Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Autogāzes vairumtirdzniecības tirgū, jau pirms apvienošanās SIA Eko gāze autogāzes piegādātājs bija SIA Latvijas Propāna gāze, kuras tirdzniecības apjomi ir pietiekami, lai piegādātu autogāzi arī citiem SIA Eko gāze konkurentiem. Tādējādi apvienošanās nevar radīt apstākļus, kas konkurentiem liegtu pieeju piegādēm.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā Latvijā nemainīsies autogāzes vairumtirdzniecības tirgus, būtiski nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis autogāzes mazumtirdzniecības un gāzes balonu tirdzniecības tirgos. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, apvienošanās darījumiem, kas atbilst Konkurences likumā noteiktajiem kritērijiem, nepieciešama KP atļauja. Tādējādi KP nodrošina valstisku kontroli pār tirgu koncentrēšanos, lai neveidojas tādas strukturālas izmaiņas, kuru rezultātā patērētāji cieš ilgtermiņā, jo tiem tiek ierobežotas izvēles iespējas vai preces un pakalpojumi jāiegādājas par nekonkurētspējīgu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā darba nedēļā degvielas cenas Rīgā turpināja sarukt, kamēr Tallinā un Viļņā degvielas cenas nemainījās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns bija nopērkams Tallinā, sekoja Viļņa, bet lētākā benzīna cena bija Rīgā. Augstākā cena dīzeļdegvielai bija Rīgā, bet zemākā tā bija Tallinā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena samazinājās par 2,2% un maksāja 1,119 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena saruka par 2,4% - līdz 1,029 eiro par litru.

Viļņā degvielas cenas nedēļas laikā nemainījās, litrs 95.markas benzīna maksāja 1,136 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,016 eiro par litru.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās 95.markas benzīns tāpat kā iepriekšējā piektdienā maksāja 1,259 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 0,999 eiro par litru.

Autogāzes cena Rīgā nemainījās un litrs autogāzes maksāja 0,545 eiro. Savukārt Viļņā autogāzes cena samazinājās par 10,9% - līdz 0,48 eiro par litru, bet Tallinā autogāzes cena saruka par 0,9% - līdz 0,559 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut UAB Vaizga iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA «Pirmas», iegādājoties SIA «Pirmas» kapitāla daļas, informē KP.

Konkurences padome nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA «Pirmas» darbība ir saistīta ar benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes vairumtirdzniecību. Savukārt Lietuvā reģistrētā UAB Vaizga īsteno netiešu izšķirošo ietekmi pār AS «VIADA Baltija», kuras darbība saistīta ar benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes mazumtirdzniecību Latvijas teritorijā.

Apvienošanās dalībnieki darbojas vertikāli saistītos tirgos, tāpēc KP vērtēja, kā apvienošanās ietekmēs benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā.

AS «VIADA Baltija» ir izveidots degvielas uzpildes staciju tīkls visā Latvijā, kur apmēram puse no tām atrodas Rīgā un tās tiešā tuvumā, savukārt pārējās stacijas ir izvietotas vairāk nekā 30 Latvijas pilsētās un apdzīvotajās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās bija vērojamas atšķirīgas degvielas cenu tendences - Rīgā tās palielinājās, Viļņā degvielas cenas nemainījās, bet Tallinā bija atšķirīgas cenu izmaiņas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Darba nedēļas beigās augstākā benzīna cena bija Rīgā, seko Tallina un Viļņa. Arī dīzeļdegviela visdārgākā bija Rīgā, seko Tallina, bet vismazāk dīzeļdegviela darba nedēļas beigās maksāja Viļņā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 3% - līdz 1,714 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpa par 1,8% - līdz 1,724 eiro par litru.

Viļņā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā piektdien 95.markas benzīns maksāja 1,534 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 1,654 eiro par litru, abiem produktiem maksājot tāpat kā pagājušajā nedēļā pirms Lietuvas valsts brīvdienas.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 0,6% - līdz 1,689 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 3% - līdz 1,619 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā un Tallinā pagājušajā darba nedēļā bija novērojams degvielas cenu kritums, savukārt Rīgā tās nav mainījušās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns arī šajā nedēļā bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena joprojām bija Viļņā. Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Viļņā. Rīgā šajā nedēļā «Circle K» uzpildes stacijās degvielas cenas bija stabilas, un, tāpat kā iepriekšējā piektdienā, litrs 95.markas benzīna maksāja 1,314 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,224 eiro.

Savukārt Viļņā 95.markas benzīna cena samazinājās par 0,6% un bija 1,177 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena šonedēļ kritās par 1,6% - līdz 1,077 eiro par litru. Vienlaikus Tallinā «Circle K» uzpildes stacijās degvielas 95.markas benzīna cena šonedēļ saruka par 0,3% un piektdien bija 1,363 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reorganizācija reģistrēta sašķidrinātās naftas gāzes tirgotājam un gāzes apgādes sistēmu projektētājam, uzstādītājam SIA Latvijas Propāna gāze.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka š.g. 15.novembrī uzņēmumam reorganizācijas ceļā pievienota SIA Eko gāze.

2018.gadā pievienotais uzņēmums apgrozīja 1,89 milj.EUR un gadu noslēdza ar 188,70 tūkst.EUR zaudējumiem. Tikmēr iegūstošais uzņēmums SIA Latvijas Propāna gāze 2018.gadā turpināja palielināt savu apgrozījumu un tas sasniedza jau 65,10 milj.EUR, bet peļņa palielinājās teju 3 reizes, pēc nodokļu nomaksas tai 2018.gadā esot 2,75 milj.EUR.

Autogāzes mazumtirgotāju ar 11 autogāzes uzpildes stacijām Rīgas reģionā SIA Latvijas Propāna gāze” 100% apmērā iegādājās pirms gada, 2018.gada 12.novembrī. Līdz tam uzņēmumam šajā kapitālsabiedrībā piederēja 51% kapitāldaļu, atlikušie 49% - Kiprā reģistrētajam Semental Holdings Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes piegādātāja SIA "Latvijas propāna gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 101,41 miljons eiro, kas ir par 78% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 7,7 reizes un bija 3,006 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn pamatdarbības virzieni saglabājās līdzšinējie - sašķidrinātās naftas gāzes tranzīts, imports, transportēšana, fasēšana, uzglabāšana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī gāzes apgādes sistēmu projektēšana, uzstādīšana un apkope privātmājām un uzņēmumiem.

"Latvijas propāna gāzes" saimniecisko darbību nodrošināja četras akcīzes preču noliktavas - Rīgā, Daugavpilī, Valmierā un Ventspilī. 2022.gadā autogāzes tirdzniecību "Latvijas propāna gāze" veica 49 autogāzes uzpildes stacijās, no kurām 30 atrodas Rīgas reģionā, sešas - Latgales reģionā, septiņas - Vidzemes reģionā un sešas - Kurzemes reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. aprīļa durvis saviem pircējiem vēra aptuveni 9 000 tirdzniecības vietu visā Latvijā, kas vairākus mēnešus bija slēgtas vai preces pārdeva ar tiešsaistes rīku starpniecību.

Arī mazie tirgotāji jau pirms atvēršanās ieviesa drošas tirdzniecības principus savos veikalos. Tirgotāji praksē īstenojuši daudzus drošas tirdzniecības principus – pircēju plūsmas kontroli un ierobežošanu, dezinfekcijas līdzekļu pieejamību, gaisa kvalitātes uzraudzību un vēl daudz citus piesardzības pasākumus, informē Ekonomikas ministrijā.

“No 7. aprīļa tika pielikts punkts preču sarakstiem, ļaujot cilvēkiem iegādāties tik vajadzīgās preces klātienē. Tirgotāji vairākkārt pierādījuši, ka ir gatavi ievērot visas drošas tirdzniecības prasības, un tagad tas ir novērojams praksē. Lai gan šajās dienās pie veikaliem ne reti novērojamas cilvēku rindas, analizējot Valsts policijas pārbaužu rezultātus tirdzniecības vietās, secināts, ka gan tirgotāji, gan pircēji noteikumus ievēro apzinīgi, saprotot, ka tikai tā mēs varam turpināt nodrošināt ikdienai nepieciešamo un nenonākt situācijā, kad jāievieš vēl stingrāki drošības pasākumi,” par pirmo nedēļu stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrāltirgus atdzimst jaunā veidolā

DB, 11.05.2021

Artis Druvinieks, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs.

Foto: no SIA “Rīgas Centrāltirgus” arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem

LETA, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Ja Lietuvā, ieejot vienā veikalā, pārējo mazumtirgotāju veikalos varu praktiski neiet, jo cenas ir gandrīz vienādas, tad Latvijā veikalu tīklos kādam produktam cena var atšķirties pat divas reizes," sacīja Gulbe.

Viņa arī atzīmēja, ka mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijas tirgū šo atšķirību ir samazinājusi. ""Lidl" ir nopietns spēlētājs, kas abiem pārējiem ["Maxima" un "Rimi"] nepatīk. Konkurence Latvijā ir zema, un tas arī ir iemesls, kādēļ pārmaksājam par pārtiku. Protams, pārāk liela konkurence arī nav laba, jo tad tirgotāji konkurē tik ļoti, ka spēki izbeidzas visiem," teica Gulbe.

Jautāta par secinājumiem pēc Konkurences padomes paziņotā, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem ir nepilnības, Gulbe minēja, ka risinājumi ir jāmeklē politiķiem, jo šajā gadījumā tirgotāji likumus nav pārkāpuši, izņemot godīgas tirdzniecības prakses likumā noteikto par labticību un godīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas tirgotājs gada nogalē mainīts par 76% biežāk nekā gadu iepriekš

LETA, 14.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mainīts 27 578 reizes, kas ir par 76% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, pavēstīja AS "Sadales tīkls" tirgotāju attiecību vadītājs Gatis Macāns.

Kompānijā informēja, ka "Sadales tīkls" nodrošina elektroapgādi aptuveni 1,1 miljonam fizisko un juridisko klientu objektu. 2021.gadā "Sadales tīkla" klientu objektos tirgotāji mainīti kopumā 80 873 reizes, kas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš, kad elektroenerģijas tirgotāji objektos tika mainīti 70 487 reizes. Klients vienā konkrētā objektā var būt elektroenerģijas tirgotāju mainījis arī vairākkārt.

Macāns skaidroja, ka, skatoties tirgotāju maiņas dinamiku 2021.gadā, tā pakāpeniski pieauga - ja pirmajā ceturksnī tirgotāji mainīti 16 505 reizes, tad gada pēdējā ceturksnī maiņas veiktas kopumā 27 578 reizes. Pērn visbiežāk elektroenerģijas tirgotājs mainīts 2021.gada oktobrī - 13 618 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Fragments no intervijas

Runājat par pieaugošo konkurenci, tirgotāji nereti tiek vainoti pie augstajām produktu cenām, jo īpaši situācijā, kad Latvija ilgstoši ir viena no inflācijas pieauguma čempionāta laureātēm visā Eiropas Savienībā, un neviens īsti nevar izskaidrot, kā tas iespējams!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Strādājam pie tā, lai tiktu atvērtas visas tirdzniecības vietas

Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, 26.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgotāji vēlas pārdot, pircēji – iepirkties. Kur rodas problēma, ja iesaistītās puses būtībā ir uz viena viļņa?

Pandēmija. Vīruss jau vairāk nekā gadu nosaka mūsu ikdienu, mākslīgi veidojot jaunus iepirkšanās paradumus un spiežot tirgotājus nemitīgi pielāgoties. Skaidras ir divas lietas – mēs nezinām, cik ilgi pasaules, Latvijas ekonomiku un ikviena cilvēka ikdienu ietekmēs Covid-19 vīruss, bet mums kā sabiedrībai ir jāspēj pielāgoties un jāļauj tirgotājiem turpināt savu darbību. Un ko tas paredz? Tas paredz, ka abām pusēm ir jāuzņemas atbildība.

Tirgotāji ir ieguldījuši lielus līdzekļus, lai ievērotu visas epidemioloģiskās drošības prasības un varētu uzņemt pircējus – durvis pircējiem pēc gandrīz pusgada pārtraukuma vēruši lielākā daļa veikalu, arī daļa tirdzniecības centros esošie veikali, kuriem ir atsevišķa ārēja ieeja. Būtībā epidemioloģiskās situācijas ietekmē tirdzniecības ierobežojumi vairs skar tikai atsevišķus veikalus tirdzniecības centros un pašus tirdzniecības centrus. Tāpēc valdība lēma par īres ieņēmumu krituma kompensāciju tirdzniecības centriem, kas ir solidārs vienreizējs atbalsts par negūtajiem ienākumiem no nomniekiem, kuri krīzes periodā nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar koronavīrusa Covid-19 dēļ Latvijā noteikto ārkārtas situāciju tirgotājiem obligāti jānodrošina distancēšanās attālums 2 metri starp pircējiem, šodien pēc Ekonomikas ministrijas un tirgotāju tikšanās informēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.

Tikšanās laikā valsts institūciju un uzņēmēju pārstāvji vienojās ieviest sekojošus pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību: tirgotājiem noteikt pienākumu tirdzniecības centros, tirgos un ielu tirdzniecības organizēšanas vietās redzamā vietā izvietot skaidri salasāmu aicinājumu apmeklētājiem būt sociāli atbildīgiem un kases zonā ievērot divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja; kases zonā nodrošināt divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja, piemēram, ar norādošām lentām.

Šāda prasība attiecināma uz tirdzniecības vietām virs 100 m2, bet mazākiem veikaliem šī prasība ir rekomendējoša. Vienlaikus tirgotāji tiek aicināti iespēju robežās īstenot citus pasākumus cilvēku, t.sk. veikalu darbinieku, plūsmas ierobežošanai tirdzniecības vietās, kas veicinātu Veselības ministrijas rekomendāciju ievērošanu attiecībā uz Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. aprīļa klātienes klientu apkalpošanu atsākuši arī auto saloni, kuros auto tirgotāji stingri ievēro visas valdības noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā veikt apmeklētāju plūsmas kontroli, izmantojot iepirkumu grozus, informē Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

"Lai arī klienti ar tirdzniecības groziņiem auto salonā izskatās visai komiski, auto tirgotāji un arī apmeklētāji ir gandarīti, ka vienu no lielākajiem dzīves pirkumiem atkal iespējams veikt klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos, rūpīgi iepazīstoties tirgotāju piedāvājumiem. Šis ir ļoti būtisks pavērsiens visai auto tirdzniecības nozarei, jo tieši pavasaris ir gadalaiks, kad ir lielākais pieprasījums pēc automašīnām," norāda A.Kulbergs.

Samaksa par neko 

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana,...

Viņš atgādina, ka pērn pavasarī, iestājoties pandēmijai, tirgus piedzīvoja 50% kritumu, turklāt auto ražotņu apturēšana negatīvi ietekmēja auto piegādes visa gada garumā. Viņaprāt, lēmums atļaut atsākt tirdzniecību bijis kritiski svarīgs, lai nozare varētu uzsākt atkopšanos, atjaunot darba vietas un atgūt pirmspandēmijas tirdzniecības apjomus, nodrošinot arī vismaz 200 miljonu nodokļu nomaksu valsts budžetā.

Auto pārdošanas apmēri Latvijā varētu samazināties par 35-40% 

Automašīnu pārdošanas apmēri šogad Latvijā varētu kopumā samazināsies par 35-40%, prognozē...

"Lai arī pēdējais pusgads attālinātā darbā bija sarežģīts gan tirgotājiem, gan klientiem, kopumā auto tirgotāji, gluži kā 2007. gada krīzē, nodemonstrēja neticamu spēju ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem un izdzīvot. Šis valdības lēmums ir gluži kā svaiga gaisa malks, pēc ilglaicīgas smakšanas. Neviens vairs nevēlas atgriezties ierobežojumos, tādēļ auto tirgotāji epidemioloģiskajām prasību ievērošanai pieiet ar vislielāko atbildību,” norāda A.Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lieli spēlētāji gāzes un elektrības tirgū, visticamāk, neienāks

Armanda Vilciņa, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģētikas tirgus ir ļoti mazs, tāpēc tuvākajos gados ir samērā zema iespēja sagaidīt jaunu un zināmu ārvalstu spēlētāju ienākšanu, norāda tirgotāji.

Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) reģistrā ir reģistrēti 45 elektroenerģijas un 29 dabasgāzes tirgotāji, taču būtiskāko tirgus daļu abos tirgos veido aptuveni septiņi spēlētāji. Līderpozīcijas joprojām saglabā bijušie monopolisti – AS Latvenergo un AS Latvijas Gāze (LG).

Iespēja izvēlēties

Elektroenerģijas tirgus ir pilnībā atvērts konkurencei kopš 2015. gada 1. janvāra, savukārt dabasgāzes tirgus – kopš 2017. gada 3. aprīļa. SPRK atzīmē, ka šo gadu laikā tirgotāju aktivitāte un konkurences līmenis ir pieaudzis.

"No reģistros esošajiem komersantiem darbību pašlaik uzsākuši 28 elektroenerģijas un 20 dabasgāzes tirgotāji, kas nozīmē, ka pašlaik abos tirgos aktīvi darbojas vairāk nekā 60% no reģistrētajiem. Interese uzsākt tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu ir arī jauniem tirgus dalībniekiem. Piemēram, šogad nepilnu sešu mēnešu laikā reģistrēti seši jauni elektroenerģijas un trīs dabasgāzes tirgotāji," stāsta SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: PVN samazināšana nav labākās zāles pret nabadzību un nevienlīdzību

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā, arī no politiķiem, nereti izskan idejas, ka samazināta PVN likme, piemēram, pārtikai vai zālēm ir lielisks instruments, lai šo produktu cenas padarītu lētākas, tādējādi īpaši palīdzot sabiedrības nabadzīgākajai daļai.

Šī ideja nav raksturīga tikai Latvijai, arī Francijā viena no dzelteno vestu prasībām ir samazināt PVN likmi pamata pārtikas precēm. Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka samazināta PVN likme nekādā gadījumā nav efektīvākais instruments nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai. Vispirms jau jāsāk ar skaudro patiesību, ka produkta gala cenas samazinājums nekad nebūs proporcionāls PVN likmes samazinājumam, jo daļu no samazinātā PVN sev paturēs tirgotāji un ražotāji. To spoži savā rakstā par samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem parāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš ar skaitļiem pierāda, ka šo produktu cenu samazinājums nav proporcionāls PVN likmes samazinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā tikai 11% MVU pārdeva savus produktus tiešsaistē - 2020./2021. gadā šis skaitlis potenciāli dubultosies, īpaši palielinoties interneta veikalu skaitam. Saskaņā ar SEB bankas veikto pētījumu nākamajos 3 gados gandrīz 30% no visiem pārdošanas apjomiem Baltijā būs no e-komercijas. Produktu pirkšana tiešsaistē ir izrādījusies daudz ērtāks veids, kā cilvēkiem iepirkties, un e-komercija noteikti nekur nepazudīs, it īpaši, kamēr Covid-19 pandēmija joprojām ir aktīva.

Palielinoties pārdošanas apjomam tiešsaistē, palielinās arī peļņas zudums, kas rodas darījumu izmaksu dēļ. Šo jautājumu ir atrisinājis igauņu FinTech startup uzņēmums Montonio.

Kas lieto Montonio?

Vairāk par 1100 tirgotāji ir jau pieteikušies lietot Montonio pēdējā ceturksnī. Kā visstraujāk augošais maksājumu uzņēmums Baltijā, Montonio kopš 2018. gada nodrošina savus e-komercijas norēķinu risinājumus. Tirgotāji Montonio pakalpojumus ir saņēmuši augstā kvalitātē, tāpēc, ar katru dienu vismaz 10 jauni tiešsaistes veikali Baltijā pievienojās Montonio. Montonio jau ir parakstījis līgumus ar vairākiem lieliem tirgotājiem, piemēram, iDeal, Goldtime un Elisa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi 14. septembrim?

Zane Veidemane-Bērziņa, ZAB Kronbergs Čukste Levin partnere, zvērināta advokāte, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākumam šis jautājums visdrīzāk raisa vien neizpratni un pretjautājumu – vai tad kaut kam ir jāgatavojas, un kas tad notiks 14. septembrī?

14. septembris ir diena, sākot ar kuru tiem finanšu nozares spēlētājiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, būs jāpiemēro stingrā klienta autentifikācija jeb tā sauktā SCA.

SCA ir autentifikācija, kas sastāv no vismaz diviem elementiem: zināšanas - tas, ko zina tikai maksātājs, piemēram, parole vai PIN kods; valdījums - tas, kas ir tikai maksātāja valdījumā, piemēram, tālrunis, kura esamību valdījumā apliecina tā ģenerēts vai saņemts OTP; neatņemamas īpašības - maksātājam raksturīgas īpašības, piemēram, pirkstu nospiedumi.

Prasība piemērot SCA tika ieviesta ES līmenī ar otro Maksājumu pakalpojumu direktīvu, savukārt detalizētas SCA piemērošanas kārtības izstrādāšana tika uzticēta Eiropas Banku iestādei (EBI), kuras darba rezultāti ir pieņemti saistošas ES Regulas veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO,VIDEO: 25 miljonus vērtā Ventspils koncertzāle gatavojas startam

Monta Glumane, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kopā ar Igaunijas kooperatīvu ieguldīs 100 miljonus eiro piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Igaunijā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Rīgā un Viļņā degvielas cenas šonedēļ nemainās, bet Tallinā kāpj

LETA, 21.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā darba nedēļā gan Rīgā, gan Viļņā degvielas cenas bijušas stabilas, taču Tallinā tās ir pieaugušas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Arī šajā piektdienā dārgākais 95.markas benzīns bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat arī augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet Viļņā - zemākā.

Rīgā gan 95.markas benzīna, gan dīzeļdegvielas cena «Circle K» degvielas uzpildes stacijās arī šajā nedēļā bijusi stabila – attiecīgi 1,262 eiro un 1,182 eiro par litru.

Tāpat Viļņā degvielas cenas «Circle K» degvielas uzpildes stacijās šonedēļ nav mainījušās - litrs 95.markas benzīna arī šajā piektdienā maksāja 1,199 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,13 eiro.

Savukārt Tallinā šajā nedēļā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena palielinājusies par 1,2% un bija 1,334 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpusi par 2,1% - līdz 1,274 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru