Jaunākais izdevums

Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.

Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.

Veiksmes stāsts

E.ON Ruhrgas a/s Latvijas gāze pieder 47,23% akciju, Lietuvas gāzes uzņēmumā Lietuvos Dujos – 38,9%, bet Eesti Gaas – 33,66%. E.ON Ruhrgas (agrāk Ruhrgas un Preussen Elektra) pirkuma līgumu par a/s Latvijas gāze akciju iegādi parakstīja 1997. gada 2.aprīlī. Vēl 1996. gadā Latvijas gāzes situācija bija kritiska – kā rakstīja DB, tolaik Latvijas gāze bija parādā Gazprom par gāzi 36 milj. ASV dolāru, savukārt gāzes patērētāji Latvijas gāzei bija parādā ap 50 milj. Ls.

«90. gadu vidū nevienam nebija ne mazākās nojausmas, ko nozīmē privatizācija. Katrā ziņā viss šeit bija tik novecojis, ka šaubījos, vai vispār te kas izdosies. Līdz privatizācijai līdzekļu trūkuma dēļ gadā izbūvējām ap 10–15 km gāzes vadu, pēc tās – ap 200 km,» 2007. gada intervijā DB sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. Līdz ar E.ON ienākšanu a/s Latvijas gāze notika ne tikai būtiska rekonstrukcija, tika saglabāts arī optimāls akcionāru līdzsvars starp Krievijas gāzes piegādātājiem un Rietumu uzņēmuma vadības stilu un investīcijām. Līdz ar E.ON aiziešanu šis līdzsvars draud izjukt.

Pirkt vai nepirkt

Pēc a/s Latvijas gāze privatizācijas līguma pirmpirkuma tiesības uz E.ON kapitāldaļām ir Latvijas valstij. Pēc neoficiālas informācijas maksājamā summa varētu būt vismaz 100 milj. Ls. «Nevaru komentēt iespējamu Latvijas valdības rīcību, jo no E.ON nav saņemta oficiāla informācija par šī Vācijas investora konkrētiem plāniem,» tā uz jautājumu par iespējamu Latvijas rīcību šādā situācijā atbild ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš piemetina: ja tiks saņemts attiecīgs E.ON paziņojums, tad noteikti tikšot izvērtēti dažādi iespējamie attīstības scenāriji.

Pat ja saspringtajā valsts budžetā tiktu atrasta nauda, būtu jādomā, ko ar iegādātajām gāzes uzņēmuma akcijām darīt tālāk. Tieši tāpēc šķietami ticamāks scenārijs varētu būt, ka šīs akcijas varētu iegādāties kāds no jau esošajiem Latvijas gāzes lielākajiem akcionāriem (piemēram, Gazprom, Itera Latvija) vai arī tās tiks pārdotas kādam citam. «Pret šādu iespējamo situāciju izturēsimies ļoti nopietni un iespējamos scenārijus vērtēsim no skatupunkta – kā tas sekmē funkcionēt spējīgu dabasgāzes tirgu Latvijā un godīgus spēles nosacījumus patērētājiem,» savu nostāju pauž D. Pavļuts. Viņš arī norāda, ka iespējamā Latvijas gāzes akcionāru struktūras izmaiņa būtu skatāma kontekstā ar gāzes tirgus liberalizāciju.

«Nevaru komentēt,» tā uz vaicāto par šī jautājuma risināšanas iespējamiem termiņiem atbild D. Pavļuts.

Gazprom Latvijas pārstāvniecība DB pagaidām atbildi par iespējamu papildu a/s Latvijas gāze akciju iegādi nesniedza, savukārt Itera Latvija prezidents Juris Savickis intervijā DB par iespējamu Latvijas gāzes akciju iegādi norādījis: «Es nesaku, ka nepirksim. Jautājums ir par cenu, par trešo enerģētisko paketi un daudzām citām lietām». Savukārt ES enerģētikas komisāra Gintera Otingera pārstāve Nikole Bokstallera DB sacīja, ka EK spekulācijas nekomentē, taču šāda veida komerciāli lēmumi neapšaubāmi ir jāpieņem saskaņā ar ES Konkurences noteikumiem, kas, iespējams, samazina dominējošā gāzes piegādātāja Gazprom izredzes uz Baltijas gāzes uzņēmumu papildu kapitāldaļu iegādi.

Liberalizācijas līkloči

Kā liecina neoficiāla informācija, E.ON pašlaik ir atmetis cerības pārdot visu Baltijas gāzes uzņēmumu paketi kopā – par Igaunijas gāzes uzņēmuma akcijām interese esot somu un igauņu energokompānijām, Latvijas gadījumā ir dzirdēts par Krievijas investoru interesi. Situācija ar Lietuvu ir vissarežģītākā, jo tur izvēlētā gāzes tirgus liberalizācijas modeļa dēļ ir ļoti saspringtas attiecības ar Gazprom.

Jāpiebilst, ka investoru piesaistē gāzes uzņēmumiem ir vēl kāds papildu sarežģījums. ES Trešā enerģētikas pakete paredz, ka energoražotājs, piegādātājs un tirgotājs nevar piederēt vienam un tam pašam īpašniekam, kas pēc būtības paredz gāzes uzņēmumu sadalīšanu. Ar gāzes biznesu saistītie norādījuši, ka tik mazā tirgū kā Latvija šāda sadalīšana nozīmē tikai papildu izmaksas nekādā veidā nepalielinot konkurenci dabasgāzes tirgū, jo jebkurā gadījumā ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Gazprom. Latvijas gadījumā turklāt Latvijas gāzes privatizācijas līgums paredz līdz 2017. gadam līdzšinējiem akcionāriem saglabāt esošās tirgus monopolista priekšrocības, pretējā gadījumā draud daudzos miljonos latu mērāmas tiesvedības. Sakarā ar šīm diskusijām dabasgāzes tirgus liberalizācija Latvijā virzās uz priekšu piesardzīgi, Saeima šī jautājuma izlemšanu turpina pārcelt arvien tālāk. DB jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija sagatavojusi priekšlikumu – no 2014. gada aprīļa monopolistam Latvijas gāzei būs jānodrošina trešo personu piekļuve dabasgāzes sistēmai, jāizveido atsevišķs dabasgāzes sadales operators, kā arī jāveic atsevišķa grāmatvedības uzskaite par dabasgāzes pārvades operācijām.

Nav viegli

Vācu energokoncernam E.ON kopumā ne tuvu neklājas viegli – 2012. gads noslēgts ar 132 miljardu eiro apgrozījumu un EBITDA bija 10,8 miljardi eiro, tomēr tas noticis, pateicoties vienreizējiem pozitīviem darījumiem. Vācijas tirgū situācija ir gana saspringta gan valsts energopolitikas dēļ, kas paredz atomelektrostaciju slēgšanu, gan tāpēc, ka visai augstās gāzes cenas dēļ modernās dabasgāzes spēkstacijas nespēj rentabli strādāt. Tāpēc E.ON liek uzsvaru uz vēja parku būvniecību gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, Krievijā modernās spēkstacijās uzņēmums ir investējis jau 5–6 miljardus eiro.

Turcijā izveidots kopuzņēmums ar Sabanci Holding, plānojot līdz 2020. gadam sa- sniegt 10% tirgus īpatsvaru, kā arī izbūvējot jaunu 280 MW hidroelektrostaciju. Vērienīgi plāni E.ON ir arī Brazīlijā, kur vācu energomilzis sasaistījies ar skandalozu uzņēmēju Eiki Batistu kopējā uzņēmumā MPX Energia. DB jau rakstīja, ka E. Batista pārāk rožaino biznesa plānu dēļ pērn zaudējis 30 miljardus ASV dolāru. Sarežģītās situācijas dēļ E.ON bija spiests kļūt par MPX vairākuma akcionāru, par to samaksājot 1 miljardu eiro, raksta Handels- blatt. Tagad vācieši vēl steigšus, pirms Batistas impēriju pilnībā noskalo bankrota viļņi, mēģina pārņemt Batistam piederējušo gāzes piegādātāju, kas nepieciešams spēkstaciju darbības nodrošināšanai. Tas liecina, ka vācu energogigantam priekšā ir vēl daudzi izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Latvijas Gāze ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus.

Tādējādi AS Latvijas Gāze piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods 1,57 miljonu latu apmērā.

Lai arī AS Latvijas Gāze KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas.

KP skaidro, ka dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS Latvijas Gāze rīcības, var vērsties pie AS Latvijas Gāze, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS Latvijas Gāze atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Gāzes akcionāri atbalsta jaunas kompānijas izveidi, nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus

LETA, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze akcionāri šodien ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

Lēmums atbalstīts ar 99,98% no akcionāru sapulcē klātesošo balsīm. Savukārt 0,01% balsu bija pret, bet vēl 0,01% balsu netika nodots.

Sapulcē akcionāriem bija arī iespēja iztaujāt Latvijas Gāzes vadību, ko vairāki mazākuma akcionāri arī izmantoja.

Jautājumi bija saistīti ar Latvijas Gāzes sadalīšanas struktūru, īpašumtiesībām abos uzņēmumos, kompensācijas apmēru, ja akcionārs nevēlas būt par jaundibināmā uzņēmuma dalībnieku, kā arī tika taujāts pēc padoma, kā labāk rīkoties - balsot par vai pret.

Atsevišķi mazākuma akcionāri arī pauda kritiku par to, ka nav skaidrības par to, kāds kompensācijas apmērs pienāksies dalībniekiem, kuri nevēlas saglabāt akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

DB klubs: Latvijas gāzei trīs «frontes līnijas» ar valsti

Līva Melbārzde, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas valsts pieteiksies Conexus Baltic Grid akcijām

Žanete Hāka, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 23. augustā Ministru kabinets lēma par Latvijas valsts līdzdalību jaundibināmā uzņēmumā Conexus Baltic Grid, kas tiks veidots AS Latvijas Gāze reorganizācijas rezultātā, informē Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar valdības lēmumu Ekonomikas ministrija valsts vārdā pieteiksies uz 117 uzņēmuma kapitāla daļām, proporcionāli kapitāla daļu skaitam, cik valstij kā mazākuma akcionāram pieder uzņēmumā AS Latvijas Gāze.

Kā zināms, šā gada 2.septembrī notiks AS Latvijas Gāze ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tiks lemts par AS Latvijas Gāze reorganizāciju atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām. Ievērojot Enerģētikas likuma prasības, AS Latvijas Gāze ir jānodrošina dabasgāzes apgādes komersantā ietilpstošā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana.

AS Latvijas Gāze šobrīd nodrošina gan dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, gan arī dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus. Reorganizācijas rezultātā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības virzieni tiks nodalīti jaundibināmā uzņēmumā Conexus Baltic Grid.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze pērn piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā

Žanete Hāka, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 344,9 miljonus eiro, kas tas bija par 8,9% lielāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

EBITDA pieauga par 2,6%, salīdzinājumā ar 2017. gadu, sasniedzot 37,4 miljonus eiro. Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs.

Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējā gadā, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums pērn bija par 6,5% lielāks nekā gadu iepriekš un sasniedza 352,3 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma EBITDA pieauga par 2,6%, sasniedzot 37,4 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs. Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējos gadus, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Regulators: AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes infrastruktūrai

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi AS Latvijas Gāze pieteikumu par pagaidu noregulējumu, AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai. Tas izriet no Enerģētikas likuma un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) līdz šim pieņemtajiem lēmumiem.

Atsevišķi tiesas secinājumi, kuri nav rezultējušies AS Latvijas Gāze labvēlīga tiesas lēmuma veidā, neatceļ vai negroza AS Latvijas Gāze noteiktos pienākumus, kuri izriet no normatīvajiem aktiem un Regulatora pieņemtajiem lēmumiem.

Vienlaikus tas nozīmē, ka AS Latvijas Gāze atbilstoši Enerģētikas likumam un Ministru kabineta noteikumiem ir pienākums nodrošināt Latvijas lietotājiem piederošās dabasgāzes transportēšanu līdz lietotāju patēriņa objektiem, ja attiecīgi lietotāju pieprasījumi tiek saņemti.

«Šobrīd joprojām ir spēkā gan Enerģētikas likuma normas, gan Regulatora apstiprinātie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem AS Latvijas Gāze ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi. Tāpat spēkā ir visi Regulatora pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz šo AS Latvijas Gāze noteikto pienākumu izpildi. Neviens no tiem nav atcelts un neviena lēmuma darbība nav apturēta,» uzsver Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tiesa atzīst par pamatotu KP uzlikto 2,2 miljonus eiro sodu Latvijas Gāzei

Dienas Bizness, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 2.septembrī Administratīvā apgabaltiesa pieņēma spriedumu, ar kuru atzīst - ir pareizs un pamatots Konkurences padomes (KP) 2013.gada lēmums AS Latvijas Gāze likt mainīt parādu atgūšanas praksi un piemērot naudas sodu 2,2 miljonu eiro apmērā par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, informē KP.

2013.gadā KP lēma, ka AS Latvijas Gāze pārkāpusi Konkurences likumu, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 šādiem gadījumiem. Savā lēmumā KP skaidroja, ka AS Latvijas Gāze ne vien radīja nepamatotus izdevumus jaunajiem klientiem, bet arī veicināja kopējā parādu apjoma palielināšanos, jo esošie lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais īpašnieks, nebija motivēti maksāt par pakalpojumu.

Izvērtējot KP lēmumu, tiesa atzinusi par pareiziem iestādes secinājumus. Tāpat tiesa ir uzsvērusi, ka KP bija tiesības vērtēt AS Latvijas Gāze darbību atbilstību Konkurences likumam, neraugoties uz to, ka šis uzņēmums darbojas regulētā nozarē, jo tas nav attaisnojums savas tirgus varas ļaunprātīgai izmantošanai. Attiecīgi KP atgādina, ka arī citiem uzņēmumiem, kas Latvijā darbojas regulētās nozarēs, jāievēro Konkurences likuma prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Gāze lūdz piešķirt pagaidu atkāpi trešo personu tiesībām izmantot dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu

Žanete Hāka, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze lūdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) saskaņā ar Enerģētikas likumu piešķirt pagaidu atkāpi trešo personu tiesībām izmantot Latvijas Gāzes dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu, lai transportētu no citiem dabasgāzes tirgotājiem iegādāto dabasgāzi patēriņam Latvijas teritorijā, informē uzņēmums.

Latvijas Gāze ir vertikāli integrēts dabasgāzes nozares komersants, kuram līdz 2017.gada aprīlim ir spēkā esošas ekskluzīvas licences dabasgāzes pārvadei, sadalei, tirdzniecībai un uzglabāšanai Latvijas teritorijā, un ir noslēgts Ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom par dabasgāzes piegādi līdz 2030.gadam ar pielīgtiem obligātiem ikgadējiem iepērkamās dabasgāzes apjomiem. Vairāku faktoru dēļ, piemēram, silto ziemu iespaidā, kas samazina dabasgāzes patēriņu reģionā, kā arī lielu rūpniecības uzņēmumu jaudu samazināšanas dēļ, AS Latvijas Gāze jau šobrīd vairs nespēj izpildīt Ilgtermiņa līgumā pielīgtos apjomus, skaidro kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

OP Corporate Bank izsniegs 35 miljonu aizdevumu Latvijas Gāzei

Lelde Petrāne, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot līgumu par 35 miljonu eiro aizdevuma sniegšanu, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle uzsākusi sadarbību kreditēšanā ar AS Latvijas Gāze. Tiesības uz aizdevuma izsniegšanu banka ieguva, uzvarot AS Latvijas Gāze konkursā par kapitālieguldījumu refinansēšanu.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns norāda: «Sadarbība sniegs AS Latvijas Gāze attīstības iespējas, vienlaikus uzlabojot arī uzņēmuma finanšu rādītājus.»

Savukārt, Zane Kotāne, AS Latvijas Gāze valdes locekle, komentē: «Ar aizņēmuma piesaisti AS Latvijas Gāze uzlabo finanšu resursu cenu, tādējādi uzlabojot arī AS Latvijas Gāze rentabilitātes rādītājus. Pasaules pieredze rāda, ka sabiedrības optimāla līdzekļu pārvaldība iekļauj sabalansētu pašu līdzekļu un aizņemto līdzekļu izmantošanu, kas attiecīgi nodrošina gan efektīvu saimniecisko darbību, gan arī labākus atdeves rādītājus akcionāriem. AS Latvijas Gāze pirmo reizi uzsāk sadarbību kreditēšanā ar kredītiestādēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pētersones-Godmanes vadītais Gaso saņem licenci dabasgāzes sadalei

Rūta Lapiņa, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome nolēmusi izsniegt Latvijas dabasgāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» meitasuzņēmumam AS «Gaso», par kura valdes priekšsēdētāju nesen iecelta Ilze Pētersone-Godmane, licenci dabasgāzes sadalei.

Attiecīgi SPRK padome lēmusi par licences anulēšanu dabasgāzes sadalei AS «Latvijas Gāze». AS «Gaso» sabiedriskā pakalpojuma sniegšana dabasgāzes sadalē jāuzsāk 2017.gada 7.decembrī.

Regulatora padomes lēmums nozīmē, ka sadales pakalpojumus, kurus līdz šim sniedza AS «Latvijas Gāze», turpmāk Latvijā nodrošinās AS «Gaso». Licence AS «Gaso» dabasgāzes sadalei izsniegta uz termiņu no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim, licences darbības zonu nosakot Latvijas Republikas teritoriju.

SPRK atgādina - lai nodrošinātu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā, atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajām prasībām, AS «Latvijas Gāze» tiek reorganizēta sadalīšanas ceļā, nododot daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai. AS «Gaso», kam AS «Latvijas Gāze» nodod dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamos aktīvus, tika dibināta 2017.gada 1 decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa aptur SPRK apstiprināto Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu punktu

Žanete Hāka, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa apturēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu, kas pretrunā Enerģētikas likumam un AS Latvijas Gāze privatizācijas līgumiem būtībā atvēra dabasgāzes tirgu, informē Latvijas Gāze.

Tiesa lēmumā skaidro, ka SPRK, nekonsultējoties ar sabiedrību un uzņēmumu, bija uzņēmies pienākumu atvērt dabasgāzes tirgu, lai gan šādus lēmumus drīkst pieņemt vien ar likumu. Šobrīd spēkā esošais Enerģētikas likums nosaka, ka iespēja izvēlēties brīvu tirgotāju būs vien 2017. gada 3. aprīlī, ja vien, piemēram, ātrāk netiek izbūvēts starpsavienojums ar kādu citu valsti, izņemot Lietuvu, Igauniju un Somiju.

Tiesa savā lēmumā norāda, ka Enerģētikas likumā paredzētais termiņš 2017. gada 3. aprīlis būtībā izriet no privatizācijas līgumiem, jo šajā laikā beidzas to darbība. Privatizācijas līgumi AS Latvijas Gāze paredz ekskluzīvas gāzapgādes tiesības uz 20 gadam jeb līdz minētajam datumam. Attiecīgi arī likums skaidri norāda, ka Latvijā šobrīd lietotājam nav tiesību nomainīt tirgotāju, tai skaitā uz tirgotāju ārpus Latvijas. Tāpat tiesa lēmumā min, ka Eiropas Savienības Gāzes tirgus Direktīvai nav beigusies derogācija, kas atļauj Latvijai atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SPRK izsludina publisko konsultāciju par dabasgāzes pārvades sistēmas un pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumu projektiem

Dienas Bizness, 05.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi precizētus AS Latvijas Gāze izstrādātos noteikumu projektus - Akciju sabiedrības Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un Akciju sabiedrības Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi. Lai uzzinātu tirgus dalībnieku viedokli par sagatavotajiem noteikumu projektiem, SPRK padome izsludina publisko konsultāciju, aicinot izteikt savus komentārus un priekšlikumus līdz šī gada 4. martam, informē SPRK Komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere.

AS Latvijas Gāze noteikumu projektus izstrādāja saistībā ar aizvadītajā gadā veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā. Atbilstoši Enerģētikas likumam, regulators apstiprina dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora izstrādātos sistēmas lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Vienlaikus, atbilstoši likumam, SPRK apstiprina sistēmas operatora izstrādātos balansēšanas aprēķinu noteikumus, kuriem jābūt pārskatāmiem un nediskriminējošiem attiecībā uz visiem balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem, un garantiju pieprasīšanas kritērijus un kārtību, lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Sasteigta gāzes tirgus atvēršana var uzspridzināt valsti


M. Ķirsons, L. Melbārzde, 
Z. Zablovska, 13.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot dabasgāzes tirgus liberalizācijas prasības ātrāk par 2017. gada aprīli, Latvija riskē iegūt investīciju strīdu vairāku miljonu apmērā.

Tādas ir iespējamās sekas Saeimā bez diskusijām konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kas faktiski paredz sadalīt uzņēmumu a/s Latvijas gāze (LG), atdalot no tā sadales tīklus un potenciāli ļaujot gāzes tirgū ienākt arī citiem spēlētājiem.

Šis solis ļaus ar laiku diversificēt gāzes piegādātājus, uz ko pašlaik tiecas visa Eiropa, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tomēr problēmas rada tas, ka iecerētās izmaiņas ir pretrunā a/s Latvijas gāze privatizācijas līgumam, kas paredz, ka līdz 2017. gada aprīlim uzņēmums tiek saglabāts kā viens veselums, turklāt nevienam citam uzņēmumam (izņemot Latvijas gāzi) netiek piešķirta licence darbībai ar dabasgāzi Latvijas tirgū. To, ka situācija ir nopietna, apliecina a/s Latvijas gāze ilggadējā vadītāja Adriana Dāvja sacītais gan Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, gan masu medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze: Dabasgāzes piegādes no citiem piegādātājiem šobrīd nav iespējamas

Dienas Bizness, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijas neizpildītos «pērc vai maksā» nosacījumus ar dabasgāzes piegādātāju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto noteikumu neatbilstību Enerģētikas likumam, šobrīd dabasgāzes piegādes no citiem piegādātājiem nav iespējamas, informē AS Latvijas Gāze pārstāvis Vinsents Makaris.

2015. gada 16.septembrī stājās SPRK padomes apstiprinātie Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi, kas nosaka kārtību, kā lietotāji saņem sistēmas pakalpojumus, tai skaitā nosakot pārvades sistēmas ieejas un izejas punktus Latvijas teritorijā un uz starpvalstu savienojumiem.

Atbilstoši SPRK sniegtajai interpretācijai, tas nozīmē, ka patērētāji iegūst iespēju izvēlēties dabasgāzes piegādātāju. Iepriekš tika paredzēts, ka izejas punkti uz Latvijas sadales sistēmu stāsies spēkā līdz ar apstākļiem, kas minēti Enerģētikas likumā un attiecas uz tirgus atvēršanu 2017. gada 3.aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: A/s Latvijas gāze pirkšanai jābūt nopietniem argumentiem

Līva Melbārzde
, DB galvenā redaktora vietniece
 / Twitter: @LivaMel, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts pirktu a/s Latvijas gāze akcijas, tad primāri jāsaprot, kāds ir šī darījuma mērķis un ko valsts no šī aktīva grib, pretējā gadījumā pieņemt izsvērtu lēmumu nav iespējams.

Tā nu ir sanācis, ka uz politisko lielvaru saspīlējuma fona Latvijai jāatrisina vēl kāds svarīgs jautājums, kura ietekme pārsniedz Latvijas nacionālās robežas. Proti, jau pirms kāda laika a/s Latvijas gāze vācu akcionārs E. ON paziņoja, ka savas kapitāldaļas – kopskaitā 47,2% – Latvijas gāzē pārdod un no Baltijas reģiona aiziet. Iemesli šādai rīcībai meklējami

E. ON kopējās stratēģijas maiņā – Eiropas gāzes tirgus palicis tik regulēts, ka šim uzņēmumam vairs nav interesants un nes zaudējumus, līdz ar to tas meklē iespējas jaunos tirgos, kurus vēl nav skārušas Briseles idejas. 50% Latvijas gāze akciju pieder diviem Krievijas energogigantiem – Gazprom un Rosņeftj, kurš savukārt kontrolē kompāniju Itera Latvija. Pašlaik Brisele jau ir izdarījusi daudz, lai neļautu Gazprom un citām gāzes piegādes kompānijām vēl vairāk palielināt savu ietekmi Eiropas energouzņēmumos, līdz ar to pie pašreizējās Eiropas enerģētikas politikas (jautājums gan, cik ilgi tā ģeopolitisko vētru ietekmē paliks līdzšinējā formā?) ir apšaubāms, ka pārdodamās E. ON akcijas varētu tiešā veidā nonākt Gazprom rokās. Kādi pircēji tad vēl Latvijas gāzes uzņēmuma akcijām paliek? Kaut kādi Rietumu ar enerģētikas sektoru saistīti investori, kas nav pārāk cerīgi, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai tiem liktos perspektīvs; investīciju vai pensiju fondi un Latvijas valsts, kam pēc dažu avotu teiktā ir pirmpirkuma tiesības uz Latvijas gāzes akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Latvijas Gāze: Regulators pieņēmis likumam neatbilstošus noteikumus

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lietotājiem sava patēriņa vajadzībām gāzi varēs piegādāt no alternatīviem avotiem, paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes šodien apstiprinātie dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumi.

Turpmāk dabasgāzes pārvades sistēmas un pazemes gāzes krātuves izmantošana un brīvo jaudu piešķiršana būs pārskatāma, atklāta un darbosies uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. Līdz šim trešo pušu piekļuve balstījās uz divpusējo vienošanos ar AS Latvijas Gāze, norāda SPRK

Noteikumi nosaka dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, pārvades sistēmas un krātuves brīvo jaudu lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību, gadījumus, kādos infrastruktūras operators drīkst pārtraukt vai ierobežot pārvades sistēmas un krātuves lietošanu, pārvades sistēmas operatora un lietotāju tiesības un pienākumus, norēķinu kārtību un sistēmā ievadītās un izvadītās dabasgāzes līdzsvarošanas jeb balansēšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas Gāze: Apgabaltiesa atzīst, ka AS Latvenergo nav tiesību saņemt dabasgāzi no ārvalstīm līdz 2017.gada 3.aprīlim

AS Latvijas Gāze, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgabaltiesa, izvērtējot AS Latvijas Gāze pieteikumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2016.gada 25.augusta lēmuma Nr.122 atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku, atzīst, ka AS Latvenergo nav tiesīga saņemt dabasgāzi no citiem tirgotājiem pirms 2017.gada 3.aprīļa. Attiecīgi – AS Latvijas Gāze nav jānodrošina trešo pušu pieeja dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai.

Saskaroties ar SPRK prettiesisko rīcību, cenšoties pretēji likumā noteiktajam atvērt dabasgāze tirgu pirms 2017.gada 3.aprīļa, AS Latvijas Gāze divas reizes ir vērsusies SPRK, lūdzot gan nodrošināt AS Latvijas Gāze ekskluzivitāti Latvijas tirgū kā to paredz 1997.gada 2.aprīlī parakstītais Privatizācijas līgums, gan pēc pirmā pieteikuma noraidīšanas, lūdzot pagaidu atkāpi saistībā ar iespējamiem finanšu riskiem, kas uzņēmumam rastos, priekšlaicīgi atverot dabasgāzes tirgu. Abas reizes SPRK noraidīja AS Latvijas Gāze pieteikumus.

Šodien Administratīvā apgabaltiesa ir lēmusi, ka visi SPRK lēmumi, kas saistīti ar dabasgāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada 3.aprīļa, ir pretrunā likumam, jo likums paredz dabasgāzes tirgus atvēršanu tikai pēc Privatizācijas līguma noslēgšanās. Līdz ar to SPRK jau sākotnēji bija jānodrošina AS Latvijas Gāze ekskluzivitāte Latvijas dabasgāze tirgū, nepieļaujot piegādes no citiem tirgotājiem vai avotiem. Ievērojot likumu prasības, AS Latvijas Gāze arī nav vajadzības vērsties SPRK ar prasību par pagaidu atkāpi iespējamo finansiālo zaudējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra

Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze Augstākajā tiesā pārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas atstāja spēkā Konkurences padomes uzlikto 2,2 miljonu eiro sodu. AS Latvijas Gāze uzskata, ka Konkurences padomes lēmums piemēro sodu ar atpakaļejošu spēku, neatbilst tiesiskās paļāvības principam un ir nesamērīgs, informē uzņēmumā.

Konkurences padome sodīja AS Latvijas Gāze 2013. gadā, uzskatot, ka uzņēmuma rīcība pret parādniekiem, kuriem gāzes padeve tika atjaunota vien pēc parāda nomaksas, neatbilst konkurences principiem. Vienlaicīgi Konkurences padome atzina, ka virknē šādu situāciju uzņēmums rīkojies pareizi. Sods tika piespriests par uzņēmuma darbību no 2009. līdz 2013. gadam.

Lai arī AS Latvijas Gāze nekavējoties pēc Konkurences padomes lēmuma mainīja savu parādu atgūšanas praksi, tomēr uzņēmums uzskata, ka sods ir piespriests prettiesiski un nesamērīgi.

Pirmkārt, laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aptuveni 100 lietās izskatīja un apstiprināja uzņēmuma darbības atbilstību likumiem un regulējumam. Arī pati Konkurences padome vairākos gadījumos sniedza apstiprinājumu par darbību pareizību un atzina, ka konkrētais jautājums nav padomes kompetencē, norāda uzņēmuma pārstāvis Vinsents Makaris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Eko Gāze direktoru Andreju Laškovu

Lelde Petrāne, 28.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Eko Gāze direktors Andrejs Laškovs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Auto gāzes jeb sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) nozare Latvijā ir ļoti jauna un, lielā mērā pateicoties mana tēva uzņēmēja garam, mūsu ģimenei ir iespēja piedalīties šī uzņēmējdarbības virziena attīstībā no pašiem pirmsākumiem. Tēva dibinātā uzņēmuma Eko Gāze pamatā ir ideja par zaļo vidi, veselīgu ekoloģiju un ilgtspējīgu biznesu. Tas, manuprāt, ir galvenais iemesls, kāpēc arī es esmu šajā uzņēmumā, proti, alternatīvajai degvielai saskatu reālas perspektīvas nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kalvītis: Dabasgāze savu vietu Latvijā saglabās

Sandris Točs, speciāli DB, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ar vienu roku tirgu atver, ar otru aizver

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 23.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvieši ir gatavi pārdot Latvijai dabasgāzi, bet līdz reālai gāzes tirgus atvēršanai mums vēl ir ejams tāls ceļš

Enerģētika ir viena no tām jomām, kur Latvijas politiķu publiskie paziņojumi ļoti bieži nesaskan ar faktiskajiem darbiem. Nesen ES prezidentūras laikā Latvija izrādīja iniciatīvu Eiropas Enerģētikas savienības izveidē un vismaz vārdos bija ne tikai par kopīgiem ES gāzes iepirkumiem no Gazprom, bet arī bija gatava teju vai virzīt visu Eiropas vienoto enerģētikas politiku. Kur tad aizvirzīja? Līdzīgi tagad ir ar dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola aktīvi tiekas ar Klaipēdas sašķidrinātā gāzes termināļa pārstāvjiem un augstām amatpersonām. Latvijai vajag alternatīvas gāzes piegādes! Izšķirošie likuma grozījumi ir pieņemti – bungu rīboņa un fanfaras. Taču, paskatoties uz realitāti, redzams, ka Enerģētikas likuma grozījumos ir ierakstīts jau labi zināmais fakts, ka Latvijā dabasgāzes tirgus tiks pilnībā atvērts tikai 2017. gada 3. aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru