Ražošana

Kalvītis: Dabasgāze savu vietu Latvijā saglabās

Sandris Točs, speciāli DB, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

Tātad tuvākajos trijos četros gados visu gāzes saimniecību sagaida pamatīgas izmaiņas. Vai šajā procesā saskatāt arī kādus riskus?

Vajadzētu norādīt uz tiem riskiem, kas varētu rasties kādu neprofesionālu valdības lēmumu rezultātā. Gāzes apgāde nav saistīta tikai ar siltumu un enerģiju, bet arī ar drošību un daudziem citiem jautājumiem. Līdz ar to šī tirgus liberalizācija, pārejot no dabīga, kontrolēta monopola uz brīvu tirgu, var radīt dažādus blakusefektus. Mums, Latvijas gāzes vadībai un valdei, šī liberalizācija jāveic vislabākajā veidā. Pirmkārt, savu akcionāru uzdevumā, lai neciestu zaudējumu. Otrkārt, lai lielie patērētāji neizjustu nekādas problēmas, un arī, lai mājsaimniecības neciestu. Vienkārši tas nebūs. Tas ir milzīgs darbs. Arī ar likumdošanu.

Ko tuvākajā laikā patērētājam nozīmēs šī liberalizācija? Kā tas ietekmēs gāzes cenu?

Šis jautājums ir jāuzdod valdībai. Tas nav Latvijas gāzes politikas jautājums. Es domāju, ka Latvijas gāze kā uzņēmums varētu turpināt funkcionēt arī kā dabīgais monopols, kuru regulē valsts. Bet ES virzās uz tirgus atvēršanu šajā jomā, un ir attiecīga likumdošana. Tātad šī liberalizācija notiks. Ja man vajag atbildēt uz jautājumu, kā tas ietekmēs gāzes cenu un katru mājsaimniecību, no mūsu puses mēs kā uzņēmums darīsim visu, lai patērētāji nejustu nekādus pārrāvumus gāzes piegādēs vai citas problēmas. Bet kā tieši tas ietekmēs cilvēkus, es uzskatu, ka par to ir jārunā valdībai.

Mēs lietojam šo vārdu «liberalizācija». Bet šī liberalizācija savā patiesajā būtībā var būt tikai tad, ja parādās dažādi gāzes piegādes avoti. Vai un kad Latvijas tirgū tīri tehniski varētu ienākt gāze arī no kāda cita avota?

Man kā Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājam būtu interesanti, lai mēs būtu galvenie gāzes tirgotāji Latvijā. Tas ir pašsaprotami. Valdības mērķis, iespējams, ir ilgtermiņā radīt kādas alternatīvas, lai radītu konkurenci šajā sfērā.

Pašlaik nav diskusijas pēc būtības par to, kas notiks, kad liberalizēs gāzes tirgu. Ir tikai revolucionāra pārliecība, ka liberalizācija dos augļus. Tātad, ja paskatāmies uz objektīvo realitāti, tad, protams, pie tik dramatiska gāzes patēriņa krituma, kāds pēdējos 20 gados vērojams visā reģionā, ir ļoti grūti runāt par kaut kādiem alternatīviem gāzes vadiem, kuros tiks ieguldīti miljardiem eiro. Priekš šī mazā patēriņa uzbūvēta infrastruktūra un izveidota reāla konkurence gāzes tirgū. Es neredzu ekonomisku pamatojumu pie pašreizējām gāzes cenām un patēriņa, ka šādas investīcijas būtu iespējamas. Bet politiski, protams, tas ir iespējams. Var šo infrastruktūru būvēt par sabiedrības naudu.

Mēs zinām, ka Eiropas Komisijai jau ir plāni, ka vajadzētu savienot Lietuvu ar Poliju. Tikai manā izpratnē šis savienojums tiek veidots vienkārši ar citu Krievijas gāzes vadu. Vai tā pati gāze ienāks caur Izborsku no Krievijas pa taisno Latvijā, vai caur Poliju un Lietuvu no Baltkrievijas gāzes savienojuma – es tur neredzu īsti alternatīvu. Tā ir viena un tā pati gāze ar vienu un to pašu izcelsmi. Tātad šobrīd, analizējot ilgtermiņa ES plānus, kurus grib īstenot par sabiedrības, nevis par biznesa naudu, patiesībā mēs redzam, ka vienkārši izveidos gāzes piegādes apli no tā paša piegādātāja. To, protams, var darīt, bet īsti runāt par alternatīvām piegādēm mēs nevaram, un tās būs milzīgas izmaksas, kas beigu beigās tiks uzkrautas patērētājiem.

Iespējamie alternatīvie gāzes piegādes avoti ir tikai ilgtermiņa plāni, bet valdība uzstāj uz Latvijas gāzes sadalīšanu jau ar 2017. gadu. Vai te nav pretruna?

Pašreizējā a/s Latvijas gāze ir aizsargāta līdz 2017. gada 3. aprīlim ar investīciju līgumu, ko savā laikā noslēdza, privatizējot uzņēmumu. Runāt par ātrāku gāzes tirgus atvēršanu mēs nemaz nevaram, atbilstoši līgumam. Reāli tirgus atvēršana var notikt tikai pēc 2017. gada 3. aprīļa. Pusotra gada laikā jāveic priekšdarbi tirgus atvēršanai.

Visu interviju lasiet pirmdienas, 24.augusta laikrakstā Dienas Bizness (4.-5.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Lielākais izaicinājums - akcionāru un iedzīvotāju interešu sabalansēšana, jo skaidrs, ka cenas kāps

LETA, 14.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

DB klubs: Latvijas gāzei trīs «frontes līnijas» ar valsti

Līva Melbārzde, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Plāno palielināt dabasgāzes uzglabāšanas apjomus Inčukalna krātuvē

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no kvalitatīvākajiem kurināmajiem, kas komplektā ar modernām apkures ierīcēm nodrošina augstu efektivitāti un saudzīgu resursa patēriņu, ir dabasgāze. Lai arī šis nav atjaunojamais energoresurss, tas tomēr starp kurināmajiem rada viszemākos oglekļa dioksīda, pelnu, sodrēju, smakas avotu un citu elementu izmešus, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēma ir unikāla, jo Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK), kurā dabasgāze pa maģistrālajiem pazemes cauruļvadiem tiek iesūknēta no 3,5 tūkstošus kilometru attālās Rietumsibīrijas, ir vienīgā ekspluatācijā esošā gāzes krātuve Baltijas valstīs. Apkures sezonā ar šo resursu patērētāji tiek nodrošināti ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Krievijas dienvidrietumos un nelielos daudzumos Lietuvā, kur dabasgāze nonāk arī caur Baltkrieviju. Apkures sezonas sākumā Inčukalna krātuvē glabājas 2,3 miljardi kubikmetru aktīvās dabasgāzes.

Inčukalna PGK virszemes apbūves platība aizņem aptuveni 30 hektāru un atrodas Krimuldas novadā, savukārt pazemē iesūknētā gāze - triju novadu (Krimuldas, Inčukalna un Sējas) teritorijā 25 kvadrātkilometru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Universālie kareivji un birku karināšana

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas nopludināšana kalpo arī kā sabiedrības reakcijas tests – tā jaunumus sagremos vai izspļaus

Papildus baumām par iespējamiem valdības krišanas scenārijiem un nākamajiem premjeriem, publiskajā telpā parādījušās arī runas par nozīmīgā energouzņēmuma Latvijas gāze potenciālo vadītāju. Turklāt šoreiz neoficiālas informācijas izplatīšanā iesaistījusies pat ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, telekanālam LNT apliecinot, ka runas par to, ka ekspremjers Aigars Kalvītis varētu kļūt par a/s Latvijas gāze jauno valdes priekšsēdētāju, dzirdējusi pat savas ASV vizītes laikā. Aigars Kalvītis, kas bijis ne tikai tā saukto Latvijas trekno gadu premjers, bet arī ekonomikas un zemkopības ministrs, sevi kā universālais kareivis ir pierādījis, darbojoties Lattelecom un Latvijas Balzāms padomēs, kā arī vadot hokeja klubu Dinamo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsu brīdi pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrituši saskaņotajam «Breksita» vienošanās projektam, Eiropas Savienība (ES) pilnībā publiskoja 585 lapaspuses garo dokumentu.

Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Zemāk sniedzam sīkāku «Breksita» vienošanās satura izklāstu.

ĪRIJAS JAUTĀJUMA PAGAIDU RISINĀJUMS

Vienošanās paredz pagaidu risinājumu, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju gadījumā, ja pēc 21 mēnesi ilgā pārejas perioda, kas sekos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, vēl nebūs noslēgts jauns brīvās tirdzniecības līgums.

Lai kliedētu Londonas bažas, ka Ziemeļīrija tiktu atšķelta no pārējās Apvienotās Karalistes, vienošanās paredz saglabāt vienotu ES un Lielbritānijas muitas teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Pagājušajā apkures sezonā Latvijā daudz netrūka līdz enerģētikas krīzei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Latvijas Gāze nav pret uzņēmuma sadalīšanu; iestājas par saprātīgu tās īstenošanas termiņu

LETA, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze (LG) neiebilst pret uzņēmuma sadalīšanu, bet tai ir jānotiek saprātīgos termiņos, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Kalvītis atzina, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz LG sadalīšanu, tika izstrādāti, Ekonomikas ministrijai sadarbojoties ar LG akcionāriem, taču uzņēmumam joprojām ir iebildumi pret atsevišķām normām.

«Latvijas valstij uzņēmumā pieder 1167 akcijas, turpretī privātajiem investoriem - 39 miljoni akciju. Būtu normāli, ja vairākuma intereses tiktu respektētas. Ir utopiski domāt, ka var realizēt LG sadalīšanu deviņu mēnešu laikā. Turklāt trīs mēnešu laikā valstij vēl jālemj, vai tā pirks nodalīto LG infrastruktūras uzņēmumu vai nepirks,» teica Kalvītis.

Viņš uzsvēra, ka neviens pircējs nevarēs sākt sarunas par nodalītā uzņēmuma iegādi, pirms valsts nebūs devusi skaidru atbildi - tā pirks vai nepirks nodalīto LG uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aizaugušu ceļmalu un grāvmalu attīrīšana no krūmiem vēl pirms 15 gadiem Latvijā nebija ierasts process, un, lūkojoties uz apkārtējām ainavām, to nevarēja manīt. Padomju laikos pat neiedomājās, ka ceļmalu un grāvmalu attīrīšanu no krūmiem varētu izvērst par zaru biznesu, taču tagad cilvēki jau sapratuši, ka zaru pārstrāde var nest peļņu. Katrā ziņā 80% no šīs biznesa nozares jau ir aizņemti,» Dienai atzīst šķeldas ražošanas uzņēmuma SIA Vīgranti tehniskais direktors Jānis Baltmanis.

Savulaik uzņēmums savu darbību sācis ar mežizstrādi un papīrmalkas eksportu, bet pēdējos gados veiksmīgi nodarbojas ar mežistrādes un zāģmateriālu atlikumu - skaidu, mizu, šāļu, celmu - pārstrādi šķeldā. Šķeldu var izmantot tehnoloģisko skaidu plašu un granulu ražošanai, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Tautsaimniecībā ar šķeldas kā alternatīva, atjaunojama energoresursa ražošanu ir iespējams palielināt ienākumus no mežizstrādes, neradot riskus videi un nodrošinot papildu resursus enerģijas ražošanai - tā vairojot arī valsts enerģētisko neatkarību -, uzskata nozares eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nevis draudam, bet norādām uz riskiem

Ivars Ščerbickis, Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs, 06.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāsaka, ka nesenie izteikumi, ka Latvijas Gāze «nodarbojas ar šantāžu un draudiem» mūsu uzņēmumā neatstāja vienaldzīgos. Tāpēc nolēmu, ka man, kā nozares profesionālim, ir lietderīgi darīt zināmu sabiedrībai savu viedokli.

Mūsu uzņēmuma (AS Latvijas Gāze ekspluatācijas iecirkņa Inčukalna pazemes gāzes krātuve) darbinieku uzdevums ikdienā nav piedalīties diskusijās, bet nodrošināt dabasgāzes krātuves darbību un caur to Latvijas gāzapgādes sistēmas darbu, kura savukārt palīdz nodrošināt reālu mūsu valsts enerģētisko drošību, kas ir nepārtraukta valsts iedzīvotāju un uzņēmumu apgāde ar kurināmo, siltumu un gaismu. Jo tieši iesūknētie dabasgāzes krātuvē gāzes apjomi ir pamats mūsu valsts enerģētiskajai neatkarībai, kad tas ir visvairāk nepieciešams – ziemas periodā.

Ar cieņu pret ministres kundzi kā nozares pārstāvis tomēr vēlos sacīt, ka norādīt uz apdraudējumu vēl nenozīmē draudēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijā bija par 2,60 EUR/MWh augstāka nekā 2016. gadā, eksperti prognozē, ka cena turpinās kāpt

Lai gan laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam dabasgāze Latvijā un Eiropā kļuva lētāka, no 2017. gada atkal vērojams cenu kāpums, liecina Enefit apokopotā informācija. Vācijas Gaspool biržā dabasgāzes cena šā gada augustā bija par 5,20 EUR/MWh augstāka nekā 2017. gada janvārī, savukārt Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) biržā cena pieaugusi par 4,73 EUR/MWh. Tiek prognozēts, ka cenas Gaspool un TTF biržās turpinās kāpt, rudenī sasniedzot 25 EUR/MWh atzīmi, liecina Powernext 23. augusta cenu prognozes. Attiecīgi dabasgāze varētu kļūt dārgāka arī Latvijā.

Nākotnē dabasgāzes cenas ietekmēs daudzi savstarpēji saistīti faktori, tostarp dabasgāzes cenu svārstības biržās un ģeopolitiskie notikumi pasaulē, uzsver Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants. «Raugoties uz šā brīža situāciju pasaulē un Eiropā, jāsecina, ka dabasgāzes cenām nav pamata samazināties, līdz ar to tās, visticamāk, varētu pieaugt, bet pēc tam – stabilizēties,» prognozē K. Muzikants, uzsverot, ka Geton Energy regulāri seko līdzi dabasgāzes cenu izmaiņām un ar to saistītajiem procesiem, līdz ar to ir gatavi operatīvi pielāgoties tirgus situācijai. Arī enerģētikas eksperts Edgars Vīgants uzskata, ka šoruden gaidāms dabasgāzes cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis varētu pamest Conexus valdes priekšsēdētāja amatu

Armanda Vilcāne, Māris Ķirsons, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc akcionāru maiņas varētu atstāt amatu uzņēmumā. To preses konferencē paziņoja Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, paredzams, ka Kalvītis varētu pamest uzņēmuma vadību,» norādīja V.Boks. Viņš gan neatklāja, kas turpmāk varētu ieņemt A.Kalvīša vietu, uzsverot, ka tiks izskatītas vairākas kandidatūras.

«Es palikšu Latvijas gāzē, man pie sirds tuvāka ir gāzes tirdzniecība,» tā Dienas Biznesa rīkotajās Biznesa prognozēs 2018 sacīja Kalvītis, kurš vienlaikus ir gan a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, gan arī a/s Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Par izmaiņām kompānijas vadībā Conexus Baltic Grid akcionāri lems 20.decembrī. Šobrīd Conexus Baltic Grid valdē darbojas Aigars Kalvītis, Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne.

Jau ziņots, ka AST noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem, un paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom un Itera Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divarpus gadu laikā Latvijas hokeja saimniecības budžets ir trīskāršojies, par amatā paveikto šorīt LTV «Rīta panorāmā» stāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents, AS «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Neskatoties uz minēto, Kalvītis par lielāko Latvijas hokeja problēmu nosauca finanšu trūkumu - līdzekļu gribētos vēl vairāk, jo tad hokeju Latvijā esot iespējams pacelt pavisam jaunā līmenī.

Kalvītis vērtēja, ka Latvijas hokejā aug ļoti laba jaunā paaudze, līdz ar to nacionālās komandas piedalās ļoti dažādos čempionātos, kas arī prasot arvien pieaugošus tēriņus.

LHF vadība tuvākajā laikā plāno tikties ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) biroju, lai pārrunātu gatavošanos un valdības atbalstu Latvijā 2021.gadā gaidāmajam pasaules hokeja čempionātam.

Kalvītis par LHF vadītāju kļuva 2016.gada oktobrī, kad prezidenta amatu zaudēja ilggadējais LHF vadītājs Kirovs Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nodibināts dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid

LETA, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien nodibināta AS Conexus Baltic Grid, kurai no AS Latvijas Gāze nodos dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus.

Uz Conexus Baltic Grid dibināšanas sapulci ieradās vairāk nekā 100 cilvēku, tostarp Latvijas Gāzes un jaundibināmās kompānijas akcionāri, Latvijas Gāzes vadība un mediji.

Uz sapulci ieradušies jaundibināmās kompānijas akcionāri pārstāvēja teju 98% no uzņēmuma pamatkapitāla. Lēmums par Conexus Baltic Grid tika pieņemts ar 99,98% sapulces dalībnieku balsu, bet pret bija 0,02%.

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis sapulcē pastāstīja, ka Conexus Baltic Grid faktiski darbību sāks, kad uzņēmums tiks iegrāmatots Komercreģistrā, ko paredzēts izdarīt janvāra pirmajā nedēļā.

Pēc viņa teiktā, jaunās kompānijas mērķis būs kļūt par līderi Baltijas reģionā, izmantojot dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas priekšrocības, vienlaikus nodrošinot caurspīdīgu uzņēmuma darbību un pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nav izstrādājusi nekādu ekonomisko pamatojumu gāzes monopoluzņēmuma AS Latvijas Gāze (LG) reformai, tā vietā ir tikai politiska, revolucionāra pārliecība, ka LG ir jāsadala, šādu viedokli šorīt intervijā Latvijas Televīzijas rīta raidījumā pauda LG vadītājs Aigars Kalvītis.

Viņš personīgi, raugoties šodienas acīm, nesteigtos sadalīt LG, jo mazā valstī regulēts monopols var būt efektīvāks.

Kalvītis pieļāva, ka pēc reformas varētu augt gāzes tarifi, jo lielu to īpatsvaru veido administratīvās izmaksas, kamēr pašas gāzes cena ir tikai 40% no izmaksām. Gāzes cena gan patlaban tirgū samazinās, atzīmēja uzņēmuma vadītājs.

LG vadītājs atzina, ka ir sarežģīti atbildēt uz jautājumu, vai noteiktajā termiņā izdosies sadalīt LG, jo nevienam nav tādas pieredzes. Energokompānijas Latvenergo sadalīšana bija atšķirīga situācija, jo Latvenergo bija pilnībā valstij piederošs uzņēmums, kamēr LG ir privāts uzņēmums, skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieceltais AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis vēl neesot parakstījis darba līgumu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atklāja Kalvītis.

Viņš norādīja, ka vēl nav parakstījis darba līgumu ar Latvijas Gāzi, jo akcionāri to vēl saskaņo. Pēc Kalvīša teiktā, līgums varētu tikt parakstīts tuvākajās dienās.

Tāpat Kalvītis atzina, ka viņš nezina, kādu atalgojumu saņems kā Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs. «Alga nav primārais jautājums,» piebilda ekspremjers.

16.augustā darbu sāka AS Latvijas Gāze jaunā valde. Pagājušajā nedēļā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Kalvītis. Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs. Valdes pārstāvju pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras patēriņa apjomu dēļ

LETA, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes koncerna Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras, jo katrā valstī ir dažādi gāzes patēriņa apjomi, aģentūrai LETA skaidroja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Savienība (ES) vēlas pārbaudīt līgumus, kurus Gazprom slēdzis ar Eiropas uzņēmumiem, pastāvot aizdomām, ka Krievijas enerģētikas gigants, pārkāpjot bloka noteikumus, uzspiedis negodīgas cenas, ziņo vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung. Laikraksts vēsta, ka Eiropas Komisija (EK) vēlas iegūt pilnīgu informāciju par līgumiem, kas slēgti ar Gazprom. Tas attiecas uz līgumiem, kuru darbība ir ilgāka par gadu un kuri nodrošina vairāk nekā 40% no konkrētās dalībvalsts dabasgāzes patēriņa.

Kalvītis stāstīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šogad Gazprom Baltijas valstīm piedāvā gāzi par līdzīgām cenām, savukārt piedāvāto cenu atšķirību citām valstīm LG vadītājs skaidroja ar gāzes patēriņa apjomiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta kanceleja šodien saņēmusi otreizējās caurlūkošanas lūgumu grozījumiem no viena no AS Latvijas Gāze (LG) mazākuma akcionāra, DB informēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa padomnieks Gusts Kikusts.

Viņš sacīja, ka iesniegums tiks vērtēts. Prezidenta kanceleja neatklāj iesnieguma autorus.

Jau ziņots, ka LG plānoja lūgt Vējonim 11.februārī, Saeimā pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis informēja, ka uzņēmums vērsīsies pie prezidenta, bet par konkrētu rīcību tiks runāts nākamnedēļ plānotajā LG valdes sēdē.

Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam Latvijas Gāze līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas gāze akcionāri ar pārliecinošu balsu vairākumu šodien vienojās par LG reorganizācijas sākšanu, līdz 2017.gada 3.aprīlim nodalot no sabiedrības Enerģētikas likumā paredzēto mantu.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis akcionārus informēja, ka LG padome lēma sadalīt koncernu, izveidojot divas meitas sabiedrības. Abi uzņēmumi būs akciju sabiedrības ar nodalītiem aktīviem un neatkarīgiem akcionāriem.

Kalvītis piebilda, ka šis process aizņems kā minimums to laiku, kas paredzēts Enerģētikas likuma grozījumos, proti, līdz 2017.gada 3.aprīlim.

LG akcionāri šodien pieņēma zināšanai uzņēmuma valdes ziņojumu par LG sadalīšanas projekta gaitu, apstiprinot māsas modeli kā LG sadalīšanas modeli. Tāpat tika apstiprināts Enerģētikas likumā paredzētā LG sadalīšanas sākšana, nodalot no sabiedrības Enerģētikas likumā paredzēto mantu reorganizācijas ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts ir nepilnīgs un neiezīmē skaidras nākotnes prioritātes, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd plāna projektā iekļauti vairāki mērķi, tajā skaitā paredzēts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt enerģijas, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un transporta nozarē, atjaunot ēkas, izbūvēt jaunus starpsavienojumus, kā arī palielināt uzkrāto enerģijas ietaupījumu un moderno biodegvielu īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā transporta nozarē. Lai gan vairāki eksperti norāda, ka jau tagad plāna projektā iezīmējas vairākas pozitīvi vērtējamas ieceres, atsevišķi nozares pārstāvji aicina NEKP pārstrādāt, jo tas ir nepilnīgs. EM sniegtā informācija liecina, ka plāna gala versija jāpieņem un Eiropas Komisijā (EK) jāiesniedz līdz šā gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Komentāri

Pievienot komentāru