Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Savukārt ekonomikas attīstībai nozīmīgākas ir investīcijas produktīvos sektoros. Nemājokļu investīcijas līdz recesijai auga gan absolūtajos skaitļos, gan relatīvi pret IKP, bet recesijas laikā tās piedzīvoja strauju kritumu, pēc kā atgūšanās notika vien 2011.-2012. gados. Laikā no 2013. līdz 2015. gadam investīciju izaugsmes praktiski nebija, piedevām 2016. gadā tās atkal piedzīvoja kritumu. Rezultātā – nemājokļu investīciju īpatsvars IKP krita no 25% 2012. gada sākumā (un vidēji laikā no 2001. līdz 2006. gadam) līdz 16% 2016. gadā, noliekot Latviju līdzās attīstītajām Rietumeiropas valstīm un eiro zonai kopumā (3. attēls). Tas raisīja arī pārdomas par iespējamu negatīvu ietekmi uz tautsaimniecības potenciālo attīstību.

Ejot dziļāk struktūrā, redzam, ka pēcrecesijas periodā investīciju «vājākā vieta» ir investīcijas iekārtās un mašīnās – investīciju komponentē, kam turklāt ir nozīmīga loma ražošanas jaudu potenciāla virzīšanai. Tai kopš aptuveni 2012. gada ir lejupvērsta tendence (4. attēls).

Taču arī citas investīcijas nav būtiski augušas. Investīciju lielākā komponente – investīcijas citās ēkās un būvēs – ir stagnējusi kopš aptuveni 2012. gada, turklāt piedzīvojusi būtisku sarukumu 2016. gadā. To straujāka atkopšanās 2017. gadā saistāma ar ES struktūrfondiem. Arī investīcijas transportā no recesijas atguvās lēni un pat zaudēja savu daļu investīciju struktūrā līdz būtiskam pieaugumam 2017. gadā, ko ietekmēja AirBaltic lidmašīnu iepirkums. Mazāk ekonomiskā cikla svārstības ir skārušas investīcijas intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība un attīstība, minerālu izpēte, datoru programmatūra un datubāzes, mākslas darbi u.c.). Šīs investīcijas ir puslīdz stabili, bet lēni augušas; to īpatsvars nemājokļu investīcijās svārstās ap 8% bez acīmredzamas tendences, kas ir starp zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, atpaliekot t.sk. no kaimiņvalstīm (5. attēls).

Citviet Eiropā valdības investīciju sarukumu pēckrīzes periodā piemin kā iespējamu faktoru pie privāto investīciju lēnās dinamikas, jo valdības investīcijām (piemēram, infrastruktūrā) varētu būt pozitīva ietekme uz privātā kapitāla atdevi; līdz ar to, ir aicinājumi palielināt valdības investīcijas, lai uzlabotu privāto investīciju izaugsmi. Latvija šajā gadījumā atšķiras, lai gan valdības investīciju apmērs ir krities recesijas periodā, samazinājuma absolūtais un relatīvais apjoms ir krietni mazāki, nekā privātajā sektorā; rezultātā valdības investīciju īpatsvars kopējās nemājokļu investīcijās pēckrīzes periodā ir augstāks, nekā pirms krīzes (6. attēls). Tādējādi Latvijas privāto investīciju vājajā izaugsmē pēckrīzes periodā nevarētu būt vainojams valdības investīciju trūkums.

Iepriekš (2. attēlā) mēs konstatējām, ka investīciju īpatsvars IKP ir ciklisks, kas nozīmē, ka investīcijas aug straujāk par citām IKP pieprasījuma komponentēm ekonomikas cikla augšupejas laikā un krīt straujāk - ekonomikas lejupslīdes posmā. Līdz ar to var secināt, ka, ekonomikai atkopjoties, varētu sagaidīt kārtējo investīciju pieaugumu. Savukārt, vai pēckrīzes perioda investīciju neiepriecinošā dinamika skaidrojama ar kopējā pieprasījuma attīstību, par to nākamajā sadaļā.

2. Vai investīcijas iet roku rokā ar kopējo iekšzemes pieprasījumu?Lai novērtētu, kādā mērā privāto nemājokļu (turpmāk - uzņēmumu) investīciju līmenis ir atbilstošs kopējai ekonomiskajai aktivitātei Latvijā, mēs lietojam tā saucamo «akseleratora modeli», kas saista uzņēmumu investīciju līmeni ar vēsturiskajām izmaiņām IKP. Akseleratora modelis uzņēmumu investīcijām Latvijā rāda, ka uzņēmumu investīciju līmenis kopš aptuveni 2013. gada ir zem tā, ko paredz vēsturiskā investīciju – kopējā pieprasījuma sakarība (7. attēls).

Lai gan 90% ticamības intervāls ir plašs, norādot uz investīciju – kopējā pieprasījuma saiknes mainību laika gaitā, uzņēmumu investīciju līmenis ir bijis statistiski nozīmīgi zem modeļa paredzētā rādītāja 2016. gadā un ir zem vai uz ticamības robežas 2017. gadā, atkarībā no modeļa novērtēšanai izmantotā datu izlases laika posma.

Secinājums – raugoties no IKP attīstības tempiem un investīciju – IKP vēsturiskās saiknes, uzņēmumu investīcijām kopš apmēram 2013. gada vajadzētu būt augstākām. Tālāk rakstā aplūkosim, kas varētu būt vainojams zemajā investīciju aktivitātē.

3. Kādi ir uzņēmumu investīciju dinamiku galvenie ietekmējošie faktori?Uzņēmumu investīciju dinamiku noteicošo galveno faktoru identificēšanai izmantojam strukturālo vektoru autoregresīvo (SVAR) modeli. Rezultāti rāda (8. attēls), ka galvenie uzņēmumu investīciju ietekmējošie faktori Latvijā vēsturiskā griezumā kopš 2004. gada ir ārējais pieprasījums (mērīts ar tirdzniecības partneru importu, kas svērts ar tirdzniecības īpatsvaru) un nenoteiktība Latvijā (mērīta ar vidējo no makroekonomisko un finanšu rādītāju svārstīguma – jo svārstīgāks ir kāds rādītājs, jo lielāka neskaidrība par tā tālāko virzību).

Ārējais pieprasījums ir viens no galvenajiem uzņēmumu investīciju ietekmējošajiem faktoriem Latvijā. Tas investīcijas pozitīvi ietekmējis periodā pirms 2009. gada, savukārt negatīvi un būtiski recesijas laikā 2009.-2010. gados, pirms izaugsmes atkal 2011. un 2012. gadā, norādot uz kopīgām iezīmēm Latvijas un pasaules tautsaimniecības attīstības ciklos. Kopš aptuveni 2013. gada – ārējais pieprasījums atkal ir starp galvenajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē uzņēmumu investīcijas Latvijā; pagājušajā gadā šī negatīvā ietekme, pieaugot ārējam pieprasījumam, ir strauji mazinājusies. Gan ārējā pieprasījuma kritums kopš 2013.g., gan kāpums 2017.g. lielā mērā saistīti ar Krievijas importu. Lai gan jāsaka, ka Krievija jau ilgstoši īsteno politiku ar mērķi importa preces aizstāt ar vietējiem ražojumiem, tādēļ Krievijas pienesums ārējā pieprasījumā ar laiku varētu mazināties.

Līdzīgā mērā kā ārējais pieprasījums – arī nenoteiktība Latvijā tiek novērtēta kā viens no būtiskākajiem uzņēmumu investīciju ietekmējošajiem faktoriem. Lai gan nenoteiktības mērs vienmēr var tikt uzskatīts par nepilnīgu, tas ir labākais mums šobrīd pieejamais mērs, un tas iekļauj ārējās vides (piemēram, Brexitun Krievijas-Ukrainas konflikta) ietekmi tādā apjomā, kā to atspoguļo Latvijas finanšu un makroekonomiskie rādītāji. Nenoteiktības mēra novērtētā ietekme uz investīcijām var tikt uzskatīta par visumā ticamu: nenoteiktības ietekme ir pozitīva pirmskrīzes laikā (2004. -2007. gadi), negatīva un būtiska recesijas un agras atlabšanas laikā (2008.-2012. gadi), un pozitīva kopš apmēram eiro zonā iestāšanās laika (kopš 2014. gada).

Protams, izmantotais nenoteiktības mērs nav visaptverošs; tas noteiktā mērā uztver nenoteiktību finanšu un makroekonomiskajos rādītājos, taču tiešā veidā neietver tādus faktorus kā nenoteiktība par Latvijas nodokļu politiku u.tml., tādēļ tās ietekmes novērtējums uz investīcijām nav akmenī cirsts.

Aizdevumu likmēm mazs īpatsvars ir tādēļ, ka gan nenoteiktība, gan ārējais pieprasījums un ekonomiskā aktivitāte kopumā ietekmē aizdevumu likmi. Līdzīgi ir ar mazo iekšējā pieprasījuma devumu – tas norāda, ka iekšējo pieprasījumu, galvenokārt, virza citi faktori, t.sk. ārējais pieprasījums un nenoteiktība.

ES struktūrfondu apgūšanas faktors tiek bieži piesaukts kā vainīgais pie vājā investīciju snieguma 2016. gadā. Šis faktors ir iekļauts «pārējo faktoru» komponentē, kuras sniegums ir negatīvs un būtisks 2016. gadā, bet kļūst pozitīvs 2017. gadā.

Gausā pāreja uz jauno ES struktūrfondu programmas periodu 2014.-2020. gadiem un vājā projektu finansējuma apgūšana attiecīgo tiesību aktu pieņemšanas aizkavēšanās dēļ bija iemesls vājajai investīciju aktivitātei 2016. gadā ne tikai Latvijā, bet arī citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs (t.sk. straujš investīciju kritums Ungārijā, Slovākijā, Polijā un Bulgārijā), daļēji samazinot arī ārējo pieprasījumu.

Lai gan ES struktūrfondi veido nelielu daļu no kopējā investīciju apjoma, daudzi investīciju lēmumi gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā varētu būt saistīti ar ES struktūrfondu pieejamību. Līdz ar to – pārtrūkumi ES struktūrfondu plūsmā var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz atsevišķiem sektoriem (būvniecību) un investīcijām kopumā. Tomēr pārsvarā šie pārtrūkumi saistās nevis ar projektu pilnīgu atcelšanu un ES struktūrfondu līdzekļu zaudēšanu, bet aizkavēšanos, kas šo līdzekļu plūsmas nobīda uz nākamajiem ceturkšņiem.

4. Ieskats nākotnē – pozitīvs tuvākajos gados, mazāk optimistisks ilgākā periodāES struktūrfondu salīdzinoši straujākā ieplūde 2017. gadā un plānotais ES struktūrfondu līdzekļu apguves pieaugums tuvākajos gados turpinās pozitīvi ietekmēt investīciju pieaugumu. Šajā ES struktūrfondu plānošanas periodā (no 2014. līdz 2020. gadam) Latvijai pieejams 4418.2 milj. EUR finansējums, no kura laikā līdz 2017. gada beigām Latvija saņēmusi 13.3%, bet projekti apstiprināti jau par 57.7% no pieejamās summas. Atbilstoši paredzētajām naudas plūsmām - šie ES struktūrfondu maksājumi tiks veikti līdz pat 2024. gadam, turklāt to apjoms vidēji gadā plānots ievērojami lielāks nekā pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā gan iepriekšējo pieredzi [11], gan plānotās struktūrfondu plūsmas – risks neapgūt visus pieejamos līdzekļus ir zems. Turklāt papildus ES struktūrfondu maksājumiem projektos tiek piesaistīts vietējais līdzfinansējums (vidēji ap 15% apmērā no kopējās projekta summas), palielinot ietekmi uz investīcijām.

Arī ārējais pieprasījums 2018. gadā, attīstoties Eiropas ekonomikas cikliskajai pozīcijai un Pasaules ekonomikai kopumā, varētu sniegt pozitīvu devumu investīcijām Latvijā.

Investīcijas transporta nozarē stiprinās AirBaltic paredzētais lidmašīnu iepirkums tuvākajos gados.

Mazāk prognozējams ir nenoteiktības faktors. Negaidīts notikums pasaulē vai Latvijā var būtiski izmainīt uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu un tādējādi arī kopējo ekonomisko aktivitāti.

Par Latvijas tautsaimniecību ierobežojošu faktoru kļūst darbaspēka trūkums un ar to saistītais straujais algu kāpums, kam «piešprici» vēl dod minimālās algas celšana. No vienas puses, augošā nodarbinātība un algas rada pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, bet, no otras puses, algām augot straujāk par produktivitāti, samazinās uzņēmēju konkurētspēja gan iekšējā, gan ārējos tirgos, un peļņa. Līdz ar to arī motivācija investēt un algot darbiniekus. Augošu algu un pieprasījuma apstākļos valdībai ir veidojams budžeta pārpalikums, lai vēl vairāk nekarsētu darba tirgu, un rūpīgi apsverams katrs turpmākais minimālās algas celšanas gadījums, jo tas potenciāli samazina nodarbinātību. Diemžēl, pat pie tik augsta IKP kāpuma 2017. gadā – operatīvā informācija par budžeta izpildi liecina, ka valdība turpinājusi tērēt uz parāda rēķina.

Ilgākā periodā iekšējās darbaspēka rezerves būs ierobežojošais faktors Latvijas ekonomikas potenciāla audzēšanai. Latvijas iedzīvotāji noveco, un to skaits sarūk; Eiropas Komisija prognozē, ka 2070. gadā Latvijā būs vien 1.3 milj. iedzīvotāju. Tādēļ arvien aktuālāka būs raudzīšanās uz ekonomisko attīstību attiecībā pret vienu iedzīvotāju vai nodarbināto, nevis tautsaimniecībā kopumā.

Arī Eiropā un pasaulē vērojama iedzīvotāju skaita pieauguma samazināšanās tendence. Papildus tam, nāk klāt lēnāka tirdzniecības liberalizācija u.c. strukturālas izmaiņas globālajā tirdzniecībā. Eiropas Komisija paredz, ka globālās tirdzniecības izaugsmes temps turpmāk nebūšot vairs tik straujš kā pirmskrīzes periodā. Ņemot vērā, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme ilgākā laikā balstās pārsvarā uz ārējā pieprasījuma attīstību, investīciju tempu samazināšanās ilgākā periodā šķiet neizbēgama.

Kā arī pašlaik vēl ir daudz neskaidrību par potenciālajām izmaiņām ES struktūrfondu pieejamībā nākamajā finanšu plānošanas periodā (no 2021. gada) – gan par prioritārajām jomām, gan par kopējo pieejamo ES struktūrfondu apjomu.

Līdz ar to – ilgtermiņā raugoties, mēs, iespējams, neredzēsim tādu uzņēmumu investīciju aktivitāti, kas būtu samērojama ar pirmskrīzes periodu. Attiecīgi, arī tautsaimniecības attīstības tempi būs lēnāki. Tādēļ svarīgi vismaz Latvijas mērogā ir uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi un veidot prognozējamu un ilgtspējīgu fiskālo politiku.

Solis pareizā virzienā ir bijis reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN un PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanas paplašināšana. Taču joprojām ir turpināms darbs pie strukturālo reformu īstenošanas. Citādi jācer vien uz kādiem radikāliem jaunu tehnoloģiju atklājumiem, kas dotu spēcīgu stimulu nomainīt esošo kapitālu.

5. SecinājumiLatvijas investīciju izaugsme lielā mērā saskan ar ārējā pieprasījuma attīstību, savukārt ES struktūrfondu plūsmas dinamikai ir pārejoša ietekme. Tuvākajos gados redzēsim investīciju lomas nostiprināšanos Latvijas tautsaimniecībā, bet tā beigsies līdz ar nākamo kritumu ārējā pieprasījumā. Ilgtermiņā, līdz ar ārējā pieprasījuma tempa samazināšanos, gaidāma mērena Latvijas investīciju un tautsaimniecības potenciāla izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam vajadzētu nolikt pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku, svētdien preses konferencē par Latvijas finanšu sektora stabilitāti sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā katras valsts simbols ir centrālās bankas vadītājs, un būtu prātīgi, ja Rimšēvičs noliktu savas pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku.

Viņa gan uzsvēra, ka svētdienas pēcpusdienā sasauktā preses konference ir saistīta ar svētdien notikušo fiskālās padomes sēdi, kuras centrālās jautājums bijis Latvijas finanšu sektora stabilitāte saistībā ar šonedēļ izskanējušo informāciju par AS ABLV Bank.

Kuplā skaitā sapulcējušies mediju pārstāvji gan vairāk vēlējās uzzināt par Rimšēviča aizturēšanu.

«Galvas cirst bez iemesla ir visneprātīgākais, ko var darīt,» piebilda Reizniece-Ozola. Viņa uzvēra, ka Latvijas Banka funkcionē un pienākumi tiek pildīti profesionāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: Rimšēviča izredzes ieņemt augstu amatu ECB ir iznīcinātas

Lelde Petrāne, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis».

Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis», un šobrīd viņa reputācija, kā arī iespējas ieņemt ļoti augstu amatu Eiropas Centrālajā bankā ir iznīcinātas, biznesa portālam db.lv sacīja finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā ir jābūt dzelžainiem pierādījumiem par Rimšēviča vainu.

Lūgts komentēt Rimšēviča aizturēšanu, Rungainis sacīja, ka, protams, ir divas iespējamās versijas: pirmā, ka Latvijas Bankas vadība ir iesaistījusies koruptīvās darbībās, otrā - tie ir nepamatoti apgalvojumi un apvainojumi, taču patlaban trūkst informācijas, lai pateiktu, kura ir pareizā. Vienlaikus viņam esot grūti noticēt pirmajai versijai par korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ministre: Latvijas finanšu sektora reputācijas atjaunošanu sekmētu Rimšēviča atkāpšanās

Rūta Lapiņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai.

Finanšu skandālā iesaistītā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, par ko portālu db.lv informēja ar sava padomnieka komunikāciju jautājumos Arno Pjatkina starpniecību.

Lai arī ir saprotama I. Rimšēviča vēlme sevi aizstāvēt, valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai daudz labāks risinājums būtu, ja viņš tomēr būtu nolicis Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras, uzskata ministre.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, I. Rimšēvičam noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

AFI Investīcijas: Šogad izaicinājums ir veidot stratēģiju tirgiem, kuros valda stabila izaugsme

Db.lv, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un vērtspapīru tirdzniecības kompānija AS AFI Investīcijas pagājušo gadu noslēdza ar 11,082 miljonu eiro peļņu, salīdzinot ar 843 tūkstošiem eiro gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Neto peļņa no darījumiem ar finanšu instrumentiem pārsniedza 14,21 miljonus eiro, salīdzinot ar 6,25 miljoniem eiro 2016. gadā. AFI Investīcijas pašu kapitāls 2017. gada beigās pārsniedza 22,8 miljonus eiro, bet kompānijas aktīvi bija 69,48 miljoni eiro.

AFI Investīcijas ir Latvijas investīciju kompānija, kuras darbības pamatā ir ieguldījumi starptautiskos vērtspapīru tirgos, galvenokārt atvasinātos finanšu instrumentos – opcijās un nākotnes līgumu darījumos.

«Pagājušā gada pirmo pusgadu raksturo tieši šādi tirgus apstākļi – pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā tirgū bija vērojams paaugstināts uztraukums, kuru pagājušā gada sākumā nomainīja stabila izaugsme. Gada otrā puse uzņēmumam bija mazāk veiksmīga, jo AFI Investīcijas ieguldījumu modeļi nav piemēroti mērenai un noturīgai pasaules fondu tirgu izaugsmei. Opciju un nākotnes līgumu tirgu ienesīgumu virza tirgu volatilitāte un pagājušā gada noslēgumā tā bija zema. Tomēr, arī šajos apstākļos AFI Investīcijas guva peļņu no vērtspapīru tirdzniecības, optimizējot mūsu ieguldījumu portfeļus un darbības modeļos samazinot riskus,» stāsta Deniss Pospelovs, AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs un dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši vismaz 34,9 miljonus eiro, liecina Latvijas startup asociācijas Startin.LV apkopotā informācija.

Asociācijas projektu vadītāja Elīze Rubesa piebilst, ka gads vēl nav beidzies un, iespējams, dati vēl var mainīties.

Vienu no šā gada publiski zināmajām lielākajām investīcijām – piecus miljonus eiro – piesaistīja tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma «Mintos». Turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt IBAN kontus un saņemt debetkartes. IBAN konts dos iespēju platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši «Mintos» kontā, savukārt debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos. Kopš uzņēmuma darbības sākuma platformā finansēti kredīti vairāk nekā miljarda eiro apmērā, padarot «Mintos» par lielāko šāda veida aizdevumu tirgu pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Cer iekarot Latvijas enerģētikas tirgu

Armanda Vilcāne, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc centralizētās siltumapgādes uzņēmumu iegādes Valmierā un Cēsīs Adven Group neizslēdz iespēju nākotnē iegādāties arī citus enerģijas ražošanas un izplatīšanas uzņēmumus Latvijā.

To intervijā DB norāda Adven Estonia un Adven Latvia izpilddirektors Urmo Heinams (Urmo Heinam). Viņš stāsta, ka šobrīd Adven Group pieder 100% SIA Cēsu siltumtīkli un 52,15% AS Valmieras enerģija akciju. Ar ienākšanu Latvijas tirgū uzņēmums ir ļoti apmierināts, tāpēc ilgākā perspektīvā apsver iespēju attīstīt biznesu arī citos reģionos. Šogad Adven Group iecerējusi turpināt darbu pie Valmieras jaunās katlumājas izbūves, kā arī Cēsu centralizētās siltumapgādes pārvades sistēmas infrastruktūras modernizācijas.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums iesaistīties Latvijas tirgū?

Paralēli jau uzsāktajam darbam Igaunijā mēs meklējam arvien jaunas iespējas paplašināt savu darbību arī citviet Baltijā. Manuprāt, priekšnosacījums labai ilgtermiņa sadarbībai pakalpojumu sniegšanā ir spēcīga vietējā komanda, tieši tāpēc Adven Group lēma par labu ienākšanai arī Latvijas enerģētikas tirgū, iegādājoties efektīvi strādājošus centralizētās siltumapgādes uzņēmumus Valmierā un Cēsīs, kā arī piesaistot profesionālus darbiniekus. Esam ļoti gandarīti par to sadarbību, kas mums pašlaik ir izveidojusies ar Valmieru un Cēsīm, jo šīs pilsētas ir ļoti ieinteresētas rast saviem iedzīvotājiem labākos risinājumus. Tā kā mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem augstas kvalitātes pakalpojumus, sadarbība ar vietējām pašvaldībām ir izvērtusies ļoti patīkama. Jāteic, ka Latvijā centralizētās siltumapgādes investīcijas vēl ir to agrīnajā stadijā, tāpēc mēs esam priecīgi, ka varam dalīties Igaunijā, Somijā un Zviedrijā gūtajā pieredzē, kas saistās gan ar atjaunojamās enerģijas (AER) īpatsvara palielināšanu un siltumapgādes tīklu atjaunošanu, gan ar efektivitātes paaugstināšanu. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka, lai arī Adven savu darbību Latvijā sācis ar centralizēto siltumapgādes uzņēmumu iegādi, uzņēmuma pamatbizness vairāk vērsts uz industriālajiem klientiem – jau sāktas sarunas arī ar dažiem rūpniecības uzņēmumiem, kas darbojas reģionā, lai sniegtu tiem iespējas izvēlēties efektīvākus enerģijas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka: Zemais investīciju līmenis kavē Latvijas potenciālo izaugsmi

LETA, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemais investīciju līmenis pašlaik kavē Latvijas potenciālo izaugsmi, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

«Treknajos gados investīcijas pret iekšzemes kopproduktu (IKP) bija ap 30%. Tas pat bija par daudz, un daļa bija neproduktīva, jo neveicināja ražošanas attīstību tālākā perspektīvā. Šobrīd mēs esam otrā grāvī, un investīcijas veido vien 20% pret IKP. Pat eirozonā kopumā, kur pārsvaru veido jau ļoti labi attīstītas valstis, investīciju līmenis pārsniedz 20%. Mums investīcijās noteikti būtu jāmērķē uz 25% līmeni,» sacīja Rutkaste.

Viņš atzina, ka pašlaik investīciju ziņā ir redzama atkopšanās, bet pamatā tā ir saistīta vai nu ar infrastruktūru, ko finansē no Eiropas Savienības (ES) fondiem, vai ar būvniecību - top tirdzniecības centri, noliktavas, biroju ēkas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tam ir vajadzīgi ievērojami gan ES, gan valstu publiskā sektora, kā arī privātā sektora ieguldījumi.

14.janvārī pieteiktais Eiropas zaļā kursa investīciju plāns - Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns - aktivizēs publiskās investīcijas un dos piekļuvi privātajiem līdzekļiem ar ES finanšu instrumentu, jo īpaši "InvestEU", starpniecību, kā rezultātā investīcijās tiks piesaistīts vismaz triljons eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs ES finansējumu un radīs izdevīgu regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas, kuras vajadzīgas, lai varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Plāns papildina citas iniciatīvas, kas izziņotas zaļajā kursā, un tam ir trīs dimensijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ļaus sniegt atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas sekmēs straujāku jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ļaus sniegt valsts atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovācijas sistēmu, riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Grozījumus likumā Ekonomikas ministrija jau izstrādāja pērnā gada rudenī sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares pārstāvjiem.

«Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā «Startup Wise Guys» piedāvās akselerācijas programmas arī Lietuvā, nodrošinot jaunuzņēmumiem iespēju saņemt investīcijas un attīstīties visā Baltijā, informē Startup Wise Guys.

Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā un Igaunijā, tika veikts publiskais akselerācijas fondu iepirkums un «Startup Wise Guys» ir viens no diviem uzvarētājiem šajā iepirkumā. Akselerators pārvaldīs vairāk nekā septiņu miljonu eiro fondu un ar šī finansējuma palīdzību nodrošinās četras akselerācijas programmas un sēklas investīcijas jaunuzņēmumos līdz 225 tūkstošiem eiro.

«Vislielākais ieguvums no akselerācijas programmā piedāvātā finansējuma ir iespēja veikt nākamā līmeņa investīcijas, jo daudziem šī reģiona uzņēmējiem ir lielas grūtības pārvarēt t.s. uzņēmēju nāves ieleju – piesaistīt nākamo finansējuma raundu.

Lai arī «Startup Wise Guys» portfelī esošajiem jaunuzņēmumiem tas parasti izdodas jau sešu mēnešu laikā pēc akselerācijas, tomēr redzam daudzus jaunuzņēmumus Baltijā un tuvējā reģionā, kas, neskatoties uz milzīgu potenciālu, diemžēl darbību izbeidz pirms paspēj izlauzties uz lielajiem mērķa tirgiem, gluži vienkārši agrīna finansējuma nepieejamības dēļ,» norāda Kristobals Alonso (Cristobal Alonso), «Startup Wise Guys» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīcijas pērn kritušās; ja turpināsies līdzšinējā nenoteiktība, korupcijas skandāli un valdības lēmumi, kas noved pie kritiskiem rezultātiem finanšu sektorā, tendence turpināsies.

Par to liecina pētnieka Arņa Saukas apkopotie ārvalstu investoru viedokļi, kurus viņš prezentēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 22. janvārī.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka deputātiem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem otrdien prezentēja Latvijas Ārvalstu investoru padomes pasūtītu pētījumu Ārvalstu investīciju vides indekss, kas pēc būtības ir aptauja par dažādiem uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem un to vērtēšana piecu ballu sistēmā. Latvijas valdības darbs novērtēts ar 2,9 – gandrīz apmierinoši.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Manikīra putekļu sūcēju ekspansiju īsteno no Ventspils

Māris Ķirsons, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 80 tūkst. eiro SIA Emil Company Europe Ventspilī izveidojis manikīra putekļu savācēju ražotni, produkcija jau tiek realizēta 16 valstīs, perspektīvā plāno izstrādāt jaunus produktus

Uzņēmums reģistrēts tikai 2017. gada nogalē, taču sākotnēji izmantotās telpas jau kļuvušas par šauru, un pavisam nesen notikusi pārcelšanās uz lielākām.

Strauji aug

«Pašlaik, augot pasūtījumiem, palielinās arī ražošanas apjomi – šomēnes jau būs ap 800 ierīču, salīdzinājumam – janvārī bija 750, bet pērn decembrī – pat mazāk par 500,» stāsta SIA Emil Company Europe īpašnieks Emīls Hamitovs. Kopumā uzņēmumā strādā deviņi darbinieki, no kuriem divi ir ražošanas tehniķi. «Manikīra putekļu sūcēju izgatavošanai nepieciešamās komplektējošās detaļas pasūtām ražotājiem Latvijā – metāla korpusus ražo viens uzņēmums, otrs tos krāso, trešais izgatavo nepieciešamās plastmasas detaļas,» biznesa modeli atklāj E. Hamitovs. Pie salīdzinoši nelieliem ražošanas apjomiem nav nepieciešams veidot pašam savus metālapstrādes, pulverkrāsošanas, plastmasas formu izgatavošanas iecirkņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liellopu audzēšana Latvijā ir augoša nozare, tomēr pārsvars eksportā ir teļiem, kurus nobarošanai un tālākpārdošanai galapatērētājiem iegādājas citu valstu uzņēmēji

Zemnieku un pārstrādātāju kooperācija ir nozares attīstības nākotnes izaicinājums, Dienas Biznesam atzina Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai arī gaļas liellopus Latvijā audzē jau no 90-to gadu vidus, nozare ir uzskatāma par jaunu, tā vēl aizvien piesaista jaunas saimniecības.

«Šobrīd zīdītājgovju skaits Latvijā pārsniedz 53 tūkstošus. Ja salīdzinām ar piena lopiem, tad gaļas liellopu audzēšanā tendence ir kāpt. Piena govju skaits Latvijā samazinās ik mēnesi, bet gaļas zīdītājgovju skaits ik mēnesi nedaudz pieaug,» sacīja R. Jakovickis, piebilstot, ka piensaimnieki nereti pārkvalificējas gaļas liellopu audzēšanai, jo abu nozaru specifika ir pietiekami tuva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti: Ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām

Zane Atlāce - Bistere, 04.04.2018

Bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile un bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji nākotnē raugās optimistiski, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, un paredzams, ka Latvijas ekonomikā 2018. gadā turpināsies izaugsme.

Citadele bankas eksperti uzskata, ka šī brīža stabilā ekonomiskā situācija ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām.

Jau ceturto ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, – pēdējā ceturksnī tā ir 51,34 punkts. Kopumā uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Pēdējā ceturksnī optimistisks noskaņojums bija vērojams visās tautsaimniecības jomās. Vislabāk jūtas ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji; kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, lai arī saglabā optimismu, ir piesardzīgāki. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecību, kur pēdējā ceturksnī optimisms samazinājies visievērojamāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielākais risks biznesā ir neriskēt vispār

Juris Vaskāns, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes loceklis, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO ir noslēdzis Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis CREB Rīga, informē Getliņi EKO pārstāve Linda Vītola-Barānova.

Piedāvājumus procedūras 2. kārtā iesniedza divas kandidātu apvienības: sadzīves atkritumu pakalpojumu sniedzēju SIA Clean R un SIA ECO Baltia vide izveidotā kapitālsabiedrība CREB Rīga, un SIA Pilsētvides serviss un SIA Lautus izveidotā personu apvienība Pilsētvides serviss un Lautus. Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam, konkursa uzvarētājs veidos kopuzņēmumu ar SIA Getliņi EKO, lai nodrošinātu Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Projekta īstenošanas ietvaros paredzēta šādu aktivitāšu īstenošana:

• 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošana;

• Transportlīdzekļu parka nomaiņa un regulāra atjaunošana, nodrošinot, ka visā līguma darbības laikā tiek izmantoti transportlīdzekļi, kas nav vecāki par 8 gadiem;

Komentāri

Pievienot komentāru