Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Vai vēl aizvien aktīvi aizstāvat kādu no būvniecības kompānijām karteļa lietā?

Es pārstāvēju kompāniju, pret kuru Konkurences padome (KP) izbeidza lietu. Sākotnēji lieta bija pret 18 būvkompānijām. Sodošais Konkurences padomes lēmums ir par 10 kompānijām, astoņu tur vairs nav, jo KP konstatēja, ka pārkāpuma nav. Proti, es zinu šo lietu, bet šobrīd nepārstāvu nevienu no uzņēmumiem, kuriem Konkurences padome uzlikusi sodu.

Tātad varat komentēt situāciju kā eksperts no malas?

Tieši tā, man nav intereses cīnīties par kādu konkrētu klientu šajā situācijā. Tajā pašā laikā esmu pirmais no juristiem Latvijā, kurš uzsāka zaudējumu piedziņu pēc konkurences lietu izskatīšanas, un labi saprotu, ko šobrīd runā Saeimā, proti, ka no būvniekiem jāpiedzen zaudējumi. Pirmā lieta manā praksē turpinājās deviņus gadus. Vairākas reizes gāju cauri visām tiesu instancēm. Tika atrasta pareizā juridiskā formula, kā piedzen zaudējumus no uzņēmuma, kas ir pārkāpis Konkurences likumu.

Tātad uzskatāt, ka teorētiski zaudējumus no karteļa dalībniekiem konkrētajā piemērā var aprēķināt un piedzīt?

Šobrīd ir gluži vai sprādziens ap šo līdzekļu piedziņu, Valsts nekustamie īpašumi jau sarēķinājuši zaudējumus līdz centam, cik kāds viņiem ir parādā naudas. Es ar šādām lietām strādāju no 2009. gada un skaidri varu pateikt, ka tā tas nenotiek. Nav iespējams veikt tik smalkus aprēķinus tik īsā laikā. Tas ir mēnešu darbs, lai atrastu pareizu kalkulāciju, un iespējams, ka tas nemaz nav izdarāms. 10% no līguma summas ir aprēķinu veids kā prezumpcija, ko šobrīd publiski izmanto, un tas īsti nav pareizi – teikt, ka 10% ir precīza zaudējumu summa.

Šķiet, ka patiesībā šie aprēķini ir vien publisko attiecību triks, jo, loģiski spriežot, piedziņu var vērst tikai pret divām kompānijām, kas KP lēmumu nav pārsūdzējušas. Pārējās astoņas ir iesniegušas pārsūdzības. Kā pārsūdzības gaismā izskatās debates par zaudējumu piedziņu?

Konkurences lietās kopumā strādāju jau 17 gadus – kopš 2004. gada. Mans kopīgais novērtējums ir: jo vājāka lieta, jo lielāks troksnis.

Kāda ir šīs lietas vēsture un pierādījumu būtība, lai varētu saprast, kādēļ šī ir juridiski vāji pamatota lieta?

Jautājums patiešām ir, kas ir sākums vai kas ir šīs lietas pamatā. Te – manā priekšā – jūs redzat salīdzinoši paplānus divus sējumus. Tā ir karteļa lieta. Plānākajā mapē ir lēmums, mazliet biezākā, redzat, tie ir visi pierādījumi – tā saucamās sarunu izdrukas. Visa lieta!

Normāla lieta konkurences gadījumā, pie tik pamatīgiem sodiem, ir 20 sējumi ar pierādījumiem, nokrauts būtu viss mans galds, un vēl priekšnamā stāvētu dokumenti. Parasti šādās lietās Konkurences padome ir strādājusi gadiem. Tad tā nonāk pie advokāta, un tā ir vesela ķeza, jo 30 dienās ir jāizlasa tas, ko iestāde ir gatavojusi divus gadus. Šajā lietā īpatnēji ir tas, ka publiski ir liela brēka par to, ka steidzami kaut kas jādara, par to, kādēļ netiek ierobežota būvnieku dalība iepirkumos, kamēr lieta tiek izskatīta. Mans jautājums uz visas šīs rosības fona ir – kādēļ šī lieta gadu nostāvēja bez virzības?

Pierādījumi bija, bet neviens neko nedarīja?

Noklausītās sarunas no KNAB ienāk KP 2018. gada oktobrī. Guļ tur gandrīz gadu! 2019. gada augustā ierosina lietu. Ja reiz pārkāpums ir tik acīmredzams, kāpēc jautājums guļ tik ilgi plauktā un nevirzās uz ātrāku lietas uzsākšanu un izskatīšanu? Septembra sākumā notiek virkne kratīšanu uzņēmumos. Tieši kratīšanām ir īpatnība, kas atšķir šo lietu no daudzām citām. Esmu piedalījies lielā skaitā kratīšanu, ko veic Konkurences padome. Nekad līdz šim man nav gadījies sastapt medijus pie kratīšanas vietas.

Medijus kāds aicināja? Kurš, jūsuprāt?

Visa kratīšanas būtība ir pārsteiguma efekts, kas nozīmē, ka paši uzņēmēji par to nezināja. Atceros, kā man zvanīja klients un sacīja, ka kratīšanu veikt ieradusies Konkurences padome. Līdz Pārdaugavai man ko braukt bija 15 minūtes. Piebraucu kratīšanas vietā, un mediji jau bija priekšā. Viņiem bija pateikts. Es domāju, ka Konkurences padome šo informāciju bija izpaudusi apzināti. Kurš cits to varēja izdarīt? Kratīšana sākās pulksten 10 no rīta, bet pirmās publikācijas portālos bija jau ap pulksten 11. Tas ir pilnīgi normāli un pareizi, ka mediji dara savu darbu, uzzinot šādas ziņas. Jautājums ir – kā mediji par šo uzzina? Iepriekš šādas masīvas publicitātes no pirmās izmeklēšanas dienas nav bijis. Jā, pēc gala lēmuma ir publikācijas, tas ir pareizi, bet kratīšanas laikā vēl nebija gadījies lasīt par notiekošo. No pirmās dienas ir skaidrs vēstījums, ka tie ir sliktie būvnieki! Daudzi jau nezina, ka dažiem no uzņēmumiem, kas bija pieminēti publikācijās, bija noslēgti līgumi, kurus pasūtītāji nolēma nepildīt jau 2019. gada oktobrī. Bija ļoti skaidras norādes, ka tas notiek tādēļ, ka viņi pieminēti publikācijā. Starp citu, tie bija uzņēmumi, pret kuriem lieta tika izbeigta un kuri ar Konkurences padomes lēmumu beigās nav sodīti.

Lauza līgumus vien pieminēšanas dēļ internetā?

Protams, to nav iespējams pierādīt, jo oficiālais pamatojums ir, piemēram, ka nolemj objektu necelt. Bija iepirkumi, kur jāslēdz līgumi, un nenoslēdza, tikai aizmuguriski izskanēja retorika, ka būvnieku lietā iesaistītos neņems.

Ir konkrēts piemērs – objekts, kur tika atteikts?

Piemēram, objekts Liepājas cietums. Par iemeslu šiem atteikumiem, manuprāt, bija KP pieeja nopludināt informāciju par kratīšanām medijiem. Citu ir grūti iedomāties.

Neviens būvnieks, pat ja zinātu par kratīšanu, nesauktu medijus uz savu kratīšanu. Visā šajā darbības modelī saskatu analoģiju ar citu Latvijas iestādi, kas gadiem piekopa šādu metodi – žurnālisti ir klāt aizturēšanas brīdī!

Runa ir par KNAB? Šobrīd šī institūcija, šķiet, tā vairs nedarbojas.

Būvnieku karteļa gadījumā gribu norādīt, ka šī ir apzināta prakse, kāda iepriekš KP lietās nebija redzēta. Medijos nonāca informācija par 18 kompānijām. Lēmums par sodu bija pret 10. Citās lietās parasti par lietu zina iesaistītie, bet ne visa valsts.

Lieta pret astoņiem uzņēmumiem tomēr tika izbeigta!

No šī viedokļa KP rīkojās korekti, jo vērtēja uzņēmumu argumentus.

Starp citu, kāpēc tika izbeigta lieta pret šīm sešām būvkompānijām?

Tāpēc, ka sarunu ierakstos, kas no KNAB it kā nonāca KP, bija fiksēti cilvēki, kas pie galda pārrunā lietas un savās sarunās piemin vēl citus. Proti, mēs šeit varam runāt par Jāni, Pēteri vai Mārtiņu, kuru nav klāt, un izteikt pieņēmumus, ka viņi regulāri šķērso ielu pie sarkanās gaismas, tomēr tas nedod iespēju, izmantojot vien audioieraksta atšifrējumu, apgalvot, ka pieminētie patiešām tā dara. Nevar pret viņiem, vadoties no šādiem pierādījumiem, uzsākt lietu par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu.

Aizkulisēs jau parādās jautājums – vai šī nav savdabīga tirgus pārdale, izmantojot valsts institūcijas? Kāda ir jūsu versija par notikušo, vēl aizvien notiekošo procesu?

Ir skaidrs, ka tā retorika, kas šobrīd ir, liecina par tirgus pārdali. Normāls juridisks mehānisms ir, ka jebkuram uzņēmumam, kuram ir piemērots sods, ir tiesības šo sodu pārsūdzēt tiesā. Salīdzinot ar kriminālprocesu, KP lēmums ir kā apsūdzības uzrādīšana uzņēmumiem. Tālāk seko pārsūdzība un iespēja pierādīt savu nevainīgumu. Tikai tad, kad tiesāšanās beidzas, ir iespējams runāt par lēmuma sekām. Tad arī parādās ierobežojumi tirgū pārkāpējiem, nevis līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim. Šobrīd retorika ir, ka uzņēmumus vajag diskvalificēt tagad. Tūdaļ nelaist iepirkumos un izslēgt no aprites, tūdaļ piedzīt visus zaudējumus! Es šajā gadījumā necenšos aizstāvēt iespējami sodītos uzņēmumus, teikt, ka kāds no tiem nav vainīgs vai, tieši otrādi, ir vainīgs, bet gan cenšos norādīt, ka šeit nav Baltkrievija, te nav totalitāra valsts. Mēs noņemam Baltkrievijas karogu čempionāta laikā, un pēc laiciņa gandrīz tie paši cilvēki sludina, ka bez tiesas ir nepieciešams diskvalificēt veselu virkni uzņēmumu. Ir jau līdzības Saeimā! Identiskas situācijas.

Konkrēti?

Bija deputāts, kuram uzrādīja apsūdzību. Tad viņa vietā parādījās kartona deputāts. Tā retorika bija, ka cilvēkam ir Satversmē noteiktās tiesības iet uz tiesu un pierādīt, ka nav vainīgs! Bija Satversmes tiesas lēmums, un kartona deputāta vietā atkal sēdēja īstais deputāts. Deva tiesības deputātam strādāt līdz gala spriedumam. Abstrahējoties no personībām – vai vēlamies, ka šie uzņēmumi kļūst par kartona būvniekiem uz kaut kādu nesaprotamu laiku? Es runāju par periodu līdz tiesas noslēgumam. Ja tiesa ir bijusi un atzīst, ka būvnieks ir bijis karteļa dalībnieks, tad gadu nevar piedalīties publiskos iepirkumos, nevis līdz tiesas galīgajam nolēmumam izslēdzam no iepirkumiem, un tad tiesa pasaka, ka uzņēmums nav vainīgs. Ko tad?

Tieši šobrīd, kad runājam, Saeimā tiek skatītas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kur cita starpā izskata iespēju pasūtītājam dot tiesības izslēgt no iepirkuma pretendentu vēl līdz tiesai. Ir skaidrs, uz ko ejam?

Ir grozījumu teksts, kura būtība ir aptuveni šāda: ja pasūtītāja rīcībā ir pierādījumi, ka pretendents varētu būt iesaistīts konkurences pārkāpumā, tad viņš nevar piedalīties iepirkumā. Bet tas rada daudz neskaidrību. Te nav runa tikai par KP lēmumu, tikpat labi par šādu pierādījumu var kalpot publikācija presē, tas var būt telefona zvans, e-pasts, kas satur šādu šaubu ēnu. Bankas kontu var aizvērt tādēļ, ka cilvēks Jaunajā vilnī ir sēdējis blakus kādai nevēlamai personai un presē ir parādījusies fotogrāfija. Tas nekas, ka biļetes vienkārši blakus nopirktas. Ir reāli šādi piemēri. Tagad konkurences gadījumos būs līdzīgi?

Jaunais vilnis jau kādu laiciņu vairs nenotiek!

Jā, bet šobrīd arī vecas publikācijas tiek celtas galdā. Manam klientam šogad šādas Jaunā viļņa fotogrāfijas dēļ, kas tapusi pirms deviņiem gadiem, slēdza kontu. Tādēļ es velku šo analoģiju par šīs šaubu ēnas graujošo darbību. Būs bilde, kur četri vienas nozares uzņēmēji sēdēs kopā, un būs šaubu ēna. Proti, kaut ko tādu grib noteikt kā pietiekamu pierādījumu, lai izslēgtu no konkursa.

Tiesiska valsts?

Tas ir tas, ko man ļoti gribētos vairāk dzirdēt no Tieslietu ministrijas, tiesām, advokātiem, – ka mēs esam tiesiskā valstī, ka ir nodalīta tiesu vara un izpildvara. Tiesu vara ir tā, kas kontrolē izpildvaru, nevis izpildvara diktē, ko darīt tiesām. Nevajag uzvesties tā, it kā tiesu nebūtu! Šobrīd visa retorika Saeimā, CFLA un citviet ir tāda, it kā šie būvnieki, kas apsūdzēti kartelī, jau būtu vainīgi. Tā nav! Viņi ir pārsūdzējuši lēmumu, viņi tiesāsies. Process var noritēt gadu, divus, iespējams, trīs.

Varbūt vēl ilgāk?

Tas būs tik ātrs, cik Latvijas tiesas spēs to izskatīt. Ātrumu regulē tiesa, un tā ir nozīmīga piebilde. Šā brīža publiskā retorika ir par to, ka tiesām ātrāk jāizskata, lai ātrāk varētu prasīt zaudējumus. Tas ir spiediens uz tiesu! Teju vai liekam tiesām mudīgi uzlikt zīmogu uz jau tapuša lēmuma.

Pieminējāt, ka šī nav pirmā karteļu lieta. Iepriekš KP ir zaudējusi karteļu prāvās?

Ir. Par to neviens skaļi nerunā. Tajā brīdī publicitāte pazūd, kad jāpasaka, ka KP ir nepareizi traktējusi likumu. Piemēram, Moller lieta – uzlika 8 miljonu sodu Volkswagen izplatītājiem. Pirmajā instancē KP ir zaudējusi lietu. Protams, tiesvedība turpinās. Ir virkne lietu, kur ir pateikts, ka KP nav taisnība. Ir vēl virkne, kas noslēgušās ar KP uzvaru, bet nav dzirdēts, ka kāds runātu par zaudējumu piedziņu. Pants, ka zaudējumus var prasīt no pārkāpēja, Konkurences likumā ir jau no 2002. gada, tātad iespējas bija. Piemēram, mums bija komercbanku kartelis. Komercbankas sodīja par karteli, jo tās bija fiksējušas komisiju par naudas izņemšanu no bankomāta. Visa sabiedrība bija nosacītie cietēji! Kur ir zaudējumu atlīdzības prasības? Nesen bija atklāts meliorācijas kartelis, cietusī – Zemkopības ministrija. Šī lieta ir noslēgusies, bet neviens nesaka, ka vajadzētu piedzīt zaudējumus. Lielākais Latvijas vēsturē bija energobūvnieku kartelis, kur bija 26 energobūvnieki, arī šī lieta ir noslēgusies, zaudējumu piedziņas lietas nav dzirdētas.

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CFLA vērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību būvnieku karteļa realizētajos projektos

LETA, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, pavēstīja CFLA pārstāvji.

"CFLA nepieciešama iespēja iepazīties ar pilno KP lēmuma saturu un detaļām, un to esam lūguši. Tikai pēc visu gadījumu analīzes CFLA varēs izvērtēt, kā šis lēmums ietekmēs ES fondu projektus vai to finansējuma apjomu," skaidroja CFLA pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Būvnieki vēl analizē lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt 

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā,...

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) - citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) būvnieku karteļa lietā 10 uzņēmumiem piemērojusi kopumā vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu, sacīja KP pārstāve Zane Gorškova.

Vienlaikus konkrētu uzņēmumu nosaukumus un katram no tiem piemēroto soda naudas apmēru KP pagaidām vēl neatklāja.

Gorškova skaidroja, ka KP juristi vēl gatavo lēmumu, lai to nosūtītu katram no uzņēmumiem, kuri par to vēl nav informēti. "Pēc tam, kad par KP lēmumu būs informēti 10 uzņēmumi, KP nākamnedēļ šo lēmumu publiskos sabiedrībai," viņa teica.

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad izbeidza 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, izmeklēšanu par karteļa darbību turpināja KP, kura pie atbildības varētu saukt 18 uzņēmumus, maijā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

KP lēmums būvniecības karteļa lietā var pārdalīt tirgu par labu Lietuvas kompānijām

LETA, 27.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmais Konkurences padomes (KP) lēmums būvniecības karteļa lietā var ietekmēt būvniecības nozari, daļu no tirgus pārņemot Lietuvas būvkompānijām, intervijā sacīja būvfirmas "Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons.

"Protams, mēs gaidām KP lēmumu un to, kas sekos pēc tā. Kāda būs šī lēmuma ietekme, vai mums aizliegs turpmāk piedalīties konkursos, neaizliegs, vai būs kāda ietekme uz mūsu reputāciju, to pašreiz ir grūti spriest. Ir jāsagaida lēmums, un tad vērtēsim," teica Pētersons.

Jautāts, vai "Skonto būve" bija iesaistīta šajā kartelī, Pētersons sacīja, ka šī jautājuma komentēšanā nevar pārāk izplūst - "Skonto būve" bija pieminēta iespējamajā kartelī iesaistīto uzņēmumu sarakstā, bet saraksts bija garš.

"Pirmie jautājumi "Skonto būvei" tika uzdoti pagājušā gada novembrī, bija tikai daži jautājumi un viss - vairs nebija nekādu komentāru, un neesam arī neko saņēmuši. Kad būs KP lēmums, tad arī varēsim runāt, jo nekādi apgalvojumi vai pierādījumi mums netiek rādīti. Mums atsūtīja materiālu ar vairāk nekā 6000 lappušu par šīm sarunām. Gaidīsim lēmumu, tad to izvērtēsim. Ja ir lēmums, tad jāredz, kādi ir argumenti un vai tos vari apstrīdēt. Vispirms jāvērtē lēmums," sacīja Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban noskaidro pasūtītāju iesaisti būvnieku karteļa lietā, bet konkrētus lēmumus šajā lietā CFLA sola tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums, informēja CFLA.

Jau vēstīts, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

Savukārt CFLA informēja, ka, analizējot KP lēmuma informāciju, secināts, ka apmēram 25 Eiropas Savienības (ES) fondu projektos būvniecības iepirkumos tiesības uz līgumu ir ieguvis būvnieks, kurš fiksēts kā karteļa dalībnieks, un šādā gadījumā CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu. Pašreiz lēsts, ka korekciju jeb ES atgriežamās summas apjoms varētu būt vismaz 18 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru