Jaunākais izdevums

Turpinot veiksmīgi uzsākto biržā kotētu uzņēmumu Finanšu datu analīzes un pētniecības programmu, kas tika ieviesta šā gada maijā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības atbalstam, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paplašina šo iniciatīvu, iekļaujot Baltijas valstu uzņēmumus.

Atbilstoši ERAB līgumam ar Nasdaq Baltijas biržām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, programmā tiek iekļauti trīs Baltijas uzņēmumi - AUGA group (Lietuva), HansaMatrix (Latvija) un Ekspress Grupp (Igaunija).

Programmas ietvaros izveidoto finanšu datu analīzes un pētniecības ziņojumu par AUGA group publicēšana tiek uzsākta ar šodienu, savukārt 15.decembrī tiks publicēts ziņojums par Ekspress Grupp un 18.decembrī ziņojums par HansaMatrix. Šie Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumi programmā piedalīsies divus gadus.

Programma, ko finansē TaiwanBusiness-ERAB Tehniskās sadarbības fonds, nodrošina finanšu datu analīzi un plašāku pētījumu klāstu par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas kotēti biržās Bulgārijā, Horvātijā, Ziemeļmaķedonijā, Rumānija, Serbijā un Slovēnijā. Ziņojumi bez maksas ir publiski pieejami programmas tīmekļa vietnē www.listed- sme.com. Līdz šim pētījumi ir uzsākti par 16 uzņēmumiem.

Programmas mērķis ir sagatavot bezmaksas publiski pieejamus, augstas kvalitātes analītiski pētnieciskus finanšu datu ziņojumus par biržā kotētiem uzņēmumiem, lai veicinātu informācijas pieejamību investoriem, tādējādi sekmējot tirgus likviditāti. Tirgus caurspīdīguma veicināšana, palielinot uzticamas informācijas apjomu, tiek uzskatīta par galveno priekšnoteikumu, lai veicinātu finansējuma pieejamību MVU.

Divu gadu pētniecības programmu vadīs WOOD & Company, investīciju banka, kas specializējas jaunajos tirgos (emerging markets). Programma ir pilnībā saskaņota ar Eiropas Komisijas mērķiem - Rīcības plāns kapitāla tirgus savienības izveidei, kurā kā viena no piecām prioritārajām jomām izcelta finansējuma, tostarp riska kapitāla, pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU.

"Mēs esam gandarīti par mūsu pētniecības programmas paplašināšanu, kas demonstrē investoru pieprasījumu tirgus informācijai, kā arī liecina par šo pētījumu kvalitāti. Pašreizējā koronavīrusa pandēmija ir pastiprinājusi nepieciešamību straujāk veicināt kapitāla tirgus attīstību Baltijas valstīs, un ERAB ar prieku to atbalsta," sacīja ERAB vadītājs Baltijā Ian Brown.

"Atbilstoši investēšanas pamatprincipam, vienmēr ir jāsaprot uzņēmums, kurā investējat. Viens no labākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir lasīt kvalitatīvu pētījumu par šo uzņēmumu. ERAB jaunā iniciatīva investoriem nodrošinās profesionālus bezmaksas pētījumus un veicinās uzņēmumu atpazīstamību un caurspīdīgumu. Un visbeidzot - pētījumu pieejamība palīdzēs investoriem pieņemt labāk informētus investīciju lēmumus," pauda Nasdaq Tallinn valdes priekšsēdētājs Kaarel Ots.

"Ātri un vienkārši pieejamu, kvalitatīvu pētījumu trūkums par uzņēmumiem ir viens no iemesliem, kas apgrūtina uzņēmumu centienus piesaistīt vairāk privātos investorus. Mēs ceram, ka šī ERAB atbalsta programma veicinās investoru informētību par biržā kotētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem un sekmēs lielāku tirgus likviditāti," pauda Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

"Baltijas biržās kotētu uzņēmumu iekļaušana profesionālos pētījumos veicinās mūsu uzņēmumu atpazīstamību gan vietējo, gan starptautisko investoru vidū. ERAB projekts ir vēl viens solis, kas veicinās padziļinātu pētījumu pieejamību par Nasdaq Baltijas biržu sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem," pauda Nasdaq Vilnius prezidents Saulius Malinauskas.

ERAB iegulda finanšu līdzekļus Baltijas valstīs kopš 1991.gada un līdz šim ir investējusi vairāk nekā 2,5 miljardi eiro vairāk nekā 280 projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prasmju trūkums rada nopietnas problēmas ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

LETA, 16.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasmju trūkums ir viena no nopietnākajām problēmām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Eiropas Savienībā (ES), secināts jaunākajā "Eirobarometra" pētījumā.

Tajā konstatēts, ka kvalifikācijas trūkuma problēma gadu gaitā ir pieaugusi, un tagad tā skar visas ES dalībvalstis un visas ekonomikas nozares.

Pētījums tika prezentēts ikgadējā Mazo un vidējo uzņēmumu asamblejā, ko organizēja Eiropas Komisija (EK) un ES prezidējošā valsts Spānija un kas no pirmdienas līdz trešdienai notika Spānijas Basku zemes galvaspilsētā Bilbao. Asambleja ir ES galvenais MVU veltītais pasākums, kurā piedalās simtiem politikas veidotāju.

Pētījums ļauj izprast prasmju trūkuma ietekmi uz MVU, un tas tiks izmantots EK politikas veidošanā.

"Eirobarometra" pētījumā secināts, ka prasmju trūkums ir nopietna problēma gan mazajos, gan vidējos Eiropas uzņēmumos, un par tādu to uzskata 53% mikrouzņēmumu (mazāk nekā 10 darbinieku), 65% mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) un 68% vidējo uzņēmumu (50-249 darbinieki).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts atbalstam MVU digitālajai transformācijai ir jābūt atkarīgam no uzņēmuma lieluma

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam, taču, ERAB vērtējumā, valsts ekonomikas lejupslīde būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas kritums šogad tiek lēsts 5% apmērā, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts maijā.

Komentējot šā gada prognozi, ERAB norāda, ka Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmē investīciju samazināšanās un biznesa pārliecības kritums pakalpojumu nozarē, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi.

Savukārt nākamajam gadam ERAB Latvijai paredz IKP kāpumu par 3,5%, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā tika lēsts maijā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas maijā, Igaunijas ekonomikas krituma prognoze šim gadam samazināta par diviem procentpunktiem, un tagad Igaunijas IKP lejupslīdi šogad ERAB sagaida 4% apmērā. Vienlaikus nākamajā gada ekonomikas pieauguma prognozi banka Igaunijai samazinājusi par trim procentpunktiem, paredzot 4% izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šā gada septembrī sagatavojusi piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības vienkāršošanai ārvalstīs, trešdien mediju pārstāvjiem sacīja EK Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta tiešo nodokļu, nodokļu politiku koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas departamenta direktors Bendžamins Eindžels.

Pašreiz situācijā, ja mikro, mazie un vidējie uzņēmumi vēlas veikt pārrobežu darbību, tiem jāmaksā nodokļi vairāk nekā vienā dalībvalstī, tiklīdz to darbībai ārzemēs tiek nodibināts pastāvīgs uzņēmums. EK piedāvājuma mērķis ir vienkāršot nodokļu sistēmu MVU, kas darbojas pārrobežu tirgos.

Atvieglojumu ieviešanas gadījumā MVU aprēķinātu nodokļus, pamatojoties tikai uz tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nodokļu noteikumiem, kurā atrodas uzņēmuma galvenais birojs.

MVU iesniegtu vienu nodokļu deklarāciju savas valsts nodokļu administrācijai, kas pēc tam šo deklarāciju nosūtītu pārējām dalībvalstīm, kurās MVU darbojas. Pēc tam katra dalībvalsts pārskaitītu arī visus no nodokļiem gūtos ieņēmumus valstīm, kurās atrodas pastāvīgie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas rekordaugstu līmeni - 358 miljonus eiro, salīdzinājumā ar 2021.gadu ieguldījumiem Lietuvā un Igaunijā pieaugot, bet Latvijā sarūkot, liecina bankas sniegtā informācija.

Investīciju pieaugumu vairoja rekordlielie ieguldījumi Lietuvā, kur 11 projektos tika investēti 208 miljoni eiro.

Tikmēr investīcijas Igaunijā pieauga no 56 miljoniem eiro 2021.gadā līdz 74 miljoniem eiro pērn.

Savukārt Latvijā ERAB pagājušajā gadā investēja 76 miljonus eiro salīdzinājumā ar 113 miljoniem eiro 2021.gadā.

2021.gadā ERAB Baltijas valstīs ieguldīja 294 miljonus eiro, cenšoties palīdzēt valstu ekonomikām pēc Covid-19 pandēmijas. Pērn investīcijas bija būtisks atbalsts valstīm, kurās pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā bija augsta inflācija, pieauga enerģijas cenas un samazinājās investoru interese, norāda ERAB.

ERAB Baltijas valstīs pērn investēja kapitāla tirgu un enerģētiskās drošības attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS” veicis Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauju, noskaidrojot “uzņēmēja DNS” jeb tās īpašības un prasmes, kas piemīt un ir svarīgas MVU vadītājam.

Kā būtiskākās vadītāja un līdera kvalitātes MVU vadītāji visbiežāk norāda psiholoģisko noturību (56%), spēju apvienot komandu (53%), riska uzņemšanos (50%), vizionāra spējas (46%) un spēju aizraut (36%).

“Kā rāda aptauja, Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk pašam izveidot nevis mantot, kurš augstāk par spēku un degsmi vērtē zināšanas un profesionalitāti. Viņš sevi vairāk vērtē kā piesardzīgu darītāju, nevis vizionāru. Vienlaicīgi Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk kontrolēt un būt kapteinim, taču viņš savu nepanāk ar spēku, bet drīzāk ar rūpēm un pacietību. Viņš ir arī gatavs riskēt un pieņemt pārmaiņas, jo statuss-quo nav tas stāvoklis, kurā viņam patīk atrasties. Tas, ko arī redzam no aptaujas, ka mazais un vidējais uzņēmējs ar visu savu sirdi ir savā biznesā, jo viņam svarīgs ir ne tikai gala rezultāts, bet arī pats process – viņš no tā “ķer kaifu”,” komentējot datus, stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) saglabājusi nemainīgu Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, un valsts ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas kāpums šogad tiek lēsts 3,5% apmērā.

Komentējot šā gada prognozi, ERAB norāda, ka vakcinācijas programmas gausais temps rada riskus bankas izteiktajai prognozei, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem varētu nākties saglabāties spēkā ilgāk. Tikmēr, pateicoties ārvalstu pieprasījuma kāpumam, eksporta nozare varētu atgūties ātrāk par mājsaimniecību patēriņu, bet investīcijām vajadzētu palielināties līdztekus ekonomiskās pārliecīgas pieaugumam.

Savukārt nākamajam gadam ERAB Latvijai paredz IKP kāpumu par 5,5%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas septembrī, Igaunijas ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam samazināta par vienu procentpunktu, un tagad Igaunijas IKP izaugsmi šogad ERAB sagaida 3% apmērā. Tikmēr nākamgad banka sagaida valsts ekonomikas pieaugumu par 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Scandagra Group” saņem ERAB zelta medaļu par vides un sociālajām inovācijām Baltijā

Sadarbības materiāls, 26.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Scandagra Group”, bioloģisko graudu tirdzniecības nozares līderis Baltijas valstīs, saņēmis zelta medaļu par vides un sociālajām inovācijām. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) šādu apbalvojumu uzņēmumam piešķīrusi par bioloģisko graudu nozares attīstības projektiem.

Prioritāte bioloģisko graudu nozarei

„Šī augstā atzinība, ko piešķīrusi ERAB mūsu uzņēmumam, ir milzīgs novērtējums mūsu komandai par paveikto darbu un apliecinājums par uzņēmuma darbības rezultātiem. Bioloģisko graudu nozare ir viens no būtiskiem uzņēmuma darbības virzieniem kopš mūsu uzņēmuma darbības sākuma 2006. gadā. Ik gadu mēs investējam lauksaimnieku izglītošanā, daloties zināšanās par labāko praksi. Pēdējā laikā ar šīm praksēm saistītajiem izmēģinājumiem Baltijā atvēlam līdz 500 000 eiro gadā. Šodien mēs vairāk nekā jebkad agrāk esam pārliecināti par ilgtspējīgas un drošas pārtikas ķēdes izveides nozīmi,” stāsta uzņēmumu grupas „Scandagra Group” izpilddirektors Julius Puodžiuvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas visu laiku otru augstāko līmeni - 323 miljonus eiro, salīdzinājumā ar 2022.gadu ieguldījumiem Latvijā sasniedzot rekordaugstu līmeni, bet Lietuvā un Igaunijā sarūkot, liecina bankas sniegtā informācija.

Investīciju pieaugumu vairoja rekordlielie ieguldījumi Latvijā, kur 11 projektos tika investēti 135 miljoni eiro.

Tikmēr investīcijas Lietuvā samazinājās no 208 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 150 miljoniem eiro pērn.

Savukārt Igaunijā ERAB pagājušajā gadā investēja 38 miljonus eiro salīdzinājumā ar 74 miljoniem eiro 2022.gadā.

Šo investīciju mērķis bijis atbalstīt uzņēmumus, kas darbojas gan visas Baltijas mērogā, gan vietējā līmenī, attīstīt reģiona atjaunīgās enerģijas potenciālu, stiprināt tā kapitāla tirgus, kā arī veicināt digitalizāciju un inovācijas, skaidro ERAB.

Ņemot vērā investoru apetītes samazināšanos, ko izraisījusi nenoteiktība reģionā saistībā ar karu Ukrainā, ERAB investīcijas ir aizpildījušas finansējuma trūkumu tirgū, nodrošinot komfortu ārvalstu investoriem, kas apsver investīciju veikšanu reģionā, norāda banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Covid-19 krīzē pērn no ES finanšu instrumentiem MVU sniegts 29 miljardu eiro atbalsts

Db.lv, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Parādsaistības un neparedzami ieņēmumi krīzes laikā īpaši apgrūtina MVU darbu

Kaspars Barons, faktoringa kompānijas Factris izpilddirektors Latvijā, 06.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā, pasliktinoties tirgus situācijai, vājinās daudzu uzņēmumu asinsrite jeb likviditāte, un tas rada vajadzību pēc apgrozāmajiem līdzekļiem.

Vienlaikus Latvijā turpinās kreditēšanas tempu kritums, kas nozīmē, ka daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir grūti piesaistīt finansējumu, ko veicina arī banku striktās kreditēšanas prasības. Viens no būtiskiem riskiem, ar ko krīzē sastopas MVU, ir neparedzami ieņēmumi un nevēlamas parādsaistības. Kādas ir iespējas mazināt šos riskus, lai veiksmīgāk pārvarētu krīzi?

Svarīgas garantijas un darījumu drošība

Izvērtējot 2020. gadu, kas pavadīts pandēmijas ēnā, Factris analīze liecina, ka lielākie zaudētāji bijuši tie MVU, kas nespēja izpildīt pārdošanas apjomu mazā pieprasījuma un pirktspējas dēļ, neizmantoja jaunus pārdošanas kanālus un uzturēja dīkstāvē darba spēku, telpas un iekārtas. Tāpat lielākam riskam krīzē pakļauti uzņēmumi, kas izmantojuši banku aizdevumus, kuri nenodrošina pret riskiem, kā arī uzņēmumi, kam pietrūka līdzekļu izejvielām un ražošanai nepieciešamajiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), investējot atjaunojamās enerģijas uzņēmumā “Sunly” 30 miljonus eiro, paudusi atbalstu zaļās enerģijas attīstībai Baltijas valstīs un Polijā.

Jau šobrīd “Sunly” izstrādes procesā ir vairāki saules un vēja enerģijas projekti arī Latvijā, kas spēs saražot aptuveni 2TWh.

ERAB ieguldījums ļaus “Sunly” veicināt un paplašināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, kas būtiski ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī stiprināt reģiona enerģētisko drošību. Banka uzņēmumā ieguvusi mazākuma līdzdalību, tādējādi noslēdzot “Sunly” 2022. gadā uzsākto investīciju piesaistes raundu, kopējam kapitāla apjomam šobrīd sasniedzot aptuveni 230 miljonus eiro.

ERAB Eiropas Enerģētikas nodaļas vadītājs Gregors Zieļinskis (Grzegorz Zielinski) uzsver: “Priecājamies uzsākt sadarbību ar “Sunly”, tādējādi atbalstot uzņēmuma ceļu uz tālāku attīstību. Strauji augoši atjaunojamās enerģijas uzņēmumi, tostarp arī “Sunly”, ir būtiski visa reģiona klimata mērķu sasniegšanai, un mēs ar nepacietību gaidām, kad varēsim sniegt savu pienesumu, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un sekmētu reģiona pāreju uz zaļo enerģiju.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Scandagra Group, bioloģisko graudu tirdzniecības nozares līderis Baltijas valstīs, saņem 30 miljonu eiro aizdevumu no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas

Sadarbības materiāls, 17.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir piešķīrusi 30 miljonu eiro apgrozāmo līdzekļu aizdevumu Scandagra Group, bioloģisko graudu tirdzniecības nozares vadošajai uzņēmumu grupai Baltijas valstīs. Tas ir uzskatāms par atbalstu ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses ieviešanai Baltijas valstīs ar mērķi uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības efektivitāti un samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju.

Vidi saudzējošs kurss 15 gadu garumā

„Bioloģisko graudu nozare ir viens no uzņēmumu grupas prioritārajiem darbības virzieniem kopš Scandagra Group darbības sākuma. 2021. gadā mēs atzīmējām 15. gadadienu šīs nozares līdera lomā Baltijas valstīs. Mēs uzskatām ERAB aizdevumu ne vien par atbalstu mūsu uzņēmumu grupas komercdarbībai, bet arī par labāku iespēju mūsu partneriem lauksaimniekiem virzīties ilgtspējīgas un vidi saudzējošas lauksaimniecības prakses virzienā,” Scandagra Group izpilddirektors Julius Puodžiuvelis.

Izpilddirektors arī uzsvēra, ka ilgtspējīga lauksaimniecība ir Eiropas Savienības stratēģijas „No lauka līdz galdam” pamatelements, lai sasniegtu 2030. gada mērķi – 25% ES lauksaimniecības prakses tiek realizēts ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā. Šādas stratēģijas īstenošanai nepieciešams palielināt bioloģisko graudu pieprasījumu, tādējādi stimulējot turpmāku pāreju no konvencionālās lauksaimniecības uz bioloģisku un vidi saudzējošu lauksaimniecības praksi. ERAB aizdevums Scandagra Group būs tieši šāds visaptverošs stimuls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauja liecina, ka būtiski – par 42 % – palielinājies to MVU skaits, kas pielāgojuši savas interneta mājaslapas dizainu dažādām mobilajām ierīcēm.

Šobrīd jau vairāk nekā pusei jeb 51 % MVU mājaslapu dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ pēdējo gadu laikā mājaslapas ir pielāgotas mobilajām ierīcēm, MVU atzīst ērtu pieejamību klientiem un iespēju piesaistīt un apkalpot vairāk klientu.

“Neapšaubāmi, ka Covid-19 izraisītā pandēmija un ierobežojumi lika daudziem uzņēmumiem pārdomāt, cik pieejami un ērti sasniedzami viņi ir klientiem digitālajā vidē, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Ne velti aptaujas dati arī rāda, ka divu gadu laikā vairāk nekā dubultojies to MVU skaits, kas uzskata, ka mājaslapu dizaina pielāgošana mobilajām ierīcēm ļauj piesaistīt vairāk klientu un trīskāršojies to uzņēmumu skaits, kas saredz iespēju gūt lielākus ienākumus. Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka aptuveni ceturtajai daļai jeb 25 % uzņēmumu, kuriem ir mājaslapas, tās nav pielāgotas mobilajiem telefoniem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 8 % Latvijas mazo un vidēju uzņēmumu vadītāju uzskata, ka par uzņēmēju var kļūt ikviens cilvēks, liecina "Tele2" un SKDS veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauja.

Uzņēmēji atzīst, ka, lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju, svarīgākas ir cilvēka personīgās īpašības nevis profesionālās zināšanas, kas iegūtas mācoties un uzkrājot pieredzi.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 37 % MVU vadītāju nezina, cik liels ir uzņēmuma apgrozījums. Kā atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts, tad šis parāda to, ka šie vadītāji visticamāk ņem aktīvu līdzdalību dažādu praktisko darbu veikšanā, piemēram, paši piedalās produkta izgatavošanā vai pakalpojuma sniegšanā, mazāk vērību pievēršot grāmatvedības skaitļiem.

"Mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji atzīst, ka sekmīgam uzņēmuma vadītājam ir gandrīz vienlīdz aktīvi savs laiks jāvelta gan uzņēmuma vadīšanai, gan arī jāņem aktīva līdzdalība dažādu praktisko darbu veikšanā. Saprotami, ka, palielinoties darbinieku skaitam uzņēmumā, palielinās to uzņēmumu vadītāju skaits, kuri uzskata, ka svarīgāk ir veltīt laiku vadīšanas procesiem," stāsta "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Baltijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums “SME Finance” jau aizdevis 1 miljardu EUR

Sadarbības materiāls, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance”, kas dibināts tikai pirms sešiem gadiem, kopš uzņēmuma darbības sākuma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jau izsniedzis aizdevumus 1 miljardu eiro apmērā. Aktīvākās nozares, kurās piešķirti aizdevumi ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, ražošana un pakalpojumu sniedzēji. Vislielākais klientu pieaugums fiksēts Latvijā un arī Igaunijā.

2022. gads “SME Finance” iesākās ar lieliskiem rezultātiem – 2021. gadā dubultots pārvaldītā kredītportfeļa apjoms, kā arī, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājušies ieņēmumi par 75 % – no 8 līdz 14 miljoniem EUR.

„Nepieciešamība pēc elastīga, ātra finansējuma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ērti pieejams elektroniski, ir milzīga. Esam arī piesaistījuši vairāk investīciju, kas ļāvis paplašināt MVU elektronisko finansējuma pieejamību un pakalpojumu klāstu.

“SME Finance” klientu skaits gada laikā pieaudzis no 950 līdz vairāk nekā 2100 klientiem, savukārt kredītportfelis palielinājies no 55 līdz 120 miljoniem EUR. Papildus uzņēmums pārvalda 44 miljonus EUR vērtu kredītportfeli, kas piešķirts Covid-19 skartajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbība ir saistīta ar lauksaimniecību, lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi u. c.”, stāsta “SME Finance” Latvijas filiāles vadītājs Jānis Diedišķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) Latvijai izstrādājusi jaunu stratēģiju 2021.-2026.gada periodam, nosakot divas prioritātes, teikts bankas publiskotajā paziņojumā.

ERAB ir atbilstoši pozicionēta, lai paātrinātu Latvijas pāreju uz zaļo ekonomiku un palīdzētu sasniegt valsts 2030.gada enerģētikas un klimata mērķus, samazinot siltumnīcefekta radošo gāzu emisijas un palielināto atjaunojamās enerģijas izmantošanu, norāda banka.

Balstoties uz ERAB stratēģiju pārejai uz zaļo ekonomiku un bankas ievērojamo pieredzi, banka apvienos investīcijas atjaunojamos enerģijas resursos ar politikas iesaisti. Tāpat banka piedāvā savas zināšanas, lai uzlabotu enerģētikas un resursu efektivitāti.

Tāpat ERAB piedāvā atbalstu privātā sektora uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai un tiešās investīcijas inovatīvos un augstas izaugsmes uzņēmumos, izmantojot strukturēto parādu un kapitāla produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EIB grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF), ir izsniegusi garantiju AS “Citadele banka”, lai atbalstītu jaunu aizdevumu nodrošināšanu uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs.

Šī ir pirmā EIB grupas šāda veida vienošanās ar AS "Citadele banka", kas nodrošinās kapitāla prasību atvieglojumu bankai un ļaus tai piešķirt vismaz 460 miljonus eiro papildu aizdevumos un līzingos uzņēmumiem Baltijā nākamajos trīs gados.

Ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās vides un ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību, šī vienošanās ir īpaši gaidīta un apliecina EIB grupas kā pretcikliska investora statusu.

20 % aizdevumu novirzot “zaļajiem” projektiem, šis darījums veicinās vietējās tautsaimniecības zaļo pārkārtošanos un palīdzēs mazināt kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vienlaikus AS “Citadele banka” saņems konsultatīvo atbalstu mehānisma Green Gateway satvarā ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra starpniecību apmācības, rīku un rokasgrāmatu izstrādes un darbvietā sniegta atbalsta veidā, lai kāpinātu bankas spēju apzināt un novērtēt “zaļos” projektus, kā arī ziņot par tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valodu tehnoloģijas uzņēmumu attīstībai un konkurētspējai

Artūrs Vasiļevskis, "Tilde" mašīntulkošanas biznesa vadītājs, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados notikusi valodu tehnoloģiju integrācija ar saistītajām disciplīnām, piemēram, robotiku, lietu internetu, mākoņdatošanu, nodrošinot strauju attīstību un iespēju pielāgoties biznesa vajadzībām un interesēm.

Šobrīd valodu tehnoloģijas ir kļuvušas daudz pieejamākas ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un tās ir ļoti rentabls ieguldījums biznesa mērķu sasniegšanai.

Mājaslapu tulkošana

Šobrīd uzvaras gājienu turpina digitālais mārketings, jo daudzviet pasaulē cilvēki ir spiesti mainīt paradumus un došanos uz veikaliem aizstāt ar iepirkšanos internetā. Tā ir iespēja arī mazākiem uzņēmējiem iekarot jaunus tirgus ārpus mītnes valsts. Tomēr “CSA Research” ir izpētījis, ka aptuveni 75% patērētāju labprātāk iepērkas mājaslapās, kas pieejamas dzimtajā valodā, savukārt gandrīz puse nekad neiepērkas vietnēs, kurās nav pieejami pakalpojumu vai produktu aprakstu tulkojumi. Tas nozīmē, ka pakalpojuma nodrošināšana attiecīgās valsts valodā ir būtisks faktors biznesa veiksmei, jo nepietiek ar tīmekļa lapu angļu valodā — lielākā daļa eiropiešu nepārvalda angļu valodu tik labi, lai iepirktos internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusotru gadu pēc pandēmijas sākuma gandrīz puse (45%) no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU) turpina strādāt attālināti, tomēr vairāk nekā ceturtā daļa (28%) no tiem labprāt atgrieztos atpakaļ birojos.

Tas secināts jaunākajā Tet biznesa klientu aptaujā, kurā piedalījās 151 uzņēmums. Pilnībā attālināti strādā nedaudz mazāk kā piektdaļa (17%) no aptaujātajiem uzņēmumiem, savukārt 29% birojā pavada dažas dienas nedēļā.

Rādītāji saglabājas nemainīgi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet veica līdzīgo aptauju. Tomēr novērojams, ka šobrīd krietni mazāk uzņēmumu, nekā pērn plāno pāriet uz attālināta darba modeli.

"Neskatoties uz prognozēm par to, ka attālinātais darbs ir uz palikšanu, aptaujas rezultāti MVU segmentā rāda, ka liela daļa uzņēmumu plāno nākotnē strādāt no birojiem. Ja 2020. gadā ceturtā daļa no tiem, kuri strādāja klātienē birojos, vēlējās ieviest attālinātu darbu, tad šobrīd situācija ir būtiski mainījusies – tikai 11% plāno to darīt nākotnē. Savukārt vairāk nekā 80% uzņēmumu nemaz neplāno attālinātu darbu," skaidro Tet IT drošības biznesa vadītājs un Tet grupas uzņēmuma Data experts izpilddirektors Deniss Rubens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) salīdzinājumā ar pārējo Baltijas valstu komersantiem šogad biežāk plāno attīstīt e-komerciju jeb pārdošanu internetā. Šāds plāns ir 18% Latvijas uzņēmēju, kamēr Lietuvā – 16% un Igaunijā – 12%, liecina Luminor bankas veiktā biznesa pārstāvju aptauja.

Tikpat daudz Latvijas uzņēmēju (18%) plāno tirdzniecību internetā saglabāt esošajā līmenī. Lietuvā šī brīža tirdzniecības apjomu plāno turpināt 12% aptaujāto, bet Igaunijā – 14%. Savukārt tikai 6% Latvijas MVU plāno atvērt e-veikalu, bet vēl 2% – uzlabot iepirkšanās sistēmu vai e-komercijas nodrošinātāju.

"Iepriecina, ka, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Latvijas uzņēmēji plāno biznesa attīstību. E-komercija piedzīvoja vēl neredzētu uzplaukumu pandēmijas laikā, visticamāk, arī nākotnē iepirkšanās internetā saglabās savu popularitāti. Līdz ar tehnoloģiju attīstību klientiem tiks piedāvāta arvien personalizētāka iepirkšanās pieredze, attīstīsies balss aktivizēta iepirkšanās, arvien vairāk sociālo mediju platformās būs integrēta e-komercijas funkcionalitāte. Sekošana līdzi jaunākajiem iepirkšanās paradumiem un to pielietošana biznesa attīstībai būs konkurētspējas priekšnoteikums," prognozē Luminor mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru