Lūzumpunkta gaidās 

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Anita Kantāne, 2019. gada 13. marts plkst. 8:29

Avots: freeimages.com

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Šķēršļi viesstrādniekiem

Jau pirms vairāk nekā gada eksperti norādīja, ka Latvija ir sasniegusi līmeni, kad valstī nav bezdarba, jo visi, kas vēlas strādāt, var atrast darbu. «Mēs redzam, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā septiņas no desmit vakancēm ir būvniecībā. Esam aicinājuši mazināt birokrātiskos šķēršļus, piemēram, mazināt dienu skaitu, cik vakancei ir jābūt izsludinātai Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai uz to varētu pieteikt viesstrādnieku. Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar. Ir nepieciešami īstermiņa risinājumi, un tos nevar aizstāt ar izmaiņām izglītības sistēmā vai reemigrācijas plānu,» pauž Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja. Pat ja valsts aizsargā vietējo darba tirgu no viesstrādniekiem, brīvās robežas to nojauc, un kaimiņvalstis organizē caur savām valstīm viesstrādnieku plūsmu uz Latviju.

Bet viesstrādnieku nodarbināšanai Latvijā ir vairāki šķēršļi. Saeimas Analītikas dienests pērn apkopojis redzamākās barjeras imigrantu piesaistei. Viena no tām ir atalgojuma līmenis, kas Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir zems. Šī iemesla dēļ uz Latviju vairāk dodas viesstrādnieki, kuru atalgojums ir vēl zemāks nekā Latvijā. Nākamā barjera ārzemnieku piesaistei – Latvija nav radījusi priekšrocības augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Vēl viena nozīmīga barjera ir prasības pēc latviešu valodas zināšanām, kas ierobežo ārzemnieku nodarbināšanu daudzās profesijās.

"20190312-1555-cap1.PNG"

Suns uz siena kaudzes

Pērn visa gada laikā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētas 88 492 brīvās darba vietas, kas ir par 17 150 jeb 24% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš. NVA uzskaitē 2019. gada janvāra sākumā bija 59 588 bezdarbnieki. Statistikas dati rāda, ka bezdarbnieki nevar aizpildīt visas vakances. «Suns uz siena kaudzes,» šādi var teikt par Latvijas vakanču nedošanu viesstrādniekiem. «Nevaru komentēt tieši šādu citātu, bet mēs esam aicinājuši pārskatīt jautājumus, cik un kādā veidā varam piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm īstermiņā,» skaidro B. Fromane. Viņa uzsver, ka darba atalgojuma celšana būvniecības nozarē nerisinātu jautājumu. Būvniecībā algas ir būtiski augušas ne tikai tāpēc, ka Latvijā trūkst darbaspēka, bet arī tāpēc, ka citās valstīs darba samaksa ir augusi un Latvijas būvnieki ir gaidīti Skandināvijas valstīs, kur darba samaksa ir augstāka. «Kas attiecas uz darbaspēka atalgojuma celšanu Latvijā, tam ir jābūt saprātīgam. Darba samaksas paaugstināšanai jāiet kopsolī ar produktivitāti, pakalpojuma izmaksām un pirktspēju,» atzīst B. Fromane. Latvijā vēsturiski jau ir bijusi situācija, ka vienkāršo darbu veicēji saņem daudz lielākas algas nekā skolotāji. Ja darba samaksa neiet kopsolī ar reālo pakalpojuma cenu, tas ir kaitīgs īstermiņa risinājums. «Strādājam pie ilgtermiņa risinājumiem. Mehāniska algu pacelšana nerisina darbaspēka problēmas,» ir pārliecināta B. Fromane.

"20190312-1600-cap2.PNG"

Prasa valstij

Vakances darba devēji aizpilda arī bez NVA starpniecības, un par kadru mainību un vakanču aizpildīšanu šajā nodarbinātības koridorā nevar spriest. Par oficiālajām vakancēm ir skaidrs – visvairāk brīvo darba vietu skaits 2019. gadā, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, pieaudzis būvniecībā. Nākamā nozare, kura ziņo par kadru trūkumu, ir transporta nozare, kurā pietrūkst kravas automobiļa vadītāju, palīgstrādnieku, krāvēju. Lielākais brīvo darba vietu pieaugums gada griezumā vērojams vidējas kvalifikācijas profesijās – kvalificēti strādnieki un amatnieki, piemēram, apdares darbu strādnieki, betonētāji, mūrnieki, ēku celtnieki un stiegrotāji, kā arī zemas kvalifikācijas profesijās – palīgstrādnieks, ceha strādnieks, krāvējs (roku darbs), apkopējs, remontstrādnieks.

Nepiesakās sešus mēnešus

Lielākais ilgāk nekā mēnesi neaizpildīto vakanču skaits vērojams Latgales (79,7%) un Rīgas (78,7%) reģionos, savukārt mazākais – Vidzemes reģionā (50,3%). TOP profesijas Latgales reģionā, kurās darba tirgus pieprasījums nesakrīt ar piedāvājumu un vakances nav aizpildītas vairāk par sešiem mēnešiem ir: kravas automobiļa vadītājs, gāzmetinātājs OAW, namdaris, mūrnieks, elektriķis, apmetējs. Rīgā darba devēji nevar atrast kravas automobiļa vadītājus, betonētājus, mūrniekus, namdarus, ēku celtniekus, būvniekus. Zemgalē pietrūkst frēzētāju, kokapstrādes iekārtu operatoru, sezonas lauksaimniecības strādnieku, atslēdznieku, palīgstrādnieku. Vidzemē pieprasījums daudz neatšķiras – nepieciešami mūrnieki, apdares darbu strādnieki, ēku celtnieki, betonētāji, būvnieki, kravas automobiļa vadītāji. Bet Kurzemē TOP vakance ir metāla būvkonstrukciju montētājs.

"20190312-1601-cap3.PNG"

Nākotnes darbaspēks

Latvijas demogrāfiskā situācija liecina, ka situācija darba tirgū neuzlabosies, jo iedzīvotāju skaits Latvijā rūk un arī bērnu skaits ģimenēs kopumā nepieaug. Pēdējo septiņu gadu laikā iedzīvotāju skaits pilsētās samazinājies par 5,8%, laukos – par 8,7%, ziņo Centrālā statistikas pārvalde. 2018. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits bija nedaudz virs 1,9 milj. Bet Eiropas Savienībā kopumā kopš 2011. gada sākuma iedzīvotāju skaits pieaudzis par 9,6 miljoniem, un 2018. gada sākumā 28 Eiropas Savienības (ES) valstīs dzīvoja 513 miljoni iedzīvotāju.

"20190312-1603-cap4.PNG"


"20190312-1604-cap5.PNG"


ATSKATS UZ DAŽĀDIEM VIEDOKĻIEM:


2010. GADS

«Starp puskomu un komu»

Valdis Keris, Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs:

Latvijas veselības aprūpes sistēma patlaban atrodas «starp puskomu un komu». Esmu pētījis, ko saka ārzemju kolēģi par to, ka regulāri palielinās darba apjoms, – vai no tā nerodas nekāds sliktums? Ir pierādīts, ka pieaug kļūdu risks, pašievainojuma risks, kā arī samazinās līdzjūtība pret pacientiem. Es pat nerunāju par izdegšanas sindromu! Bet pacienti taču negrib mirt, viņi vēlas normālu veselības aprūpi un cilvēka cienīgu izturēšanos. Nelaime ir tā, ka cilvēku, kas viņiem to visu var sniegt, Latvijā paliek aizvien mazāk. Viņi vai nu aizbrauc, vai pārprofilējas. Valdība par to neuztraucas. Kukuļošana ir daļa no mitoloģiskā sliktās veselības aprūpes tēla radīšanas. Tas, ka ārstiem visā pasaulē saka paldies, nav nekas unikāls. Saskaņā ar pētījumiem, piemēram, Zviedrijā un Šveicē, aptuveni pieci procenti pacientu atstāj ārstiem pateicību par labu ārstēšanu. Latvijā pateicības ārstiem deva aptuveni 30% pacientu – tie ir šā gadsimta sākuma dati. 2006. gada pētījumi apliecināja, ka dāvanu jeb aplokšņu sniedzēju skaits bija sarucis līdz 15% – tas bija laiks, kad strauji palielinājās algas.
(AVOTS: DB.LV 12.11.2010.)

2013. GADS

Palikuši daži gadi, lai novērstu tautas izmiršanu

Ja tuvākajos trīs līdz piecos gados Latvijā netiks iegūts dzimstības uzrāviens, situācija kļūs kritiska, prognozē demogrāfs Ilmārs Mežs, skaidrojot, ka pēc šiem gadiem iestāsies jauno cilvēku «demogrāfiskā bedre», būtiski saruks fertilajā vecumā esošo sieviešu skaits un Latvijas iedzīvotāju izmiršanu varēs novērst vairs tikai ar «Āfrikas līmeņa dzimstību», par kuru Latvijas apstākļos sapņot būtu nereāli. Demogrāfs min vairākus instrumentus demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanai, piemēram, jāpalielina neapliekamais ienākumu minimums par bērniem, un nevis par makā gandrīz nesajūtamajiem 10 latiem, bet gan uz pusi. Tāpat valsts varētu jaunajām ģimenēm garantēt hipotekāros aizdevumus. Joprojām neatrisināts ir bērnudārzu rindu jautājums, turklāt izskatās, ka neviens to strauji arī necentīsies atrisināt. Runājot par Ekonomikas ministrijas paspārnē tapušo reemigrācijas plānu, I. Mežs pauž viedokli, ka ir labi, ka šāds plāns tapis, lai arī uz būtisku cilvēku plūsmu mājup var necerēt. Tā vietā valstij daudz vairāk derētu strādāt uz to, lai noturētu Latvijā tos cilvēkus, kas gatavojas braukt prom, piebilst I. Mežs.

(AVOTS: DB.LV 21.02.2013.)

2018. GADS

Jo ilgāk aug ekonomika, jo karstāk iet darba tirgū

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste:

Arvien biežāk darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstoša darbinieka piemeklēšana ir īsts izaicinājums darba devējiem. Apstākļos, kad samazinās bezdarbnieku skaits, bet aug vakanču skaits, pretendentu skaits uz vienu vakanci sarūk. Līdz ar to sarunās par darba samaksas lielumu un citiem labumiem kārtis viennozīmīgi ir darba ņēmēja rokās. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc redzam diezgan strauju vidējās algas pieaugumu. Protams, situācija katrā konkrētajā nozarē un darba specifikā var atšķirties no aprakstītā vidējā. Kopumā darbaspēka rezerves izsīkst. Bezdarba līmeni samazināt kļūs arvien grūtāk. 43,1% no visiem bezdarbniekiem ir darba meklējumos jau vismaz gadu, kas liecina par to, ka viņu prasmes neatbilst tam, kas nepieciešams darba devējam, vai arī viņiem trūkst motivācijas strādāt. Bezdarba līmenis turpinās samazināties, bet tas notiks daudz lēnāk, jo darba tirgus tuvojas savai iespēju robežai. Tas nozīmē, ka darbaspēka trūkums aizvien būs aktuāls, gluži tāpat kā atalgojuma pieaugums. Darba tirgu atdzesēt, visticamāk, var vien būtiska ekonomikas sabremzēšanās, kas tuvākajā laikā nav gaidāma.
(AVOTS: DB.LV 15.11.2018.)


2018.GADS

Latvijā reāls bezdarbs praktiski nepastāv

Lai arī statistikas dati liecina, ka vidējais reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā ir apmēram 8%, reāls bezdarbs praktiski nepastāv, atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka. Viņš norāda, ka Latvijā praktiski visi cilvēki, kas grib strādāt, to dara. «Darbaspēka problēma Latvijā pastāv. Nav tā, ka par to zinām pirmo gadu. Par to zinām jau diezgan ilgi. Protams, krīzes laikā bija citas problēmas, bet, kopš ekonomika vairāk vai mazāk atkopjas – un tā atkopjas jau vairākus gadus –, tad par šo jautājumu sāk runāt. Un ticiet man, tas, kā mēs par to runājam šobrīd, ir vēl salīdzinoši maigi. Saruna par šīm problēmām eskalēsies. Par to runās, un runās gan par lētā darbaspēka, gan par augsti kvalificētā darbaspēka, par visa veida darbaspēka ievešanas nepieciešamību,» paredz Sauka. Pētījums par ārvalstu investoru noskaņojumu norāda uz problēmām. «Turklāt šis pētījums jau tiek veikts trīs gadus pēc kārtas, un ir skaidrs, ka darbinieku pietrūkst. Turklāt viņu pietrūkst ar katru gadu arvien vairāk. Var pieņemt, ka jau pēc pāris gadiem gan ārvalstu investori, gan arī vietējie runās par ļoti lielu darbaspēka trūkumu, » prognozē Sauka.
(AVOTS: DB.LV 13.02.2018.)

2019.GADS

Latvijas ražotājiem jāspēj maksāt nozares vidējās ES algas

Uldis Iltners, MADARA Cosmetics valdes loceklis:

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī konkurētspējīgas algas, tas motivēs vēl vairāk cilvēku atgriezties. Ar dalītām jūtām medijos lasu uzņēmēju žēlošanos par darbaroku trūkumu. No vienas puses, tā ir problēma, ar kuru dažkārt saskaramies arī mēs un kuras risināšanai noderētu politiski lēmumi. No otras puses, tas ir arī jautājums gan par biznesa modeļiem un to, cik efektīvi strādā ražotājs, gan par izglītības sistēmu valstī. Mūsu uzņēmumā ir labi piemēri, ka darbinieki pēc ilgas prombūtnes ārpus Latvijas ir atgriezušies un nu jau vairākus gadus strādā Mārupē, ir apmierināti ar dzīvi un neplāno doties prom no Latvijas. Atalgojums ir bijis svarīgs faktors lēmuma pieņemšanā, taču būtiski ir paskatīties arī plašāk uz kopējo izdevumu grozu, citiem labklājības faktoriem, draugiem, ģimeni.
(AVOTS: DB.LV 25.02.2019.)

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 26. septembris plkst. 8:33

Laikā, kad mūsu valsts ekonomika turpina attīstīties, arvien lielāks kļūst pieprasījums pēc...

2018. gada 10. septembris plkst. 8:35

Latvijā joprojām ir pietiekami darbaspēka resursi - kopīgi jādomā, kā palīdzēt bez...

2018. gada 21. jūnijs plkst. 6:32

Darbaspēka resursu sarukums Latvijā liek meklēt dažādus risinājumus, kur līdzās viesstrādnieku...

2018. gada 11. aprīlis plkst. 16:15

Lai novērstu darbaspēka trūkumu dzelzceļa infrastruktūras projekta Rail Baltica būvniecības laikā,...

2018. gada 09. aprīlis plkst. 15:58

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn bija 8,1 eiro, kas ir ceturtais...

Nepalaid garām

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē...

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

No šīs sadaļas
2019. gada 07. maijs plkst. 6:31

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 12:59

Dāņu uzņēmēja Stēna Lorensa, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, sieva Ivonna...

2019. gada 12. aprīlis plkst. 10:36

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Smalkais...

2019. gada 01. aprīlis plkst. 6:21

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un...

2019. gada 29. marts plkst. 8:17

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties apģērbu zīmola Coo Culte...

2019. gada 28. marts plkst. 7:54

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu...

2019. gada 26. marts plkst. 8:39

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs...

2019. gada 15. marts plkst. 12:31

Liepājnieks, kanoe airētājs Aivis Tints Liepājas pusē Latvijas laivu ražotājam «Prestol Boats»...

2019. gada 15. marts plkst. 7:52

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA «Art...

2019. gada 12. marts plkst. 17:47

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus...