Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība (ES) ierosinājusi piemērot sankcijas bijušajai krievu olimpiskajai čempionei mākslas vingrošanā Aļinai Kabajevai, kurai, kā tiek uzskatīts, ir tuvas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonācis dokuments.

Tiek uzskatīts, ka Kabajeva ir māte vismaz trim Putina bērniem un ir iesaistīta Kremļa propagandas izplatīšanā.

Eiropas Komisija (EK) trešdien iesniedza apstiprināšanai ES dalībvalstīm jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi, kas paredz pilnīgu embargo Krievijas naftai, kā arī sankcijas vairākiem desmitiem cilvēku.

Ungārija, Slovākija un vairākas citas valstis pagaidām iebilst pret šīm sankcijām, vēloties iegūt tiesības neievērot Krievijas naftas embargo.

Ja visas ES dalībvalstis spēs vienoties par jauno sankciju paketi, Kabajevai tiks aizliegts iebraukt ES un iesaldēti ES esošie līdzekļi.

ES sankciju projektā norādīts, ka Kabajeva ir priekšsēdētāja kompānijas "National Media Group" direktoru valdē. Šai kompānijai ir akcijas gandrīz visos lielajos Krievijas valsts medijos.

ASV uzskata, ka Kabajeva ir iesaistīta Putina personīgās bagātības slēpšanā ārzemēs un viņa un viņas ģimene ieguvusi bagātību, pateicoties tuvajām attiecībām ar Putinu un viņa tuvāko cilvēku loku.

Jaunajā sankciju sarakstā iekļauti arī trīs Krievijas valsts ziņu aģentūras "Ria Novosti" žurnālisti par līdzdalību valdības propagandas izplatīšanā, Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils, militārpersonas, kas tiek turētas aizdomās par kara noziegumiem Bučā, un Kremļa preses pārstāvja Dmitrija Peskova ģimenes locekļi.

Kopš Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimu, ES piemērojusi sankcijas jau 1091 cilvēkam un 80 juridiskām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Padomi uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā

Uldis Upenieks, Citadele valdes loceklis un Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības un ASV noteiktās finanšu sankcijas pret Krieviju ir ļoti nozīmīgas un atkarībā no notikumu attīstības Ukrainā var kļūt vēl plašākas, ietekmējot tos Latvijas un Baltijas valstu uzņēmējus, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā.

Lai palīdzētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, banka Citadele sagatavojusi padomus uzņēmējiem, kas vēlas turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.

Ņemot vērā sankciju plašo ietekmi, skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas līdz šim sadarbojušies ar partneriem no Krievijas vai Baltkrievijas, šīs partnerattiecības var kļūt ievērojami apgrūtinātas vai atsevišķos gadījumos – pat neiespējamas. Ja uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu valsti, uz kuru attiecas sankcijas, banka var lūgt iesniegt papildu informāciju par atsevišķiem maksājumiem vai par darbību kopumā, kā arī, lai pieprasītu informāciju par darījumu partneriem Krievijā un Baltkrievijā, to īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un šo preču gala saņēmējiem. Ņemot vērā, ka arī bankām jāievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas visās valūtās, banka patur tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, uz kuriem attiecas sankcijas, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tie pārkāpj vai apiet sankcijas. Svarīgi ir strādāt caurspīdīgi, uzņēmējiem un bankām sadarbojoties, jo kļūdas, kas rezultējas starptautisku sankciju pārkāpumos, var nozīmēt līdzekļu iesaldēšanu un atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ceturtdien paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krieviju, sodot to par iebrukumu Ukrainā.

Kopš Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, ASV un citas rietumvalstis ir piemērojušas bezprecedenta sankcijas Krievijas ekonomikai, cita starpā valsts centrālajai bankai un lielākajām finanšu institūcijām.

Baidens runā par stāvokli valstī martā paziņoja, ka ASV strādā pie tā, lai konfiscētu jahtas, luksusa dzīvokļus un privātās lidmašīnas, kas pieder bagātiem krieviem, kuri saistīti ar Putinu.

ASV Finanšu ministrija šodien identificēja divas jahtas "Graceful" un "Olympia" kā īpašumus, kuros ieinteresēts Putins. Krievijas prezidents ir vairākkārt devies izbraucienos ar šīm jahtām, un vienā no šādiem braucieniem pērn Melnajā jūrā viņu pavadīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievija uzraudzīs pārtikas produktu eksportu uz "naidīgām" valstīm

LETA--AFP, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien paziņoja, ka Maskava rūpīgi uzraudzīs pārtikas produktu eksportu uz "naidīgām" valstīm, kas pret Maskavu noteikušas sankcijas saistībā ar tās īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ņemot vērā pārtikas produktu deficītu pasaulē, mums šogad būs jābūt piesardzīgiem ar piegādēm uz ārvalstīm un rūpīgi jāuzrauga šādu produktu eksports uz valstīm, kas acīmredzami ir naidīgi noskaņotas pret mums," norādīja Putins.

Tāpat Putins pavēstīja, ka Krievijas pārtikas produktu ražošanas jauda spēj pilnībā apmierināt iekšzemes vajadzības un aicināja amatpersonas aktīvāk īstenot importa aizstāšanu.

Krievijas prezidents arī uzsvēra uz nepieciešamību atrisināt loģistikas un apdrošināšanas jautājumus, lai atjaunotu mēslošanas līdzekļu eksportu.

"Novērojams [mēslošanas līdzekļu] deficīts un cilvēki tos pirks. Neviens negrib nomirt no bada," sacīja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rinkēvičs: Pirmajā sankciju paketē pret Krieviju ietvertas bankas, politiķi un finanšu sektora elementi

LETA--AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Ārlietu padome vienojās par sankciju noteikšanu pret Krieviju, pirmajā sankciju paketē ietverot bankas, politiķus un finanšu sektora elementus, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Savukārt ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka ES dalībvalstis ir vienojušās par sankcijām, kas nodarīs lielu kaitējumu Krievijai.

Dalībvalstis lēmumu par sankciju piemērošanu Krievijai pieņēma vienbalsīgi neformālā sanāksmē Parīzē, paziņoja Borels.

Tikmēr Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijas eskalācijas gadījumā sekos nākamie soļi. Pēc ārlietu ministra paustā, lēmumi ir koordinēti ar transatliantiskajiem partneriem.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka konkrēti sankcijām pakļauto saraksti tiks publicēti drīzumā.

Borels jau atklājis, ka cita starpā sankcijas būs vērstas pret Krievijas parlamenta locekļiem, kas atbalstīja Donbasa "tautas republiku" atzīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kanāda piemēro sankcijas Krievijai un nosūta uz Austrumeiropu papildspēkus

LETA--REUTERS/CP24, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda piemērojusi Krievijai ekonomiskās sankcijas par agresiju pret Ukrainu un nosūtīs papildu karavīrus uz NATO austrumiem, tostarp Latviju, paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Sankcijas Krievijai piemērojušas arī ASV, Eiropas Savienība (ES), Vācija, Lielbritānija, Austrālija un Japāna.

Trudo otrdien paziņoja, ka Kanādas valdība aizliegs kanādiešiem slēgt darījumus ar tā dēvētajām Doņeckas un Luganskas "tautas republikām", kuru "neatkarību" Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu un Krievijas parlamenta locekļiem, kas balsoja par Doņeckas un Luganskas neatkarības atzīšanu.

Kanāda arī piemēros sankcijas divām Krievijas bankām un aizliegs jebkādus darījumus ar tām, paziņoja Trudo.

Viņš paziņoja, ka apstiprinājis arī papildu 460 karavīru nosūtīšanu NATO austrumu flanga stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos

LETA--AFP; DB.LV, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sociālajā tīklā Twitter raksta, ka "Putina prasība par gāzi norēķināties rubļos ir centiens atjaunot rubļa konvertējamību (tas nav tikai kursa jautājums). Iespējams vēlāk lūgs rietumu bankas pievienoties RUB maksājumu sistēmai, lai iegūtu kontroli maksājumos. Šai šantāžai nedrīkst pakļauties".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos paaugstinās gāzes cenu

LETA, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos nozīmēs dabasgāzes sadārdzināšanos, kā arī izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, pauda banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidroja, ka šāda lēmuma mērķis, visdrīzāk, ir stiprināt novārdzināto Krievijas rubļa kursu, mazināt sankciju ietekmi uz Krievijas finanšu sektoru, kā arī veicināt dabasgāzes cenu kāpumu biržā. Gan rubļa vērtība, gan gāzes cena trešdien, 23.martā, pēc šī paziņojuma pieauga.

Buceniece informēja, ka līgums starp "Gazprom" un dabasgāzes pircējiem Eiropā ir divpusējs. Viena puse bez otras puses piekrišanas diez vai var šo līgumu grozīt, nosakot jaunu maksājumu valūtu. Ja pircējs nepiekrīt, ļoti iespējams, ka līgums zaudē spēku.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Ekonomiste norādīja, ka šobrīd Briselē notiek Rietumvalstu sarunas par jaunām sankcijām pret Krieviju un Maskavas pieprasījumi mainīt norēķinu valūtu var paātrināt atteikšanos no Krievijas gāzes. Tomēr, pēc viņas teiktā, jāsaprot, ka galvenais iemesls, kāpēc tas vēl līdz šim nav izdarīts, ir vairāku Eiropas valstu koncentrēšanās uz savām ekonomiskajām interesēm, kas traucē panākt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo vienprātību.

Pat, ja Eiropas puse vēl nebūs gatava pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un piekritīs jaunajiem nosacījumiem, līgumu pārslēgšana, visticamāk, aizņems ilgāku laiku, prognozēja Buceniece. Toties gāzes cena biržā reaģē uzreiz, vairojot Krievijas ienākumus no gāzes eksporta. Tādējādi ietekme uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ekonomiku šobrīd ir dārgākas gāzes izskatā.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka šāds Putina lēmums ir pretsolis ieviestajām sankcijām, veikli manipulējot ar vēl atlikušajām ietekmes svirām. Tā tiek mēģināts norādīt Rietumiem, ka atsevišķos momentos Krievija vēl var diktēt nosacījumus, ko var izcili izspēlēt arī kā propagandas materiālu iekšzemē.

Gašpuitis skaidroja, ka tas Kremlim šajos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. Šādi nosacījumi izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, kam jānodrošina apstākļi, iesaistoties ar Krievijas puses finanšu sistēmu, lai potenciālie darījumi notiktu. Tāpat šādi nosacījumi sarežģī sankciju īstenošanu. To Krievija atkal var izspēlēt kā informatīvo kampaņu par ieviesto sankciju absurdumu. Gašpuitis pieļāva, ka šāds solis Krievijai arī sniedz efektīvāku kontroli pār ārvalstu valūtas plūsmām.

Ekonomista ieskatā, šis Krievijas solis neietekmēs tempu ar kādu Rietumi virzīsies, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem. Procesa virzību noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrasti un izveidoti alternatīvi enerģijas piegādes avoti.

Vienlaikus Gašpuitis norādīja, ka lēmums samaksu par gāzi pieņemt rubļos var nedaudz paskubināt tos, kas šobrīd ar lielu entuziasmu šajā procesā neiesaistās.

Tāpat Gašpuitis atzīmēja, ka nav jāšaubās, ka Krievija nevilcināsies izspēlēt līdzīgus gājienus arī turpmāk.

Latvijas Bankas pārstāvji iepriekš atzina, ka Putina paziņojums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos ir nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, taču ilgākā termiņā veicinās straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem.

"Ja neskaita iespējamus papildu tehniskus sarežģījumus norēķinos, tad šis lēmums vairāk ir vērtējams kā simbolisks un nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, jo Krievija jau iepriekš pieņēma lēmumu, ka lielākajiem eksportētājiem, tostarp "Gazprom" 80% no saviem ārvalstu valūtu ieņēmumiem jākonvertē uz rubļiem," pauda Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā norādīja, ka jebkurā gadījumā Krievijas ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas ārzemēs valūtas tirgū pastāvīgi nodrošina ārvalstu valūtas piedāvājumu apmaiņai pret Krievijas rubļiem.

Vienlaikus, pēc Latvijas Bankā minētā, vidējā un ilgā termiņā šis lēmums veicinās vēl straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem un agresorvalsts grimšanu tālākā nabadzībā.

Jau vēstīts, ka Putins trešdien, 23.martā, paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Putins parakstījis dekrētu samaksai par gāzi no "nedraudzīgajām" valstīm tikai rubļos

LETA--MEDUZA/INTERFAX, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien parakstījis dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa, pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Pēc Putina teiktā, pašreizējo līgumu par Krievijas gāzes piegādi darbība tiks apturēta, ja pircēji neizpildīs jaunos nosacījumus, kas paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos.

Putins uzsvēra, ka gadījumā, ja gāzes pircēji atteiksies par gāzi norēķināties rubļos, Krievija to uzskatīs par līguma pārkāpumu.

Rietumvalstis "saņēma gāzi, samaksāja mums eiro, kurus pašas arī iesaldēja, un var uzskatīt, ka mēs piegādājām gāzi faktiski par velti", Krievijas prezidenta teikto citē laikraksts "Kommersant".

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ukraina oficiāli iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā

LETA--UNN, 27.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina oficiāli iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ukraina oficiāli iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā. Pieprasām saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena genocīds izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju," tviterī raksta Zelenskis.

Viņš aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir vairākkārt paziņojis, ka iebrukuma mērķis ir novērst genocīdu pret krieviski runājošajiem Ukrainā.

Nedēļās pirms uzbrukuma Putins vairākkārt bez jebkādiem pierādījumiem apgalvoja, ka Ukraina vēloties iznīcināt krieviski runājošos Austrumukrainā. Pirmdien viņš apšaubīja Ukrainas tiesības pastāvēt un nodēvēja Ukrainas valdību par neonacistu režīmu, ko atbalsta Rietumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK brīdina, ka maksāšana rubļos par Krievijas gāzi būs sankciju pārkāpums

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) brīdinājusi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, ka pakļaušanās Krievijas prezidenta Vladimira Putina prasība "nedraudzīgajām valstīm" par Krievijas gāzi maksāt rubļos pārkāps ES sankcijas, kas tika noteiktas Maskavai pēc iebrukuma Ukrainā, ziņo aģentūra "Bloomberg".

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Pēc Putina teiktā, pašreizējo līgumu par Krievijas gāzes piegādi darbība tiks apturēta, ja pircēji neizpildīs jaunos nosacījumus, kas paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Putins uzsvēra, ka gadījumā, ja gāzes pircēji atteiksies par gāzi norēķināties rubļos, Krievija to uzskatīs par līguma pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri otrdien noteiks sankcijas Krievijai par Austrumukrainas separātisko veidojumu atzīšanu un tālāku karaspēka izvietošanu kaimiņvalsts teritorijā, pavēstīja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

"Protams, mūsu atbilde būs sankciju formā, kuru mērogu izlems ministri. Esmu pārliecināts, ka tas būs vienbalsīgs lēmums," žurnālistiem Parīzē sacīja ES augstākais diplomāts.

Sankciju dokumenta teksts tiek izstrādāts rīta pusē, kamēr ministri Parīzē piedalās Indijas un Klusā okeānu valstu forumā.

Lēmums tiks pieņemts "šajā pēcpusdienā" ārkārtas sanāksmē, kas tiks rīkota paralēli forumam.

Otrdien tiks izziņotas arī ASV un Lielbritānijas sankcijas.

"Krievijas karaspēks jau ir iegājis Donbasā, mēs Donbasu uzskatām par Ukrainas daļu," sacīja Borels.

Līdzīgi kā ASV arī ES Krievijas karaspēka ienākšanu Donbasā neuzskata par vispārēju iebrukumu, kam atbilstoši Rietumu līderu pēdējo mēnešu laikā solītajam būtu jāseko sevišķi sāpīgu sankciju noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Avens un Fridmans plāno apstrīdēt ES noteiktās sankcijas pret viņiem

LETA--REUTERS, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās un nepamatotās" Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret viņiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien stājās spēkā sankcijas pret "Alfa-Bank" līdzīpašnieku Fridmanu un šīs bankas padomes priekšsēdētāju Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

ES sankcijas pamatoja ar to, ka "Avens ir viens no [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem" un Fridmans ir "augstākā ranga Krievijas finansists un Putina tuvākā loka atbalstītājs".

Fridmans un Avens paziņojuši, ka esot "dziļi šokēti par uzkrītoši nepatiesajām aizdomām, kas paustas ES regulējumā ar mērķi pamatot, kādēļ pret viņiem vērstas sankcijas".

Viņu paziņojumā teikts, ka tie ar "visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem" apstrīdēs "nepatiesās un nepamatotās" sankcijas, kas "nepamatoti un lieki kaitē viņu daudzo darbinieku, klientu, partneru un iesaistīto dzīvei un labklājībai".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Tomēr pamatā militārs, nevis sankciju pretspēks

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skan katru dienu bravūras pilni dažādu valstu politiķu paziņojumi par aizvien jaunām un it kā bargām sankcijām pret Krieviju, kas novērsīšot tās agresiju Ukrainā, taču, jo tālāk rit laiks, jo lielāks pamats būt skeptiskiem par to, vai sankcijas tiešām ir tik efektīvas, kā tās publiski piesaka.

Vairāk nekā mēnesi norisinās karš Ukrainā (ja neskaita to, kas jau kopš 2014. gada), vismaz sankciju dēļ Krievija nav pārtraukusi karot. Pat Krievijas rubļa vērtība gan pirms mēneša būtiski nokritās, taču tad nostabilizējās un, kas ne mazāk dīvaini, pat uzlabojās pēc Putina vēstījuma, ka Krievija par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

Labi, Krievijai nu apgrūtināta bruņojuma ražošana, taču vecās rezerves vēl nav izlietotas, tās joprojām izmanto. Vienīgais, kas tiešām ir efektīvs, – ieroču, munīcijas un speciālā aprīkojuma dāvinājumi Ukrainas armijai, kura pati nu spējīga pakāpeniski atkarot okupētās teritorijas. Ja šī kara sākumā bija cerības, ka esam vēsturisku pārmaiņu liecinieki, proti, ka ekonomiskās blokādes priekšā konvencionāla karadarbība būs izrādījusies bezjēdzīga, tad tā tomēr nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis karu Eiropā, un visa atbildība par sekām gulstas uz viņa pleciem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Vienlaikus viņš norāda, ka Latvija joprojām ir drošībā. "Mēs tuvākajā laikā plānojam konsultēties ar sabiedrotajiem par tālākajiem soļiem," informē Pabriks.

Viņš novēl spēku un izturību ukraiņu tautai, kuru ir piemeklējusi šī nelaime.

Kā ziņots, Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls '"Doždj" vēsta, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, arī no Kijevas, pienāk ziņas par sprādzieniem, tiek vēstīts par uzbrukumiem militārajiem objektiem un desanta izsēdināšanu.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņo, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Vācijas prezidents pirmoreiz atzīst savu kļūdīšanos par Krieviju

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.

Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti Lielbritānijas futbola kluba "Chelsea" īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, "Alfa Group" konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma "Magnitogorsk Iron & Steel Works" (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem "Alfa Group" akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja "Rosoboronexport" izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma "Mechel" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora "Rosseti" izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas "Pirmā kanāla" izpilddirektors Konstantīns Ernsts, "Stankoflot" īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas "Yandex" izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja "EuroChem" izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi, atzīmējot, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka ekonomiskās sankcijas nespēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tostarp pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. "Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus," viņš teica.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus - ekonomikas izaugsmi un tamlīdzīgi, bet tas ir ilgtermiņa instruments ar grūti prognozējamu ietekmi.

Tāpat viņš minēja, ka sankcijas, kas tēmētas pa lielajiem stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem, nozarēm, kapitālu un finanšu sektoru, lielos vilcienos ir iezīmētas pareizi, bet to precīza ievērošana būs liels izaicinājums. Turklāt, pie pašreizējā pavērsiena, tās nāktos tēmēt arī uz plašāku sabiedrības labklājības ietekmēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) tiek veidotas papildus sankciju paketes pret Krieviju un Baltkrieviju, "Latvijas Radio 1" raidījumā "Krustpunktā" stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš skaidroja, ka visas Krievijas bankas vēl nav atslēgtas no SWIFT sistēmas, kā arī papildus var uzlikt sankcijas kriptovalūtu tirgošanai un pirkšanai un Krievijas kuģu nonākšanai ES ostās.

Turklāt, kā uzsvēra ministrs, ir nepieciešams visas sankcijas, kas tiek uzliktas Krievijai, pielāgot arī Baltkrievijai. Šādā veidā tiek mazināta iespēja Krievijas valdībai apiet noteiktās sankcijas.

Rinkēvičs atgādināja, ka ļoti būtiska ir sankciju ievērošanas pārbaude, tāpēc esot nepieciešams veidot speciālas dienesta grupas, kas izsekos līdzi, vai sankcionētie cilvēki joprojām neiegūst peļņu no īpašumiem vai uzņēmumiem Eiropā vai citās valstīs, kur pret viņiem ir vērstas sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iesaldēti un pārtraukti darījumi - ģeopolitiskās situācijas radītās blaknes Latvijas komercdarbībā. Kā risināt?

Karīna Šarikova, advokātu biroja "TGS Baltic" zvērināta advokāte, 24.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

2021.gada izskaņā kokrūpnieki cēla trauksmi par Latvijas kredītiestāžu lielo piesardzību darījumos ar Baltkrieviju. Savukārt vairākas citas Latvijas kompetentās institūcijas, tostarp Latvijas Banka, norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējums varētu rādīt sarežģījumus uzņēmējdarbības veikšanā tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet ne Latvijas ekonomikai kopumā. Arī praksē ir zināmi gadījumi, kad uzņēmēji lūguši sniegt konsultācijas saistībā ar banku izteikto piesardzību darījumos ar Baltkrievijas komersantiem to pārstāvētajai valstij piemēroto sankciju dēļ. Tas apliecina, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma radītās blaknes uzņēmējus skar pat visai tieši un liek meklēt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" apturējis pasta sūtījumu pieņemšanu uz Ukrainu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Ukrainā izsludināto kara stāvokli un pārtraukto aviosatiksmi.

Savukārt uz Ukrainu adresētie sūtījumi, kas vēl nav izsūtīti no Latvijas, tiks uzglabāti "Latvijas pasta" sūtījumu apstrādes kompleksā. Situācijai mainoties, tie tiks virzīti saņēmējiem Ukrainā vai atgriezti nosūtītājiem.

Vienlaikus naudas pārvedumi uz Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju var nebūt izpildāmi.

Vidēji uz Ukrainu no Latvijas ar "Latvijas pasta" starpniecību tiek sūtīts līdz 300 reģistrētu sūtījumu nedēļā, neskaitot vēstules un vienkāršās sīkpakas. Patlaban sūtījumu apstrādes kompleksā ir 50 uz Ukrainu neizsūtītu pasta sūtījumu.

Ja sūtījums uz Ukrainu vēl nav izsūtīts, atrodas "Latvijas pastā" un klients vēlas to uzreiz saņemt atpakaļ, uzņēmums aicina sazināties ar "Latvijas pasta" Klientu centru: 67008001, 27008001, "[email protected]" vai sociālo tīklu profilos. Arī citu jautājumu vai neskaidrību gadījumā par pasta sūtījumu piegādēm "Latvijas pasts" aicina vērsties uzņēmuma Klientu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru