«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā paaugstinās gāzes cenas patērētājiem par 20-30%, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja uzņēmuma Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs, Latvijas Gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā sacīja Savickis, to, ka tirgus liberalizācija palielina cenas, apliecinājis Latvenergo gadījums, atverot elektroenerģijas tirgu.

Pēc uzņēmēja teiktā, gāzes tirgus liberalizācijas aizstāvji gribot panākt, lai gāze patērētājiem maksā vairāk. «Tā nav gudra doma,» sacīja Savickis, piebilstot, ka «šaujam paši sev kājā». Patlaban patērētajiem gan esot paveicies, jo resursu cenas pasaules tirgos ir zemas, līdz ar to tirgus liberalizēšanas ietekme varbūt nebūs tik skarba.

Savickis skaidroja, ka atverot tirgu, gāze tāpat tiks piegādāta no Krievijas, tikai parādīsies dažādi starpnieki, un līdz ar to sadārdzinot gāzes cenu.

Nepieciešama neatkarīgu ekspertu un sabiedrības uzraudzība pār Latvijas Gāzes sadalīšanas procesu, jo tas valstij ir pārāk svarīgs jautājums

Tā intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte. Gāzes tirgus liberalizācija būs viens no būtiskākajiem uzdevumiem jaunajai valdībai. «Jautājums par Latvijas Gāzi ir krietni sarežģīts. Jo no vienas puses tas skar komunālos pakalpojumus, līdz ar to cilvēku maciņus, bet no otras – runa ir par neaptverami vērtīgu Latvijas dabas resursu, jo šeit ir pazemes dabasgāzes krātuves,» uzsver R. Karnīte.

Pašlaik šo liberalizāciju politiķi mēģina veikt ļoti sasteigti, neskatoties uz akcionāru līgumu iespējamajiem pārkāpumiem, kas draud ar starptautisku tiesvedību.

Tieši tāpēc liberalizācijas sakarā es pat ne tik daudz uzsvērtu draudošo cenu celšanās jautājumu, kā iespēju pazaudēt pazemes gāzes krātuves. Jo jautājumi par Latvijas Gāzi un pazemes gāzes krātuvēm ir jāskata kopā. Nav teikts, ka liberalizācija Latvijas Gāzi iznīcinās, bet, protams, tā uzņēmumu apdraud. Izskatās, ka uzņēmums pašlaik cīnās, lai sevi pasargātu. Un mēs, Latvijas sabiedrība, esam ieinteresēta, lai visai valstij svarīgais uzņēmums pastāv un attīstās, nevis tiek iznīcināts.

Medikamentu lietošanas ieradumu sadārdzināšanās vairo darbu kaulainajai ar izkapti; visvairāk cieš baltā vidusšķira

Par receptēm iegādājamo zīmolu medikamentu cena ASV pērn vidēji ir pieaugusi par 16%, bet pēdējo piecu gadu laikā praktiski dubultojusies, pieaugot par 98%, ziņo farmācijas starpniecības pārvaldības (pharmacy benefit management) holdings Express Scripts.

Lēciens recepšu medikamentu cenās sakrīt ar laiku, kad ASV federālā aģentūra Slimību kontroles un novēršanas centri (CDC) brīdina par «narkotiku epidēmiju». Proti, ir strauji audzis ar narkotisko vielu saindēšanos saistīto nāves gadījumu skaits, un savdabīgā kārtā visjūtīgākais kontingents rasu starpā ir tieši baltie.

Norādot uz amerikāņu paredzamā dzīves ilguma samazināšanos, žurnāls Newsweek nesenā publikācijā atgādina par ANO celto trauksmi par Krievijas situāciju 90. gadu juku laikos, kad tieši destruktīvu paradumu dēļ laikā no 1989. līdz 1996. gadam vīriešu paredzamais dzīves ilgums kritās no 65 uz 57 gadiem.

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Valdība otrdien atbalstīja AS Latvijas Gāze (LG) dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu no sadales sistēmas operatora līdz 2017.gada 3.aprīlim.

Ekonomikas ministrija (EM) informēja valdību, ka LG ir dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmas operators. Tāpēc būtiskākais uzdevums, kas jāveic dabasgāzes tirgus reformu nākamajā posmā, ir pārvades sistēmas operatora nodalīšana no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību. EM informē, ka ir trīs pārvades sistēmas operatora nodalīšanas modeļi - izveidojot neatkarīgu pārvades operatoru, izveidojot neatkarīgu sistēmas operatoru vai īstenojot īpašumtiesību nodalīšanu.

Neatkarīga pārvades operatora modeļa gadījumā pārvades sistēma piederētu tās operatoram un pārvades sistēmas operators turpinātu būt vertikāli integrētā uzņēmuma - LG - daļa kā meitasuzņēmums vai jauna komercsabiedrība, kuras 100% pamatkapitāla pieder vienām un tām pašām personām, kam pieder LG pamatkapitāls.

«Visiem – gan poļiem, gan lietuviešiem – ir izdevīgi pieslēgties Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Latvija ir stratēģiska visas Eiropas dabasgāzes krātuvju vieta,» intervijā DB uzsver bijušais ekonomikas ministrs, domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis

Fragments no intervijas:

Grūti saprotams jautājums ir, kāpēc liberalizācija no Ekonomikas ministrijas tiek virzīta mākslīgi paātrinātā tempā, riskējot ar Latvijas Gāzes akcionāru līguma pārkāpumu, ja ir jau 2016.gads, bet 2017. gada 3. aprīlī šis līgums tāpat beidzas. Ko gan izšķir daži mēneši, ja runa ir par infrastruktūru, kas darbojas desmitgadēm ilgi?

Baidos, ka uz šo jautājumu atbildēt nevarēšu. Ekonomiski racionāli izskaidrojumi tam būtu tikai tad, ja būtu iespējams nopirkt gāzi par zemāku cenu, nekā to piedāvā Gazprom. Man nav zināms, vai tas ir iespējams. Tāpēc man nav zināms arī, kāds ir potenciāls ieguvums no liberalizācijas sasteigšanas. Ir jābūt ļoti skaidrām atbildēm par to, kādas būs gāzes cenas, kas tiks piedāvātas no alternatīvajiem piegādātājiem. Ja cenas būs zemākas, tad uz liberalizāciju ir jāiet tiešām pēc iespējas ātrāk, bet, ja tā nav, tad valdībai ir jādot skaidra atbilde, ka tie ir ģeopolitiski apsvērumi, kuru dēļ principiāli, neskatoties uz cenu, gāze tiks pirkta citur. Jebkurā gadījumā valdībai būtu jāinformē sabiedrība un uzņēmēji par to, kas liberalizācijas rezultātā notiks ar gāzes cenu – tā kļūs augstāka vai zemāka? Ja ir tik krasas cenu atšķirības starp Ameriku, Eiropu un Āziju un ja ASV valdība ir nonākusi pie secinājuma, ka gāzes eksports neatstās būtisku iespaidu uz ASV patērētāju, tas, visticamāk, nozīmē to, ka šīs ievestās gāzes apjomi tuvākajos gados nebūs būtiski. Tas ir vienīgais izskaidrojums, pie kura nenotiks strauja cenu izlīdzināšanās visos trīs pasaules reģionos. Protams, ja Eiropā ienāks ASV gāze, Krievija un citi pašreizējie gāzes piegādātāji, visticamāk, uzsāks «cenu karu». Mums kā patērētājiem tas varētu būt izdevīgi. Tomēr ņemsim vērā, ka Krievijai, rupji runājot, ir «truba». Un transportēšanas izmaksas, kad cauruļvads jau ir izbūvēts, ir ļoti zemas. Savukārt slānekļa gāzes ieguves, tās sašķidrināšanas un pēc tam regazifikācijas, tāpat SDG transportēšanas izmaksas kopumā ir ļoti augstas. Tādēļ, ja sākas gāzes «cenu karš», jautājums ir – kurš izkonkurēs kuru?

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Krājaizdevu sabiedrībām ir būtiski saglabāt esošo darbības modeli, un gan kaimiņvalsts Lietuvas, gan citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredze vēsta, ka pārāk liela krājaizdevu darbības liberalizācija rada negatīvu ietekmi uz fiskālo situāciju valstī, norāda Finanšu ministrija.

Krājaizdevu sabiedrība var sniegt aizdevumus tikai saviem biedriem. Tie var būt fiziskas personas, individuālie komersanti, individuāli (ģimenes) uzņēmumi, kā arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības.

«Pašreizējais krājaizdevu sabiedrību modelis Latvijā ir balstīts uz biedru savstarpēju uzticību un pašpalīdzību. Tas ir optimālais modelis, lai nodrošinātu reģionālo attīstību finanšu pakalpojumu sniegšanā. ES valstu pieredze rāda, ka krājaizdevu sabiedrību sektorā jābūt ierobežojumiem komercsabiedrību kreditēšanā. Ja tā nav, veidojas kredītportfeļa nesabalansētība. Tai raksturīgs augsts ienākumus nenesošu kredītu īpatsvars. Šādas situācijas dēļ, piemēram, Lietuvā bankrotējušas vairākas krājaizdevu sabiedrības. Tas, savukārt, radījis negatīvu fiskālo ietekmi,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Pēdējos gados Latvijas ekonomiskā izaugsme bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps 2011. – 2014. gados bija 4,4%. Arī 2015. gadā, neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti un tās sekām, Latvijas IKP turpināja pieaugt un sasniedza 2,8%.

Tā jaunākajā ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas tās attīstības perspektīvas, norāda Ekonomikas ministrija.

Latvijas ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar globālajām tendencēm. Ekonomiskā situācija Latvijai nozīmīgākajā eksporta tirgū – ES - pakāpeniski uzlabojas. Savukārt eksportētājus, kas galvenokārt orientējas uz austrumu tirgiem, ietekmē sliktā ekonomiskā situācija Krievijā. Neskatoties uz to, ka ģeopolitisko sarežģījumu sekas rada apgrūtinājumus Latvijas ekonomikas izaugsmei, 2016. gadā IKP pieaugums varētu būt straujāks nekā gadu iepriekš un sasniegt 3,2%, uzskata eksperti.

57 pasaules valstis kļuvušas par Āzijas Infrastruktūras attīstības bankas (Asian Infrastructure Investment Bank, AIIB) dibināšanas procesa dalībniecēm. Aprīļa vidū par to paziņoja Ķīnas valdība. Jāuzsver, ka Ķīnas plāni šādas bankas izveidošanā jau iepriekš izraisījuši plašu starptautisko rezonansi, trešdien raksta laikraksts Diena.

Oficiāli pieteiktais AIIB darbības virziens ir infrastruktūras projektu (piemēram, ceļu, dzelzceļu, ostu, cauruļvadu) finansēšana Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Bankas centrālā mītne atradīsies Pekinā, savukārt sākuma kapitāls būs 50 miljardi ASV dolāru ( 46,63 miljardi eiro) ar iespēju to palielināt līdz simts miljardiem, turklāt tikai retais šaubās, ka šī iespēja paliks neizmantota. Iemaksas veiks AIIB dalībvalstis proporcionāli savu ekonomiku apmēriem. Bankas funkcionēšanas mehānisms vēl nav pilnībā skaidrs, tomēr plānots, ka darbu tā sāks šā gada beigās.

Sākotnējo vienošanos par AIIB dibināšanu 2014. gada rudenī parakstīja 21 valsts, tajā skaitā tādas nozīmīgas ekonomikas kā Indija, Malaizija, Taizeme, Singapūra un Kazahstāna. Savukārt līdz šā gada 31. martam, kad beidzās pieteikšanās termiņš dalībai AIIB dibināšanā, valstu skaits vairāk nekā divkāršojās, papildinoties gan ar citām reģiona lielākajām ekonomikām – Dienvidkoreju, Indonēziju, Filipīnām un Austrāliju, gan valstīm, kurām ir būtiskas intereses reģionā vai kuras uztur draudzīgas attiecības ar Ķīnu – Krieviju, Brazīliju, Saūda Arābiju un Kataru. Lai arī nevienai valstij, kura bija oficiāli pieteikusies dalībai AIIB, šis pieteikums nav noraidīts, Ķīnas valdība paziņoja, ka Taivāna nekļūs par bankas locekli, vēsta LETA.

Gāzes sektoru gaida lielas pārmaiņas, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā sacīja Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš uzsvēra, ka, lūkojoties uz Lietuvas tirgu, kur veikta liberalizācija, tirgus ir vairāk deformēts nekā iepriekš. Tirgū patlaban ir trīs dažādas cenas, un dažādu faktoru dēļ tas ir slēgts trešajām pusēm, jo valsts subsidē gāzes piegādi vienai kompānijai, kas tās tarifus padara lētākus, līdz ar to citām kompānijām nav cerību tikt šajā tirgū.

Rezultātā arī Latvijas Gāze šajā tirgū nevar ielauzties, un liberālā tirgū izmantot šāda veida subsīdijas, pēc A. Kalvīša domām, ir divkosīgi.

Galu galā pērn Latvijas patērētāji pat daļēji sedza Lietuvas gāzes eksporta izmaksas uz Igauniju, viņš sacīja.

Augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā.

To intervijā DB norāda Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, kurš par asociācijas vadītāju kļuva pērnā gada nogalē. Viņš stāsta, ka viens no viņa galvenajiem darba uzdevumiem ir panākt enerģētikas un būvniecības nozares pārstāvju sadarbību, kā arī izglītot sabiedrību, kliedējot mītus gan par elektroenerģiju kā produktu, gan šī resursa cenu veidošanās principiem.

Fragments no intervijas

Kādi ir jūsu mērķi jaunajā amatā?

Vēsturiski asociācija pārsvarā komunicējusi ar enerģētikas nozares pārstāvjiem un ekspertiem, aktīvi neiesaistoties publiskās diskusijās ar pārējo sabiedrības daļu, taču arvien vairāk redzam, ka šobrīd ir ļoti daudz sāpīgu un strīdīgu jautājumu, kas tomēr pieprasa to darīt. Jāsaka, ka būvniecības un enerģētikas nozares zināmā mērā atrodas pretējās nometnēs, taču, lai panāktu rezultātu, abām pusēm jādarbojas plecu pie pleca, aktīvi aizstāvot kopējās intereses. Panākt veiksmīgu šo nozaru sadarbību ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem izpilddirektora amatā. Ilgtermiņā vēlamies mainīt arī sabiedrības uzskatus. Pašlaik liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētika ir nozare, kurai vajadzētu kalpot gan sociāliem, gan uzņēmējdarbības atbalsta mērķiem, taču tas nav īsti korekti. Jāņem vērā, ka enerģētikā izmaksas veidojas tieši tāpat kā jebkurā citā uzņēmējdarbības nozarē – no cilvēku darba, investīcijām un ikdienā pakalpojuma sniegšanā izmantotajiem resursiem. Noteikti vēlētos kliedēt arī mītu par to, ka Latvijā ir dārga elektrība. Eurostat dati bieži vien atspoguļo slimnīcas vidējo temperatūru, kas īsti neko neraksturo – ne tarifu struktūru, ne klientu grupas. Jāsaka, ka augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā. Dialogs par izmaksu konkurētspēju noteikti būs manā prioritāšu sarakstā.

Latvijas dabasgāzes kompānija Latvijas Gāze izsludinājusi konkursus uz vakantajiem valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, liecina Latvijas Gāzes publicētais sludinājums laikrakstā Dienas Bizness.

Paziņojumā norādīts, ka valdes priekšsēdētāja amata misija ir nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību mainīgos apstākļos, ieskaitot tādus izaicinājumus kā enerģētikas tirgus liberalizācija, uzņēmuma restrukturizācija, iespējamas izmaiņas gāzes piegādes avotu izvēlē, iespējama akcionāru struktūras maiņa un citus.

Galvenie pienākumi iekļauj, bet neaprobežojas ar uzņēmuma struktūrvienību un ikdienas saimnieciskās darbības vadību, Valdes darbības vadību un personisku atbildību par darbu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Saeimas komisiju un Valdību jautājumos par dabasgāzes tarifiem un grozījumiem Enerģētikas likumā.

Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatam, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Prasības pretendentiem ir maģistra grāds (vēlams ekonomikā, tiesību zinātnēs vai vadības zinībās, atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām, ne mazāk kā triju gadu darba pieredze vadošā amatā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem, pieredze darbā ar starptautiskiem sadarbības partneriem, vēlama darba pieredze valsts pārvaldē, izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē, Eiropas Savienības institucionālo ietvaru, likumdošanas sistēmu un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī citi.

Pretendentiem kopā ar pieteikuma dokumentiem ir jāiesniedz eseja - savs redzējums par Ekonomikas ministrijas lomu, kā arī vidēja un ilgtermiņa attīstības perspektīva šādos jautājumos (izvēloties vienu jautājumu; apjoms - ne vairāk par 2000 vārdiem): gāzes tirgus liberalizācija Latvijā; būvniecības procesa pilnveidošana, izvērtējot administratīvā sloga samazināšanas iespējas; izaicinājumi tautsaimniecības attīstībai, ievērojot Eiropas Savienības klimata politiku

Aizvadot veiksmīgāko darbības pusgadu, "Latvenergo" meitasuzņēmums "Elektrum Lietuva" šogad ir ievērojami – 2,5 reizes vairāk – audzējis ieņēmumus un par 73 % palielinājis klientu skaitu.

Tādējādi "Latvenergo" kopējos darbības rezultātus pozitīvi ietekmē ienākumi, kas gūti no elektroenerģijas un dabasgāzes, kā arī saules enerģētikas un elektroauto uzlādes risinājumu tirdzniecības kaimiņvalstī Lietuvā.

"Latvenergo" koncerna meitasuzņēmuma "Elektrum Lietuva" ieņēmumi 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedz gandrīz 177 miljonus eiro un ir 2,5 reizes lielāki nekā attiecīgajā 2022. gada periodā (68 miljoni eiro). Savukārt par 73 % gada laikā audzis klientu skaits, kuri izmanto uzņēmuma pakalpojumus elektroenerģijas un gāzes piegādei, saules elektrostaciju, uzlādes punktu ierīkošanai, apkures sistēmu risinājumiem, un sasniedz 166 tūkstošus.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir dzirdējusi runas, ka par energouzņēmuma Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētāju kļūs ekspremjers Aigars Kalvītis.

Politiķe intervijā telekanālam LNT uzsvēra, ka tās ir tikai baumas, taču tās ir tik spēcīgas, ka par šādu iespēju viņai stāstīts pat nesenās vizītes ASV laikā.

Valsts tikmēr strādā, lai liberalizētu gāzes tirgu Latvijā, piebilda ministre.

LG ir izsludinājusi konkursu uz valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, kas kļūs vakanti šī gada augustā, kad beigsies pašreizējā uzņēmuma vadītāja Adriana Dāvja un vēl vairāku valdes locekļu pilnvaru termiņš.

Kā liecina paziņojums Latvijas Vēstneša portālā, Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatam tiek meklēts cilvēks, kuram ir lieliskas latviešu, angļu un krievu valodas zināšanas, augstākā izglītība, kopējā darba pieredze vismaz 15 gadi komercdarbības jomā, veiksmīga pieredze liela kolektīva vadīšanā ar daudzpakāpju struktūru vismaz septiņu gadu garumā, kā arī izcilas līdera dotības, pieredze augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vadīšanā un attīstīšanā.

Ķīnas Centrālās bankas lēmums devalvēt nacionālo valūtu izsaucis plašu rezonansi globālajos valūtu un aktīvu tirgos. Šis solis var gan nostrādāt par labu Ķīnai un palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu pulciņā, gan izraisīt vispārēju haosu.

Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par 1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu.

Vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc, kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai? Jāizceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.

Nākamā gada aprīlī gāzes tirgu Latvija atvērs ar steigā pieņemtu normatīvo regulējumu un bez īpaša gāzes tirgus likuma

2017.gada 3.aprīlī beidzas Latvijas gāzes monopoltiesības dabasgāzes tirgū. Lai arī šis datums ir bijis jau sen vispārzināms, Latvijas valsts nav spējusi laikus sakārtot normatīvo regulējumu, kas draud ar to, ka liberalizācija izvērsīsies kārtējā sociālajā un ekonomiskajā eksperimentā, par kura sekām neviens neatbild. A/s Latvijas gāze stratēģiskās attīstības departamenta vadītājs Jānis Eisaks laikrakstam DB izsaka uzņēmuma bažas par laikus pieņemta normatīvā regulējuma trūkumu, kas joprojām rada neskaidrības uzņēmuma sadalīšanas procesā un pārejā uz tirgus modeli, uzskatot, ka ir nepieciešams īpašs Gāzes tirgus likums, līdzīgi kāds ir Elektroenerģijas tirgus likums.

Siltumuzņēmumiem bažas rada neskaidrības Energoefektivitātes likumā, kavēšanās ar ES fondu apguvi un centralizētās siltumapgādes sistēmas liberalizācija

Tādi ir galvenie problēmjautājumi, kas satrauc aptaujātos siltumapgādes jomas ekspertus pirms DB rīkotās konferences Evolūcija vai revolūcija – siltumapgāde pārmaiņu priekšā. «Lielākās bažas ir saistībā ar Energoefektivitātes direktīvu un likumu – ieilgusī neskaidrība par obligātā pienākuma shēmu, kas attieksies uz siltumuzņēmumiem. Tāpat joprojām nav skaidras Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas iespējas šajā atbalsta periodā līdz 2020. gadam,» teic Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

ASV ir lielākā ekonomika pasaulē, lielākais ES tirdzniecības partneris (kopējā preču tirdzniecība pagājušā gadā bija 619,6 miljardi eiro) un būtisks investīciju avots ES, kā arī ASV dolārs ir dominējošā globālā rezervju valūta, portālam db.lv komentē Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Līdz ar to ASV notiekošais būtiski ietekmē Eiropā, un pastarpināti arī Latvijā, notiekošo, pat ja tiešie ekonomiskie sakari – tirdzniecība un finanšu plūsmas starp ASV un Latviju – ir salīdzinoši nelieli.

ASV vēlēšanu iznākums gan lielākajai daļai analītiķu, gan finanšu tirgiem bija pārsteigums. Tāpēc šorīt finanšu tirgos vērojami būtiski satricinājumi - S&P akciju indekss nokrita par 5%, daudzu attīstības valstu valūtas vērtība samazinās (visvairāk Meksikas peso - par 12%), kamēr t.s. drošo valūtu (Japānas jenas, Šveices franka) vērtība un zelta cena pieaug.

«Grēka» produktiem politiski ērti bijis celt nodokli, bet «kartupeļu pirktspēja» augusi īpaši strauji, ceturtdiena raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā secināms pēc DB veiktā cenu monitoringa 2008., 2015 un pērnā gada nogalēs. Salīdzinātas vidējās cenas (bez akciju piedāvājuma) divos mazumtirdzniecības veikalos. Tikai retam pārtikas produktam vērojams cenu kritums, pamatā cenas ir augušas. To apliecina arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati: vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri) palielinājās par 2.2 %. Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pārtikas cenu kāpumam. Tās pieauga par 4,8% un kopējo cenu līmeni paaugstināja par 1,1 procentpunktu. Būtiskākā ietekme bija cenu kāpumam piena produktiem, dārzeņiem un cukuram, komentē Ekonomikas ministrija. 2016. gada vidējā inflācija bija 0.1 %.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš ekspresintervijā Dienas Biznesam.

Kā vērtējat izskanējušos apgalvojumus, ka Latvijas gāzes tirgus liberalizācija varētu pacelt dabasgāzes cenu Latvijā pat par 30%?

Tāds apgalvojums, vēl jo vairāk velkot paralēles ar Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, kas arī it kā esot pacēlusi elektrības cenu, nav gluži par tēmu, taču nav noliedzams, ka šādi apgalvojumi mēdz būt ļoti iedarbīgi uz sabiedrības viedokli. Ar tirgus liberalizāciju pamatā ir jāsaprot tiesību piešķiršana patērētājam izvēlēties savu piegādātāju, tādējādi atbrīvojot viņu no viena piegādātāja varas. Runājot par elektrību, jāuzsver, ka tas, kas kļuva dārgāks, ir regulētie elektrības maksājumi, nevis pati elektrības cena kā tāda. Tas, vai konkrētajam patērētājam izmaksas par elektrību pēc tirgus atvēršanas pieauga, atkarīgs no katra patērētāja izvēlētā risinājuma. Man, piemēram, elektrības maksājumi nepalielinājās. Savukārt, ja runājam par gāzes cenu, tad uzņēmumam Latvijas gāze ar to nav nekāda sakara. Regulators savulaik Latvijas gāzei ir iedevis tik treknus tarifus, ka tos nav bijis vajadzības pārskatīt kopš 2008. gada. Līdz ar to Latvijas gāzei varētu būt pilnīgi vienalga, cik maksā pati gāze.

Valdība 31. janvārī plāno apstiprināt dabasgāzes tirdzniecības noteikumus; tiek prognozēts, ka būs vajadzīgs iešūpošanās periods pēc 3. aprīļa, lai dabasgāzes tirgus liberalizācija notiktu ne tikai uz papīra

Strauji tuvojās 3. aprīlis, kad visiem dabasgāzes lietotājiem būs tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. Līdzšinējais dabasgāzes liberalizācijas process nav raksturojams kā gluds un aptaujātie tirgus dalībnieki uzsver, ka joprojām ir daudz neskaidrību ar dabasgāzes tirdzniecības noteikumiem, kurus valdība cer apstiprināt nākamajā sēdē. Pagājušajā nedēļā sadales tīkla operators iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumu projektus. SPRK sola, ka šie nozarei svarīgie noteikumi tiks saskaņoti iespējami drīz. Nozare joprojām gaida arī skaidrību par balansēšanas un piekļuves pārvades sistēmai nosacījumiem. Dažādo faktoru ietekmē, kā arī pateicoties sagaidāmajai patērētāju pasivitātei tirgotāja izvēlē, dabasgāzes tirgus patiesai liberalizācijai un konkurences nodrošināšanai, visticamāk, būs nepieciešams zināms iešūpošanās periods.