Jaunākais izdevums

Elvi veikalos izmaksās skaidru naudu, Maxima un Rimi to pagaidām neplāno.

Elvi franšīzes turētājs SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība uzsākusi skaidras naudas sistēmas ieviešanu savos veikalos. Tādējādi Elvi būs otrs zīmols aiz IKI, kuru veikalos darbosies šāda sistēma. IKI operators SIA Palink šādu kārtību ieviesa jau 2011. gada vidū.

Pārtikas tirdzniecības apvienības komercdirektore Laila Vārtukapteine skaidro, ka šāds solis sperts, domājot par pircējiem reģionos, kur ne vienmēr pieejamas banku filiāles vai bankomāti. Šis pakalpojums dod iespēju ikvienam pircējam izņemt naudu gan latos, gan santīmos veikalā pie kases. Skaidras naudas izņemšanas limits ir Ls 50, tomēr atšķirībā no bankomātiem, skaidru naudu var izņemt arī mazākos nominālos. Jaunā sistēma jau ieviesta divos veikalos Rīgā un Raunā un šonedēļ tai pievienosies veikali Vilcē, Babītē, Mazsalacā un Rubenē.

Tuvākajā laikā plānota vēl vairāku Elvi veikalu pieslēgšanu sistēmai, un līdz gada beigām iecerēts, ka skaidras naudas izmaksas sistēmai varētu pievienoties Elvi veikali visā Latvijā. Tā kā visi Elvi strādā pēc franšīzes principa, katra veikala īpašniekam gan pašam ir jālemj, vai viņš vēlas šo sistēmu ieviest. Tiesa, pasaulē skaidras naudas izņemšanas sistēma veikalos ir ļoti populāra, kas esot labs arguments tās ieviešanai. Tiesa, abi lielākie mazumtirgotāji – Rimi Latvia un Maxima Latvija tuvākajā laikā neplāno šādu sistēmu ieviest, bet Maxima gan nākotnē neizslēdz šādu iespēju. Komentējot pieprasījumu pēc šāda pakalpojuma, Palink pārstāve Velga Ozola skaidro, ka sākumā pieprasījums bija visaugstākais, bet tagad ir nostabilizējies. Viņa gan neatklāj, cik lielas summas pircēji izņem, pamatojot to ar drošības apsvērumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Divu dienu laikā Dobeles novadā atver divus jaunus Elvi veikalus

Gunta Kursiša, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11. un 12. decembrī Dobeles novadā Elvi zīmola veikalu tīkls atvēris divas jaunas tirdzniecības vietas – Dobelē, Skolas ielā un Dobeles novada Bikstos.

Abi veikali ir pirmie Elvi zīmola veikali Dobeles novadā.

Jaunā veikala Mazais Elvi Dobelē kopējā tirdzniecības zāles platība ir 74 m2, bet jaunatklātā veikala Bikstos - 104 m2. Veikali Elvi būvēti un iekārtoti pēc franšīzes partneru redzējuma un Elvi vienotā zīmola standartiem, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Veikals Elvi Bikstos pieder SIA Firma Orions, bet veikals Dobelē - SIA Bēnes PB.

Db.lv jau iepriekš ziņoja, ka, veikalu tīkla Elvi pārstāvji, jautāti, vai pēc notikušās traģēdijas Zolitūdē un tai sekojošā Maxima boikota, ir vērojamas izmaiņas Elvi apgrozījumā, šo informāciju nekomentēja, norādot, ka tas nebūtu ētiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Saules veikalu pielāgošanai Elvi zīmolam tērēs miljonu eiro

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkls Saules veikali pievienojies zīmola Elvi franšīzei, lai uzlabotu savu konkurētspēju un nodrošinātu klientiem plašāku preču sortimentu, šodien preses konferencē norādīja Saules veikalu pārvaldītājas SIA Antaris valdes locekle Inna Orole.

«Elvi franšīze ietver attīstības potenciālu esošajiem un jaunajiem franšīzes partneriem,» sacīja SIA Vita mārkets valdes priekšsēdētājs Imants Rendenieks. Viņš norādīja, ka no Saules veikalu pievienošanās Elvi vislielākie ieguvēji būs pircēji, kas tuvākajā laikā saņems labākas cenas, jaunu vizuālo izskatu un piedāvājumu.

Saules veikalu pielāgošanai Elvi zīmolam plānots tērēt apmēram 1 miljonu eiro, norādīja I. Orole.

SIA Antaris veikalos kopumā strādā vairāk nekā 400 darbinieku, kuru darbavietas tiks saglabātas. «Ja veikalu būs nepieciešams slēgt uz ilgāku pārbūves laiku, visiem darbiniekiem tiks piedāvāts darbs tuvākajos SIA Antaris veikalos vai arī pārkārtošanas procesos,» skaidroja I. Orole. «Pievienojoties Elvi, pozitīvas pārmaiņas būs arī mūsu darbiniekiem, piemēram, apmācības, profesionālās kvalifikācijas un karjeras izaugsmes iespējas un tādas jaunas darbavietas, kā reģionālie vadītāji, iepirkuma speciālisti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Piemājas saimniecība Kluči veikaliem Elvi piegādās vietējos arbūzus

Lelde Petrāne, 26.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalos ELVI pieaug Latvijā audzētu dārzeņu, ogu un zaļumu īpatsvars. Pēc laika plauktos nonāks arī Latvijā audzēti arbūzi.

«Šobrīd veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā jau 32% ir Latvijā audzēti labumi, kas ir dažādas šķirnes tomāti, garie gurķi, baltie redīsi, kabači, Ķīnas kāposti, zemenes, rabarberi, dažādu šķirņu salāti, zaļie lociņi, baziliks un piparmētra podiņos,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. «Jūlijā pašmāju dārzu labumu skaits noteikti pieaugs, veidojot vairāk nekā 50% no kopējā piedāvājuma.»

ELVI sadarbojas ar vairākām saimniecībām: Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c. «Ar dažām zemnieku saimniecībām ir izveidojušās jau stabilas un ilggadējas biznesa attiecības, tomēr vienmēr esam atvērti arī jaunai sadarbībai ar pašmāju ražotājiem un lauksaimniekiem,» atzīmē L.Vārtukapteine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aprīlī atklāti 18 jauni Elvi veikali

Dienas Bizness, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī atvērti 18 jauni veikali Elvi, kas pieder jaunajam SIA Elvi Latvija franšīzes partnerim SIA Antaris, informē SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Pievienojoties Elvi franšīzei, SIA Antaris mazumtirdzniecības veikalu pārbūve un pielāgošana zīmola Elvi konceptam sākās jau janvārī, februārī durvis vēra 15 jaunie veikali Elvi, martā – 17, savukārt aprīlī – 18.

Vairāk nekā puse jeb 13 SIA Antaris veikali Elvi aprīlī tika atvērti Daugavpils novadā: Dubnā, Kalupē, Vabolē, Sventē, Naujenē, Locikos, Mirnijā, Salienā, Demenē, Randenē un Daugavpilī Gaismas ielā 12, A. Pumpura ielā 129 un Lielajā ielā 264a. Vēl pieci veikali ir vēruši durvis Pļaviņās, Ilūkstē, Maltā, Riebiņos un Rīgā.

Šā gada sākumā Elvi franšīzei pievienojās SIA Antaris, kam pieder 62 pārtikas un sadzīves preču veikali, kas agrāk bija pazīstami ar preču zīmi Saules veikals.

Elvi ir franšīze, kas, ieskaitot jauno partneri SIA Antaris, apvieno jau 52 Latvijas mazumtirgotājus – franšīzes ņēmējus –, kam kopumā pieder 165 veikali Elvi visā Latvijā. Elvi tīkla apgrozījums 2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 6%, savukārt vidējais pirkumu skaits – par 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Elvi nākamgad jaunu tirdzniecības vietu atvēršanā plāno investēt aptuveni 15 miljonus eiro

LETA, 28.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkls "Elvi" 2024.gadā jaunu tirdzniecības vietu atvēršanā plāno investēt aptuveni 15 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes locekle Laila Vārtukapteine.

"Gaidāms spraiga darba pilns gads," sacīja Vārtukapteine, piebilstot, ka līdztekus jaunu tirdzniecības vietu atvēršanai nākamgad plānots strādāt arī pie veikalu vides digitalizācijas, transporta vadības sistēmas ieviešanas, biznesa klientu risinājumu attīstīšanas gan loģistikas jomā, gan e-komercijas nozarē.

Viņa arī minēja, ka patlaban 2024.gadā ieplānota vismaz piecu jaunu "Elvi" veikalu atvēršana, taču franšīzes partneru plāni liek domāt, ka reālais jauno veikalu skaits līdz gada beigām būs lielāks.

Tāpat "Elvi" nākamgad paredz loģistikas uzņēmuma paplašināšanu, lai veikaliem visā Latvijā centralizēti piegādātu lielāku preču apjomu, norādīja Vārtukapteine. Plānots, ka līdz 2024.gada beigām caur "Elvi" loģistiku veikali saņems aptuveni 80% preču. Tāpat paredzēts tupināt darbu pie jaunu produktu importēšanas dažādās preču grupās un sadarbības stiprināšanas ar reģionālajiem ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkla ELVI apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada periodu no janvāra līdz martam, audzis par 12%, liecina medijiem sniegtā informācija.

2015.gada sākumā ELVI franšīzei pievienojās arī lielākais mazumtirgotājs Latgalē – SIA ANTARIS – ar 62 veikaliem, kas iepriekš bija pazīstami kā Saules veikals. 20.martā jaunu veikalu ELVI Vangažos ir atvērusi arī ilggadēja SIA ELVI Latvija franšīzes partnere SIA VITA mārkets. Šodien ELVI franšīzes ķēdē ir 52 Latvijas uzņēmēji.

«ELVI finanšu rādītāji liecina par Latvijas iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos gan Rīgā, gan citos Latvijas reģionos, proti, cilvēki ir gatavi tērēt arvien vairāk. To pierāda arī Centrālās statistikas pārvaldes aktuālie dati par strādājošo un pensionāru pirktspēju,» sacīja Laila Vārtukapteine, SIA ELVI Latvija komercdirektore. Veikalos ELVI pieaug arī veikto pirkumu skaits. Tā, piemēram, 2014.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pirkumu bijis par 5% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pieaug pašmāju mazumtirgotāja Elvi apgrozījums, pirkumu un veikalu skaits

Lelde Petrāne, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kaut arī Latvijā mazumtirdzniecības jomā valda sīva konkurence, 2014.gadu mazumtirgotājs Elvi ir noslēdzis ar pozitīviem rādītājiem. Pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, Elvi tīkla kopējais apgrozījums pieaudzis par 6%, savukārt pirkumu skaits – par 5%, » informē Laila Vārtukapteine, SIA Elvi Latvija komercdirektore.

2014.gadā zīmolam Elvi ir pievienojušies četri jauni franšīzes partneri – SIA Jāņezers, SIA Ores, SIA EBRO un SIA CPA. Savukārt šā gada sākumā Elvi franšīzei pievienojās arī mazumtirgotājs Saules veikals ar 62 pārtikas un sadzīves preču veikaliem, kura īpašniece ir SIA ANTARIS. Šobrīd ELVI franšīzes ķēdē ir 52 Latvijas uzņēmēji.

«Pērn visā Latvijā durvis vēra 13 jauni veikali Elvi – Liepājā, Daugmalē (Ķekavas novads), Tērvetē, Bērzkrogā (Priekuļu novads), Džūkstē (Tukuma novads), Kursīšos (Saldus novads), Rīgā, Dzelmēs (Lielvārdes novads), Sabilē (Talsu novads), Madonā, Ugālē (Ventspils novads), Kārsavā un Vangažos (Inčukalna novads) -, kuru īpašnieki ir gan mūsu esošie, gan jaunie franšīzes partneri, » stāsta L.Vārtukapteine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

ELVI tīkla apgrozījums pirmajā pusgadā pieaudzis par 14%

Lelde Petrāne, 16.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mazumtirgotāja ELVI pirmā pusgada rezultāti liecina –, šogad, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, veikalu ELVI tīkla kopējais apgrozījums ir palielinājies par 14%. Tikpat daudz (+14%) pieaudzis arī ELVI pircēju skaits,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

2015.gada sākumā ELVI franšīzei pievienojās lielākais mazumtirgotājs Latgalē – SIA ANTARIS – ar 62 veikaliem, kas iepriekš bija pazīstami kā Saules veikals. Durvis vēruši arī divi jaunie veikali ELVI Vangažos (īpašniece SIA VITA mārkets) un Vecsaulē (īpašniece SIA MNKD).

Šobrīd ELVI franšīzes ķēdē ir 53 Latvijas uzņēmēju.

Pirmais veikals ELVI tika atvērts 2000.gadā Siguldā. SIA ELVI Latvija ir zīmola ELVI turētāja un franšīzes devēja, kas nodrošina veikalu sekmīgu darbību, garantē mārketinga atbalstu, vienotu iepirkumu, IT nodrošinājumu, tirdzniecības atbalstu veikala iekārtošanas laikā un ikdienas darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Martā durvis vēruši 17 jaunie veikali Elvi

Lelde Petrāne, 14.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Martā tika atvērti 17 jaunie veikali Elvi, kas pieder jaunajam SIA Elvi Latvija franšīzes partnerim SIA Antaris,» informē Laila Vārtukapteine, SIA Elvi Latvija komercdirektore. Pievienojoties Elvi franšīzei, SIA Antaris mazumtirdzniecības veikalu pārbūves un pielāgošanas darbi atbilstoši Elvi zīmola konceptam sākās janvārī. Februārī durvis vēra 15 jaunie veikali Elvi.

SIA Antaris veikali Elvi martā tika atvērti Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā.

Šāgada sākumā Elvi franšīzei pievienojās SIA Antaris, kurai pieder 62 pārtikas un sadzīves preču veikali, agrāk pazīstami ar preču zīmi Saules veikals.

Elvi ir franšīze, kas, ieskaitot jauno partneri SIA Antaris, vieno 52 Latvijas mazumtirgotājus – franšīzes ņēmējus -, kam kopumā pieder 165 veikali Elvi visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

ELVI Latvija jauns franšīzes partneris

Lelde Petrāne, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ugālē (Ventspils novadā), Skolas ielā durvis ver Mazais ELVI, kura īpašnieks ir jauns SIA ELVI Latvija franšīzes partneris SIA EBRO,» informē Laila Vārtukapteine, SIA ELVI Latvija komercdirektore.

Ventspils novadā tas būs pirmais veikals ELVI, savukārt pašā Ventspilī atrodas četri veikali ELVI.

Jaunais veikals būs 19. Mazais ELVI Latvijā, kurā tiek piedāvāts tikai īpaši atlasīts, pircēju pieprasījumam atbilstošs preču sortiments. «Šāda tipa veikalos nav nekā lieka – atlasīts tikai pats nepieciešamākais un svarīgākais katra reģiona iedzīvotāju ikdienai,» skaidro L.Vārtukapteine.

Jaunā veikala ELVI Ugāle kopējā tirdzniecības zāles platība ir 92 m2.

«Mazumtirdzniecības jomā Latvijā valda sīva konkurence, tomēr, konsolidējot spēkus, varam būt spēcīgs, uzticams un stabils pašmāju tirdzniecības tīkls,» atzīst L.Vārtukapteine. Decembrī durvis vērs vēl divi veikali ELVI – Kārsavā un Vangažos -, kuru īpašnieki ir gan ilggadējs franšīzes partneris SIA VITA mārkets, gan jaunais – SIA CPA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Elvi veikala izveidē Olainē ieguldīti 70 000 eiro

Dienas Bizness, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olainē, Zeiferta ielā 7 – 19 durvis vēris jauns veikals Elvi. Kopējās investīcijas jaunās tirdzniecības vietas izveidošanā ir gandrīz 70 tūkstoši eiro, informē uzņēmumā.

Veikala īpašnieks ir ilggadēja SIA Elvi Latvija franšīzes partnere SIA Vita mārkets, kam pieder jau 33 veikali Elvi visā Latvijā.

Elvi ir franšīze ar 157 veikaliem Elvi visā Latvijā. SIA Elvi Latvija ir zīmola ELVI turētāja un franšīzes devēja, kas nodrošina veikalu sekmīgu darbību, garantē mārketinga atbalstu, vienotu iepirkumu, IT nodrošinājumu, tirdzniecības atbalstu veikala iekārtošanas laikā un ikdienas darbā.

Elvi tīkla apgrozījums 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 15%. Piedaloties prestižajā Latvijas Tirgotāju asociācijas konkursā, 2015.gadā mazumtirgotājs Elvi uzvarēja kategorijā Latvijas labākais tirgotājs 2015.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkls ELVI uzsācis jaunu tirdzniecības iekārtu uzstādīšanu veikalos, piedāvājot pircējiem veikalā svaigi spiestas sulas un gabaliņos sagrieztus augļus. Pirmā šāda iekārta, investējot 30 000 eiro, uzstādīta ELVI Siguldā.

Šobrīd iekārta tiek izmantota, lai piedāvātu pircējiem svaigi spiestu burkānu un apelsīnu sulu, un burkānu-apelsīnu sulas maisījumu. Savukārt, ar augļu griešanas ierīci iespējams ērti notīrīt un sagriezt ananāsus. Svaigu augļu un dārzeņu sulu spiešanas iekārtas pakāpeniski plānots uzstādīt lielākajos veikalos ELVI visā Latvijā.

"Elvi Latvija" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 69,981 miljons eiro, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī koncerns guva peļņu 268 383 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2021.gadā. Koncernu veido "Elvi Latvija" un tā meitassabiedrība SIA "Fresh Food Logistics".

Kompānija "Elvi Latvija" reģistrēta 2010.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,003 miljoni eiro. "Elvi Latvija" pieder Imantam Rendeniekam (50%), SIA "Fortis VM" (49,93%) un SIA "Realto Capital" (0,07%), kuras vienīgais īpašnieks ir Alvis Krasovskis. "Fortis VM" pieder Rendeniekam (88%), Vitai Rendeniecei (9%) un Igoram Kozlovskim (3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pierobežas veikalos pieaudzis pircēju skaits no Lietuvas

Lelde Petrāne, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā novērots veikalos ELVI Ezeres pagastā, Aucē un Bauskā, kas atrodas tuvu Lietuvas robežai, šāgada pirmajās nedēļās pieauga pircēju skaits no Lietuvas,» informē Laila Vārtukapteine, SIA ELVI Latvija komercdirektore. «Savukārt, salīdzinot attiecīgo veikalu apgrozījumu 2015.gada pirmajās divās nedēļās ar šo pašu periodu 2013.gadā, kad Latvija vēl nebija pievienojusies eirozonai, vidējais pieaugums ir 6% apmērā.»

Līdz ar to veikalos ELVI Lietuvas pierobežā jau pirmajās jaungada dienās apritē parādījās eiro monētas ar Lietuvas simboliku – bruņinieku Vīti auļojoša zirga mugurā.

Veikalā ELVI Ezerē, kas atrodas nepilna kilometra attālumā no robežas, pircēji no Lietuvas iebrauca arī pērnā gada nogalē, norēķinoties ar lielākām eiro banknotēm, tādā veidā saņemot atlikumu nepieciešamajā sīknaudā.

Mazumtirgotājs ELVI ir franšīze, kas vieno 51 Latvijas mazumtirgotāju – franšīzes ņēmēju -, kam kopumā pieder 106 veikali ELVI visā Latvijā. SIA ELVI Latvija ir zīmola ELVI turētāja un franšīzes devēja, kas nodrošina veikalu sekmīgu darbību, garantē mārketinga atbalstu, vienotu iepirkumu, IT nodrošinājumu, tirdzniecības atbalstu veikala iekārtošanas laikā un ikdienas darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu nedēļu laikā vairākiem pārtikas produktiem strauji pieaudzis pieprasījums, kas liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas rezerves, par pārdošanas datu analīzes secinājumiem pastāstīja mazumtirgotāju pārstāvji.

Patlaban preču deficīts tirgū gan neesot jūtams un mazumtirgotājiem ir pietiekamas rezerves tiem pārtikas produktiem, kuriem pēdējo divu nedēļu laikā strauji pieaudzis pieprasījums, liecina tirgotāju pārstāvju teiktais.

"Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine atklāja, ka februāra beigās, salīdzinot ar pārdošanas apjomiem janvāra beigās, būtiski audzis pieprasījums pēc bakalejas precēm un konservētiem produktiem. "Tā, ka šie produkti ir ilgstoši uzglabājami, acīmredzot, pircēji vēlas būt droši, ka viņu dzīvesvietā atrodas pietiekami daudz ēdiena, ja gadījumā mājās nāksies pavadīt ilgāku laiku," sacīja Vārtukapteine.

Kā atzīmēja Vārtukapteine, "Elvi" pārdošanas apjomi liecina, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, vairāk pērk griķus (+99%), gaļas konservus (+96%), miltus (+57%), makaronus (+49%). Pārējo bakalejas preču pārdošanas daudzums vidēji audzis par 20-30%. Cukuram pārdošanas daudzums februāra beigās audzis par 6%, zivju konservu sortimentā lielākais pieprasījuma pieaugums ir tunča konserviem (+34%), bet pārdošanas apjomu kritums vērojams šprotēm - acīmredzot, tās kļuvušas par gardēžu segmenta produktu, ko pērk izsmalcinātu ēdienu gatavošanai, nevis ikdienas patēriņam, skaidroja "Elvi" komercdirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pirktākie produkti – piens, sērkociņi un biezpiena sieriņi

Žanete Hāka, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā trīs vispopulārākie produkti bijuši piens, sērkociņi un biezpiena sieriņi, analizējot pērnā gada datus, secinājis mazumtirgotājs Elvi.

«Esam noskaidrojuši, ka Elvi veikalos pērn visvairāk pārdotā prece ir bijis piens Baltais viena litra iepakojumā, kas sasniedzis teju miljons vienību realizāciju,» stāsta SIA Pārtikas tirdzniecības apvienības, kas ir Elvi franšīzes turētāja, komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Otrajā un trešajā vietā pērn Elvi veikalos pārdotāko preču sarakstā ir sērkociņi Sports (pārdotas gandrīz 600 tūkstoši vienību) un vaniļas biezpiena sieriņš Kārums (555 tūkstoši vienību). «No TOP 3 pozīcijām nedaudz atpaliek baltmaize Brokastu un banāni. Jāatzīmē, ka desmit pirktāko preču sarakstā ir arī baltmaize Klona – tādējādi arī baltmaizi noteikti varam pieskaitīt pie pircēju visvairāk pieprasītajām precēm,» uzsver L.Vārtukapteine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Pārtikas tirdzniecības apvienība kļūst par Elvi Latvija

Gunta Kursiša, 12.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība mainījusi nosaukumu un kļuvusi par SIA Elvi Latvija, liecina Lursoft dati.

[Ziņa papildināta ar Elvi Latvija komentāru.]

«Juridiskā nosaukuma maiņa ir apzināts un likumsakarīgs Elvi vienotā zīmola attīstības solis. Iekļaujot uzņēma nosaukumā vārdu «Elvi», esam pilnībā pārņēmuši zīmola vērtības un biznesa filozofiju,» pauda uzņēmuma komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Veikalu Elvi pircējiem, tāpat kā SIA Elvi Latvija franšīzes partneriem, piegādātājiem un citiem sadarbības partneriem, juridiskā nosaukuma maiņa nekādas papildu darbības neradīs. Arī uzņēmuma reģistrācijas numurs, bankas kontu numuri, juridiskā un faktiskā adrese paliek nemainīgi, pauda uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tiek būvēts līdz šim modernākais ELVI zīmola veikals

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šogad, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, kopējais ELVI Latvija veikalu tīkla apgrozījums ir palielinājies par 12,3%. Tāpat šajā gadā atvērti 15 jauni veikali,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Kopš 2016. gada sākuma durvis vēruši 15 jauni veikali – Ķegumā, Olainē, Ozolniekos, Bēnē, Mežotnē, Odzienā, Iecavā, Aglonas stacijā, Rūjienā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Gulbenē. Šobrīd tiek būvēts arī veikals Saulkrastos, kas būšot līdz šim modernākais ELVI zīmola veikals, kura būvniecībā tiek pielietotas dabai draudzīgas un inovatīvas celtniecības tehnoloģijas.

Šā gada 8 mēnešos īstenota arī 9 veikalu rekonstrukcija un labiekārtošana – tajos veikts telpu remonts, atjaunots veikalu vizuālais noformējums, mainīts veikalu plauktu izvietojums, lai pircējam būtu ērti iepirkties, iegādātas modernas veikalu iekārtas. Tuvākajā laikā plānots realizēt vēl 5 veikalu rekonstrukciju. Savukārt līdz gada beigām plānots atvērt vēl 13 veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Elvi ieviesīs jaunus veikalus - Mazais Elvi

Žanete Hāka, 17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elvi franšīzes konceptā tiek ieviests jauna tipa veikalu formāts - veikali ar ierobežotu sortimentu jeb Mazie Elvi, informēja SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība, kas ir Elvi franšīzes turētāja, komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Viņa piebilst, ka šādu veikalu logotipā būs norādīts vārdu salikums Mazais Elvi, bet dizains un krāsas tiks saglabātas atbilstoši Elvi kopējam stilam.

«Esam izšķīrušies par šāda veikalu formāta izveidi paralēli esošajām kategorijām (A, B, C un D - apzīmējumi tirdzniecības telpu platībai), jo Latvijā ir daudzi mazie tirgotāji, kuri vēlas pievienoties Elvi franšīzei, taču nevar ievērot visas standartizētās prasības, īpaši saistībā ar telpu izmēru,» skaidro L.Vārtukapteine, uzsverot, ka jau ilgāku laiku uz šādu nepieciešamību norādījuši gan mazo veikalu īpašnieki, gan reģionu iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji ELVI un AIBE. Jaunizveidotais uzņēmums SIA Latvijas iepirkumu apvienība ļaus nodrošināt vienotu iepirkumu sistēmu, tikmēr abu mazumtirgotāju veikalu tīkli turpinās darboties zem to līdzšinējiem zīmoliem.

Jaunais uzņēmums ļaus sekmīgāk organizēt produktu iepirkumu, kas, savukārt, nodrošinās zemākas iepirkuma cenas un augstāku produktu kvalitāti veikalos. Lielākie ieguvēji no šīs ELVI un AIBE tuvināšanās būs abu veikalu tīklu pircēji, kā arī mazie un vidējie nacionālie uzņēmumi, kas apvienojušies zem minētajiem zīmoliem, teikts izplatītajā paziņojumā.

«Par nacionālo mazumtirgotāju apvienošanos, lai sekmīgāk konkurētu ar lielajām tirdzniecības ķēdēm, tiek diskutēts jau sen. Arī mēs esam meklējuši sadarbības iespējas ar citiem Latvijas vietējiem veikalu tīkliem, tomēr līdz šim dažādu iemeslu dēļ tas nav izdevies. Esam gandarīti par sadarbības uzsākšanu ar AIBE tirgotāju aliansi, kas ļauj mums kopā kļūt par lielāko pašmāju iepirkuma grupu Baltijā pēc veikalu skaita, kas apvienojušies zem mūsu zīmoliem,» stāsta SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine, piebilstot, ka SIA Latvijas iepirkumu apvienība ir atvērta sadarbībai arī ar citiem vietējiem mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru