Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrāltirgus atdzimst jaunā veidolā

DB, 11.05.2021

Artis Druvinieks, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs.

Foto: no SIA “Rīgas Centrāltirgus” arhīva

Jaunākais izdevums

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Lai nodrošinātu paviljona rekonstrukcijas īstenošanu, tika nolemts, ka Zivju paviljons uz īstā Zivju paviljona rekonstrukcijas laiku tiks pārcelts uz Piena paviljonu, kas tika atbrīvots, nodrošinot piena produktu tirgotājiem tirdzniecības vietas atjaunotajā Gastronomijas paviljonā, saglabājot visu piena produktu sortimentu. 2019. gadā tika uzsākti arī Piena paviljona pielāgošanas darbi, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pagaidu Zivju paviljona darbību. Diemžēl 2019. gada maijā tā laika Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja negaidīti pieņēma lēmumu apturēt revitalizācijas projektu īstenošanu, kas nozīmēja ne tikai to, ka kanālmalas ārtelpa paliks tādā stāvoklī, kāda tā ir tagad, bet arī to, ka netiks atjaunoti pazemes tuneļi un pagrabtelpas. Zivju paviljona rekonstrukcija bez pagrabtelpu un tuneļu atjaunošanas būtu tehniski nepamatota, bet īstenot šo projektu pašiem nozīmēja papildus ieguldīt apmēram 2 miljonus eiro, kurus mēs nebijām plānojuši un kuru piesaiste nebija iespējama. Tādējādi Zivju paviljona rekonstrukcijas projekts un tā pārcelšana uz Piena paviljonu 2019.gada vasarā tika apturēta.

Savukārt 2019. gada nogalē pēc raidījuma Aizliegtais paņēmiens un visiem notikumiem Rīgas dome deva mums rīkojumu lauzt līgumus ar tā brīža Gogoļa laukuma ilgtermiņa nomnieku, kura apsaimniekotajā teritorijā arī notika kratīšanas saistībā ar nelegālo cigarešu tirdzniecību, un uzsāka Gogoļa laukuma atbrīvošanu no 90.gadu tirdzniecības moduļiem. Bet līdz ar moduļu nojaukšanu bez savām tirdzniecības vietām palika ļoti daudzi tirgotāji, kuri nekādā veidā nebija saistīti ar cigarešu mafiju. Saņemot satrauktu tirgotāju lūgumus, izprotot situāciju, kurā bija nokļuvuši tirgotāji, un apzinoties, ka uz kādu brīdi mūsu rīcībā bija tukšs bijušais Piena paviljons, kas uz to brīdi jau bija pārejas paviljons, tika pieņemts lēmums pārcelt rūpniecības preču tirgotājus uz tukšo paviljonu, saprotot, ka tajā brīdī tas bija vienīgais pareizais lēmums un tas būs īstermiņa risinājums. Ja nebūtu Covid-19 tirdzniecības ierobežojumu, rūpniecības preču tirdzniecība bijušajā Piena paviljonā tiktu uzsākta jau 2020. gadā.

Ja tas ir īstermiņa risinājums, kas notiks ar rūpniecības preču tirgotājiem nākotnē un cik ilgi tie atradīsies bijušajā Piena paviljonā?

Ņemot vērā, ka Rīgas Centrāltirgus teritorijā atrodas kādreizējais Rūpniecības preču tirgus, kas daudzus gadus iepriekš tika nodots nomā un kuru mums izdevās atgūt tikai 2020. gada aprīlī, šobrīd aktīvi tiek strādāts, lai saprastu, vai šis Rūpniecības preču tirgus varētu tikt atjaunots, kādā veidolā un kādos termiņos. Šajā brīdī šis izskatās vislabākais risinājums - izveidot vienotu, labiekārtotu rūpniecības preču un senlietu tirgu. Uz šo teritoriju varētu tikt pārcelta arī tā daļa tirgotāju no tirgus Latgale, kas vēlētos darboties sakārtotā vidē, tādējādi attīstot vietējiem un tūristiem pievilcīgu senlietu tirgu, bet mūsdienīgā veidolā. Par termiņiem pagaidām ir grūti spriest, bet, ja mūsu ideja radīs atbalstu, tie varētu būt divi gadi.

Kas tieši notiks ar bijušo Piena paviljonu nākotnē? Vai tur atgriezīsies piena produkcijas tirgotāji?

Domāju, ka tas vairs nebūs tikai Piena paviljons. Kā esmu minējis daudzās savās intervijās, šobrīd visu produktu pieprasījums un piedāvājums Rīgas Centrāltirgū ir sabalansēts. Tie laiki, kad lielu paviljonu varēja aizņemt tikai ar kādu konkrētu preču grupu, ir pagājuši, brīvā tirgus ekonomika diktē savus nosacījumus, iedzīvotāju skaits un pircēju plūsma ir tieši tāda, kāda tā ir, un visiem tirgotājiem ir nodrošinātas tirdzniecības vietas. Ir jābūt reālistiem. Pēc kāda laika, visticamāk, tur būs pagaidu Zivju paviljons, bet vēlāk, iespējams, tiks pārcelts Gaļas paviljons.

Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc ir samazinājies pircēju skaits? Kāpēc Āgenskalna tirgus un Kalnciema tirdziņš vienmēr ir apmeklētāju pilni?

Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas un arī Rīgas iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās, šodien aiz loga nav 1980. gads, kad Latvijā dzīvoja 2,5 miljoni iedzīvotāju. Protams, ļoti negatīvu ietekmi ir atstājusi masveida lielveikalu būvniecība Rīgas pilsētā. Ģimenei ar bērniem ir ērtāk aizbraukt līdz lielveikalam, kur var iegādāties visu nepieciešamo, aiziet uz kino vai ļaut bērnam paspēlēties bērnu istabā, bet, ja mēs vēlamies saglabāt tirgu kultūru, lielveikalu jautājums ir risināms politiskā līmenī. Diskusijas par tirgus kultūras saglabāšanu esam risinājuši ar daudziem citu Latvijas pilsētu tirgu vadītājiem, un visi esam nonākuši pie secinājuma, ka tirgus kultūra var tikt saglabāta, tikai veidojot apzinātus atbalsta vai aizsardzības mehānismus. Atbildot uz jautājumu, kāpēc Āgenskalna tirgus vai Kalnciema tirdziņš vienmēr ir pilni, atbilde laikam ir vienkārša - tirgu apmēri, tirgotāju skaits un pircēju skaits nav salīdzināmi. Minētajiem tirgiem ir savi tirgotāji un savi pircēji, bet, piemēram, Āgenskalna tirgus gadījumā tas ir viens paviljons, mūsu gadījumā tie ir pieci paviljoni, un šādu nesalīdzināmu lielumu uzskaitījumu var turpināt. Liela atšķirība ir arī tajā apstāklī, kad Rīgas Centrāltirgus vienmēr ir bijusi vieta, kur iepērkas cilvēki ar dažādu pirktspēju, mēs nevaram atļauties kļūt par tikai ekskluzīvu tirdzniecības vietu. Tirgum savā ziņā vienmēr ir piemitusi sociāla funkcija. To pierāda arī pieprasījums kaut vai pēc tām pašām rūpniecības precēm. Arī pie mums var atrast vietējos produktus, vietējos ražotājus un mājražotājus, bet pie mums var atrast arī ārvalstīs audzētus dārzeņus. Tieši daudzveidībā ir Rīgas Centrāltirgus burvība.

Vai jums neliekas, ka pircējus varētu atbaidīt nesakārtotā vide, bezpajumtnieki un cigarešu tirgotāji?

Darām patiešām daudz sakārtotas vides izveidei. Šogad no vecajiem lietussargiem tika atbrīvota Prāgas iela, kur jau vasaras sākumā tiks uzstādīti jauni tirdzniecības moduļi. Plānots, ka tirdzniecības moduļi uz Prāgas ielas atradīsies aktīvajā sezonā, bet ziemas sezonā Prāgas iela tiks nodota gājēju rīcībā. Šobrīd notiek slēgtās teritorijas konstrukciju mazgāšana un skatlogu sakārtošana, tirdzniecības galdu pārkārtošana, markīžu nomaiņa un citas mazas aktivitātes, kas padara tirgu skaistāku.Ļoti aktuāla un sāpīga tēma ir bezpajumtnieki. Kamēr Sarkanā Krusta naktspatversme atradīsies Rīgas Centrāltirgus teritorijā, tikmēr bezpajumtnieki arī būs. Vairāku gadu garumā esam griezušies pie pilsētas vadības ar lūgumu rast risinājumu un ļoti ceram, ka jaunā Rīgas dome beidzot atradīs iespēju patversmi pārcelt. Šis būtu ļoti svarīgs solis eiropeiska tirgus izveidē. Arī cigarešu tirgotāju skaits Rīgas Centrāltirgū pēdējos gados ir būtiski samazinājies, un šeit, izmantojot iespēju, vēlos pateikties policijas darbiniekiem par sadarbību.

Reizēm rodas sajūta, ka Rīgas Centrāltirgū nekas nenotiek. Kādi ir Rīgas Centrāltirgus attīstības plāni tuvākajai nākotnei?

Rīgas Centrāltirgū notiek daudzas lietas, iespējams, ne pārāk globālas, tāpēc iedzīvotāji to redz mazāk, bet mēs skaidri zinām, uz kurieni virzāmies. Lielu attīstības projektu īstenošanai ir nepieciešamas lielas investīcijas, un SIA Rīgas Centrāltirgus netiek un nekad nav ticis dotēts no pašvaldības budžeta, kas nozīmē, ka attīstībā mēs varam ieguldīt tikai tos līdzekļus, ko paši esam nopelnījuši. Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma saviem nomniekiem esam snieguši vairāk nekā 200 000 eiro atbalstu nomas maksas samazinājumos. Bet, runājot par nākotni, lielākie projekti tuvākajam laikam ir Rūpniecības preču tirgus teritorijas attīstība, ēdināšanas zonas attīstība, Zivju paviljona rekonstrukcija. Gada otrajā pusē plānots uzsākt darbu pie Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas izstrādes turpmākajiem 20 gadiem, un šeit noteikti lūgsim sabiedrības iesaisti, lai kopīgi veidotu Rīgas Centrāltirgus nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka SIA "Stockmann centrs" atsavinās liftus 13.janvāra ielā 8, ēkas Centrāltirgus pusē, trešdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajā likumprojektā noteikts, ka atsavināšana ir vienīgais veids dzelzceļa infrastruktūras projekta attīstībai.

"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji uzrunājuši "Stockmann centrs" un telpu īpašnieks saistībā ar liftu izbūves paredzamo nojaukšanu pieteicis zaudējumus, kurus veido liftu vērtība, ņemot vērā tā iegādes vērtību un atlikušo ekspluatācijas laiku, kā arī faktu, ka liftus nebūs iespējams izmantot pēc to nojaukšanas, liftu uzstādīšanas un to šahtas būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību, kā arī piekļuves koridora būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Rīgā sācies tirgus kultūras noriets?

Iveta Liniņa, mārketinga eksperte, Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atkāpusies Rīgas centrāltirgus valde

Db.lv, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amatiem atkāpusies SIA "Rīgas centrāltirgus" valde - priekšsēdētājs Artis Druvinieks un valdes loceklis Kaspars Zauls.

Amatpersonas informējušas par atkāpšanos Rīgas pilsētas izpilddirektoru un uzņēmuma kapitāla daļu turētāju Jāni Langi, informē Rīgas domē.

J.Lange norādījis, ka "Rīgas Centrāltirgum" nepieciešama jauna, spēcīga un izlēmīga vadība, kas spētu nodrošināt kapitālsabiedrības darbības rentabilitāti, veiktu nepieciešamās izmaiņas un pieņemtu konkrētus un pamatotus lēmumus, lai nodrošinātu mūsdienīgu, ilgtspējīgu un efektīvu darbību.

Centrāltirgus atdzimst jaunā veidolā 

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra...

Jaunas valdes izveidei tiks organizēts atklāts konkurss, bet līdz tam dalībnieku sapulcē ievēlēti pagaidu valdes locekļi, valdes priekšsēdētāja amatā ievēlot esošo uzņēmuma Juridiskās daļas vadītāju Māri Skudru un valdes locekļa amatā - finanšu jomas speciālistu, Rīgas domes Finanšu departamenta direktoru Uldi Rakstiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts atklāts konkurss būvprojekta izstrādei 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma infrastruktūras pielāgošanai zemās grīdas tramvaja parametriem, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Infrastruktūras atjaunošana un pārbūve krustojumā notiks, pielāgojot to zemās grīdas tramvaja parametriem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2021. gada 12. jūlijs plkst. 15.00.

11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā plānots esošo manuāli pārslēdzamo vienasmeņa pārmiju nomaiņa pret zemās grīdas tramvaja vagonu ekspluatācijas prasībām atbilstošām divasmeņu pārmijām, nodrošinot pārmiju darbības kontroles iespēju ar tālvadību, kā arī paredzot citu ar tramvaju kustības un sliežu ceļu ekspluatācijas apstākļu uzlabošanu saistītu pasākumu īstenošanu, tai skaitā sliežu ceļu pārbūvi; tramvaja kontakttīkla konstrukciju pielāgošanu; lietus ūdens novadīšanas risinājumu sliežu ceļu krustojuma zonā; intensīvas autotransporta satiksmes slodzei atbilstoša brauktuves seguma izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot vīrusam, pandēmijai un ierobežojumiem, nekustamā īpašuma tirgus nav panīcis, tas šogad ir bijis diezgan aktīvs un izteikta īpašumu cenu lejupslīde nav notikusi. Pārmaiņas gan piedzīvo īres segments, liecina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) veiktā biedru, sertificētu aģentu aptauja.

"Pandēmijas ietekmē, izvēloties starp dzīvokli un māju, cilvēki biežāk nosveras par labu mājas iegādei. To parāda pieprasījuma pēc zemes un privātmājām. Tajā pašā laikā daļa cilvēku, kas bija nolēmuši 2020.gadā iegādāties īpašumu, ir atlikuši darījumu uz nenoteiktu laiku, jo saistībā ar Covid-19 ir neziņā par rītdienu," stāsta SIA Codo Real partneris Tomass Riksis.

Eksperti: Jāveicina īres tirgus un jaunu projektu būvniecība reģionos 

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu...

Īres tirgū ir palielinājies piedāvājums, kas ir saistīts gan ar īstermiņa dzīvokļu pieplūdumu ilgtermiņa īrēs sektorā, gan ar to, ka daži attīstītāji, it īpaši luksusa segmentā, daļu no saviem dzīvokļiem piedāvājuši īrei. Lielāks piedāvājums ir viesis arī cenu korekciju - salīdzinot ar iepriekšējo periodu, vidējā īres cena ir samazinājusies par aptuveni 10-15%, teic T.Riksis.

Viņam prieks, ka turpinās Rail Baltica projekts, jau nākamā gada sākumā sāksies vērienīgi būvdarbi, modernizējot centrālo mezglu. Rīgas iedzīvotājiem nāksies kādu laiku saskarties ar neērtībām, taču nākotnē Centrāltirgus rajons kļūs skaistāks, ērtāks, Maskavas priekšpilsēta - iedzīvotājiem draudzīgāka, kā rezultātā tur tiks attīstīti gan jauni projekti, gan renovētas ēkas, domā T.Riksis.

2021.gadā joprojām būs aktīvs vidējās klases jauno projektu tirgus; attīstītāji turpina būvēt, kā arī iegādāties jaunus zemes gabalus.

Šīns: Visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti 

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt...

Luksusa klases projektu attīstītāji šobrīd ir vairāk nogaidoši, jo piedāvājums ir mazliet lielāks nekā pieprasījums.

"Un visbeidzot jāpiemin jaunais īres likums, ko visi nozares profesionāļi gaida ar lielu nepacietību un kuram vajadzētu stāties spēkā 2021.gada sākumā. Tas palīdzēs sakārtot īres tirgu, veicinās jaunu īres namu attīstību un uzturēšanu, kā arī mazinās ēnu ekonomiku. Saistībā ar to ir arī jūtama investoru un attīstītāju pastiprināta aktivitāte īres namu segmentā," atklāj T.Riksis.

Arī Starlex Real Estate vadītājs Egīls Smilktiņš un uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Artūrs Lazdiņš ir vienisprātis cerībās uz jauno īres tirgus regulējumu - tad valstī varētu kvalitatīvāk attīstīties īres tirgus, kā arī prognozējam veiksmīgāku sadarbību ar īres namu attīstītājiem.

"2020.gadā aktivitāte investīciju objektu tirgū nav norimusi. Daži no īpašumu pircējiem cerēja uz tirgus cenu būtisku korekciju, kura gan tā arī nenotika. Neapšaubāmi Covid-19 negatīvi ietekmēja viesmīlības, tirdzniecības un biroju platību segmentu. Tomēr vēlos izcelt Lidl aktivitāti tirdzniecības tīkla paplašināšanā. Tāpat ekspluatācija tika nodoti 44 tūkst. kvadrātmetru jaunu biroju platību, kas ir būtisks pieaugums šajā segmentā," komentē SIA Newsec LV valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs.

"Mūsu uzņēmums sekmīgi realizēja dažus lielākus pārdošanas darījumus (Berģu loģistikas centrs un tirdzniecības centrs Liepājā) investoriem, kas tikai apliecināja faktu, ka investoru apetīte objektu iegādei nav mazinājusies. Ja izdosies ierobežot Covid-19 izplatīšanos, prognozēju lielu tirgus aktivitāti visos nekustamā īpašuma segmentos," viņš prognozē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirmie masu vakcinācijas centri sāks darbu sestdien

LETA, 01.04.2021

Sestdien no plkst.10 būs pieejami trīs vakcinēšanas centri Rīgā - Ķīpsalas hallē, centrā "Atta" un Rīgas Centrāltirgus Gastro paviljonā (attēlā).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmie masu vakcinācijas centri pret Covid-19 astoņās Latvijas pilsētās sāks darbu sestdien, 3.aprīlī, liecina ceturtdien valdībai sēdei iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija.

Sestdien no plkst.10 būs pieejami trīs vakcinēšanas centri Rīgā - Ķīpsalas hallē, centrā "Atta" un Rīgas Centrāltirgus Gastro paviljonā. Šajā laikā darbu sāks arī centri Valmieras Kultūras centrā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Daugavpils Latviešu kultūras centrā un Daugavpils Kultūras pilī, Jēkabpils Sporta centrā, Zemgales olimpiskajā centrā Jelgavā, Liepājas Olimpiskajā centrā un Jūrmalas Sporta skolā. Visi šie centri strādās līdz plkst.18.

Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Jūrmalā izvietotie centri strādās arī svētdien, 4.aprīlī, kā arī pirmdien, 5.aprīlī. Savukārt Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī esošie centri darbosies tikai sestdien.

Komentāri

Pievienot komentāru