Jaunākais izdevums

Mūsdienās biroja darbinieka tehniskais aprīkojums mainās – svarīgākas kļūst mobilās ierīces, bet ar printeri dalās vairāki kolēģi

«Tipisks biroja komplekts ir daži portatīvie datori bez lokāliem serveriem, dati glabājas mākonī, ātrs interneta pieslēgums, viena drukas iekārta uz visiem. Vēlams, lai tai ir krāsainas drukas iespēja, bezvadu internets, iespēja drukāt divpusēji, skenēt, kopēt, bet faksu vairs nevajag,» saka Kaspars Vītols, SIA Biroja tehnika vadītājs. SIA Rolling izpilddirektores Gintas Bisenieces novērojumi liecina, ka visbiežāk uzņēmumi izvēlas vienu melnbaltu daudzfunkciju printeri, vienu krāsaino printeri un vienu papīra smalcinātāju. «Agrāk katram darbiniekiem bija printeris uz sava galda, bet tagad uzņēmumi izvēlas nopirkt vienu lielāku un jaudīgāku iekārtu, ko izmanto vairāki darbinieki,» viņa teic. Vairāk pērkot tādus printerus, kuriem ir lētāki kārtridži, un gandrīz nemaz nepērk drukas ierīces, ko var pieslēgt tikai pie viena datora. Tāpat palielinājusies interese par papīra smalcinātājiem – šī tendence varētu būt saistīta ar Vispārējo datu aizsardzības regulu.

«Mūsdienu e-laikmetā par dinozauru var uzskatīt faksus, pēc tiem gandrīz nav pieprasījuma,» saka Ivars Rūja, SIA Inter-Rīga projektu vadītājs. Arī K. Vītols teic, ka fakss ir vajadzīgs tikai īpašos gadījumos.

Maina, kad saplīst

Runājot par to, cik bieži uzņēmumi maina tehniku, AS Capital Korporatīvo klientu attiecību vadītājs Ģirts Pāpe teic, ka viss ir atkarīgs no uzņēmuma politikas. Telefonus maina reizi vienā līdz divos gados, planšetdatorus – reizi trijos gados, portatīvos un stacionāros datorus – reizi trijos līdz četros gados, serverus – reizi sešos septiņos gados. «Ir divu veidu klienti. Vieni plāno IT tehnikai paredzēto budžetu un tehniku pērk plānveidīgi. Otri neko neplāno un jaunu tehniku pērk, kad vecā saplīst vai iznāk jauns modelis,» novērojis Ģ. Pāpe.

K. Vītols stāsta, ka uzņēmumi maina tehniku tad, kad esošā sāk niķoties – dators «bremzē», printeris neņem lapas un smērē, nevar izdrukāt divpusēji, grūti ieskenēt, dokumentu smalcinātājs visu laiku iestrēgst. «Uzņēmumi nedomā savlaicīgi un pērk tad, kad vecā tehnika sāk lūzt. Tad vajag steidzami un tiek pieņemti lēmumi «uz karstu galvu». Es ieteiktu par to domāt laicīgi, veikt drukas iekārtu un datoru auditu, konsultēties ar finansēs un tehniskā jomā kompetentiem speciālistiem,» viņš teic. Arī G. Biseniece spriež, ka pārsvarā uzņēmumi tehniku maina tikai tad, kad iepriekšējā saplīst, vai arī tad, kad jaunās operētājsistēmas «nedraudzējas» ar veciem printeriem. «Mazs skaits uzņēmumu tehniku maina plānveidīgi,» tā viņa. I. Rūja piebilst, ka iekārtu maiņas biežumu nav iespējams vispārināt un katrā uzņēmumā ir individuāla pieeja – ir gan tādi, kas iekārtas izmanto, kamēr tās darbojas un pieejamas rezerves daļas, gan tādi, kuri plānveidīgi veic iekārtu maiņu. Tomēr vairums jaunas drukas iekārtas iegādājas tad, kad esošā iekārta savu laiku ir nokalpojusi.

Visu rakstu lasiet 2. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena pārrakstīšanās kļūda Uzņēmumu reģistra (UR) darbā var novest pie uzņēmuma īpašumu zaudēšanas, liecina SIA AM Birojs šā gada vasaras pieredze.

«2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,» Dienas Biznesam atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

SIA NULE 11 pieder 58,33% no SIA AM Birojs kapitāla daļām, bet pārējās daļas iepriekš piederēja trijām personām. Viena no šīm personām atsavināja savas daļas citai personai, veicot izmaiņas dalībnieku reģistrā. Atbilstoši Komerclikuma 187. 1. pantam UR tiek iesniegts jauns SIA AM Birojs dalībnieku reģistra nodalījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas advokātu birojs "Primus Derling", Igaunijas "Derling Primus" un Lietuvas "Walless" ir pieņēmuši lēmumu apvienot spēkus, lai veidotu jaunu, vienotu Baltijas mēroga advokātu biroju, kas strādās ar nosaukumu "Walless".

Jaunā "Walless" biroja mērķis ir kļūt par pirmo izvēli juridisko pakalpojumu nozarē – gan klientiem Latvijā, gan tiem, kas strādā starptautiski.

Trīs valstu biroji turpmāk strādās, lai veidotu pilnībā integrētas juristu komandas. Jaunais "Walless" birojs apvienos simts juristus birojos Rīgā, Tallinā, Tartu un Viļņā. "Walless" komandai ir iegūta prakse uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos, kapitāla tirgu jautājumos, banku un finanšu nozarēs, kā arī fintech, nekustamo īpašumu un nodokļu jomās, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanā "balto apkaklīšu" noziegumu jautājumos.

"Mēs redzam, ka arvien biežāk mūsu klientu darbības dimensija sniedzas ārpus Latvijas robežām. Tādēļ spēja piedāvāt patiesi integrētas, dažādu kompetenču speciālistu komandas visas Baltijas mērogā ir ikdienas nepieciešamība. Mēs mērķtiecīgi veidojam jauno "Walless" biroju, lai ietu vienā solī ar šīm nozares tendencēm," komentē "Primus Derling" partnere Kristīne Gaigule – Šāvēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksportspēja: Atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā

Linda Zalāne, speciāli DB, 21.05.2019

“Pitstop” ir Azerbaidžānas ceļu infrastruktūras projekts, kura ietvaros tiks izvietoti 52 apstāšanās punkti, kuros iespējams atpūsties, paēst un iegūt tūrisma informāciju. Šādi paviljoni izvietoti uz četrām noslogotākajām automaģistrālēm Azerbaidžānā, kuras ved uz Gruziju, Krieviju, Irānu kā arī tūristu apmeklēto atpūtas vietu Gabala Azerbaidžānas Ziemeļos.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 11. jūlijā Vides pārraudzības valsts birojs SIA Eolus ir izdevis atzinumu par vēja elektrostaciju parku «Dobele» un «Pienava» būvniecības ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā atļauj izbūvēt 35 no sākotnēji plānotās 51 vēja turbīnas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Paredzams, ka Tukuma novadā varētu tikt izbūvētas 22 vēja turbīnas, bet Dobeles novadā – 13. Divas no atļautajām vēja turbīnām iespējams izbūvēt tad, ja SIA Eolus izdosies vienoties ar pieguļošo zemju īpašniekiem un pārvietot tās ārpus nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām.

«Atļauto vēja turbīnu skaits ir pilnībā pietiekams, lai šis projekts būtu ekonomiski pamatots un mēs iesim uz priekšu ar tā turpmāku izstrādi. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums ir ļoti svarīgs solis projekta attīstības procesā un mēs esam ļoti priecīgi par to, cik detalizēti Vides pārraudzības valsts birojs ir analizējis iecerētā parka darbību un ietekmi uz apkārtējo vidi. Mēs šīs prasības noteikti pilnībā ņemsim vērā un esam pārliecināti, ka mūsu projekts veidos labo praksi vēja parku izveidei Latvijā nākotnē,» saka Gatis Galviņš, SIA Eolus valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek pārdotas radošā digitālā satura mārketinga aģentūras "New Black" telpas, liecina uzņēmuma vadītāja Artura Medņa ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Darījuma cena 294 600 eiro.

"Baigi negribam pārdot, taču, pa diviem gadiem esam izauguši, un nu vairs tajā nepietiek vietas jauniem kolēģiem," sociālajā tīklā "Facebook" raksta A.Mednis.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka norādītajā vietā šāda veida birojs ir samērā unikāls piedāvājums. Pēc A.Medņa domām, līdzīgu tirgū nav. Tiek pārdota atsevišķa ēka ar savu ieeju, augstiem griestiem un plašiem logiem visā augstumā.

"New Black" birojs atrodas Miera ielā, Rīgā. "Ērta satiksme kā ar sabiedrisko, tā privāto. Blakus dažādi restorāni un pusdienu kafejnīcas, veikali, sporta zāles, baseini, skolas un bērnudārzi," raksta A.Mednis.

Birojs ir pilnībā mēbelēts ar pēc pasūtījuma Latvijā ražotām mēbelēm - iebūvēts skapis drēbēm, skapis dokumentiem, WC, ergonomiska virtuve, pārrunu telpas un galdi - viss veidots no metāla un koka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) šā gada nogalē plāno pārcelties uz biroja kompleksu Rīgā, Talejas ielā 1, no trīs dažādām adresēm - Vaļņu 28, Mucenieku 3 un Smilšu ielas 1, kas ļaus samazināt telpu platību un izmaksas, informē VNĪ.

Birojs tiks veidots atbilstoši aktivitātēs bāzēta biroja principiem. Vienlaikus tas kļūs par VNĪ attīstītā koncepta «Nākotnes birojs» valsts pārvaldei pilotprojektu. «Būsim pirmie Latvijas publiskajā sektorā, kas baudīs iespējas un priekšrocības, ko dod darbs šāda koncepta birojā,» informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Biroju kompleksā Talejas ielā 1, kas plašāk pazīstama kā Valsts Ieņēmuma dienesta atrašanās vieta, šobrīd ir brīvas platības, kas tiek pielāgotas mūsu vajadzībām. Mūsu komandai, pārceļoties uz vienotu biroju Talejas ielā 1, tiks samazināta esošā kopējā izmantotā platība par 45% (no 3690 m2 uz 2055 m2). Kopumā rēķinām, ka telpu uzturēšanā nepilnu piecu gadu laikā ietaupīsim aptuveni miljonu eiro. Lielāko daļu atbrīvotās telpas Vecrīgā, pielāgojot lietotāja vajadzībām, plānojam izmantot valsts pārvaldes vajadzībām,» norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs A.Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Martinsona advokāts Didzis Vilemsons aģentūrai LETA pagaidām nekomentēja, vai viņa klients ir aizturēts.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka kādā krimināllietā birojs veic procesuālās darbības, taču nekomentēja, vai šajā kriminālprocesā aizturēts Martinsons.

Birojs saprot sabiedrības interesi, bet vienlaikus lūdz plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un sabiedrību būt saprotošiem un ļaut birojam dažas dienas strādāt un veikt nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības. Tiklīdz tas būšot iespējams, neapdraudot izmeklēšanu, KNAB sola sniegt papildu informāciju.

Aģentūrai LETA zināms, ka Martisona aizturēšana nav saistīta ar izmeklēšanām pret Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas ekspremjeram liek maksāt 4,9 miljonus eiro par 2014.gada referendumu

LETA--AFP, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas revīzijas birojs pirmdien licis atmaksāt Katalonijas ekspremjeram Arturam Masam un vēl deviņām citām amatpersonām 4,9 miljonus eiro, kas no valsts līdzekļiem iztērēti 2014.gada neatkarības referenduma sarīkošanai.

Masam 2017.gadā tika aizliegts divus gadus ieņemt valsts amatus, jo viņš atbalstījis simboliskā balsojuma sarīkošanu, ko tiesas bija pasludinājušas par nelikumīgu.

Viņa amata pēctecis Karless Pudždemons pērn Katalonijā sarīkoja vēl vienu neatkarības referendumu.

Revīzijas birojs, kas pārrauga valsts līdzekļu tērēšanu, norādīja, ka Mass un deviņi viņa administrācijas locekļi ir atbildīgi par līdzekļu tērēšanu 4,9 miljonu eiro apmērā 2014.gada novembra referendumam.

Līdzekļi tērēti, lai izveidotu referenduma tīmekļa vietni, iegādātos 7000 datoru, kas tika izmantoti skolās un citās sabiedriskās ēkās izveidotajos balsošanas iecirkņos, nodrukātu biļetenus un reklamētu referendumu, skaidroja birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB rosina apsūdzēt uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un bijušo basketbolistu Valteru

LETA, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par tirgošanos ar ietekmi ierosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, uzņēmēju un bijušo basketbolistu Valdi Valteru un uzņēmēju Haraldu Balodi.

KNAB informēja, ka birojs lūdzis prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai sākt kriminālvajāšanu pret trim personām par tirgošanos ar ietekmi.

Pēc KNAB sniegtās informācijas, kāda juridiska persona bija vērsusies tiesā pret kādu pašvaldību saistībā ar būvniecības detālplānojuma izstrādi. Lai atrisinātu domstarpības ar pašvaldību sev vēlamajā veidā, juridiskās personas pārstāvji vērsušies pie kādas fiziskas personas, lai tā ietekmētu konkrētās pašvaldības amatpersonu, jo uzskatījuši, ka šai fiziskajai personai ir ietekme uz pašvaldības amatpersonu.

Apmaiņā pret «palīdzību» juridiskās personas pārstāvji apsolījuši fiziskajai personai juridiskās personas kapitāldaļas. Pēc KNAB sniegtajām ziņām, uz projekta realizācijas laiku daļa no juridiskās personas kapitāldaļām pārgājušas fiziskās personas rīcībā. Pēc šādas vienošanās pašvaldība ar juridisko personu noslēgusi mierizlīgumu tiesvedībā, informēja KNAB. Pret nevienu pašvaldības amatpersonu birojs gan šajā lietā nav vērsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) plāno ieviest jaunu funkciju, proti, liela apjoma informācijas analīzi par korupcijas riskiem, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šodien pastāstīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

"Ja tiks ieviesta šāda funkcija, tad mums būs tiesības masīvā veidā apkopot lielu daudzumu informācijas no visiem valsts datu reģistriem. Ar analītisku rīku palīdzību varēsim mēģināt noteikt, vai parādās kādi potenciālie pārkāpumi, kur nepieciešama padziļināta izpēte," skaidroja Straume.

Tāpat birojs ar analītiķu palīdzību spētu konstatēt korupcijas riskus nozarēs, konkrētās iestādēs, iepirkumos vai konkrētām amatpersonām.

"Šī funkcija dotu KNAB iespēju vērsties pie atbildīgajām institūcijām un lūgt pieņemt attiecīgus lēmumus, proti, novērst korupcijas riskus, pirms noticis noziegums. Šādā veidā tiktu atslogota biroja kapacitāte, kas pretējā gadījumā būtu jāvelta nozieguma izmeklēšanai," uzsvēra Straume.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienojot vairāku reģistru datus, izveidots virtuālais kredītbirojs

Lelde Petrāne, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar decembri Latvijas kredītu devējiem būs pieejams virtuālais kredītbirojs – tiešsaistes risinājums, kurš vienā kredītvēstures izziņā apvieno ziņas par visām personas kredītsaistībām un ienākumiem. Ziņu avoti ir abi Latvijā licencētie kredītinformācijas biroji – “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) un “CREFO Birojs”, kā arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tiešsaistes risinājums apkopo informāciju par personu no trim datu bāzēm, reāla laika režīmā veic kredītsaistību ziņu analīzi, izslēdzot dublikātus, gadījumos, ja parāda informācija ir noziņota abiem kredītbirojiem, kā arī uzreiz aprēķina personas kredītmaksājumu un ienākumu attiecību, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadlīnijām patērētāju kreditēšanas jomā.

Tas nozīmē, ka Latvijas kredītu devējiem tagad ir vienkopus un uzreiz pieejami personas dati, kas nepieciešami atbilstoši maksātspējas izvērtēšanas prasībām. “Tagad informācija par personas ienākumiem un kredītsaistībām, kas glabājas abos kredītinformācijas birojos, tiek apkopota vienā atskaitē un tas notiek uzreiz - reālā laika režīmā. Aprēķinos iestrādāti PTAC noteiktie rādītāji patērētāju kreditēšanas nozarei, kas ierobežo personai izsniedzamo kredītu maksimālo summu, atkarībā no ienākumiem. Šis risinājums ir radīts, lai samazinātu laiku kredīta izsniegšanas lēmuma pieņemšanai, vienlaicīgi izpildot PTAC prasības attiecībā uz patērētāja maksātspējas izvērtēšanu,” skaidro KIB valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Ar aizdomām par Rīgas satiksmes konsultantu fiktīvu nodarbināšanu KNAB vērsies policijā

LETA, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar aizdomām par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) konsultantu fiktīvu nodarbināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsies Valsts policijā, informēja KNAB.

Izvērtējot auditorkompānijas «Ernst&Young» sagatavoto RS biznesa pārbaudes ziņojumu, KNAB konstatējis, ka tajā ietvertā informācija liecina par iespējamu RS amatpersonu izdarītu krāpšanu, jo ar dažādiem konsultantiem noslēgtie uzņēmuma līgumi, iespējams, ir fiktīvi.

Ievērojot Kriminālprocesa likumā noteikto institucionālo piekritību, KNAB 15.aprīlī izanalizēto informāciju par minētajiem faktiem nosūtījis Valsts policijai turpmākai pārbaudei atbilstoši kompetencei, informēja KNAB.

Birojs joprojām turpina citu ziņojumā norādīto faktu pārbaudi.

Jau ziņots, ka KNAB, vērtējot auditorkompānijas «Ernst&Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju RS, bija sācis vismaz trīs resoriskās pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz ar bijušo robežsardzes priekšnieku Garbaru aizturēti divi ceļu būves uzņēmuma Igate darbinieki

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) līdz ar bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku (VRS) Normundu Garbaru aizturējuši divus SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» darbiniekus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka aizturētie ir divi «Igates» darbinieki, kuri bijuši saistīti ar robežjoslas infrastruktūras projektu. «IDB jau kādu laiku ir pieprasījis no uzņēmuma ziņas par šo projektu un «Igate» sadarbojās ar IDB, sniedzot prasīto informāciju,» sacīja Stundiņš.

2015.gadā VRS noslēdza ar SIA «Ceļu būvniecības sabiedrību «Igate»» vienošanos par valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» uzvarējis Latvijas arhitektu birojs «NRJA», piektdien paziņoja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Arhitektu birojs «NRJA» tiks aicināts piedalīties sarunu procedūrā par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. «NRJA» darbs par labāko tika atzīts gandrīz vienprātīgā starptautiskās žūrijas balsojumā. Konkursa uzvarētāji saņems 18 000 eiro naudas balvu.

Otro vietu un godalgu 14 000 eiro apmērā žūrija piešķīra Latvijas un Apvienotās Karalistes personu apvienības «Alsins Architecture, »Kalve arhitekti«, Fabrum» darbam, bet trešo vietu konkursā ieguva SIA «Būvdizains», kas saņems godalgu 10 000 eiro apmērā.

Vienlaikus veicināšanas balvas 2000 eiro apmērā katru piešķirtas Dānijas uzņēmumam «Sleth», Latvijas un Dānijas personu apvienībai LAAA, kuru veido «Lauder Architects», «Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS», «A.Ābeles inženieru birojs» un «Acitektura», uzņēmumu apvienībai no Dānijas «Arkitekt MAA, DSA Ark Studio, Jorgen Taxholm & Nils Jeppe Hansen Wuttke & Ringhof Arkitekter BDA MMA, Thomas Ringhof Knud Aarup Kappel un Apvienotās Karalistes kompānijai Richard Galey & Partners (Leicester).

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Modernais birojs: cik daudz inovāciju spēj radīt viens kvadrātmetrs telpas?

Andris Vārna, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir būtiski mainījusies cilvēku attieksme gan pret darba vidi un iekārtojumu, apstākļiem, gan arī pret pašu darbu kā tādu. Domāšanu «eju uz darbu» kā vienkāršu vietu, kur strādāt, nomaina ideja «eju strādāt» un sasniegt konkrētus rezultātus tam piemērotā vidē.

Augstākminēto apsvērumu rezultātā modernais birojs veidojas kā viedo tehnoloģiju un cilvēku labsajūtas apvienojums. Labsajūtu nodrošina gan piemērota fiziskā vide, piemēram, augsti griesti veicina brīvu un radošu domāšanu, gan ērts iekārtojums, gan parocīgi tehnoloģiskie risinājumi. Rezultātā ieguvēji ir visi: modernie superbiroji veicina produktivitāti, ļauj elastīgi plānot darbinieku noslodzi un nodrošina optimālas uzturēšanas izmaksas.

Uzskatu, ka ideja par biroju kā visērtāko vietu, kur konkrētais cilvēks var sasniegt vislabākos profesionālos rezultātus un izpildīt uzņēmuma vai organizācijas uzstādītos mērķus, ir vienlīdz piemērojama gan privātiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldes iestādēm. Galu galā valsts pārvalde ir sabiedrības spogulis – ja mēs maināmies, ir tikai loģiski, ka mainās arī oficiālās valsts iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: 2020.gada balvā Rīgas arhitektūrā novērtētie objekti

Zane Atlāce-Bistere, 05.10.2020

Atzinība par jaunu telpisko kvalitāti pārveidotā industriālās apbūves teritorijā - ražošanas un biroju ēkas Bukultu ielā 11 projektētājam SIA „F.L.Tadao & Lukševics“.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā 5.oktobrī jau 15. reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta Hanzas peronam un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – daudzdzīvokļu ēkā River Breeze Residence. Pērn balva “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Statistikas birojs: Francijas ekonomika otrajā ceturksnī var sarukt par aptuveni 20%

LETA--AFP, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ Francijas ekonomika šogad otrajā ceturksnī var samazināties par aptuveni 20%, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Statistikas birojs norāda, ka Francijas ekonomiskā aktivitāte šobrīd veido aptuveni četras piektdaļas no pirmskrīzes līmeņa, salīdzinot ar divām trešdaļām karantīnas periodā.

Tāpat birojs vēsta, ka ekonomiskā aktivitāte kopš 11.maija, kad valdība nolēma mīkstināt koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētos pasākumus, pakāpeniski atjaunojas un palielinās arī iedzīvotāju patēriņa izdevumi.

Vienlaikus biznesa pārliecības indekss Francijā maijā palielinājies līdz 59 punktiem, salīdzinot ar 53 punktiem aprīlī, kas bija visu laiku zemākais līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Brexit priekšdarbi izmaksājuši Lielbritānijai 4,4 miljardus mārciņu

LETA--AFP, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) priekšdarbi ir izmaksājuši vismaz 4,4 miljardus britu mārciņu valdības papildu izdevumos, piektdien paziņoja Nacionālais audita birojs.

Birojs informēja, ka valdības iestādes laikā no 2016.gada referenduma par dalību ES līdz šā gada 31.martam būs iztērējušas vismaz 4,4 miljardus mārciņu saistībā ar Brexit.

Brexit priekšdarbiem bija piešķirti pavisam 6,3 miljardi mārciņu, tostarp rēķinoties ar iespējamību, ka Lielbritānija izstātos no ES bez vienošanās.

Lielbritānija 31.janvārī kļuva par pirmo valsti, kas izstājusies no ES. Līdz gada beigām būs spēkā pārejas posms, kurā vēl tiks piemēroti ES noteikumi, jo Londonai un Briselei vēl jānoslēdz tirdzniecības vienošanās.

Nacionālais audita birojs paziņoja, ka tās paziņotais skaitlis ir "minimālais aplēstais izdevumu līmenis", ņemot vērā "ierobežojumus" datos, kurus sniegušas valdības iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2019. gada 23. jūlijā emitējusi piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā, kuru procentu likme ir 6,75%, informē lidsabiedrība.

Obligācijas iegādājās vairāk nekā simts investori no 25 valstīm un pieprasījums pārsniedza piedāvājumu.

airBaltic vadības komanda kopā ar starptautisko investīciju banku J.P. Morgan un SEB banku rīkoja sešu dienu investīciju prezentācijas tūri, kurā tikās ar potenciālajiem investoriem visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās, kā arī Londonā, Frankfurtē, Cīrihē, Ženēvā un Helsinkos.

«Šis ir vēsturisks sasniegums mūsu lidsabiedrībai – mēs esam ne tikai emitējuši lielākās obligācijas Latvijas uzņēmējdarbības vēsturē, bet airBaltic arī ir kļuvusi par pirmo lidsabiedrību Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas ar eiroobligāciju piedāvājumu ienāk starptautiskajā parāda vērtspapīru tirgū. Investori ir skaidri apliecinājuši, ka saredz airBaltic stratēģiju kā spēcīgu. Mēs turpināsim īstenot mūsu attīstības stratēģiju, kas ir daļa no airBaltic Destination 2025 biznesa plāna. Emitējot obligācijas, mēs stiprināsim uzņēmuma likviditāti un bilanci, kā arī turpināsim investīcijas mūsu lidmašīnu flotes modernizācijā,» komentēja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

FOTO: Gjensidige Latvija pārceļas uz jaunu biroju un plāno audzēt apjomus

Žanete Hāka, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas kompānija "Gjensidige Latvija" pērn audzējusi parakstīto prēmiju apjomu, un šajā gadā plāno tālāku izaugsmi, kompānijas jauno telpu prezentācijas pasākumā pastāstīja "Gjensidige Latvija" vadītāja Ināra Meija.

Pērn parakstīto prēmiju apjomi pieauguši par 4,1%, un tas palīdzējis kompānijai iegūt 11% nedzīvības apdrošināšanas tirgus daļu, ierindojoties trešajā vietā. Lielāko daļu no kompānijas parakstīto prēmiju apjoma jeb 39% veido OCTA, 22% - KASKO, 18% - veselības apdrošināšana, 13% - īpašuma apdrošināšana, bet 8% - pārējie apdrošināšanas veidi. Kopējais parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 41,7 miljonus eiro.

56% uzņēmuma klientu ir juridiskās personas, bet 44% - privātpersonas.

Runājot par nākotni, I. Meija uzsvēra, ka plāno audzēt izaugsmi, aizvien lielāku akcentu liekot uz īpašumu apdrošināšanu un pakalpojumiem juridiskajām personām.

Ņemot vērā izaugsmi un nepieciešamās pārmaiņas, uzņēmuma centrālais birojs šonedēļ pārcēlies uz jaunām telpām “Jaunajā Teikā”. Jaunajā birojā strādās 128 darbinieku, kuriem būs pieejamas dažādas telpas nepieciešamo darba uzdevumu izpildei - atvērtā tipa birojs ikdienas darbam, kas būs jaunums uzņēmuma darbiniekiem, taču iepriekš veiktā aptauja liecina, ka darbinieki pozitīvi uztver pārmaiņas, stāsta ADB "Gjensidige" ģenerāldirektors Marius Jundulas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - KNAB Londonā pratinājis Guseļņikovu saistībā ar Rimšēviča lietu

LETA, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Londonā pratinājis komercbankas AS «PNB banka» (iepriekš - «Norvik banka») lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā.

Rimšēviča lieta gan patlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā, kas ir tās procesa virzītāja.

Zināms, ka KNAB Guseļņikovu pratinājis arī vēl kādā biroja lietvedībā esošā lietā.

Pats Guseļņikovs mikroblogošanas vietnē «Twitter» ierakstījis, ka KNAB viņu Londonā intervējis saistībā ar korupciju Latvijā.

Savukārt Ģenerālprokuratūrā, aizbildinoties ar pirmstiesas izmeklēšanas interesēm, nesniedza komentārus par veiktajām izmeklēšanas darbībām.

KNAB nenoliedza, ka birojs ir veicis kriminālprocesuālās darbības ar minēto personu, taču plašāku informāciju birojs nevarot sniegt.

Kā vēstīts, pērn vasarā Guseļņikovu Londonā pratināja arī Valsts policija (VP). Šī pratināšana tika veikta kriminālprocesā par iespējamu Rimšēviča veiktu kukuļa izspiešanu no uzņēmēja, apliecināja Guseļņikova advokāts Aleksandrs Berezins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad cilvēks maina darbavietu un izvēlas starp divām līdzīgām kompānijām, izšķirties par labu vienai vai otrai palīdz darba vide, biroja iekārtojums un iekšējā kultūra.

Kopumā darba vidi ietekmē fiziskā vide, kultūra, tas, kā kolēģi un vadītāji cits pret citu izturas, un tehnoloģijas, ar ko jāstrādā. «Mums bija sajūta, ka Latvijā mazliet trūkst izpratnes par to, kas ir labs birojs. Vēlējāmies labāk izprast, kas notiek to uzņēmumu vidū, kas par to domā un iegulda darba vidē. Tāpēc nolēmām veikt pētījumu, lai palīdzētu darba devējam celt produktivitāti un kopumā nodrošināt labāku vidi saviem darbiniekiem,» saka Marta Kāle, darba devēja tēla konsultāciju uzņēmuma Erda līdzradītāja.

Erda un nekustamo īpašumu kompānijas Vastint Latvija kopīgi veiktajā pētījumā par darba vidi aptaujāti 65 uzņēmumi. «51% gadījumu aptaujātie domāja, ka elastība nozīmē atvērtā plānojuma biroju. Joprojām ir darba telpas, kas tā top, bet atvērtā plānojuma birojs vairs netiek uzskatīts par labāko iespējamo. Ir svarīgas gan tādas telpas, kur strādāt komandās, gan privātas telpas, kur parunāt pa telefonu vai pastrādāt klusumā, kā arī paēst un atpūsties,» saka M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru