Jaunākais izdevums

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Vecas problēmas "nerūsē"

"Tas nav nekas jauns, bet gan tas pats, ar ko saskāros, būdams Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs," uz jautājumu par akcionāru interešu aizsardzības stiprināšanu atbild LU Juridiskās fakultātes profesors Ringolds Balodis. Viņš atceras, ka savulaik nācies saskarties ar situāciju, ka īpašnieku karu plosītā a/s Ventbunkers Uzņēmumu reģistrā teju vai pārdienu sniedza dokumentu par uzņēmuma valdes un padomes nomaiņu.

"Īpašnieku vai to grupējumu savstarpējā apkarošanā un cīņā par varu tiek ierauti ne tikai dažādi juristi, bet arī valsts struktūras – Uzņēmumu reģistrs, tiesībaizsardzības iestādes. Savukārt trešās personas – potenciālie darījumu slēdzēji ar šādām īpašnieku karu plosītām sabiedrībām – īsti nespēj saprast, kuras tad ir tās īstās amatpersonas, ar kurām slēgt līgumu, un kas pildīs līgumā paredzētās saistības," norāda R. Balodis. Viņš atzīst, ka tieši situācija ar Ventbunkeru savulaik raisīja smagu diskusiju, kā "piegriezt skābekli" akcionāru kariem. Viņš personīgi par labāko gan toreiz, gan pašlaik uzskata Vācijas piemēru.

"Proti, Vācijā attiecībā uz kompānijām ierakstus reģistrē tiesnesis," skaidro R. Balodis. Latvijas gadījumā tāda kārtība ir zemesgrāmatās, kur visu reģistrē zemesgrāmatu tiesnesis, un pirmajā Latvijas neatkarības laikā tieši tāpat bija ar kompāniju reģistriem. "Tiesai atšķirībā no valsts iestādes būtu pienākums noskaidrot lietas faktiskos apstākļus, un arī pārsūdzības ķēde būtu īsāka, tātad īsāks laiks patiesības noskaidrošanai," tā R. Balodis.

Nav jācieš visiem

"Nevarētu apgalvot, ka akcionāru interešu aizsardzības sistēmā Latvijā būtu kādi būtiski robi, jo šajā kontekstā vienmēr tiek runāts par dažām – īpašajām – akciju sabiedrībām, kurās akcionāru vidū notiek sava veida kara darbība," situāciju vērtē komerctiesību eksperts, ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis.

"Akcionāru strīdi – kas ir kas – tik un tā gan pagātnē, gan tagadnē, gan nākotnē būs tiesu kompetences jautājums, un to nevarēs atrisināt ne ar kādiem normatīvo aktu grozījumiem, īpašiem noteikumiem, papildu prasībām vai to reģistrācijas īpatnībām," uz problēmas pamatbūtību norāda A. Lošmanis. Viņš atzīst, ka akcionāru strīdu laikā konkrētā uzņēmuma saimnieciskos lēmumus būtiski ietekmē tie cilvēki, kuri ir pie varas, vai arī tie, kuri savus cilvēkus nozīmējuši svarīgākajos posteņos. "Taču arī šādā situācijā akcionāriem ir tiesības vērsties ar prasību par konkrētu darbu paveikšanu vai, tieši pretēji, nedarīšanu," uz jautājumu, kā akcionāri var panākt uzņēmuma kursa maiņu, atbild A. Lošmanis. Viņš nenoliedz, ka Latvijā ir salīdzinoši liberāla akcionāru – dalībnieku – sapulču sasaukšanas kārtībā. Pastāv prasība, ka sapulcei jānotiek administratīvajā teritorijā, kurā reģistrēta sabiedrības juridiskā adrese, ja statūtos nav noteikts citādi.

"Veikli ļautiņi var rīkot akcionāru pilnsapulces kāpņu telpās, autobusos vai kur citur. Taču pilnsapulces dokumentu noformējumam ir jābūt tādam, kāds tas tiek prasīts normatīvajos aktos," uz jautājumu par akcionāru sapulču norises vietām atbild A. Lošmanis. Viņš atgādina, ka Uzņēmumu reģistram nav pienākums pārbaudīt lietas faktiskos apstākļus, tādēļ valsts notārs var vadīties tikai pēc iesniegtajiem dokumentiem, nevis kādām aizdomām vai šaubām. "Akciju piederību var pierādīt ar vērtspapīru kontiem, un tā jau kopš 90. gadu vidus strādā Igaunijā, bet Latvijā šo ideju neakceptēja," uz jautājumu par akciju īpašumtiesību pierādīšanas instrumentiem atbild A. Lošmanis. "Protams, jautājums būs par to, vai var būt tikai tā akcionāru pilnsapulce, kuru sasauc valde, vai tomēr tādu var sasaukt arī pēc cita akcionāra (kurš ir būtisks akciju turētājs) ierosinājuma," tā A. Lošmanis. Viņš prognozē, ka tieši akciju sabiedrību kontekstā varētu tapt kādas normatīvo aktu izmaiņas, kas ieviestu skaidrību jautājumos par akciju piederību un akcionāru tiesību izmantošanu.

Rinājums – piemērošanā

"Līdzīgi kā ar Rīgu, kura nekad nebūs gatava, tieši tāpat ir ar normatīvu regulējumu, kur neviens nav pilnībā perfekts, un tāpēc vislabākās nomas ir tās, kuru piemērojamība pārbaudīta ļoti garā laikā daudzās valstīs," norāda ZAB Cobalt partneris Lauris Liepa. Viņaprāt, tiesībām jābūt pamatotām uz dabiskām un pašsaprotamām likumsakarībām, kuras nevar būt mākslīgi veidotas kādam atsevišķam gadījumam vai vajadzībai.

"Ko darīt konkrētajā situcijā? Atbilde ir – gudrs tiesību normu piemērotājs. Latvijas gadījumā tā ir valsts iestāde vai tiesa," savu pozīciju skaidro L. Liepa. "Latvijā ir piemērs, ka uzticamies notāram, kuram ir tiesības apstiprināt juridiski saistošus dokumentus," pamato L. Liepa.

VIEDOKĻI

Nesamērīgi ierobežo

Olavs Cers, zvērināts advokāts

Kapitālsabiedrības mazākuma dalībnieki, līdzīgi kā vairākuma dalībnieki, ir ieguldījuši konkrētajā kapitālsabiedrībā daļu sava īpašuma, kura vērtība atbilst konkrētās sabiedrības daļu vai akciju daudzumam un vērtībai. Tomēr, neskatoties uz to, mazākuma dalībnieku tiesības aizstāvēt savu īpašumu un ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem tiek būtiski vairāk, turklāt, manā ieskatā, nesamērīgi ierobežotas, ja salīdzinām ar vairākuma dalībnieku tiesībām.

Piemēram:

• Mazākuma dalībnieku tiesības iegūt informāciju par kapitālsabiedrības darbību ir praktiski iespējamas tikai tad, ja sabiedrības valde un dalībnieku sapulce vēlas vai piekrīt šādu informāciju sniegt. Neskatoties uz to, ka Komerclikums pat atsevišķos gadījumos paredz informācijas sniegšanas pienākumu, nekādas sankcijas par informācijas nesniegšanu sabiedrības valdei nav paredzētas.

• Mazākuma dalībniekam, kuram pieder mazāk par 5% no sabiedrības daļām, nav iespējams pieprasīt sabiedrības iekšējo revīziju pat tad, ja mazākuma dalībnieks ir gatavs revīzijas izmaksas segt no saviem līdzekļiem. Gadījumos, kad ir aizdomas par sabiedrības valdes prettiesisku rīcību, šādas revīzijas iespējamībai var būt izšķiroša nozīme, lai iegūtu, piemēram, tiesvedības uzsākšanai nepieciešamos pierādījumus.

• Mazākuma dalībniekam, kuram pieder mazāk par 5% no sabiedrības daļām, nav iespējams pieprasīt sabiedrības prasības celšanu pret sabiedrības dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu, ja tie nodarījuši sabiedrībai (un līdz ar to tās īpašniekiem) zaudējumus. Šeit jāatceras, ka zaudējumi sabiedrībai var tikt nodarīti arī vairākuma dalībnieku labā, tādēļ nav pamata pieņēmumam, ka zaudējumi sabiedrībai un caur to arī mazākuma dalībniekiem vienlaikus būs arī zaudējumi vairākuma dalībniekiem.

Jāatceras, ka, tā kā pastāv ļoti būtiskas atšķirības dažādu kapitālsabiedrību daļu vērtībā, 5% no sabiedrības daļām var būt gan piecu eiro, gan piecu miljonu eiro vērtas. Tādēļ nav pamatota un no īpašuma tiesību viedokļa nav pieļaujama situācija, kurā mazākuma dalībniekam nav nekādu iespēju pārbaudīt vai pat tikai uzzināt, kādas darbības sabiedrības valde veic ar viņa īpašumu.

Bez izmaiņām normatīvos neiztikt

Ģirts Greiškalns, uzņēmējdarbības eksperts

Vienmēr aktuāls ir bijis jautājums gan par SIA daļu īpašnieku drošību un pārreģistrāciju, gan arī par akcionāru īpašumtiesību drošību. Ja neskaita biržā kotētos uzņēmumus, tad attiecībā uz pārējām vairāk nekā 800 akciju sabiedrībām šobrīd Latvijā nepastāv centralizēts, drošs akcionāru reģistrs, kas turklāt darbotos tiešsaistē ar Uzņēmumu reģistru. Šobrīd ir nedrošība uzņēmumu akcionāriem, nav iespēju izvēlēties glabāt akcijas banku kontos, zems īpašumtiesību aizsardzības līmenis, kā arī potenciālajiem investoriem–pircējiem nav iespējas uzzināt patiesos akciju sabiedrību dalībniekus. Tiesvedība par akcionāru reģistrā nelikumīgi veiktu ierakstu atzīšanu par spēkā neesošu ilgst 2–6 gadus. Problēmas mantiniekiem ar mantojuma apzināšanu. No valsts skatu punkta, valsts nevar pilnvērtīgi veikt savas funkcijas attiecībā uz nodokļu iekasēšanu, mantojuma lietu kārtošanu, bezsaimnieka mantas apzināšanu un citos gadījumos. Salīdzinājumam – pašlaik Lietuvas Komercreģistrā tiek reģistrēti tikai UAB (privātās sabiedrības, kuras atbilst Latvijas SIA statusam) dalībnieki. Ja UAB ir vairāk kā viens dalībnieks, tad izziņā no Komercreģistra tiek norādīts, ka Komercreģistrā ir iesniegts dalībnieku saraksts, ar ko jebkura persona var iepazīties reģistra iestādē, iesniedzot rakstisku iesniegumu un norādot iemeslu, kāpēc informācija ir nepieciešama. Savukārt Igaunijā visa veida sabiedrības un to dalībnieki tiek reģistrēti Komercreģistrā, Publisko sabiedrību (pielīdzināmas Latvijas akciju sabiedrībām) daļas tiek reģistrētas arī Estonian Central Register of Securities (ECRS), kuru uztur Latvijas Centrālajam Depozitārijam analoga organizācija. Ja šādā sabiedrībā personai pieder mazāk par 10%, tad par to reģistrāciju izdara tikai ECRS, bet Komercreģistrā to nereģistrē. Komercreģistrā reģistrētai informācijai ir publiskās ticamības spēks. Jebkuram ir tiesības iepazīties ar sabiedrības lietu Komercreģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmiju pārvarēja savstarpējo aizdevumu platformu tirgus?

Roberts Lasovskis, TWINO Investīciju platformas vadītājs, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ārvalstu investori brīdina: Atjaunojamo energoresursu ražošanas nozare tiks likvidēta

DB, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas ražošanā (AER) ieguldījumus veikušie ārvalstu investori vērsušies pie augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, brīdinot par sekām, kas apdraud Latvijas klimata mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā, ja nozarei tiks likvidēts valsts atbalsts un pieņemti "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

Astoņu ārvalstu investoru kompāniju pārstāvji 31. augustā vērsušies pie prezidenta, ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām.

Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

"Kurš saprātīgs privātais investors vēlēsies veikt investīcijas Latvijā, īpaši AER nozarē, redzot attieksmi un rīcību, ko demonstrē Latvijas politiķi un atbildīgās amatpersonas šodien?" valsts amatpersonām jautā investori. Uzņēmumi norāda, ka tiesisko regulējumu normas nozarē ir mainītas jau 11 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori tirgus atjaunošanās iespējas 2021. gadā lielākoties vērtē optimistiski. Gada otrā pusē rosība ieguldījumu tirgū pieaugs par 50%, un, ņemot vērā vakcīnas izveidi un valdības tiekšanos veicināt ekonomisko izaugsmi, investori līdzekļus ieguldīs galvenokārt nekustamajos īpašumos.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" ("Colliers") jaunākajā "Global Capital Markets 2021 Investor Outlook" pētījumā.

Colliers eksperti uzskata, ka iespējas būs gan tiem, kuri vēlēsies veikt ieguldījumus piesardzīgi, gan tiem, kuri vēlas izmantot situāciju, lai iegūtu divkāršu peļņu. "Balstoties uz Colliers veikto pētījumu un analīzi, jāsecina, ka stratēģiskie plāni nekustamā īpašuma nozarē nemainīsies. Tā kā visā pasaulē tiek piesaistīts milzīgs kapitāla apjoms un ir pieaugusi vajadzība pēc nekustamajiem aktīviem, starptautiskie investori aktīvi vēlas izmantot globālo kapitāla trūkumu un gada laikā atrast veidus, kā gūt no tā labumu,” sacīja Angela Koļesņikova Colliers Baltics Investīciju departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums, piektdien pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu ĀIPL norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ir sarežģīta, rosinot valdību noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.

Kariņš pauda, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. "Mums jāatrod veids, kā aiziet no tā [diferencētā neapliekamā minimuma] prom. Bet tas nebūs 2021.gada un 2022.gada jautājums. Tas jāskata plašākas nodokļu reformas kontekstā, ko varētu skatīt nākamā Saeima," atzina Kariņš.

Premjers norādīja, ka viņa mērķis bija līdz šī gada pavasarim panākt politisku vienošanos par nodokļu reformu, tomēr Covid-19 pandēmija šos plānus izmainīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmija izgaismo uzticības krīzi pūļa finansējuma platformās

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.

Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.

Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Investori vēršas pret krāpniecisku pūļa finansējuma platformu ar saknēm Latvijā

LETA--BNS, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 2000 investoru Igaunijā ar tiesas palīdzību vēlas piedzīt miljoniem eiro no krāpnieciskās pūļa finansējuma platformas "Envestio", kuras saknes ir Latvijā, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees".

Tas vēsta, ka pagājušā gada beigās investori iemaksājuši vienu no lielākajiem depozītiem Igaunijas tiesu vēsturē - 200 000 eiro - lai nepieļautu, ka tiktu izbeigts "Envestio" bankrota process.

"Lai novērstu, ka tiek pārvietoti aktīvi no shēmā izmantotajām kompānijām," "Postimees" sacīja apkrāptos investorus pārstāvošās juridiskās firmas "Magnusson" partneris Deniss Piskunovs.

Uzņēmums ar nosaukumu "Envestio" vispirms tika reģistrēts Latvijā 2014.gadā, un pūļa finansējuma platforma sāka darbu 2017.gadā. Antons Kaļetins 2018.gadā Igaunijā reģistrēja uzņēmumu "Envestio SI". Pūļa finansējuma platforma investoriem solīja augstus procentus no projektiem vairākās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sagaidāmi skaļi procesi OIK lietās

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Jānis Goldbergs, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 31. augustā atjaunojamās enerģijas ražotnēs ieguldījušie ārvalstu investori no Somijas, Dānijas, Luksemburgas, Kipras un Igaunijas ar vēstuli vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kā arī pie visām Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām, informējot par esošo situāciju, un brīdināja par sekām, ja nozarei tiks liegts tai iepriekš piešķirtais valsts atbalsts.

Šo vēstuli parakstījuši "Fortum" grupas, "Graanul Invest" grupas, "Enefit Green", "Vestlig Vindenergi ApS", "Convergen Energy Latvia" un "BaltCap" Infrastruktūras fonda uzņēmumi, kuriem kopumā Latvijā pieder 26 enerģētikas nozares uzņēmumi un kuru tiešās investīcijas mērāmas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Investori atzīst, ka saskaras ar būtiskām izmaiņām un šķēršļiem, kas tiek likti no Latvijas valsts puses, mainot sākotnējos noteikumus un ievērojami aizskarot investoru veiktās investīcijas. Proti, Latvijas valdība jau vairākkārt – 11 reizes – veikusi grozījumus Latvijā regulējošajos normatīvajos aktos par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, kas neatbilst vienam no būtiskākajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tiesību normās noteikto tiesisko regulējumu nedrīkst mainīt nepamatoti bieži, jo nesamērīgi biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā apgrūtina likumu ievērošanu. Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ārvalstu investoru padome: Latvijā digitalizācijas rīki jāpadara lietotājiem draudzīgāki

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pieejami labi digitalizācijas rīki, bet tie jāpadara lietotājiem draudzīgi, piektdien pēc tikšanās ar valdības pārstāvjiem žurnālistiem atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Šodien Latvijas valdība un ĀIPL 24.reizi sanāca uz augsta līmeņa tikšanos, kuras laikā ārvalstu investori pateikušies Ministru kabinetam par paveikto iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sevišķi augstākās izglītības reformas jomā un ekonomisko lietu tiesas izveidē. Jēkabsone atzina, ka ĀIPL atzinīgi novērtējusi valdības paveikto Covid -19 krīzes pārvarēšanā.

"Par paveikto Covid-19 krīzes pārvarēšanā Latvijas valdībai - cepuri nost! Tomēr ar to nepietiek, lai Latvija audzētu konkurētspēju," piebilda padomes vadītāja. ĀIPL valdības pārstāvjiem norādījusi uz četriem svarīgi risināmiem virzieniem. Pirmkārt, ārvalstu investori iesaka veikt uzlabojumus veselības sistēmā, sevišķi pievēršot uzmanību jautājumam par darbnespējas lapu izsniegšanu. Otrkārt, nodokļu izmaiņu jomā ir jāseko līdzi tam, lai izmaiņu rezultātā nepieaugtu nodokļu slogs tiem, kas jau tagad godprātīgi maksā nodokļus. Vienlaikus būtu jāveicina lielākas iedzīvotāju daļas iesaiste nodokļu nomaksā. Jēkabsone atzinīgi izteicās par valdības piedāvājumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 1%, jo tādējādi Baltijas valstu starpā darbaspēka nodokļi būs konkurētspējīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT produktu un sadzīves tehnikas vairumtirgotājs AS Elko Grupa emitējis obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Ilgtermiņa finansējuma ar fiksētu procentu likmi piesaistīšana ļauj Elko vēl vairāk diversificēt finansējuma struktūru. Šī ir lielākā līdz šim veiktā emisija Elko vēsturē.

12. februārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro ar dzēšanas termiņu pēc 5 gadiem un kupona likmi 6%. Obligācijas tiks kotētas alternatīvā vērtspapīru tirgus Nasdaq Riga First North sarakstā.

Obligācijas iegādājās vairāk kā 80 investori no Baltijas valstīm, Vācijas un Maltas - tostarp bankas, pensiju plāni, investīciju fondi, apdrošināšanas kompānijas, kā arī privātie investori. Darījumā kā investors piedalījās arī AIF Altum Kapitāla Fonds, kuram šis bija pirmais ieguldījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažās pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos izvērsušies vērtspapīru pirkšanas prieki, un akciju cena strauji ceļojusi augstāk.

Ir gan finanšu eksperti, kas uzdod jautājumus par šāda pieauguma vēl ilgāku turpināšanos. Galvenie riski joprojām saglabājoties. Tāpēc esot vērts atcerēties, kādas iepriekš ir bijušas pārlieka optimisma sekas.

Novembrī vispasaules MSCI All Country World akciju indeksa vērtība pieauga par 12,2%, kas ir viens no labākajiem akciju ikmēneša rezultātiem vēsturē. Uz visai strauja pieauguma takas akcijas atrodas arī decembra sākumā.

Vakcīna un vēlēšanas

"Tik ievērojamu kāpumu sekmēja vairāki faktori. Visnozīmīgākais no tiem, visticamāk, bija vairāku uzņēmumu paziņojums par to, ka ir izstrādāta vakcīna pret koronavīrusu un iedzīvotāju vakcinācija varētu sākties jau decembra vidū. Investori, kuru noskaņojumu oktobra beigās aptumšoja bažas par ilgstošu pārvietošanās ierobežojumu ieviešanu Eiropā un, iespējams, arī ASV, uzņēma paziņojumu par vakcīnas izstrādi ar lielu sajūsmu, jo tas ļauj cerēt, ka cilvēku dzīves un pasaules ekonomika atgriezīsies normālās sliedēs daudz ātrāk, nekā likās līdz šim. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka novembrī vislabāko sniegumu demonstrēja cikliskās nozares, kuras ekonomikas kritums gada sākumā skāra īpaši smagi. Līdz novembrim šādu uzņēmumu akcijas bija tikai daļēji atguvušās no krituma martā, jo tiem ir grūti uzlabot savus finanšu rezultātus ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Cikliskās nozares ietver, piemēram, enerģētikas sektoru, lidsabiedrības, autoražotājus, nekustamā īpašuma sektoru u.c. Turpretī 2020. gada visstraujāk augošās – "FANMAG" akcijas – palielinājās visnotaļ mērenā tempā, joprojām par 5% procentiem atpaliekot no cenu līmeņa, ko tās sasniedza augusta beigās, un Nasdaq 100 akciju indeksam izdevās vēlreiz uzrāpties atvasarā sasniegtajā virsotnē vienīgi decembra sākumā. Līdz ar to situācija novembrī faktiski liecina, ka tirgū notiek plaša rotācija, agrākajiem neveiksminiekiem cenšoties panākt iepriekšējo mēnešu līderus," neseno situāciju skaidro Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos finanšu tirgos, neskatoties uz pandēmiju un joprojām milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, kļūst arvien karstāk.

Protams, pateikt to, kurā brīdī ūdens sāks smelties pāri katla malām, tradicionāli pateikt nevar. Aktuālās pārmērības vienmēr, šķiet, var kļūt par vēl kaut ko trakāku, lai gan piezemēšanās pēc tām mēdz būt visai sāpīga – finanšu tirgus krahs var ietekmēt arī pārējās sistēmas stabilitāti.

Vadošie ASV akciju indeksi gandrīz vai katru jaunu dienu sasniedz rekordus, kas pēdējos mēnešos gan nekāds lielais jaunums nav. Krietni interesantāka bilde paveras tajā, kas notiek ar vairāku ne pārāk lielu kompāniju akcijām, kuru cenu mazo investoru bari dažu dienu laikā ir spējīgi uzdzīt augstāk par vairākiem simtiem procentiem.

Šonedēļ ļoti spilgts piemērs tam ir šāds videospēļu pārdevēja "GameStop" akcijas cenas pieaugums par vairākiem simtiem procentiem. Savukārt kopš šā mēneša pirmās daļas "GameStop" akcijas cenas pieaugums tuvojas 2 tūkst. procentiem, kas šo uzņēmumu gluži kā ar burvju nūjiņas vēzienu padarījis vērtīgāku par trešo daļu no ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļautām kompānijām (būtībā – 500 lielākajiem ASV uzņēmumiem). Strauji palielinājusies arī vairāku citu ne pārāk lielu (ja vērtē situāciju pirms dažām dienām) uzņēmumu akciju cena. Turklāt šis fenomens ir globāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā

LETA, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā, teikts institūcijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā biržai skaidrots, ka "Altum" emitē obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, kas ir otrā emisija 70 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros ar ienesīgumu līdz dzēšanai 1,3%.

Šīs obligācijas tiks izlaistas papildus 2018.gada 7.martā emitētajām obligācijām 10 miljonu eiro apmērā un 2019.gada 5.jūnijā emitētajām obligācijām 15 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2025.gada 7.martā un fiksēto gada procentu likmi 1,3%, kas tiek kotētas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Par "Altum" piedāvātajām obligācijām 20 miljonu eiro apmērā būtisku interesi izrādījuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori, un parakstītajam apmēram 3,8 reizes pārsniedzot piedāvājumu. Obligācijas iegādājās 15 investori Baltijā - trīs bankas (7%) un 12 aktīvu pārvaldības fondi un apdrošināšanas sabiedrības (93%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, mūsdienu pasaulē jau par normu kļuvusi situācija, kad investori finanšu tirgū masveidā sāk uzpirkt kādas nepareizās kompānijas akcijas. Attiecīgi jaunākais ieraksts šajā pārpratumu lentē saistīts ar aizvien populārākās “Clubhouse” mobilās aplikācijas uznācienu, kas faktiski piedāvā tās lietotājiem jaunu sarunu platformu.

Tad nu attiecīgi investoru bari metušies uzpirkt “ClubHouse Media Group” akcijas. Šādā gadījumā gan lieta tāda, ka šim uzņēmumam nav nekāda sakara ar minēto “Clubhouse” mobilo aplikāciju. Neskatoties uz to, “ClubHouse Media Group” akcijas cena kopš gada sākuma līdz šā mēneša vidum bija palēkusies vairāk nekā par 1000%.

Pēdējo dienu laikā gan tā, nākot atklāsmei, ka šis nav gluži tas īstais “Clubhouse”, atkal visai strauji – par 55% - noplanējusi zemāk. Tā gan joprojām ir par 500% augstāka nekā janvāra sākumā.

Pieejamā informācija liecina, ka “ClubHouse Media Group” ir mediju uzņēmums, kas savu darbību sasita ar tā dēvētajiem influenceriem. Savukārt aiz investoru gribētās “Clubhouse” mobilās aplikācijas stāv privātie investori – jeb tas nav kāds publiski tirgots uzņēmums, par kura akcionāru var kļūt gluži ikkatrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par iespējām investēt uzņēmumu akcijās un obligācijās Baltijas biržās ir atgriezusies, tādēļ var cerēt, ka šogad būs arī jaunas vērtspapīru emisijas, pauda "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

"Pirms dažiem mēnešiem bija liela neskaidrība un plānotie publiskie piedāvājumi tika uzlikti uz pauzes. Tagad mēs redzam, ka neskaidrība mazinās un investoru interese atgriežas, līdz ar to uzņēmumi ir gatavi sākt sākotnējo publisko piedāvājumu procesu," sacīja Auziņa-Melalksne.

Viņa atgādināja, ka gads sākās pozitīvi un biržu indeksi bija augoši, bet, sākoties Covid-19 pandēmijai, bija ļoti liela neskaidrība un tika piedzīvots liels indeksu kritums.

"Šajā laikā, manuprāt, biržas lieliski nodemonstrēja, kādēļ tās ir svarīgas. Birža ir otrreizējās tirdzniecības vieta, un tajā brīdī, kad akciju cenas krita, biržas turpināja strādāt, un jebkuram investoram, kas vēlējās akcijas pārdot, šāda iespēja bija. Tas bija vissvarīgākais - biržas bija atvērtas, tirdzniecība notika, un mēs varējām ļoti labi veikt šo otrreizējā tirgus organizētāja lomu. Protams, šajā laikā bija daudz diskusiju - ārprāts, biržu indeksi krīt, varbūt ir jāslēdz tirdzniecība! Taču tas nekad nav labs risinājums, jo tādā gadījumā investori mēģinātu šīs akcijas pārdot ārpus biržām. Šajā gadījumā cenu veidošanās mehānisms nav caurskatāms. Arī šis lēmums, skatoties jau pagātnē, ir ļoti svarīgs un bijis pareizs, ka biržas Eiropā ir bijušas atvērtas un investori ir varējuši tirgoties. Investoriem nav bijis jāpiedzīvo papildu stress, ka šīs akcijas nav bijis iespējams pārdot," sacīja "Nasdaq Riga" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru