Latvijas iedzīvotājiem tagad pieejamas arī farmaceitiskās aprūpes konsultācijas tiešsaistē.

Bezmaksas farmaceita konsultācijas "Mēness aptieka" nodrošina, izmantojot "DocOnline" platformu.

"Mēness aptiekas" farmaceiti konsultācijas sniedz bez maksas, un tās ietver jautājumus par medikamentu pieejamību aptiekās, korektu zāļu lietošanu, mijiedarbību, iespējamiem blakusefektiem, zāļu lietošanu grūtniecības laikā, par zāļu un uztura bagātinātāju izcelsmi, iedarbību, lietošanu, uzglabāšanu.

Savas kompetences robežās farmaceiti var ieteikt bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus, kā arī, pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, rekomendēt nepieciešamību konsultēties pie ģimenes ārsta vai speciālista.

Kā top? Ekstemporālās zāles

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā "Mēness aptiekā" top...

Dmitrijs Juskovecs, "Sentor farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs, skaidro: "Konsultācijas video formātā sniedz kompetenti, zinoši, šādai darba formai sagatavojušies "Mēness aptiekas" farmaceiti. Esam koncentrējuši resursus, lai farmaceitisko aprūpi padarītu par ērti un droši pieejamu dažādos veidos. Darbu turpina farmaceiti aptiekās visā Latvijā, plašu produkcijas klāstu piedāvājam www.e-menessaptieka.lv.

Krīzes laiks lika strauji pārvērtēt iespējas un radīt jauno pakalpojumu – farmaceita bezmaksas konsultācijas tiešsaistē. Pirmie klientu pieteikumi jau apliecinājuši pieprasījumu pēc šāda pakalpojuma, kas savu noderību apliecinājis arī tādās valstīs kā, piemēram, Lielbritānijā."

Savukārt Vadims Brižaņs, "Mēness aptieka" farmaceits, stāsta: "Pašlaik ir vairākas iedzīvotāju grupas, kurām doties uz aptieku, kā ierasts iepriekš, nav vēlams vai ir aizliegts. Tie ir iedzīvotāji ar novājinātu imunitāti, topošās māmiņas, gados vecāki cilvēki, kā arī visi, kuriem ir jāatrodas karantīnā. Taču ir svarīgi līdzestīgi turpināt hronisko slimību terapiju, pareizi reaģēt uz dažādiem simptomiem, kas parādās pašsajūtā."

Visi "Mēness aptiekas" farmaceiti – video konsultanti – ir ieguvuši augstāko izglītību farmācijā Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē un uzkrājuši farmaceitiskās aprūpes un konsultēšanas pieredzi ikdienas darbā aptiekās.

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

"Mēness aptiekās" pēc studijām šogad darbu sākuši gandrīz 40 farmaceiti un farmaceita asistenti. 26 jaunie farmaceita asistenti profesijai nepieciešamās zināšanas* guvuši ar uzņēmuma finansiālu atbalstu.

Tāpat ir jaunie speciālisti, kuri izmantojuši iespēju saņemt uzņēmuma stipendiju, uz ko ir iespēja pieteikties gan medicīnas koledžu, gan augstskolu studentiem. Jauno farmācijas speciālistu vidū ir tādi, kuru izvēle par labu šai profesijai radusies, jau strādājot uzņēmumā citā amatā un redzot kolēģu – farmaceitu – lielo ieguldījumu Latvijas veselības aprūpē.

"Veselības izglītības tautsaimnieciskā loma ir ļoti svarīga, tādēļ mērķtiecīgi turpinām ieguldīt esošo un topošo farmaceitu, farmaceita asistentu izglītībā, droši zinot – šiem profesionāļiem darba vietas būs, turklāt ne tikai galvaspilsētā, bet visā Latvijā. Ar „Mēness aptiekas” atbalstu šobrīd studē 54 studenti un rudenī tiem piepulcēsies vēl jauni. „Mēness aptieka” aktīvi īsteno dažādas atbalstošas aktivitātes, lai vairāk nekā 230 aptiekās rūpēs par klientiem ikdienas darbu nodrošinātu visi nepieciešamie farmaceiti un farmaceita asistenti. Šogad mūsu aptiekās sāka strādāt gandrīz četri desmiti jauno speciālistu, līdzīgs skaits arī pērn, tādēļ droši varam teikt, ka uzņēmuma iesaiste jauno darbinieku atbalstam jau studiju laikā nes labus rezultātus! Studējošie „Mēness aptiekās” aktīvi izmanto pieejamās prakses vietas, lai profesiju apgūtu reālajos darba apstākļos. Mēs rūpējamies, lai studiju laikā katram jaunajam speciālistam būtu zinoši prakses vadītāji un mentori, patstāvīgas darba gaitas uzsākot. Mācības un praksi apgūt var gan gados jaunie, gan arī jau dzīves pieredzējuši cilvēki, kuri nolemj turpmāk strādāt farmācijā un līdz pensionēšanās vecumam pēc studiju beigām vēl ir vismaz desmit gadi. Vērojam, ka farmaceita darbā atgriežas arī tādi, kuriem ir atbilstoša izglītība, bet viņi savu profesionālo karjeru ir veidojuši citur – nereti arī mūsu uzņēmumā citā amatā," stāsta Evita Jurjāne-Nelsone, „Mēness aptiekas” Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja un valdes locekle.

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā "Mēness aptiekā" top ekstemporālās zāles, šoreiz ādu mitrinošs gels.

Ex tempore, tulkojot no latīņu valodas, nozīmē uzreiz pēc. Tieši tas atklāj ekstemporālo zāļu būtību - tās farmaceiti pagatavo uz vietas aptiekā, pēc ārsta pasūtījuma - individuāli katram konkrētam pacientam.

"Jaunās Torņakalna aptiekas" Ekstemporālās nodaļas vadītājs farmaceits Grigorijs Golubs zāles izgatavo teju katru dienu. Lai gan mūsdienās rūpnieciska medikamentu ražošana ir daudzpusīgi attīstījusies, farmaceits stāsta, ka farmācijā kopš seniem laikiem vienmēr ir bijusi vajadzība kaut ko gatavot farmaceitiem pašiem.

Lai kļūtu par farmaceitu ir jāmācās pieci gadi. Savukārt, divarpus gadus, lai pildītu farmaceita palīga uzdevumus. Mācību programmas laikā farmācijas studenti tiek apmācīti zāļu izgatavošanā, taču, lai aptiekā kļūtu par atbildīgo personu šī pienākuma veikšanai - nenoliedzami nepieciešama liela interese par zāļu izgatavošanas procesu, uzsver G.Golubs, un, protams, arī pieredze, ko, rūpīgi strādājot, apgūt var tikai laika gaitā.

Neraugoties uz solījumiem sasaukt ārkārtas sēdes sasāpējušos jautājumu risināšanai, diemžēl ir skaidrs, ka Latvijas Saeima vasaras brīvdienās dosies, savus pienākumus pametot pusratā.

Runa ir vismaz par trim dokumentiem, kas, ilgi malušies pa ierēdņu kabinetiem un dažādām apspriežu zālēm, tā arī palikuši karājamies gaisā, proti, maksātnespējas, farmācijas un mikrouzņēmumu likums.

Nemaz nerunājot par to, ka šo likumu pieņemšanas atlikšana būtiski bremzē uzņēmējdarbības attīstību un plānošanu, tā vien šķiet, ka, šādi rīkodamās, valdība sev pirms vēlēšanām ir nodrošinājusi lielisku iespēju likt sev pielīst dažādām ieinteresētajām pusēm, vismaz pirmo divu likumu gadījumā gaidot, kura no tām centīsies aktīvāk ielobēt sev pēc iespējas izdevīgāku versiju. Kamēr šis process rit pilnā sparā, pašreiz «apbižotās» puses nekautrējas arī ķerties pie līdzekļa, ko varētu nodēvēt par sabiedrisko šantāžu. Proti, banku pārstāvji nerimst atkārtot, ka līdz ar maksātnespējas likuma pieņemšanu šādā redakcijā kredītu tirgus Latvijā būs beigts un pagalam, savukārt zāļu tirgotavu īpašnieki, kas nav farmaceiti, skandina, ka tūlīt bez iespējas iegādāties medikamentus paliks vismaz vairākas Latvijas pilsētas.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

#E-recepšu sistēma, ja vien tās darbībā nav tehnisku traucējumu, ir ērta, vienkārša un lietotājam draudzīga.

E-recepšu sistēma, ja vien tās darbībā nav tehnisku traucējumu, ir ērta, vienkārša un lietotājam draudzīga

To DB uzsver aptaujātie farmaceiti, vērtējot pirmo mēnesi, kurā ir obligātas e-receptes kompensējamiem medikamentiem.

Pašlaik gan lielākā problēma ir tā, ka janvāra sākumā teju ik dienu sistēma «uzkārās» un nestrādāja. Ilgākais laiks, kad sistēma nav bijusi pieejama, ir trīs stundas. Tiesa, farmaceiti atzīst, ka pašlaik situācija ir krietni uzlabojusies un pārtraukumi sistēmas darbībā ir krietni retāki.

Pārsvarā pacienti ir zinoši par kārtību, kādā var izņemt zāles ar recepti, grūtības gan vecāka gadagājuma cilvēkiem sākotnēji sagādāja atcerēšanās, ka tagad uz aptieku jādodas ar pasi kabatā. Farmaceiti uzsver, ka pases kopijas nav derīgas, tāpat arī vadītāja apliecības. Bijuši arī gadījumi, kad pacientam šķiet pietiekami vien ar personas koda, kas uzrakstīts uz lapiņas, nosaukšanu. Taču jāuzsver – ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, personas koda nosaukšana nedod tiesības izņemt zāles.

Pirms desmit gadiem pieņemtais lēmums, ka aptiekas varēs piederēs tikai farmaceitiem bija sekas darījumam starp «tēvzemiešiem» un Andri Šķēli, tiesa politiķis savu saistību noliedz un to sauc par klajiem meliem.

«Pirms desmit gadiem Andris Šķēle kāpa Saeimas tribīnē un paziņoja, ka Latvijā aptiekas būs tikai farmaceitiem un katram tikai viena. Tās bija sekas darījumam starp «tēvzemiešiem» un Šķēli, jo viņam kaut ko vajadzēja no pilsētas un «tēvzemieši» viņam varēja izlīdzēt. «Tēvzemieši» cerēja pieairēt aptiekas saviem puišiem,» Kapitālam atklājis Saules un Mēness aptieku tīkla izveidotāja Guntis Belēvičs, kas šobrīd pievērsies briežu dārzu biznesam.

«Tēvu zemes boļševiki bija paredzējuši, ka aptiekas viņiem būs jāatdod jau pēc gada. Ar ļoti cienījamās Vairas Vīķes-Freibergas un ārzemju uzņēmēju atbalstu man izdevās iekārtot desmit pārejas gadus. Termiņa vidū savas aptiekas pārdevu un, kā paredzēts likumā, sev atstāju tikai vienu aptieku,» izteicies A. Belēvičs.

Atverot tirgu un atļaujot tirgot medikamentus lielveikalu ķēdēm, tiks letāli nopļautas mazās un vidējās vietējās aptiekas; šaubas raisa aptieku lomas nonivelēšana līdz bodīšu līmenim , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Satversmes tiesa (ST) pagājušajā nedēļā nolēma atteikt rosināt lietu pēc septiņu farmaceitu iesnieguma par iespējām atvērt savas aptiekas un tādējādi arī aptieku licenču izsniegšanas atvieglošanu. Ja kristu šie ierobežojumi, kas stājās spēkā 2011. gadā, aci pret aci sastaptos mazais bizness un ārvalstu tīkli, kuri konkurētu kā līdzīgs ar līdzīgu, bet «tas būtu kā ringā likt mazu bērnu pret starptautiska līmeņa profesionālo bokseri», brīdina Nacionālo resursu centra direktors Sergejs Ancupovs. Tādējādi farmaceiti nevis iegūtu aptiekas, bet gan tās pazaudētu. «Sagaidāmais rezultāts ir veselas nozares pāriešana pāris lielo starptautisko tirdzniecības korporāciju kontrolē,» uzskata S. Ancupovs.

«Ja izveido sapratīgu ģeogrāfisku aptieku tīklu, rezultātā var iegūt vismazāko uzcenojumu zālēm.»

To intervijā DB saka Tanels Terase (Tanel Terase), Igaunijas Farmācijas asociācijas padomes loceklis (Member of the Management Board Estonian Pharmacies Association).

Kāds bija Igaunijas farmācijas tirgus regulējums pirms jūsu valstī notikušajām izmaiņām? Kādas bija šīs izmaiņas?

Igaunijā bija ļoti labs zāļu tirgus regulējums, kas no vienas puses nozarē ļāva darboties plašam investoru lokam, tā nodrošinot konkurenci, no otras puses mums bija ģeogrāfiski un demogrāfiski noteikti ierobežojumi, kas darbojās kā ekonomiska aizsargbarjera, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni farmācijas pakalpojumiem, plašu sortimentu un nelielus zāļu uzcenojumus. Diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa 2013.gada 9. decembrī atsauca ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacītos ierobežojumus. Jaunais regulējums stājās spēkā 2014.gada 9. jūnijā. Tas bija diezgan dīvaini, jo Eiropas Savienības Tiesa jau iepriekš bija lēmusi, ka ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacīti ierobežojumi (piemēram, lietās C–570/07 un C–571/07) nav pretrunā ar uzņēmējdarbības brīvību. Eiropas Savienības Tiesa pierādīja, ka ģeogrāfiska un demogrāfiska rakstura ierobežojumi saskan ar Eiropas Savienības likumiem, un šāda veida nacionālo tiesību aktu mērķis ir nodrošināt medicīnas produktu publisko pieejamību un labu kvalitāti. Eiropas Savienības Tiesa tāpat noteica, ka, balstoties uz jau pastāvošo judikatūru, aptiekām var piemērot ierobežojumus sakarā ar infrastruktūras plānošanu, tāpat kā tos var noteikt citām veselības aprūpes nozarēm. Un pat būtiskas nelabvēlīgas sekas dažiem tirgus spēlētājiem ir attaisnojamas, ja regulācijas mērķis ir veicināt sabiedrības veselību. Jāpiebilst, ka diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa nelūdza Eiropas Savienības Tiesai sniegt komentārus šajā lietā, kas, manuprāt, noveda pie kļūdaina lēmuma. Tika atcelta prasība, ka farmācijas kompānijas īpašniekam ir jābūt farmaceitam, nosakot piecu gadu pārejas laiku šiem nosacījumiem.

Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja Farmācijas likuma grozījumus, kas paredz atcelt normu, ka no nākamā gada aptieku īpašniekiem būs jābūt farmaceitiem.

Deputāti atbalstīja likumprojekta nodošanu skatīšanai atbaildīgajā komisijā, kā arī pēc šīs komisijas ierosinājuma to akceptēja pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisija izstrādājusi likumprojektu, kas nosaka, ka aptieku izveido farmaceita prakses, kopprakses vai kapitālsabiedrības veidā. Bet, lai persona, kas nav farmaceits, varētu veikt farmaceitisko aprūpi, īpašniekam būs jāslēdz līgums ar sertificētu farmaceitu.

Kā ziņots, šis likumprojekts tapis pēc tam, kad farmaceiti virknei amatpersonu nosūtīja aicinājumu pārskatīt normu, kas stāsies spēkā no nākamā gada un ļaus strādāt tikai tām aptiekām, kuru īpašnieki ir farmaceiti.

Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA) vērš uzmanību, ka medikamentu nepietiekamā pieejamība apgrūtina kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem.

Par zāļu trūkumu aptiekās tiek ziņots visā Eiropas Savienībā, un lielākoties to rada ražotāju nespēja piegādāt nepieciešamo zāļu daudzumu, par ko liecina arī ES Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) veiktā biedru aptauja, kuras ietvaros dalībvalstis ziņo par medikamentu nepieejamību.

PGEU aptaujā piedalījās 24 ES valstu organizācijas, kuru biedri atzina, ka iepriekšējā gada laikā saskārušies ar zāļu trūkumu aptiekās. Lielākā daļa – 21 valsts no 24 – norāda, ka, salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ir pasliktinājusies. Valstis ziņo par zāļu trūkumu visās slimību kategorijās. Lielākā daļa respondentu (67%) norāda, ka aptaujas aizpildīšanas laikā viņu valstī trūkst vidēji 200 medikamentu.

Šā gada 15.novembrī Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” organizē ikgadējo konferenci ārstiem “Kopā veselībai: Tev tuvāk”.

Tajā pulcēsies 200 veselības aprūpes speciālistu no visas Latvijas, lai iepazītos ar aktualitātēm uroloģijā, farmakoterapijā, neiroloģijā un psihiatrijā. Konference norisināsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās no plkst. 13.30 līdz plkst. 17.30.

“Konferencē veselības aprūpes speciālistiem “Kopā veselībai: Tev tuvāk” kopā ar izciliem medicīnas nozares profesionāļiem dalīsimies aktuālākajās zināšanās un praktiskajā pieredzē. Šī konference ir vēl viens būtisks solis mūsu misijā – veidot kvalitatīvu veselības aprūpi pieejamu ikvienam, sniedzot Latvijas ārstiem un farmaceitiem noderīgus rīkus, resursus un informāciju, lai viņi varētu sniegt vēl augstākas kvalitātes veselības un farmaceitisko aprūpi saviem pacientiem. Sagaidot arī Latvijas neatkarības proklamēšanas svētkus, mums kā vietējam zāļu ražotājam ir īpašs gods un atbildība stiprināt Latvijas veselības aprūpes sistēmu un veicināt mūsu valsts labklājību. Šī konference ir mūsu pienesums Latvijas nākotnei un lepnums par to, ko varam sasniegt, strādājot kopā savas valsts un tās iedzīvotāju veselības labā," uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Līdzīgi kā romāna “Pēdējais mohikānis” tā galvenais varonis paliek pēdējais no savas cilts, tā mūsdienu Latvijā aptiekas piespiedu kārtā kļūst par pēdējo vēl nesabrukušo pīlāru, uz kura balstīsies mūsu valsts veselības aprūpes sistēma.

Gada laikā veselības ministrija ir radījusi visus apstākļus tam, lai tiem cilvēkiem, kuri saskaras ar veselības problēmām, aptieka un farmaceits kļūtu gan par primāro, gan arī pēdējo atbalsta punktu. Neatliekamajai palīdzībai naudu samazina, slimnīcām samaksu par pacientu ārstēšanu šogad vairs nenodrošinās un rindas tikai pieaugs. Turklāt arī aptiekas un visu zāļu apgādes sistēmu no 1.janvāra sagaida Veselības ministrijas (VM) virzītas reformas, kas radīs jaunu haosu arī farmaceitiskās aprūpes jomā.

Vēl tik nesen Latvija, līdzīgi kā visa pasaule, piedzīvoja globālo Covid-19 pandēmiju, un skarbi izjuta tās sekas. Tās smagumu lielā mērā uz saviem pleciem iznesa privātās veselības un farmaceitiskās aprūpes nodrošinātāji – medikamentu apgādes uzņēmumi, aptiekas, medicīnas iestādes un laboratorijas. Ir pagājuši tikai daži gadi un mēs atkal nonākam līdzīgā situācijā. Arī šajā reizē aptiekām ir jāsakopo visi spēki un resursi, jo īpaši reģionos, lai palīdzētu cilvēkiem. Izklausās dramatiski. Jā, un šādā situācijā veselības ministra Hosama Abu Meri vadībā mēs esam nonākuši pusotra gada laikā, kas, nenoliedzami, ir rekordātrums.

Saeimas deputātiem izdevies rast kompromisu jautājumā par aptieku īpašumtiesībām, nosakot, ka aptiekas drīkstēs strādāt arī tad, ja puse to valdes ir farmaceiti.

Kā daudzkārt ziņots, pašlaik spēkā esošā Farmācijas likuma redakcija paredz, ka no nākamā gada sākuma strādāt drīkstēs tikai tās aptiekas, kas pieder farmaceitiem. Deputāti aptieku pārstāvju mudināti rosināja šo normu grozīt, tomēr ilgās diskusijās pie vienprātības nenonāca.

Ceturtdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi kompromisu regulējumā, nosakot, ka aptieka drīkstēs strādāt tad, ja farmaceitam pieder vismaz 50% tās kapitāldaļu vai arī no tās valdes locekļiem vismaz puse ir farmaceiti, informē parlamenta Preses dienests.

Šie grozījumi gan vēl jāatbalsta arī Saeima plenārsēdē.

«Pēc plašām diskusijām esam vienojušies par tādu likuma redakciju, lai bez farmaceita līdzdalības aptiekas darbs nebūtu iespējams. Turpmāk farmaceitam jābūt vai nu aptiekas īpašniekam vai jādarbojas tās izpildinstitūcijā,» skaidro komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. «Šādā veidā ceram arī mazināt lielo aptieku ķēžu ietekmi un tirgū radīt konkurences apstākļus.»

Trešo gadu pēc kārtas “Mēness aptieka” ir mīlētākais un atbildīgākais zīmols farmācijas nozarē Latvijā un ierindojas augstajā 35. vietā Latvijas zīmolu top 50 no kopumā 323 zīmoliem, kas aktīvi darbojas Baltijas tirgū.

“Mēness aptieka” arī iekļuvusi cilvēcīgāko (Human kategorija) zīmolu TOP 50. Tādējādi iedzīvotāji ir īpaši novērtējuši aptieku uzņēmuma un farmaceita lomu veselības krīzes apstākļos, uzņēmuma sociāli atbildīgās rīcības un atbalstu sociālās atbildības projektos, no kuriem vērienīgākais šobrīd ir Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsponsora statuss.

“Paldies ikvienam "Mēness aptiekas" klientam un visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri novērtējuši mūsu farmaceitu profesionalitāti, kompetenci un tieši "Mēness aptiekā" saņemto farmaceitiskās aprūpes vērtību! Trešo gadu pēc kārtas šis novērtējums spēcina izaugsmei, nostiprinot veselības aprūpes neatņemamās sastāvdaļas – farmaceitiskās aprūpes – pieejamību Latvijā. Tas apliecina mūsu komandas profesionalitāti, kā arī atbildību, strādājot veselības aprūpes jomā krīzes laikā. Domāju, ka tieši daudzpusīgas profesionālās komandas darbs ir šī vērtējuma pamatā, taču panākumi nebūtu iespējami bez klientiem, kas šo gadu laikā apbalvojuši mūs ar vislielāko un nenovērtējamāko dāvanu – savu uzticību. Galvenie augstā novērtējuma veidotāji ar savu ikdienas darbu ir farmaceiti, kuru veikumu atbalstām ar iedzīvotājiem viegli uztveramiem veselībai nozīmīgas aptiekas informācijas piedāvājumiem, pieejamību, kā arī dažādiem dinamiskajiem jauninājumiem farmaceitiskās aprūpes servisam, rūpējoties par visplašākā aptiekas produktu sortimenta pieejamību Latvijā,” saka "Mēness aptiekas" valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Izplatoties informācijai par kornavīrusu, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām, kā rezultātā patlaban "Mēness aptieku" krājumos tās ir izsīkušas, informēja uzņēmuma pārstāve Līga Ribkinska.

Savukārt "Apotheka" valdes locekle Nora Krauja informēja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri un februāri pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām pieaudzis aptuveni astoņas reizes. Abu aptieku tīklu novērojumi liecina, ka visbiežāk tās iegādājas iedzīvotāji, kuri gatavojas doties ceļojumā, kā arī Latvijā ieceļojušie tūristi.

Vislielākais pieprasījums novērojams tieši "Apotheka" filiālēs lidostas virzienā, Rīgas centrā un Vecrīgā, stāstīja Krauja.

Papildus sejas maskām pieaugusi interese arī par dezinfekcijas līdzekļiem un antibakteriāliem līdzekļiem deguna dobumam, kas tradicionāli tiek izmantoti, lai izvairītos no vīrusu iekļūšanas organismā, klāstīja "Apotheka" valdes locekle.

Farmaceitiskā aprūpe ietver daudz vairāk nekā tikai zāļu izplatīšanu, un tā ir tikai viena funkcija, ko aptieka veic, taču farmaceitu loma ir daudz plašāka - viņi var sniegt vairāk pakalpojumu nekā patlaban viņiem ir iespēja sniegt, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Farmācijas attīstība kvalitatīvu medikamentu pieejamības nodrošināšanai sacīja Latvijas Farmaceitu biedrības valdes priekšsēdētāja Kitija Blumfelde.

Aptiekas šobrīd ir mazumtirdzniecības uzņēmums un rāmis, kurās tās ir ieliktas, ir tikai konkurence ar cenām, līdz ar to šie uzņēmumi plaši izmanto mārketinga trikus, pārdošanas veicināšanas instrumentus, lai veicinātu cilvēkus vairāk iegādāties zāles.

Tāpat pastāv plaša aptieku sniegto pakalpojumu interpretācija, jo nav skaidri definēti kvalitātes indikatori. It kā pastāv formāla kvalitātes sistēma, jo ir dažas normas, kas fiksētas likumos, taču tā vērsta uz darba organizācijas nodrošināšanu, nevis saturiski kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.

Farmaceiti patlaban jūtas tā, ka profesionalitātei nav nozīmes tam, cik zinoši farmaceiti veido saskarsmi ar apmeklētāju un konsultē viņu, līdz ar to kvalitātei nav būtiskas nozīmes šajā darbā un lielākā nozīme ir cenai.

Veselības ministrija visu uzmanību veltīs jau esošajiem E-veselības pakalpojumiem un pieņēmusi lēmumu neattīstīt tās nākamo kārtu, tā preses brīfingā medijiem paziņojusi veselības ministre llze Viņķele.

Esošā E-veselības sistēma tika radīta pirms vairāk nekā 10 gadiem un kopš tā laika prasības un izpratne par nepieciešamajiem produktiem un digitālajiem risinājumiem ir būtiski mainījušās, uzsver ministre. Jaunu pakalpojumu pievienošana sistēmai ir apgrūtināta, neietekmējot jau esošo pakalpojumu pieejamību, kurus jau tagad atzinīgi novērtējuši ārsti, farmaceiti, kā arī pacienti.

Pašreizējā E-veselības sistēmā ir ierobežots vienlaicīgo lietotāju skaits, ko nav iespējams palielināt. Turklāt uz E-veselības uzturēšanu konkursa kārtībā nepieteicās neviena informāciju un tehnoloģiju kompānija, kas apgrūtina Nacionālā veselības dienesta (NVD) darbu, pasliktinot tā spējas veikt nepieciešamās reformas nozarē, norāda I.Viņķele.

“Mēness aptiekas” zīmola pārvaldītāja “Sentor Farm aptiekas” apgrozījums 2023. gadā sasniedzis 228 483 642 eiro. Peļņa, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājusies vairāk nekā par trešdaļu – 35,3% – no 6 614 322 eiro uz 4 281 709 eiro, liecina iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

“Apgrozījuma pieaugumu izdevies saglabāt vien pateicoties farmaceitu pašaizliedzībai, augstajam profesionālismam un lojalitātei, kā arī uzņēmuma akcionāru un vadības dinamiskajai politikai un elastībai lēmumu pieņemšanā. Savukārt peļņas samazinājums liecina par to, ka vienlaikus ar strauji pieaugušām uzņēmuma darbības izmaksām – inflāciju, darbinieku algām un telpu īri – valstī palicis nemainīgs regulējums zāļu un citu aptiekas produktu uzcenojumiem,” uzsver valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Tā kā zāļu cenu veidošanās no valsts puses ir regulēta, pārskata gadā vidējai inflācijai valstī sasniedzot 8,9%, bet aptieku segmentā esot tikai 6%, uzņēmums bija spiests segt ievērojamas izmaksas – aptiekas nodrošinājušas, ka kopumā medikamentu cenas netiek celtas, lai sniegtu būtisku atspaidu klientiem. Uzņēmuma peļņa samazinājusies arī 2022. gada inflācijas inerces dēļ, kā arī tādēļ, ka augušas ar personālu saistītās izmaksas – paaugstinātas algas, iznomātāji indeksējuši īres maksas u.c.

Ja šogad tiks izlemts, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem, jau 2011. gadā medikamenti varētu sadārdzināties.

2010.gada beigās izšķirsies, vai Latvijas aptieku nozare turpmāk strādās un turpinās izaugsmi, vai arī uz vairākiem gadiem ieslīgs birokrātisku formalitāšu dūksnājā, kurš jau 2011.gada sākumā varētu novest pie medikamentu sadārdzinājuma. Tā, paužot neapmierinātību ar esošo Farmācijas likumu, vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda aptieku nozares vadošie speciālisti, uzņēmēji un aptieku nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.

2001.gadā Saeima pieņēma esošā Farmācijas likuma redakciju, kas paredz, ka tikai farmaceitam ir tiesības atvērt jaunu aptieku. Likumā tika noteikts arī pārejas posms līdz 2011.gadam, kad tiem aptieku īpašniekiem, kuri nav farmaceiti, savu darbību ir jāpārkārto.

Kad sabiedrībā izskanēja priekšlikums aizliegt lielveikaliem strādāt svētdienās, ažiotāža galvenokārt tika radīta ap pārtikas tirgotājiem, taču citu nozaru pārstāvju viedoklis plaši netika ne jautāts, ne pausts. Turklāt par šo jautājumu būtībā ir aptaujāti pircēji, taču neviens nav uzklausījis to cilvēku viedokli, kuriem reāli svētdienās ir jāstrādā.

Ģimenes aptiekas ir atrodamas gandrīz visos lielākajos tirdzniecības centros Rīgā un ārpus tās, tādēļ to slēgšana svētdienās skartu arī manis vadīto uzņēmumu. Atšķirībā no jau plašsaziņas līdzekļos izskanējušajiem viedokļiem mans uzskats varbūt būs nepopulārs, taču kopumā šādu ieceri atbalstu. Jeb precīzāk – atbalstu, ka tirdzniecības vietu apkalpojošajam personālam svētdienās arī pienāktos atpūsties un tiktu optimizēta tirdzniecība. Turklāt uzskatu, ka svētdienās vajadzētu slēgt ne tikai lielus tirdzniecības centrus, bet arī jebkura cita izmēra veikalus. No tirgotāju puses kā pretarguments tiek pausts viedoklis, ka šāds uzstādījums varētu novest pie to ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās. Īstermiņā, pirmajos pāris mēnešos – iespējams, taču uz šo visu var palūkoties arī ilgtermiņā.

Nākamgad atsevišķu reglamentēto profesiju pārstāvjiem, kuri vēlas strādāt citās Eiropas valstīs, plānots izsniegt Eiropas Profesionālās kartes, tādējādi atvieglojot izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. To paredz grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas otrdien, 6.oktobrī, konceptuāli atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, informē Saeimas Preses dienests.

Eiropas Profesionālā karte tiks izdota elektroniskā formātā, un to varēs saņemt noteiktu reglamentēto profesiju pārstāvji, kuri vēlas strādāt citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī. Karte apliecinās, ka šīs personas profesionālā kvalifikācija tiks atzīta uzņemošajā valstī kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai.

Kartes saņemšana nebūs obligāta, un personas varēs izvēlēties arī līdzšinējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru.

Kā komisijas sēdē deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, Eiropas Profesionālo karti sākotnēji plānots izsniegt piecu profesiju speciālistiem, tostarp trīs no tām ir reglamentētas arī Latvijā – fizioterapeiti, farmaceiti un vispārējās aprūpes māsas. Tiek plānots, ka profesiju loks, kurās tiek izsniegta karte, pakāpeniski pieaugs.

Apliecinot drošas un stabilas darba vietas statusu, “Mēness aptieka” trešo reizi saņēmusi starptautiskās programmas Best Places To Work sertifikātu.

Kopumā izskatīti astoņi uzņēmuma darba vides aspekti, novērtējot darbinieku apmierinātību ar uzņēmuma vadību, personāla vadību, vērtībām, atalgojumu un citiem labumiem. Kā nozīmīgi aspekti uzlūkotas attiecības ar kolēģiem, kopējā gaisotne uzņēmumā, piesaiste, iespēja sabalansēt darba un privāto dzīvi. Īpaši vērtēta uzņēmuma ietekme uz norisēm sabiedrībā.

„Esam īpaši lepni un pagodināti ar starptautisku labākās darba vietas atzinumu jau trešo gadu pēc kārtas. Šī noturīgā atzinība ir apliecinājums tam, kā īstenojam apņemšanos radīt pozitīvu, atbalstošu un ērtu vidi gan mūsu darbiniekiem, gan klientiem, vienlaikus saglabājot nemainīgu uzticību savai misijai – padarīt Latvijas iedzīvotājiem ceļu uz labāku veselību vieglāku un ātrāku. Mūsu pamatvērtībās – atbildībā, rūpēs un zināšanās – dziļi sakņojas viss mūsu paveiktais. Mēs turpināsim tiekties pēc jauniem standartiem nozarē un pilnveidosim darba vietu, kur mūsu cilvēki var uzplaukt. Tieši viņu aizrautība, centība, apņemšanās un komandas veikums padara šo darba vietu par patiesi labāko,” saka „Mēness aptiekas” valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Latvijā farmācijas nozarē šogad vislielākie šķēpi tika lauzti par aptieku īpašumtiesībām.

2010. gadā aktīvi turpinājās diskusijas par normu, kas pieņemta desmit gadiem un paredzēja, ka no 2011. gada aptiekas Latvijā varētu piederēt tikai farmaceitiem. Pēc ilgām cīņām starp lielajiem aptieku tīkliem, kuri aicināja normu atcelt, un farmaceitiem, kas iestājās par normas saglabāšanu, Saeima nolēma, ka aptieka drīkstēs strādāt tad, ja farmaceitam pieder vismaz 50% tās kapitāldaļu vai arī no tās valdes locekļiem vismaz puse ir farmaceiti.

«Farmācijas likuma grozījumu rezultātā nozares profesionālis - farmaceits tiek mērķtiecīgi izstumts no aptiekām kā darba devējs,» DB sašutumu pauž Latvijas Brīvo Farmaceitu apvienības (LBFA) valdes priekšsēdētāja vietniece Sigita Čulkstena. Pēc biedrības domām, šobrīd ir izveidojusies situācija, kad ārzemju investori redz farmaceitu tikai darba ņēmēja lomā, iejaucoties farmaceita attiecībās ar klientu, jo investors vada aptiekā esošo zāļu noliktavu, kas atsaucas uz zāļu izsniegšanas kvalitāti. «Grozījumu rezultātā, kas tika uzskatīti par kompromisa variantu, patiesībā notika aptieku sektora pilnīga liberalizācija, jo farmaceita klātbūtne valdes locekļa statusā ir izpildāma formāli,» ir pārliecināta S. Čulkstena.