 Eiropas Savienības (ES) fondu projektos būvniecības iepirkumos tiesības uz līgumu ir ieguvis būvnieks, kurš fiksēts kā karteļa dalībnieks, un šādā gadījumā CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu. Pašreiz lēsts, ka korekciju jeb ES atgriežamās summas apjoms varētu būt vismaz 18 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

KP lēmums būvniecības karteļa lietā var pārdalīt tirgu par labu Lietuvas kompānijām

LETA, 27.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmais Konkurences padomes (KP) lēmums būvniecības karteļa lietā var ietekmēt būvniecības nozari, daļu no tirgus pārņemot Lietuvas būvkompānijām, intervijā sacīja būvfirmas "Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons.

"Protams, mēs gaidām KP lēmumu un to, kas sekos pēc tā. Kāda būs šī lēmuma ietekme, vai mums aizliegs turpmāk piedalīties konkursos, neaizliegs, vai būs kāda ietekme uz mūsu reputāciju, to pašreiz ir grūti spriest. Ir jāsagaida lēmums, un tad vērtēsim," teica Pētersons.

Jautāts, vai "Skonto būve" bija iesaistīta šajā kartelī, Pētersons sacīja, ka šī jautājuma komentēšanā nevar pārāk izplūst - "Skonto būve" bija pieminēta iespējamajā kartelī iesaistīto uzņēmumu sarakstā, bet saraksts bija garš.

"Pirmie jautājumi "Skonto būvei" tika uzdoti pagājušā gada novembrī, bija tikai daži jautājumi un viss - vairs nebija nekādu komentāru, un neesam arī neko saņēmuši. Kad būs KP lēmums, tad arī varēsim runāt, jo nekādi apgalvojumi vai pierādījumi mums netiek rādīti. Mums atsūtīja materiālu ar vairāk nekā 6000 lappušu par šīm sarunām. Gaidīsim lēmumu, tad to izvērtēsim. Ja ir lēmums, tad jāredz, kādi ir argumenti un vai tos vari apstrīdēt. Vispirms jāvērtē lēmums," sacīja Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Konkurences padomes (KP) lēmums "būvnieku karteļa" lietā paliks spēkā, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā.

Vairāk nekā puse iepirkumu, kuros iesaistījās karteļa dalībnieki, tapa ar ES līdzfinansējumu. Ja izrādīsies, ka arī pasūtītājs iesaistījies kartelī, no piešķirtā ES finansējuma varam atvadīties pat pilnā apmērā. ES nostāja ir, ka šāda apmēra kartelis nevarēja pastāvēt bez pasūtītāja iesaistīšanās. Ja tiesa nolems, ka KP lēmums ir pareizs, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā, uzskata juristi.

Izvērtējot konkrētos apstākļus, Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir identificējusi, ka piemērojamas ir finanšu korekcijas 25% un 10% apmērā un pieņēmusi attiecīgus lēmumus. Neatbilstoši veikto izdevumu kopējā summa CFLA pārziņā esošajos ERAF projektos ir 18 893 728 eiro, no kuriem 16 487 050 eiro ir korekcijas apmērs, kas attiecināms uz ERAF līdzfinansējumu un 2 406 677 eiro – uz valsts budžeta finansējumu. Minētie neatbilstoši veiktie izdevumi jau ir ieturēti no maksājumu deklarācijas EK, Dienai norādīja CFLA pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Komentāri

Pievienot komentāru